Absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju, izvēloties pārtikas produktus, apdomā, vai viņi nepārmaksā par iesaiņojumu — tā atbildēja 69 % aptaujāto*. Patiesi, šķiet pats par sevi saprotams, ka dažādi iesaiņojuma veidi atšķirīgi ietekmē preces cenu. Kādi faktori ir svarīgi, un kā izvēlēties savam makam visdraudzīgāko variantu?

57,6 % Latvijas iedzīvotāju vienmēr vai reizēm izvairās pirkt produktus smagā un apjomīgā iesaiņojumā, jo uzskata, ka tas palielina produktu cenu. „Tas patiešām tā ir. Un ne tikai tāpēc, ka lielāks izejvielu apjoms, kas ir nepieciešams apjomīga iesaiņojuma ražošanai, ir dārgāks par kompaktā iesaiņojuma izejvielām. Ir arī citi faktori,” paskaidro uzņēmuma IMMER Group, kas jau vairāk nekā 30 gadus ražo un eksportē iesaiņojumu, prezidente Irīna Mirošņika.

Apjomīgs iesaiņojums aizņem daudz vietas.
Līdztekus apjomīga iesaiņojuma izejvielu izmaksām ir svarīga arī tā uzglabāšana. Plaša noliktava ir vajadzīga gan iesaiņojuma, gan pārtikas produktu ražotājam, gan arī pēc tam veikalam, kas iepērk šo produkciju. Protams, noliktavu noma maksā naudu un šīs izmaksas ir iekļautas preču cenā. „Nedomājiet, ka šis ir nesvarīgs faktors. Ja ir jāiesaiņo tonna gatavās produkcijas, šādam produkcijas apjomam nepieciešamās stikla taras uzglabāšanai ir vajadzīga 60 reizes lielāka telpa** nekā, piemēram, elastīgajam iesaiņojumam. Tas viss sadārdzina jūsu kečupu vai majonēzi,” komentē I. Mirošņika.

Apjomīgam iesaiņojumam vajag 26 reizes vairāk kravas automobiļu.
Ar iesaiņojuma uzglabāšanu nekas nebeidzas. Ne mazāk svarīgs ir loģistikas jautājums. Jo apjomīgāks iesaiņojums (pat tukšs), jo vairāk kravas automobiļu vajag, lai piegādātu šo iesaiņojumu vispirms produkcijas ražotājam, bet pēc tam arī veikaliem. Lai piegādātu tukšu iesaiņojumu tai pašai tonnai produkcijas, var būt nepieciešami 26 kravas automobiļi vai tikai viens (atkarībā no ražotāja izvēlētā iesaiņojuma masas un apjoma). Pēc tam šis ar precēm piepildītais iesaiņojums ir jāpiegādā veikaliem. Tas pirmām kārtām ietver automobiļu ekspluatācijas, kā arī degvielas izmaksas un, visbeidzot, autovadītāju atalgojumu. Lieliem ražotājiem, kas piegādā preces uz ārzemēm, tas veido lielas summas, kas tiek ietvertas preču cenā. Tikai iedomājieties izdevumu atšķirību par 26 vai par vienu kravas automobili!

Arī iesaiņojuma masa ietekmē produktu cenu veikalā.
„Nākamā nianse — iesaiņojuma masa,” piebilst I. Mirošņika. „Skaidrs, ka piegādājamās produkcijas masa ietekmē degvielas patēriņu. Ja kādreiz esat pārvācies, droši vien ievērojāt, ka piekrauts automobilis patērē vairāk degvielas. It kā sīkums, taču arī tas ir ņemts vērā cenas veidošanā, jo preces ražotājam, kas piegādā simtiem tonnu produkcijas smagā vai vieglā iesaiņojumā, tas nozīmē nevis pāris centu, bet gan tūkstošiem eiro.”

Tādējādi, ja nevēlaties pārmaksāt par iesaiņojumu, dodiet priekšroku tādam, kas ir vieglāks un mazāk apjomīgs — tad jūs noteikti ietaupīsit. Un arī būs daudz vieglāk pārnēsāt šādu iesaiņojumu somā.
Baltijas valstīs veiktajā aptaujā konstatēts, ka tikai trešā daļa darbinieku savu pašreizējo darbu uzskata par normālu, Latvijā rezultāts vēl zemāks. Puse no aptaujas dalībniekiem būtu gatavi mainīt esošo darbu pret citu, ja piedāvātais darbs atbilstu viņu prasībām par “normālu darbu”. Pētījuma veidotāju mērķis bija noskaidrot, ko cilvēki uzskata par normālu darbu.

“Aptaujā vairāk nekā 1500 cilvēkiem darbaspējīgā vecumā jautājām, ko viņi uzskata par normālu vadītāju un normālu komandas darbu, vai darbam jābūt jēgpilnam un kas nepieciešams, lai darbinieki savā darbavietā justos labi,” norādīja viena no pētījuma iniciatorēm If Apdrošināšanas Personāla daļas vadītāja Žanna Upeniece. “Iegūtie rezultāti liecina, ka cilvēki galvenokārt vēlas, lai darbā viņiem uzticas, lai viņi varētu uzņemties atbildību un tiktu atbalstīti, kā arī, lai darbs ir elastīgs.”

Baltijā vidēji trešā daļa uzskata, ka viņu esošais darbs atbilst iezīmēm, kuras viņi uzskata par normālām. Latvijā savu darbu par normālu sauc tikai katrs ceturtais, 40 % uzskata, ka viņu darbs nav pietiekami normāls, bet 36 % - ka tas noteikti nav normāls.
Gandrīz puse aptaujāto ietu prom no pašreizējās darbavietas, lai strādātu darbā, kas labāk atbilst iezīmēm, kuras viņi uzskata par normālām. Latvijā to darītu vairāk nekā puse – 55 % aptaujāto, Lietuvā aiziešanu no darba apsvērtu 48 %, bet Igaunijā – 47 %.


„Jautāti, kas varētu būt galvenie iemesli, lai aizietu no pašreizējā amata, vairākums darbinieku piemin lielāku algu, ko piedāvā citā vietā, vai nepieņemamus darba apstākļus pašreizējā darba vietā. Šajā gadījumā ir jārunā par smalkām, grūtāk pamanāmām niansēm, kādēļ cilvēki varētu apsvērt aiziešanu no darba, taču sajūta par “normālu darbu” ir būtiska jebkuram darba izvēlē,“ komentē personāla vadības eksperte Žanna Upeniece.

Viedoklis par to, kādām iezīmēm jāpiemīt darbam, lai to varētu saukt par normālu, katrā no valstīm atšķiras. Latvijā par galvenajām prioritātēm darbinieki uzskata drošību un stabilitāti (51 %), kā arī cienījamus vadītājus (50 %), Lietuvā - labu mikroklimatu (46 %) un profesionālās izaugsmes iespējas (41 %), bet igauņi uzskata, ka vissvarīgākās normāla darba iezīmes ir draudzīgi kolēģi (50 %) un elastīgs darba laiks (49 %).

„ Pat vienā uzņēmumā strādājošiem darbiniekiem dažādās valstīs ir tendence par normāliem uzskatīt atšķirīgus aspektus. Taču labi un profesionāli kolēģi ir būtiski visu trīs valstu darbiniekiem. Tomēr tieši igauņi aptaujā visvairāk uzsvēra, ka ir svarīgi, lai kolēģi būtu arī labi draugi,“ piebilst Upeniece. 

Aptaujā tika noskaidrots, kā darbinieki vērtē vairākus būtiskus pašreizējā darba aspektus. Viszemāk visās trīs valstīs tika novērtēts vadības darbs (6,6 punkti no 10), bet visaugstāk – sava darba jēga (7,5).

Vairākums darbinieku atzīmē, ka esošajā darba vietā ievērojami būtu jāuzlabo komandas darbs, darba un personīgās dzīves līdzsvars, kā arī viņu labsajūta. Latvijā visbiežāk - vairāk nekā puse no aptaujātajiem (57 %) - uzsvēra, ka būtu nepieciešams uzlabot tieši darbinieku labsajūtu. 
"Mēs redzam, ka ir nepieciešams mainīt veidu, kā uzņēmumi raugās uz savu darbinieku iesaisti. Daudzi uzņēmumi meklē darbiniekus „supervaroņus“, kuriem jāuzvar viens izaicinājums pēc otra. Šī tendence ir izraisījusi pārāk daudz ar darbu saistīta stresa un izdegšanas gadījumu – gan jaunu, gan pusmūža cilvēku vidū. Darbavietās ir jāveido veselīgāka ilgtermiņa stratēģija, lai cilvēki būtu motivēti, apmierināti un produktīvi ilgtermiņā,“ skaidro Upeniece.
Svinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienu un gatavojoties Cēsu kauju simtgades svinībām, maija sākumā Cēsīs notika dokumentāli izglītojošās filmas “Cēsu kaujas. Pagrieziena punkts Latvijas vēsturē” pirmizrāde, kas tapusi Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.

Dokumentāli izglītojošā filma “Cēsu kaujas. Pagrieziena punkts Latvijas vēsturē” ir divu jauniešu ceļojums vēsturē, kas uzskatāmi un saprotami stāsta par valstisko situāciju Latvijā 1919.gadā un izskaidro Cēsu kauju nozīmi Latvijas vēsturē. Jauniešu sarunas ar vēsturniekiem un kauju dalībnieku pēctečiem palīdz labāk izprast šo vēstures posmu un novērtēt tā laika jauniešu patriotismu, pievienojoties Cēsu skolnieku rotai un iesaistoties vienā no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas vēsturē – Latvijas Brīvības cīņās.

Filma tapusi studijā “Red Dot Media”, tās režisors ir Kaspars Goba, un scenārija autors Andris Vanadziņš. Tā būs brīvi pieejama tiešsaistē un izmantojama kā izglītojošs materiāls arī mācību stundās. Filma tapusi ar Kultūras ministrijas un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Saite uz filmu: https://vimeo.com/335469456 

Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve Jolanta Borīte filmas pirmizrādē izteica cerību, ka filma kļūs par noderīgu Cēsu kauju notikumu izziņas un apguves materiālu, ko izmantos skolās visā Latvijā. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs pateicās filmas dalībniekiem un veidotājiem par ieguldīto darbu, radot vēl nebijušu un nozīmīgu filmu, kas palīdz izzināt būtiskus pagātnes notikumus no šodienas jauniešu skatupunkta, kā arī aicināja ikvienu apmeklēt Latvijas Uzvaras dienas pasākumus 22.jūnijā Cēsīs.

Pēc filmas seansa ar skatītājiem tikās filmas radošā komanda: abi filmas galvenie varoņi, Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēni, Varis Hans un Rodrigo Liepiņš, scenārija autors Andris Vanadziņš, Latvijas Uzvaras dienas idejas autors Renārs Sproģis, filmas mūzikas un skaņas meistari Pēteris un Aija Pāsi, producente Līna Bērziņa, kā arī filmā redzamie Inese Kornete, Ansis Rozenbergs, Tālis Pumpuriņš. Sarunu vadīja Cēsu novada Jauniešu domes pārstāvis Agris Ratniks.

Filmas veidotāji saņēma baltus ziedus - uzvaras simbolu, kam Cēsu kauju vēsturē ir īpaša nozīme. Sagaidot Cēsu kauju dalībniekus pēc uzvaras, cēsnieces karavīrus apbēra baltiem ziediem. Svinot Cēsu kauju simtgadi, šogad cēsnieki aicināti stādīt baltus ziedus pie mājām un pasniegt draugiem un radiem, tādā veidā godinot varoņus, kuri pirms simts gadiem izcīnīja uzvaru Cēsu kaujās.

Latvijas Uzvaras dienu, Cēsu kauju simtgadi, Cēsīs svinēs 22.jūnijā, kad pilsētā gaidāma plaša pasākumu programma. Latvijas Uzvaras diena, Cēsu kauju simtgade iekļauta Latvijas valsts simtgades svinību programmā, un šogad Cēsīs izskanēs īpaši plaši, uzsverot cilvēku līdzatbildību, līdzdalību un sev svarīgo vērtību aizstāvēšanu, ne tikai pagātnes, bet jo īpaši šodienas un nākotnes zīmē.

Pirms simts gadiem Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā. Pagrieziena punkts kara gaitā notika tieši Ziemeļlatvijas frontes līnijā, kur latviešu un igauņu karaspēki 22.jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu.
Sociālo mediju sensācija un viens no populārākajiem dzīvniekiem "Instagram" Nīgrais kaķis miris 14. maijā, "Twitter" paziņoja kaķa saimniece. Mincis miris septiņu gadu vecumā. "Neskatoties uz profesionālu veterinārārstu un viņas mīlošās ģimenes sniegtās palīdzība, īgnā kaķene cīnījās ar nesen piedzīvotā urīna ceļa iekaisuma radītajām komplikācijām, kas bija spēcīgākas par viņu," vēstīts Tabatas ierakstā "Twitter".

Nīgrais kaķis, kas pasaulē pazīstams kā Grumpy cat, kopā ar saviem saimniekiem – Tabatu, Braienu un Kristalu – dzīvoja Amerikā, Fīniksas štatā, Arizonā. "Nīgrais kaķis bija ne tikai mūsu mazulīte un ģimenes mīlule, bet viņa arī miljoniem cilvēku visā pasaulē palīdzēja pasmaidīt pat visgrūtākajos brīžos," minēts Nīgrā kaķa saimnieces ierakstā "Twtitter".

Pirmo reizi slavas gaismā Nīgrais kaķis parādījās 2012. gadā, pēc tam, kad viens no viņa saimniekiem Braiens nopublicēja četru mēnešu vecā kaķēna foto sociālajā medijā "Reddit", kas ātri vien iekaroja cilvēku sirdis.

Nīgrā kaķa fanu loks ir mērāms miljonos – kaķa gaitām "Instagram" seko 2,4 miljoni cilvēku, "Facebok" – 8,5 miljoni, "Twitter" – 1,5 miljoni un Nīgrā kaķa izdarībām "Youtube" seko 264 tūkstoši cilvēku. Taču tas noteikti nav galīgais murrātāja fanu skaits. Viņa nīgrā sejas izteiksme un mazais augums lika pasmaidīt vairākiem miljoniem cilvēku dažādās pasaules valstīs.

Savas dzīves laikā kaķene bija reklāmas seja vairākām pasaulē pazīstamām kompānijām, tā skaitā "Friskies", kas ražo kaķu barību. Tāpat viņa bijusi kā viešņa vairākos televīzijas raidījumos un fotografējusies ar vairākām slavenībām. Kaķenei pat bija sava menedžere. Viņa portālam "Hollywood Reporter" reiz paziņoja, ka Nīgrais kaķis savas dzīves laikā saimniekiem ir sagādājis ienākumus, kas mērāmi vairākos desmitos miljonu eiro.

Daudziem varētu šķist, ka būt pasaulē slavenākajam kaķim ir īsta medusmaize, bet tā gluži nav, jo viņam ir jāpilda pienākumi pret saviem faniem. Taču Tabata kaķim veltītajā mājaslapā "Grumpy Cat" atklāj, ka murrātāja lielākoties dzīvoja kaķim raksturīgu dzīvi: "Viņa rotaļājās, spēlējās un uzvedās gluži kā jebkurš cits kaķis." Viņa atklāj, ka kaķenei sevišķi paticis slēpties aiz aizkariem.

Tabata stāsta, ka fotosesija Nīgrajam kaķim tika rīkotas aptuveni vienu reizi nedēļā, lai nepārslogotu dzīvnieku. Arī reizēs, kad Nīgrajam kaķim bija tikšanās ar presi, tās tika organizētas pēc iespējams īsākas. Tabata vienmēr parūpējās arī par to, lai kaķene netiek nēsāta no viena cilvēka klēpja otrā. "Viņa pirmām kārtām bija mūsu ģimenes locekle," piebilst kaķenes saimniece.
Avots: delfi.lv
Nacionālie bruņotie spēki turpinās pērn sākto rezervistu – Latvijas pilsoņu bez militārās sagatavotības – militāro apmācību, kuru sekmīgi apguvušos rezervistus ieskaitīs bruņoto spēku rezervē rezerves karavīra statusā.

Šogad tiek plānota 60 rezervistu apmācība. Apmācības kurss notiks no 20. jūlija līdz 26. augustam, un  tam var pieteikties līdz 20. jūnijam.
Rezervista militāro pamatzināšanu un iemaņu pamatu kursā varēs iegūt militārās pamatiemaņas individuālās apmācības līmenī, apgūstot tādus priekšmetus kā ieroču, šaušanas un sakaru apmācība, normatīvie akti, lauka kaujas iemaņas, topogrāfija, orientēšanās un medicīna. Rezervisti apgūs arī pamatus vienā no šādām specialitātēm: radiostaciju sakarnieks, granātšāvēja operators, ložmetējnieks un tā palīgs, kā arī specialitātē, kas saistīta ar paplašinātās pirmās palīdzības sniegšanu. Kurss noslēgsies ar kolektīvo apmācību, kurā varēs apgūt lauka kaujas un citas iemaņas nodaļas līmenī, kā arī ar dalību militārajās mācībās “Wise Adder”.

Rezervistu militārajai apmācībai var pieteikties, elektroniski aizpildot pieteikuma anketu, kas pieejama bruņoto spēku tīmekļvietnes www.mil.lv sadaļā “Rezerve”, “Rezervistu militārā apmācība”, vai arī ierodoties Rezerves personāla uzskaites sektorā Rīgā, Krustabaznīcas ielā 9.

Pieteikties apmācības kursam var Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 50 gadiem, kuri ieguvuši vismaz pamatizglītību un pārvalda valsts valodu vidējā līmenī (B1). Militārajai apmācībai pieņems rezervistus, kas atbilst dienestam rezervē noteiktajam veselības stāvoklim, un to noteiks medicīniskā komisija.

Militārajai apmācībai nepieņems rezervistus, kuriem ir kriminālā sodāmība, kuras dēļ nevar pieņemt dienestam rezervē, kā arī tos rezervistus, kuri ir atvaļināti no valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem.

Apmācībai nevar pieteikties rezervisti, kuri dien Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

2016. gada 16.  jūnijā Saeimas apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka Nacionālie bruņotie spēki miera laikā uztur 3000 militāri sagatavotus rezerves karavīrus.
 
Grila un BBQ festivāls Lucavsalā ir kļuvis par lielisku tradīciju. 
Ar katru gadu Grilētāju Brālība mācās un uzkrāj pieredzi, lai nākamā gada pasākums būtu krāšņāks un aizraujošāks. 
Arī šogad, 18.maijā ikviens tiks gaidīts Lucavsalā, lai kopīgi atvērtu vārtus vasarai. Sākums trešajam grila un barbekjū festivālam plkst. 11, pasākumi, aktivitātes, koncerti un dāvanas visas dienas garumā.
Ņem līdzi draugus, radus un, protams, arī savu grilu un baudi grilēšanas svētkus piknika zonā.

Tiekamies Grilfestā!
Ieeja bez maksas.
 
Kamēr Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs spēlētājiem uz tāfeles zīmē taktiskos uzdevumus, kāds vīrs ar lāpstu cītīgi sašķūrē pie vārtiem uzkrājušos sniega kārtu. Jo hokejā un profesionālajā sportā kopumā sīkumu nav. Tieši tāpēc ar treneriem, spēlētājiem, mediķiem un preses sekretāriem vairs nepietiek. Vajadzīgs arī emulators, kas gatavs paveikt neskaitāmos sīkos darbiņus, kuri īsti neiekļaujas neviena tiešajos pienākumos. Hokeja valstsvienībā tāds ir Aldis Āboliņš, kurš šogad Bratislavā izpelnījies vietu uz komandas treneru tiltiņa.

Iespējams, pat daži kvēlākie valstsvienības līdzjutēji par viņu iepriekš nebūs dzirdējuši. Un tas nav tikai tāpēc, ka viņš tūkstošiem skatītāju priekšā nemet vārtos ripas vai preses konferencēs neatskaitās mediju pārstāvjiem. Kad portāls sportacentrs.com  gribēja ar Aldi sarunāt interviju, viens no kolēģiem bija gatavs likt galvu ķīlā, ka sekos atteikums. Tomēr mēģinājām. Aldis atrunājas, ka dienā darba esot pilnas rokas, bet vakari jāveltī ģimenei. Un vispār – neesot arī nekā interesanta ko pastāstīt. Ak, šī tik bieži dzirdētā atruna, kas ikviena žurnālista lūpu kaktiņiem liek savilkties smaidā, gluži kā reaģējot uz maza bērna taisnošanos.

Lai nu būtu kā būdams, bet, arī nesatiekot stāsta galveno varoni, var pat sarakstīt grāmatu. Atliek vien aprunāties ar tiem, kam ir par viņu kas sakāms. Piemēram, ar vienaudzi Lauri Dārziņu, ar kuru Aldis savulaik kopā spēlējis gan Baldera Hokeja skolā, gan Latvijas U18 izlasē. Divos pasaules čempionāta 1. divīzijas turnīros Lauris guva trīs vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles, kamēr Aldis iemeta vienus vārtus un izdarīja divas rezultatīvas piespēles.

"Spēlējām kopā jau Baldera Hokeja skolā, Jānis Matulis neļaus man samelot," Dārziņš uzsmaida manam blakus stāvošajam un trīskārt pieredzējušākajam kolēģim. "Cik nu varēja paspēt, starp treniņiem un spēlēm skatījāmies iepriekšējās nakts NHL spēļu rezultātus. Tolaik visi cītīgi sekojām līdzi."

Karjeras laikā Āboliņš uzspēlēja HK "Rīga 2000", "Liepājas Metalurgā", "Zemgalē" un "Mogo", kā arī Vācijas pēc spēka trešās līgas komandā Hamburgā un Kazahstānas klubā Atirau "Beibarys", bet karjeru viņš noslēdza pirms trim gadiem, kopā ar "Liepāju" sesto reizi izcīnot Latvijas čempionāta zelta medaļas. Starp citu, 2006. gada aprīlī Aldis piedalījās arī trīs pārbaudes spēlēs Latvijas izlases rindās, kas tobrīd uzsāka gatavošanos pasaules čempionātam Rīgā.

"Bet gadu gaitā attiecības esam uzturējuši. Nav tā, ka nebūtu viņu saticis desmit gadus un tagad pēkšņi ieraudzīju izlasē," saka Lauris.
Bijušais HK "Rīga" galvenais treneris Ronalds Ozoliņš atceras, ka Āboliņš pēc karjeras beigām piedāvājis savus pakalpojumus viņa vadītajai komandai. "Aldis pats, kā nu tobrīd mācēja, bija sagriezis dažādus fragmentus no NHL spēlēm. Bija interesanti paskatīties, taču tolaik mums jau bija cilvēks, kas darbojās ar video materiālu."

Pēc LHF vadības maiņas un Boba Hārtlija apstiprināšanas valstsvienības galvenā trenera amatā Aldis pats sameklēja finanšu līdzekļus, lai dotos līdzi U20 izlasei uz pasaules čempionātu Kanādā. "Viesturs Koziols teica, lai paskatos, vai viņš mums varētu būt noderīgs," atminas U20 izlases galvenais treneris Ēriks Miļuns. Aldis pats bija ieguldījis laiku un darbu, sagriezis dažādus video fragmentus. Ja līdz tam ar video materiāla sagatavošanu U20 izlasē no treneriem nodarbojās tikai Kārlis Zirnis, tad turpmāk viņam bija palīgs.

"Uz pasaules U20 čempionātu bija atbraucis arī Hārtlijs, un tad viņi pirmoreiz iepazinās. Vēlāk Koziols piedāvāja viņu arī Bobam. Hārtlijs bija pamanījis viņa fanātismu, abu raksturi un tā brīža vajadzības sakrita, tādējādi Aldis savā ziņā kļuva par tādu kā Boba vietējo dēlu," abu attiecības raksturo Miļuns.

Zinātāji stāsta, ka Hārtlijs uz Omskas "Avangard" līdzi gribējis ņemt Latvijas izlases un Rīgas "Dinamo" video analītiķi Pēteri Gromu, kurš Jūliusa Šuplera ievazāto slovāku programmu izkodis tiktāl, ka kļuvis par īstenu virtuozu. Labākais video analītiķis, kādu jebkad esmu sastapis, kādudien esot izteicies Hārtlijs. Taču ģimenes pieauguma dēļ Pēteris nav vēlējies doties uz Krieviju, tādēļ Bobs vērsies pie Alda.

Taču svarīgi saprast, ka Alda pienākumi neaprobežojas tikai ar video materiāla graizīšanu. Treneru istabā viņš pavada divpadsmit stundas dienā. Ledus treniņos viņš uz tāfeles nekad neko neshēmo, bet tas nenozīmē, ka Aldis neorientējas taktiskajos rēbusos. Kamēr pārējie treneri norobežojas no spēlētājiem treneru istabā, viņš ir gatavs parādīt un izskaidrot katru niansi.

Uz ledus Aldis izbērs ripas, sašķūrēs sniegu, bet pēc treniņa pamētās ripas iemetiena aplī, lai centra uzbrucēji varētu patrenēt savas iemaņas. Tā ir melnā darba redzamā puse. Hokejam tuvu stāvošie novērojuši, ka ārpus treniņu laika Aldis vienmēr staigā apkārt ar mapēm rokās. Kas šajās mapēs glabājas? To mirstīgajiem nav lemts uzzināt. Bet tukšām rokām viņu gandrīz nekad nav izdevies sastapt.

Pirms pāris gadiem viņš arī palīdzējis Hārtlijam spert pirmos soļus uz Latvijas zemes – asistējis viesnīcas izvēlē un Vecrīgas dzīvokļa labiekārtošanā, palīdzējis orientēties galvaspilsētas restorānos. Ja vajadzējis, arī izsaucis taksi vai uzpildījis degvielas bāku Boba automašīnai. Nav šaubu, ka Hārtlijam šāds asistents bija ļoti noderīgs arī iepazīstot krievu nacionālās īpatnības savā pirmajā KHL sezonā.
Lūkosim, cik tālu ar savu mērķtiecību Aldim nākotnē izdosies tikt.
Avots: portāls sportacentrs.com
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi visus sportistus un skriešanas entuziastus, kas svētdien, 19.maijā, piedalīsies Rīgas maratonā, aicina nopietni izvērtēt savas spējas, spēkus un veselību iecerētās distances veikšanai.
 
Tā kā brīvdienas solās būt krietni siltākas nekā šobrīd ierasts, jāatceras, ka fiziska slodze karstā laikā paaugstina veselības riskus – var saasināties hroniskā kaite, par sevi atgādināt nesenā slimošana vai, pietiekami nepadzeroties ūdeni un organismam zaudējot šķidrumu, sākties ķermeņa pārkaršana. Tāpēc ikvienam jāparūpējas, lai skrējiens būtu veselībai saudzīgs un drošs.
 
NMPD mediķi atgādina par svarīgāko:
 
Ja Tev pēdējā laikā bijusi kāda saslimšana vai trauma, rūpīgi pārdomā dalību skrējienā. Iespējams, organisms vēl nav atguvies, tāpēc par gatavību skriet vēlams konsultēties ar savu ārstu. 
 
Vismaz  pāris dienas pirms skrējiena parūpējies par mierīgāku režīmu, labu miegu un atpūtu. Ja skriesi pēc nakts ballītes un nesagatavojies, riskē maratona noslēgumu pavadīt slimnīcā!
 
Skrējiena rītā izpildi ātru veselības testu – vai nav paaugstināta ķermeņa temperatūra, saaukstēšanās simptomu, vai nejūti nogurumu, vai naktī esi pietiekami izgulējies, vai esi uzņēmis pietiekami šķidruma un lietojis pareizu uzturu, vai kas nesāp?  
 
Pirms starta aizpildi drošības anketu, kas atrodas starta numuram otrā pusē. Anketā norādītā informācija būtiski atvieglos mediķu darbu, ja Tev būs nepieciešama palīdzība.
 
Skrējiena laikā novērtē savus spēkus atbildīgi. Izvēlies savai gatavībai atbilstošu skriešanas tempu – ja nepieciešams, skrien lēnāk vai pārej uz soļošanu, iešanu. Ņem vērā – karstā laikā arī daudz vairāk jādzer ūdens!
 
Ja skrējiena laikā tomēr nejūties labi, nemēģini “par katru cenu” sasniegt finišu. Ieklausies savās sajūtās un laikus ej malā, lai atveldzētos un atpūstos.
 
Ja trasē jūti diskomfortu (parādās nespēks, vājums, galvas reibšana, redzes miglošanās, līdzsvara traucējumi, galvassāpes, spiedoša sajūtu krūtīs, elpas trūkums), nekavējoties pārtrauc skriet un vērsies pie mediķiem! Aicinām ieklausīties arī trases malā esošajos veselības uzraugos, ja tie Tev iesaka pārtraukt skriešanu.
 
Maratona laikā mediķi dežūrēs vairākās vietās. Uz vietas atradīsies sešas NMPD brigādes, tajā skaitā reanimācijas brigāde. Medicīnisko palīdzību varēs saņemt arī pirmās palīdzības postenī un NMPD mediķu teltī, kas atradīsies finišā zonā. Savukārt pie ūdens ņemšanas vietām dežūrēs un trasē ar velosipēdiem līdzi skrējējiem dosies brīvprātīgie – topošie ārsti, kuri vēros skrējējus, lai savlaicīgi pamanītu tos, kam, iespējams, nepieciešama atpūta, atveldzēšanās vai mediķu palīdzība.
20. maijā  plkst. 17.00 – piecas dienas pirms Eiropas vēlēšanām – Eiropas Savienības mājā (Aspazijas bulvāris 28, Rīga, 1. stāvs) pasākumā “Ne-politisks Eiropas vēlēšanu ceļvedis” ikvienam būs iespēja satikt ekspertus, iegūt praktisku informāciju un saņemt  atbildes uz jautājumiem par Eiropas Parlamentu un vēlēšanu norisi.

Pasākumu būs iespējams skatīties arī tiešraidē www.esmaja.lv un ES mājas Facebook lapā: https://www.facebook.com/esmajalv/.
 
Kristīne Bērziņa, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja, informēs par Eiropas Parlamenta vēlēšanu praktisko norisi – kur, kad un kā varēs balsot.
Piemēram, trīs dienas pirms Eiropas vēlēšanām (22. – 24. maijā) noteiktos laikos varēs balsot savā vai pirmo reizi pilotprojekta ietvaros – arī citā vēlēšanu iecirknī, ja starp vēlētāja iecirkni un iecirkni, kurā vēlētājs balso, būs iespējama saziņa tiešsaistē. Savukārt vēlēšanu dienā (25. maijā) jābalso tikai konkrētā – savā – vēlēšanu iecirknī. Līdzi jāņem pase vai personas apliecība. Bērziņa arī stāstīs, kā skaitīs balsis un noskaidros rezultātus, kā noteiks, cik un kuri kandidāti iegūs 8 deputātu vietas.

Iveta Kažoka, sabiedriskās politikas centra Providusdirektore un pētniece, stāstīs, kādi ir biežākie pārpratumi par Eiropas Parlamentu. Kādēļ nevar teikt, ka Eiropas Parlaments ir ES Saeima?  Kādos jautājumos Eiropas Parlamenta darbs būtiski atšķiras? Kādus lēmumus Eiropas Parlaments var ietekmēt, kādus – ne sevišķi? Viņa arī skaidros, kādēļ deputātam Eiropas Parlamentā  ir vajadzīgas citas īpašības un prasmes, nekā strādājot Latvijas politikā. Diskutēsim, ko strādīgs un zinošs Eiropas Parlamenta deputāts var izdarīt 5 gadu laikā un  kas nosaka deputāta ietekmi Eiropas Parlamentā.

Noslēgumā I. Kažoka ieteiks resursus un rīkus, kas ļauj izvērtēt kandidātus un partiju piedāvājumu vēlēšanām, kā arī stāstīs par vēlētāju gaidām.

Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc jāpiesakās iepriekš: https://forms.gle/tRVyACuaWWpgU9ow8.
Pasākumi ES mājā ir bezmaksas.
 
Kannu kinofestivāls ir oficiāli atklāts, otrdienas vakarā ceremonijā Francijas Rivjēras pilsētā paziņoja spāņu aktieris Havjers Bardems un franču aktrise Šarlote Geinsbūra.

12 dienu kinomaratons sākās ar ASV režisora Džima Džārmuša filmu par zombijiem "The Dead Don't Die". Lentē lomas ir amerikāņu popzvaigznei Selīnai Gomesai un virknei Holivudas atzītāko talantu, arī Bilam Marejam, Ādamam Draiveram, Kloē Seviņī un Tildai Svintonei.

Kannu starptautiskais festivāls ir viens no svarīgākajiem notikumiem pasaules kino dzīvē. Šogad tas notiek līdz 25.maijam un uz festivāla "Zelta palmas zariem" pretendē tādi pasaulē pazīstami kinomeistari kā Džārmušs, Kventins Tarantino, Pedro Almodovars, brāļi Dardēni, Kens Loučs, Ksavjē Dolans, Terenss Maliks un citi.

Kannu galvenā konkursa filmas vērtēs žūrija, kuru vada režisors Alehandro Gonsaless Injaritu.
Rīgā  šodien  notiks pirmizrāde studijas "Drejas" dokumentālajai filmai par zemessargiem "Zobens un zābaki", kuras  veidotājs ir  žurnālists Atis Klimovičs.

""Zobens un zābaki" ir filma - reportāža, maksimāli pietuvināts stāstījums par to, kā 20 jaunie Jēkabpils pilsētas un apkārtējo novadu jaunie zemessargi dodas uz mācībām mežā. Zemessardzes mācību bāzē "Meža Mackeviči" - trijās nedēļās viņiem jāsaliedējas par ciešu vienību. Filma ir veltījums jaunajiem zemessargiem, viņām un viņiem, studentiem, zemniekiem, kā arī dažādu citu arodu veicējiem," norādīja Klimovičs.

"Viņi patiešām ir pelnījuši uzmanību un labus vārdus. Iestāšanās zemessardzē ir cienījams solis, kas apliecina šo jauno cilvēku spējas brīvi pieņemt nopietnus lēmumus. Tikai brīvi cilvēki spējīgi paņemt rokās ieroci, lai nepieciešamības gadījumā aizstāvēt savu valsti," pirms filmas pirmizrādes norāda Klimovičs.

Ierosmi filmai Klimovičs guvis 2017.gada vasarā, pats izejot zemessarga pamatapmācības kursu.
Nepāliešu šerpa Kami Rita 23.reizi uzkāpis Everestā, pārspējot sev pašam piederošo rekordu par vislielāko skaitu veiksmīgo kāpienu pasaules augstākajā kalnā.

Ritas divi tuvākie sekotāji 8848 metrus augstajā kalnā uzkāpuši 21 reizi katrs, taču abi jau ir pārtraukuši kāpšanu.
"Tā ir mana profesija, taču tajā pat laikā es arī uzstādu pasaules rekordu Nepālai," pagājušajā mēnesī pirms došanās uz Everestu intervijā "Associated Press" pavēstīja Rita. "Es Everestu pazīstu ļoti labi, uzkāpjot tajā 22 reizes, taču vienlaikus es zinu, ka es varu atgriezties vai varu neatgriezties. Es esmu kā kareivis, kas atstāj sievu, bērnus un ģimeni, lai cīnītos par savas valsts lepnumu."

49 gadus vecais Rita pirmo reizi Everestā uzkāpa 1994.gadā un kopš tā laika virsotnē uzkāpis teju katru gadu. Papildu kāpieniem Everestā viņš arī iekarojis vairākus citus pasaules augstākos kalnus, kuru vidū ir K2, Čooju, Manaslu un Lodze.
Šo sestdien, 18.maijā visā Latvijā notiks Muzeju nakts pasākumi. Muzeju nakts tēma 2019. gadā ir Tālavas taurētājs.

2019. gads, kad atzīmējam Brīvības cīņu simtgadi, ir īstais brīdis pieminēt gan karalauka varonību, gan novērtēt tos, kuru cīņas ierocis ir vārds un taure, spalva un ota. Katram laikam ir savi nepakļāvīgie – sava ceļa gājēji, kas idejas vārdā grauj mūrus un nesatricināmi nostājas pret straumi. Rūdolfa Blaumaņa apdziedātais drosmīgais un neuzpērkamais sendienu varonis – Tālavas taurētājs – lai ir kā simbols tautas varoņgaram, kas ļāvis mums piedzīvot Latvijas simtgadi.

2019. gada Muzeju naktī 18. maijā muzejos cels godā visu laikmetu un visu novadu varoņus un izdzīvos viņu varoņstāstus!

Kopš 2005. gada akcija “Muzeju nakts” notiek ik gadu kādā no maija sestdienām vienlaicīgi daudzās Eiropas valstīs. Akcijas iniciators un koordinators ir Francijas Kultūras ministrija. Informācija par akciju Eiropas muzejos ir atrodama vietnē www.nuitdesmusees.culture.fr. Pasākums tradicionāli norit no sestdienas vakara plkst. 19.00 līdz svētdienas pirmajai rīta stundai. Ieeja muzejos akcijas laikā ir bez maksas.

Pasākumu programmu var atrast šeit


Salacgrīvas novadā 26.maijā au ceturto gadu notiks vienīgās Latvijā swimrun (peldskriešanas) sacensības. Swimrun ir jauns izturības sporta veids, kurā taku skriešana mijās ar peldēšanu atklātos ūdeņos.

Garās distances dalībniekiem būs kopā jāveic ap 30 kilometriem, no kuriem 4 km peldus. Sportisti startēs no kuģa jūrā, kur līdz krastam būs jāpārvar teju 2 kilometri peldot. Nonākot krastā, dalībnieki dosies daudzu kilometru garā skrējienā, pa ceļam vairākkārt pārpeldot Salacas upi.

Sacensībās drošību uz ūdens uzraudzīs Latvijas Pludmales glābēju asociācijas glābēji. Latvijas Pludmales glābēju asociācija Latvijā aktīvi darbojas jau 10 gadus gan apmācot jaunos glābējus, gan izglītojot bērnus par drošību uz ūdens, gan nodrošinot drošību uz ūdens dažādos pasākumos. Sacensību noslēgumā glābēju komanda izpildīs paraugdemonstrējumus glābšanas sportā uz ūdens. Paraugdemonstrējumus rādīs Latvijas pludmales glābēju meiteņu komanda, kas 2018. gadā Eiropas čempionātā Nīderlandē izcīnīja augsto 2.vietu un Pasaules čempionātā Francijā - 3.vietu disciplīnā Team Rescue.

Sacensības notiks Kuivižos Kapteiņu ostā. Latvijas pludmales glābēju paraugdemonstrējumus varēs vērot turpat kanālā pie Jahtkluba ēkas pirms Amber Race sacensību uzvarētāju apbalvošanas.

Turpinoties intensīvam militāro vingrinājumu un mācību posmam, Nacionālie bruņotie spēki atgādina, ka to laikā pa Latvijas autoceļiem pārvietojas gan Latvijas, gan sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika, bet gaisa telpā lido militārās lidmašīnas un helikopteri. Bruņotie spēki atvainojas par sagādātajām neērtībām un lūdz ar izpratni izturēties pret iespējamajiem satiksmes kustības īslaicīgiem apgrūtinājumiem, kas var rasties sakarā ar pastiprinātu militārās tehnikas pārvietošanos pa autoceļiem. 

Tuvojoties militārās tehnikas kolonnai, bruņotie spēki aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un netraucēt kolonnu kustību, piemēram, mēģinot to apdzīt. 

Bruņotie spēki uzsver, ka Latvijas gaisa telpā militāro gaisa kuģu lidojumi notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumam. 

Iedzīvotāji tiek aicināti neuztraukties, redzot karavīru un zemessargu pārvietošanos ārpus militārajiem poligoniem un vienību izvietojumiem, tehnikas un cita veida aprīkojuma izvēršanu un pozīciju ieņemšanu dažādās Latvijas vietās. Bruņotie spēki atgādina, ka militārajās mācībās ārpus poligona tiek izmantota tikai mācību munīcija un kaujas imitācijas līdzekļi. Tie rada troksni, bet neapdraud veselību un dzīvību. Tomēr arī mācību munīciju, ja tāda tiek atrasta, to nedrīkst aiztikt.

Iespēju robežās operatīvā informācija par to ir pieejama bruņoto spēku Twitter profilā @Latvijas_armija. 
 
 
12. maija, vakarā Telavivā oficiāli tiks atklāts 64. starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss, kurā Latviju šogad pārstāv LTV autoru un izpildītāju konkursa “Supernova 2019” uzvarētāji – grupa “Carousel”.

Katru gadu pilsēta, kurā norisinās Eirovīzijas dziesmu konkurss, rīko svinīgu atklāšanas pasākumu, kurā piedalās visu dalībvalstu mūziķi, delegāciju pārstāvji, masu mediji un fani.

Kopš 2009. gada Eirovīzijas atklāšanas pasākumi sākas ar tā dēvēto sarkano paklāju, pa kuru konkursa dalībnieki mediju, fanu un pilsētas iedzīvotāju ielenkumā dodas uz svinīgā notikuma vietu. Interesanti, ka 2010. gadā sarkanais paklājs bija rozā krāsā, pērn Lisabonā tas bija zils, savukārt šogad Telavivā paklājs būs oranžs.

Eirovīzijas 1. pusfināls LTV1 būs skatāms otrdien, 14. maijā pulksten 22.00, bet 2. pusfināls ar Latvijas pārstāvju “Carousel” uzstāšanos – ceturtdien, 16. maijā pulksten 22.00.

Latvija savā pusfinālā uz skatuves kāps kā piektā un konkurēs ar Armēniju, Īriju, Moldovu, Šveici, Rumāniju, Dāniju, Zviedriju, Austriju, Horvātiju, Maltu, Lietuvu, Krieviju, Albāniju, Norvēģiju, Nīderlandi, Ziemeļmaķedoniju un Azerbaidžānu.

Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls LTV1 tiešraidē tiks pārraidīts sestdien, 18. maijā, pulksten 22.00.

Šopavasar Rīgā un citviet Latvijā būtiski pasliktinājusies gaisa kvalitāte. Kamēr oficiālās iestādes apkopo datus un pašvaldības īpaši nesteidzas meklēt risinājumus, pie gaisa piesārņojuma novērošanas ķērušies brīvprātīgie entuziasti. Viņi no internetā iepirktām detaļām paši gatavo un uzstāda gaisa kvalitātes mērījumu stacijas.

Kļūt par šādas stacijas īpašnieku var ikviens – vajadzīgi tikai aptuveni 40 eiro, minimālas tehniskās zināšanas un nedaudz brīva laika. 

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperti uz šādu pašdarbību gan skatās piesardzīgi, jo paštaisītās ierīces nav pienācīgi kalibrētas un iegūtie dati netiek apstiprināti laboratorijās.

Taču brīvprātīgie apgalvo, ka viņu mērķis nav celt paniku vai konkurēt ar profesionāliem meteorologiem. Brīvprātīgie vēloties, lai tās tiktu lietotas vairāk un sūtītu signālus oficiālām stacijām. Piemēram, ja redzams, ka Čiekurkalnā gaiss ir sliktāks, tad varbūt oficiālie mērītāji var nolikt Čiekurkalnā savu pagaidu staciju, tā LTV stāsta entuziasti. 

Pašlaik Latvijā izvietotas vairāk nekā 20 šādas stacijas. Tajās iegūtos datus internetā var aplūkot ikviens interesents.

Latvijā iecerēts attīstīt ārstniecības augu audzēšanu komerciāliem nolūkiem. Vides risinājumu institūta pētnieki pašlaik meklē vietas, kur savvaļā aug izvēlētās sugas.

Taču, lai iegūtu iespējami plašākas zināšanas, pētnieki lūdz iedzīvotāju atbalstu. Veiksmīgākie ārstniecisko augu atradēji saņems zinātnieku sarūpētas pārsteigumu balvas.

Visērtāk atrasto augu fotogrāfijas sūtīt caur dabas datu aplikāciju, kur fotogrāfijām iespējams pievienot aprakstu un arī atzīmēt precīzu vietu digitālajā kartē.

Projekta zinātniskā vadītāja Arta Kronberga pauž pateicību tiem cilvēkiem, kuri jau ir atsūtījuši ziņas par augiem. Tomēr kreimenes, māllēpes, efeju sētložņas un smaržīgās madaras atradumi ir gaužām reti. Zinātniekiem nav izredžu nepieciešamos augus atrast bez iedzīvotāju atbalsta.
“Daļa aug pļavās, daļa – mežos. Mēs nevaram visu Latviju izbraukāt un atrast visus augus,” uzsver Kronberga.

Kopumā pētnieki interesējas par deviņiem augiem – parastā kreimene, lielā strutene, pļavas silpurene, smaržīgā madara, parastā zalktene, raspodiņš, efeju sētložņa, parastā māllēpe un gaiļbiksīte.

Pētījums tiek finansēts par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem, noteikumi paredz, ka rezultātā ir jārada komerciāli ienesīgi, ārstnieciski vai arī kosmētikā derīgi produkti. Ievākto augu ķīmisko sastāvu pētīs Organiskā institūta zinātnieki.

Papildus komerciālajam projekta virzienam tiek domāts arī par Vidzemes un Latgales iedzīvotāju zināšanu saglabāšanu. Pētniece Baiba Prūse norāda, ka viņi pierakstīs tautas zināšanas par vērtīgajiem augiem. “Braucot uz šīm viensētām, lūgsim papildus informāciju par šiem deviņiem augiem, kā viņi tos kādreiz lietojuši.”

Pēc ārstniecisko augu sēklu ievākšanas tiks uzsākta sēklu diedzēšana un augu piemērošana komerciālai audzēšanai. Savukārt rūpīgākie augu meklētāji saņems balvas, galvenā no tām ir lidojums virs Gaujas ielejas.

Pētnieki norāda, ka arvien vairāk tiek pieprasīti ārstnieciski aktīvās vielas, kas iegūtas no dabā sastopamiem augiem. Meklējamie augi it kā plaši zināmi, taču ķīmiskais sastāvs tiem nemaz īsti nav zināms. To pētīs organiskās sintēzes institūta zinātnieki.
Pirmie rezultāti jau paredzēti šajā rudenī. Tad Cēsu lidlauka apkārtnē jau būs apsēts pirmais ārstniecisko augu lauks.
Avots: skaties.lv
Šodien Izraēlas vēstniecības telpās notika pasākums par godu grupas “Carousel” un Latvijas delegācijas gaidāmajam braucienam uz 64. starptautisko Eirovīzijas dziesmu konkursu, kas maijā noritēs Izraēlas pilsētā Telavivā.

“Carousel” Latviju konkursā pārstāvēs ar pašu sacerēto dziesmu “That Night”, kas plūca uzvaras laurus Latvijas Televīzijas autoru un izpildītāju konkursā “Supernova 2019”.

Skatuves priekšnesumu veidojusi producentu apvienība “B. Flanagan Productions AB” no Zviedrijas. Radošie režisori Rennijs Miro un Filips Adamo iepriekš veidojuši vairākus Eirovīzijā atzinīgi novērtētus skatuves priekšnesumus dziesmām, kas starptautiskajā konkursā plūkušas uzvaras laurus. Viņi radījuši skatuves priekšnesumus Zviedrijas pārstāves Loreen dziesmai “Euphoria”, kas Eirovīzijā uzvarēja 2012. gadā, Zviedrijas pārstāvja Måns Zelmerlöw dziesmai “Heroes”, kurš uzvaras laurus plūca 2015. gadā, kā arī 2011. gada uzvarētāju, Azerbaidžanas dueta “Ell & Nikk” dziesmai “Running Scared”.

Pērn Eirovīzijā uzvarēja Izraēlas pārstāve Netta Barzilai ar dziesmu “Toy”, tāpēc konkurss šogad notiks Izraēlā. Tā būs trešā reize, kad konkurss notiek šajā valstī, taču Telavivā - pirmo reizi, jo abas iepriekšējās reizes Eirovīzijas dalībvalstis un fani tika uzņemti galvaspilsētā Jeruzalemē.

Kopumā šogad konkursā piedalīsies 41 dalībvalsts. Finālisti tiks noskaidroti divos pusfinālos, kas notiks 14. maijā un 16. maijā. Izšķirošā cīņa par uzvaru šī gada starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā norisināsies lielajā finālā 18. maijā.

Grupa “Carousel” konkursā uzstāsies otrajā pusfinālā ar piekto kārtas numuru. Latvijas pārstāvjiem būs jākonkurē ar Šveices, Albānijas, Zviedrijas, Azerbaidžānas, Īrijas, Austrijas, Moldovas, Maķedonijas, Norvēģijas, Krievijas, Nīderlandes, Rumānijas, Horvātijas, Dānijas, Armēnijas, Lietuvas un Maltas pārstāvjiem. Taču vēl pirms tam, 15. maijā, “Carousel” gaidīs pirmais lielais pārbaudījums - ģenerālmēģinājums, kuru vērtēs arī starptautiska žūrija.

No 2. līdz 31.maijam notiks SIA “ZAAO” (ZAAO) organizēta lietošanai derīgu apavu vākšanas akcija “Pazole”, kuras laikā, nogādājot uz EKO laukumiem vismaz 1 apavu pāri, ir iespēja piedalīties balvu izlozē.

“Pazole” - skaidrojums šim vārdam ir otrā zole, ko piestiprina zem pamatzoles. Par pazoli ir akcijas stāsts. Akcijā, kura tiek rīkota jau otro reizi, tiek vākti apavi, kuri ir lietoti, kuriem var būt arī nelieli salabojami defekti - jāmaina papēži, zole, rāvējslēdzējs, jāiever jaunas šņores. Apavi, kuriem nepieciešams neliels remonts, pēc to salabošanas, iegūs otru dzīvi pie valkātājiem jaunattīstības valstīs. Lai apavi būtu lietošanai derīgi, tiem jābūt arī sausiem, tīriem, nesapelējušiem un pa pāriem, neder gumijas zābaki.

ZAAO Šķiroto atkritumu savākšanas daļas vadītāja Ginta Gailuma: “Esam gandarīti, ka mums ir izdevies ieviest klientu jau sen prasītu pakalpojumu - lietotu apavu vākšanu. Jāņem gan vērā, ka EKO laukumos pieņemam lietošanai derīgus apavus, nevis apavus, kuri savu laiku jau nokalpojuši. Kopš pakalpojuma ieviešanas pagājušā gada pavasarī, izdevies savākt un uz jaunattīstības valstīm, piemēram, Kamerūnu, Gabonu, Pakistānu, nosūtīt vairāk nekā 3 tonnas ar apaviem. Pirmās akcijas laikā kopīgi apāvām 5000 pēdu. Zinot cilvēku paradumus, aizņemtību, informācijas pārbagātību, atkal rīkojam akciju, jo ir pierādījies, ka akcija ļauj labāk ielāgot ikdienas pakalpojumus un tos turpmāk izmantot. Liels paldies mūsu sadarbības partneriem, kuri akcijas dalībniekus atalgo ar vērtīgām balvām.”

“Akcijas “Pazole” atbalstīšanā iesaistījāmies jau pagājušajā gadā. Esam priecīgi par pērnā gada sasniegtajiem rezultātiem un ZAAO doto, un līdzcilvēku izmantoto iespēju iesaistīties un būt sociāli atbildīgiem. Ceram, ka arī šogad atsaucība būs liela un mūsu uzņēmuma piedzīvojumi būs labs motivators nepaslinkot un dot otru elpu tiem apaviem, kurus paši vairs nelietojam, bet ar tiem varam iepriecināt citus”, uzsver Ivars Beitāns, aizraujošās piedzīvojumu platformas “Sigulda Adventures” dibinātājs un īpašnieks, pasniedzot balvās dāvanu kartes.

EKO laukumu darba laiki pieejami www.zaao.lv vai zvanot pa tālr.64281250. Akcijas nolikums pieejams uzņēmuma mājas lapā un pie EKO laukumu pārziņiem.

Lietotus apavus EKO laukumos iespējams bez maksas nodot arī ārpus akcijas darbība slaika.
Akcija ir spēkā tikai pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma ZAAO darbības reģionā.
Tūlīt klāt būs skolēnu garais vasaras brīvlaiks un jaunie ļaudis vēlēsies ne tikai atpūsties, arī pastrādāt. Kas jāzina, plānojot skolēnu nodarbinātību vasarā un kādi ir izaicinājumi, atgādina portāls lsm.lv, stāstot par bērnu nodarbinātību vasaras mēnešos.

Īsumā - Bērni no 13 gadu vecuma var skolas brīvlaikā strādāt. Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbojas ar darba devējiem un piedāvā darbu jauniešiem no 15 gadu vecuma. Vecākiem jāraugās, lai bērniem būtu nodokļu grāmatiņa, ar darba devēju noslēgts līgums un darba uzdevumi atbilstu likumdošanā noteiktajam.

Bērns drīkst strādāt no 13 gadiem četras stundas dienā vecumam atbilstīgus darbus (darbus nosaka likumdošana), piemēram, ogu vākšana, ravēšana – vienkārši darbi, kurus bērni var veikt pieaugušo uzraudzībā. Nepilngadīgie no 15 gadu vecuma drīkst strādāt septiņas stundas dienā, 35 stundas nedēļā.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) darba devēji, kuri vēlas piedāvāt darbu skolēniem vasarā, ir, apzināti, tagad rit izvērtēšanas process. Līdz 13. maijam zinās skolēniem piedāvātās darbavietas. 

Par darbu skolēns saņem ne mazāk kā 430 eiro mēnesī – valstī noteiktā minimālā mēnešalga.

Skolēnam ir iespēja iepriekš ar darba devēju par darbu vienoties. Otrs variants – NVA kopā ar darba devēju rīko atlasi, tad skolēns uz to var ierasties, ņemot līdzi CV.

Pusaudžiem (15 – 18 gadi), stājoties darbā, jābūt ģimenes ārsta izziņai. Katrā darbā ir zināmi riski, ar tiem darba devējam jāiepazīstina vecāki. NVA apdrošina bērnus pret nelaimes gadījumiem darba vietā.

Vecākiem, kuru bērni vasarā strādā, vienojoties ar darba devēju bez NVA iesaistīšanas, jāseko līdzi, lai būtu noslēgts līgums. Darba inspekcijas pieredze rāda, ka mēdz būt negodīgi darba devēji, kuri nepilda solījumus, bez līguma vienošanos nevar pierādīt.

Skolēni vasarā ir nodokļu maksātāji un viņiem ir nepieciešams izņemt algas grāmatiņu, jo tad mainās darba algas nodokļu likme. Par algas nodokļu grāmatiņu jādomā pašiem bērniem, to var nokārtot elektroniski, vai doties uz NVA vai filiālēm.

Visiem bērniem, kuri vasarā strādā uzņēmumos, kuri nodokļus maksā vispārējā kārtā, būtu jānokārto nodokļu grāmatiņa.

Vecākiem piemēro atvieglojumus par apgādājamiem. Ja bērns (ja bērnam nav vairāk par 19.gadiem), strādā no 1.jūnija līdz 31. augustam uzņēmumā, kur nodokļus aprēķina vispārējā kārtā, tad vecākiem nav jāuztraucas par nodokļiem.

Ja bērns strādā mikrouzņēmumā, tad vecākiem nepiemēro atvieglojumus, jo mikrouzņēmumā ir cita nodokļu kārtība.

Vecākiem ar bērniem būtu jāpārrunā attieksme pret darbu, jo darba devējs sagaida rezultātu, ne nemitīgu problēmrisinājumu. Jāņem arī vērā, ka darbs nav sods, ar ko bērnu mācīt.
Avots: lsm.lv 

26. un 27. aprīlī Rīgā, RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H2O 6 notiks Baltijā vērienīgākā biohakeru konference “Biohacking 2019”, kas pulcēs vairākus simtus veselīga dzīvesveida entuziastu un pasaulē atzītus lektorus no ASV, Nīderlandes, Somijas, Krievijas, Ukrainas un citām valstīm. Konferences mērķis ir apgūt jaunus veidus, kā uzlādēt savu ķermeni un pilnveidot prātu ilgākam mūžam.

“Biohakings nav tikai pārliecība vai filozofija, tā ir instrumentu kaste, no kuras mēs varam ņemt vislabākos piemērus ilgākai un labāki dzīvei, lai realizētu savu potenciālu. Šie rīki sniedz brīvības sajūtu un pārliecību, ka ikviens var izmainīt sevi un sasniegt izvirzīto mērķi. Tādēļ konferencē “Biohacking 2019” vēlamies pulcēt llīdzīgi domājošos, lai runātu par ilgdzīvošanu un izmēģinātu daudzveidīgas pieejas un metodes, lai kļūtu veselīgāki un laimīgāki,” stāsta Kaspars Vendelis, ilgdzīvošanas entuziasts un kustības Biohacking.lv līdzdibinātājs.

Tehnoloģiju entuziasts un Biohacking.lv līdzdibinātājs Artūrs Bernovskis, runājot par biohakinga nākotni, uzsver: “Mēs jau šobrīd dzīvojam tehnoloģiju pasaulē, un ir sācies tā saucamais industrializācijas 4.0 laikmets, kad dažādas ierīces arvien vairāk tiek savienotas savā starpā, apkopojot ievērojamu datu apjomu ar milzu potenciālu palīdzēt mums dzīvot ilgāk un labāk. Šobrīd mēs esam labā izejas pozīcijā, jo Latvija var rādīt priekšzīmi tehnoloģiju attīstības ziņā, kas ļauj mums izmantot tehnoloģisko risinājumu priekšrocības, lai kļūtu par ilgdzīvotāju nāciju.”

Konferences lektoru vidū būs 30 pašmāju un ārzemju eksperti, tostarp:
Sīms Lands (Siim Land, Igaunija), “Amazon” pārdotākās grāmatas autors, biohakeris un augstas veiktspējas treneris. Tēma: “Uztura optimizācija ilgdzīvošanai ar periodisku gavēšanu”
Tēmu Arina (Teemu Arina, Somija), biohakeris un “Biohakeru rokasgrāmatas” autors. Tēma: “Uzlabo savu darba dienu ar biohakingu”
Gregs Poters (Greg Potter, Lielbritānija), veselīgas dzīves aplikācijas “HumanOS.me” satura direktors. Tēma: “Kā gulēt labāk: no pamatiem līdz jauna līmeņa piemēriem”
Dr. Artūrs Miksons, RSU Psihosomatikas klīnikas galvenais ārsts, lektors, psihoterapeits. Tēma: “Emocijas, kā pamatvajadzība ilgākai dzīvei”
Asoc. prof. Ivars Vanadziņš, RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors. Tēma: “Tīra vide un labi darba apstākļi”
Thorbjorga Hafsteinsdottira (Thorbjörg Hafsteinsdottir, Dānija), uztura terapeite, medicīnas māsa, jogas pasniedzēja, 6 veselības un uztura grāmatu autore. Tēma: “10 gadus vēlāk - pionieres redzējums uz pret novecošanās veselību un dzīvesstilu”
Andrius Rakovas (Lietuva), biohakeris un uzņēmējs. Tēma: “Personalizācijas laikmets”.

Plašāk par konferences programmu, biohakinga ekspertiem un viņu pārstāvētajām tēmām iespējams uzzināt konferences mājas lapā - tas ir šeit.

Konferences apmeklētāji tiks aicināti apgūt dažādus biohakinga paņēmienus praksē, piedaloties praktiskajās darbnīcās, tostarp iepazīt skaņas meditāciju, iesaistīties skaņas un ritma nodarbībā, apmeklēt rūdīšanās treniņus, kā arī izmēģināt tādus biohakinga rīkus, kā pirts apmeklējums, pelde ledus vannā un daudzas citas aktivitātes sevis uzlabošanai.

Ilgdzīvošanas konference “Biohacking 2019”, kas tiek rīkota jau otro gadu, ir biohakeru labāko paņēmienu, rīku un pieredzes publiska prezentēšana, pulcējot spēcīgus, produktīvus, veselīgus cilvēkus, ar mērķi atklāt jaunus veidus, kā uzlādēt sevi, un uzzināt, kā biohakings var palīdzēt uzlabot mūsu ikdienu.

Lūk, ko saka Kaspars Vendelis:
Nav tā, ka Tu atnāksi un kļūsi veselāks, spēcīgāks, laimīgāks. Lai gan tas arī iespējams. Taču tas, kas notiks, ir šis:
Tu ieraudzīsi vienuviet daudz pozitīvus, sevi uzlabot gribošus cilvēkus. Kas grib ne tikai paši, bet grib lai visi apkārt kļūst kā daļa no kaut kā liela.
Jo mēs turpinām iet uz savu izvirzīto mērķi - lai Latvija kļūst par laimīgāko valsti līdz 2035. gadam. Taču tas ir kolektīvs uzdevums. Kur katrs viens otru iedvesmo, viens otram palīdz.
Vispār šis viss būs nereāli superīgs pasākums. Par veselību, par sevis uzlabošanu, par izaugsmi, par pilnveidošanos! Par to, kā to visu darīt kopā ar citiem cilvēkiem.
Lauzti kauli, sasitumi, zilumi un smadzeņu satricinājumi ir izplatītākās traumas velobraucēju vidū. Aicinot autovadītājus un velobraucējus ceļu satiksmē ievērot “drošas telpas” principu, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsāk jaunu kampaņu velosipēdistu drošībai “Tuvāk NĒ!”.

Pie nemitīgi augošas velo plūsmas pieaudzis arī avāriju skaits, kurās iesaistīti velosipēdisti. 2018. gadā 900 negadījumos ievainoti 620, bet bojā gājuši 9 velosipēdisti. Salīdzinot ar 2017. gadu, ievainoto velosipēdistu skaits ir palielinājies par 13 %. Valsts policija novērojusi, ka viens no negadījumu iemesliem automašīnu un velobraucēju starpā ir nepareizi izvēlēts intervāls, veicot apsteigšanas manevru. Ceļu satiksmes negadījumos velosipēdisti visbiežāk guvuši dažāda rakstura un smaguma traumas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

“Gan autovadītājus, gan velobraucējus mēs aicinām ievērot “drošas telpas” principu. Automobilim apbraucot velosipēdu, pilsētas vidē jāievēro vismaz 1 metru liels drošs intervāls, savukārt ārpus apdzīvotām vietām – vismaz 1,5 metri. Šo rekomendāciju iekļausim arī Ceļu satiksmes noteikumu izdevumā,” piesakot jaunu satiksmes drošības kampaņu “Tuvāk NĒ!”,” skaidro CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

Uzsākot kampaņu, CSDD sadarbībā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu un apvienību “Pilsēta cilvēkiem” Rīgas centrā un tā apkārtnē izvietojusi 14 informatīvās zīmes. Tās aicina ievērot vismaz 1 metra intervālu starp auto un velo.

Ņemot vērā, ka Rīgā ir visstraujāk augošā velo satiksme, informatīvās zīmes uzstādītas tajās ielās un krustojumos, kuros īpaša uzmanība jāvelta droša intervāla ievērošanai, jo īpaši veicot apdzīšanas manevrus.

CSDD aicina arī citas Latvijas pašvaldības pievienoties kampaņai “Tuvāk NĒ!” un uzstādīt īpašās informatīvās zīmes savās pilsētās, tādējādi uzlabojot ne vien ceļu satiksmes drošību, bet arī autovadītāju un velobraucēju braukšanas kultūru un savstarpējās attiecības. Pašvaldības, kuras labprāt uzstādītu brīdinājuma zīmes savā pilsētā, aicinātas pieteikties, rakstot uz e-pastu pr@csdd.gov.lv.

Pasaules čempionāts hokejā šogad no 10. līdz 26. maijam norisināsies Slovākijā - Bratislavā un Košičē.

Par godu tam, radīta hokeja fanu himna. Tā vēsta par kopības sajūtu, kādu var radīt tikai vienota līdzi jušana.
Himnu diriģenta Ārija Šķepasta vadībā iedziedājuši dziedātāji no pieciem koriem - Rīgas Latviešu biedrības kamerkora “Austrums”, Rīgas Latviešu biedrības nama jauktā kora, Latvijas Zemessardzes kora “Stars” un Rīgas 6. vidusskolas kora “Saule” un vīru kora “Tēvzeme”. Savukārt himnas vizuālajā versijā jeb klipā atbalstu Latvijas hokeja izlasei pauž gan regbija komandas Livonija vīri, gan citi hokeja fani.

Himnas vārdi:
Deldēti riteņi un mūsu kurpes.
Dažādi ceļi mūs veduši šurpu,
Lai būtu līdzās un justu līdzi -
Mēs vienā balsī īstajā brīdī.
Mēs esam ar jums. Jā!
Vai tur gaisma vai tumsa,
Mēs esam ar jums. Jā!
Vienmēr esam ar jums.

Video versija te: https://www.youtube.com/watch?v=Zc_9-ro3qvc






Strauji tuvojas vasara, kad daudzi sāk domāt par fiziskās formas uzlabošanu un ar lielu aktivitāti sāk apmeklēt sporta zāli vai skriet. Skriešana Latvijā viennozīmīgi dēvējama par tautas sporta veidu, bet, vai tā tiešām ir piemērota ikvienam, un, vai tie, kas ar skriešanu un sportu bijuši uz jūs, pēkšņi sākot skriet, nevar nodarīt pāri savam organismam?

Skriešanas entuziasts, Biznesa augstskolas Turība students Gints Buraks, kurš var lepoties ar 22 gadus ilgu pieredzi skriešanā, iesaka - pirms uzsākt skriet, ir ieteicama veselības pārbaude. Vēl viņš norāda, ka skriešana ir sporta veids ar pievienoto vērtību - tā uzlabo veselības stāvokli, palīdz izvairīties no iespējamām traumām un uzlabo noskaņojumu ikdienā.

Skriešana kā atkarība

Ar skriešanu nodarbojos jau 22 gadus un tāpat kā dauzi skriešanas entuziasti varu šo sporta veidu droši saukt par savu sirdslietu, pat par atkarību. Ir būtiski saprast, ka, lai gūtu gandarījumu un prieku no skriešanas, nav obligāti jānoskrien maratons. Piemēram, es neesmu skrējis vairāk par pusmaratona distanci (21 km, treniņos apmēram 25 km) un maratons nekad nav bijis mans pašmērķis. Virknei skrējēju daudz svarīgāka ir ķermeņa un prāta harmonija, uzturot labu vispārējo veselības stāvokli, nevis medaļas. Ar skriešanu sāku nodarboties bara instinkta vadīts, jo paziņu lokā ir vairāki sportiski un aktīvi cilvēki. Pēc pirmajām skriešanas reizēm mani pārņēma liela gandarījuma sajūta. Vērojot ķermeņa izmaiņas, kas radušās skriešanas rezultātā, pieauga arī pārliecība par sevi. Šim sportam ir vairāki ļoti pozitīvi faktori, protams, pats galvenais ir veselības uzlabošanās. Tā bija arī mana motivācija turpināt!

Ieteicama vispārējā veselības pārbaude

Tiem, kas vēl tikai plāno uzsākt skriet un ar skriešanu pagaidām ir uz jūs, sākumā iesaku sākt ar ātru staigāšanu, un tikai brīdī, kad jūtaties pārliecināti par tempa maiņu, uzsākt skriet, bet pirms tam apgūstot pareizu skriešanas tehniku. Ideālā variantā pirms sportošanas būtu nepieciešams iziet vispārējo veselības pārbaudi, ko var izdarīt gandrīz jebkurā medicīnas iestādē. Pretējā gadījumā var iedzīvoties dažādās nepatīkamās veselības problēmās, kas saistītas ar locītavu, saišu un pat sirds kaitēm. Esmu novērojis, ka bieži vien šo svarīgo posmu - ārsta apmeklējumu - cilvēki izlaiž vai neuzskata par nepieciešamu. Skriešana nesākas un nebeidzas vien ar veikto attālumu noteiktā laika posmā. Teorētisko zināšanu apguve par ķermeni, tā uzbūvi un sava organisma īpatnību izzināšana tikai pozitīvi ietekmēs sasniedzamos rezultātus. Pret visu ko darām, jāattiecas ar pilnu nopietnību, tad arī panākumi neizpaliks.

Skriet ir stilīgi!

Neapšaubāmi - skriešana mums katram sniedz ko vairāk, kā tikai veselības un sirdsdarbības uzlabošanos. Skrienot izdalās laimes hormons - esam priecīgāki un pozitīvāk domājoši. Tiek būtiski samazināts dažādu traumu risks, jo skriešanas laikā nodarbinām lielāko daļu ķermeņa muskulatūras, kas savukārt atsaucas uz labas fiziskās formas veidošanu. Skriešana ir kļuvusi par modes kliedzienu - Latvijā aizvien aktīvāk tiek rīkoti dažādi maratoni, kuros iesaistās bērni, jaunieši, pieaugušie, kā arī vecāka gada gājuma cilvēki. Latvijā skriešana ir lielā cieņā, kas ir tikai un vienīgi apsveicami. Bet jāuzsver, ka būt stilīgam ir viena lieta, bet pavisam cita - pareiza un pārdomāta skriešana un tās tehnika, kas ilgtermiņā atstāj būtisku ietekmi uz organismu - pozitīvu vai negatīvu - atkarīgs no paša skrējēja.
Nedari to, ko vēl nevari
Skriešana ir viens no izdevīgākajiem sporta veidiem, raugoties no resursu viedokļa. Viss, kas mums nepieciešams - vēlēšanās, laiks, vieta un apavi. Nav nepieciešami lieli finansiāli ieguldījumi. Laiks, kad skriet, atkarīgs no paša skrējēja iespējām, vēlmēm un sajūtām. Vienam patīk skriet agri no rīta, citam -vēlu vakarā, nav noteiktas formulas visiem. Protams, pašā rīta agrumā, tukšā dūšā noskriet maratonu noteikti nav prāta darbs. Bet viegls krosiņš kā rīta rosmes sastāvdaļa būtu enerģijas lādiņš visai dienai. Galvenais nepārforsēt un nedarīt vairāk, kā ļauj konkrētā brīža fiziskās sagatavotības līmenis. Ja kādā brīdī rodas izteikta diskomforta sajūta, labāk apstāties un pastaigāt, jo skriešana ir domāta veselības veicināšanai, nevis bojāšanai. Nevajag darīt caur nevarēšanu vai negribēšanu. Bieži vien tie ir organisma signāli, ka ir nedaudz jāatpūšas.

Motivāciju atrodi kompānijā

Ja veselības stāvoklis ir atbilstošs, tad ar skriešanu var nodarboties jebkurš, nav svarīgi - jauns vai vecs. Nosaki savu tempu, veicamo attālumu, treniņu biežumu un uz priekšu! Pareiza skriešana par ļaunu nevienam nav nākusi. Ir vairāki piemēri, kad skrien arī cilvēki jau sirmā vecumā - 70, 80 un pat 90 gados.
Ja nav motivācijas skriet vienam, atrodi kompāniju un skrien kopā ar paziņu, kaimiņu, ģimenes locekļiem. Man personīgi labāk patīk skriet vienam pašam - jo dziļāk mežā, jo labāk. Bet ir tādi, kas treniņu izveido par kolektīvu pasākumu un arī tas nav slikti.

Digitalizācija sasniedz arī skrējējus

Digitalizācijas laikmets nav palaidis garām arī skrējējus. Tiek veidotas arvien jaunas, skrējējiem pielāgotas mobilo telefonu aplikācijas, kuras ļauj sekot līdzi iespaidīgam skaitam ar skriešanu saistītu rādītāju. Aplikācijas izmanto gandrīz ikviens, gan tikai tie, kas vakaros skrien prieka pēc, gan arī profesionāli maratonisti. Mēs sacenšamies ar draugiem, sacenšamies ar konkurentiem maratonos, galu galā - sacenšamies paši ar sevi, cenšoties uzlabot jau savus sasniegtos rezultātus. Manuprāt, aplikācijas ir lieliska iespēja analizēt savus skrējiena rādītājus, attiecīgi novērtējot, vai treniņi devuši pozitīvu vai negatīvu ietekmi uz mūsu fizisko formu.
8. maijā, plkst.11, Rīgā, Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, Ezermalas ielā 8B, notiks atvērto durvju diena “Melnā nakts gaišā dienas laikā”, kurā ikviens interesents varēs iegūt informāciju par studiju iespējām akadēmijā, tikties ar Sauszemes, Jūras un Gaisa spēku kursu vadību, kā arī iepazīt kadetu ikdienu, karavīru ekipējumu un apbruņojumu.

Kā novitāte šajā pasākumā tiks piedāvāta iespēja gūt priekšstatu par vienu no atlases posmiem kadetkandidātiem “Melnā nakts”, tādējādi iedrošinot jauniešus studijām. Ikvienam interesentam būs iespēja iepazīties un veikt uzdevumus jau tradicionālajās komandu sacensībās, kuru laikā komandas dalībniekiem būs iespēja attīstīt komunikācijas un līderības spējas. Dienas noslēgumā pasākuma apmeklētājus priecēs kadetu organizēts paraugdemonstrējums.

Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija 2019./2020. studiju gadā uzņems 120 kadetus, kuri valsts apmaksātās studiju programmās varēs apgūt Nacionālo bruņoto spēku virsnieka profesiju. Pēc Nacionālās aizsardzības akadēmijas absolvēšanas jaunajam virsniekam ir nodrošināta dienesta vieta Nacionālo bruņoto spēku vienībās. Pieteikšanās studijām jau ir sākusies, un tā noritēs līdz pat 31.jūlijam.

Vidējo izglītību ieguvušajiem Nacionālā aizsardzības akadēmija piedāvā apgūt trīs akreditētas studiju programmas militārajā vadībā dienestam Sauszemes, Jūras un Gaisa spēkos. Šajās studiju programmās konkursa kārtībā uzņem Latvijas Republikas pilsoņus vecumā līdz 30 gadiem.
Savukārt profesionālā augstākās izglītības programma “Komandējošā sastāva virsnieks” piedāvā jauniešiem ar akadēmisko vai otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību studēt aizsardzības akadēmijā, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Tajā uzņem vecumā līdz 35 gadiem.

Papildus profesionālajām studiju programmām aizsardzības akadēmija nodrošina arī Virsnieka speciālista pamatkursu. Tajā uzņem augstskolas absolventu, kurš ir ieguvis akadēmisko vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību tiesību zinātnē, ārsta grādu un kvalifikāciju ārsta specialitātē un akadēmisko vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību informācijas tehnoloģiju, datortehnikas, elektronikas, telekomunikācijas, telemātikas, kiberdrošības, datorvadības vai datorzinātnes specialitātēs.

Iestājoties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kadetus sagaida ne vien dinamisks mācību process, bet arī dažādas priekšrocības, kas nav citās mācību iestādēs: studijas ir bez maksas - tās tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem; studiju laikā kadeti ir pilnā valsts apgādē, un viņiem nodrošina arī visas karavīra sociālās garantijas, tostarp, apmaksātu veselības aprūpi.

Kadetiem maksā karavīra algu (stipendiju) sākot ar 900 eiro pēc nodokļu nomaksas. Kadetus nodrošina ar bezmaksas izmitināšanu dienesta viesnīcā un iespēju bez maksas izmantot Nacionālo bruņoto spēku Sporta kluba kompleksu. Aizsardzības akadēmijā ir pieejama bibliotēka ar plašu militārās un vispārizglītojošās literatūras un periodikas klāstu vairākās valodās, dažādas datu bāzes un bezmaksas interneta pieslēgums.

Ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas piedāvātajām studiju un apmācības programmām, kā arī kandidātiem izvirzītajām prasībām var iepazīties tās tīmekļvietnē www.naa.mil.lv, bet ar pieteikšanās kārtību un atlases procesu militārajam dienestam un studijām aizsardzības akadēmijā - bruņoto spēku tīmekļvietnes www.mil.lv sadaļā “Kļūsti karavīrs”.

Informācija Nacionālās aizsardzība akadēmijas Atvērto durvju dienas apmeklētājiem: 

Ja esi gatavs pieņemt izaicinājumu un vēlies pārbaudīt savas spējas piesakies jau tagad "Melnās nakts gaišā dienas laikā" pārbaudījumiem, rakstot uz e-pasta adresi agnese.jurane@mil.lv, tēmā norādot “NAA ADD Komandu sacensības”. Pēc e-pasta saņemšanas ar Jums sazināsies, lai sniegtu informāciju par tālākām darbībām (pieteikšanās līdz 7.maijam). Interesentiem, kuri vēlas apmeklēt pasākumu, bet komandu sacensībās nevēlas piedalīties, iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Iepriekšējā gada pieredze rāda, ka arī paši mazākie vēlas apmeklēt Nacionālās aizsardzības akadēmijas Atvērto durvju dienu, tādēļ ir sagatavota īpaša pasākuma programma arī viņiem (tikai ar iepriekšēju pieteikšanos rakstot uz e-pasta adresi agnese.jurane@mil.lv , jo vietu skaits ir ierobežots).
Piektdien, 26.aprīlī, plkst.10:30 Slampes pagastā, Tukuma novadā, godinot Latvijas armijas simtgadi, Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas karavīri ar Slampes pagasta iedzīvotājiem un izglītības iestāžu dalībniekiem uzsāks parka izveidi pie Zemgales vidusskolas.

Parka izveidi pie Zemgales vidusskolas atbalsta arī akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, un tajā tiks stādīti Latvijas ainavai raksturīgi koki, kas jau izsenis ieņēmuši goda vietu latviešu folklorā un tradīcijās - ozoli un liepas, kļavas un pīlādži.

Parka svinīgā atklāšana plānota jūlijā - Latvijas armijas simtgades un Militārās policijas 22.gadadienas noskaņās.

Zemgales vidusskola ir viena no skolām, kura šobrīd īsteno valsts aizsardzības mācības pilotprojektu. Valsts aizsardzības mācību kā izvēles priekšmetu Zemgales vidusskolā bija iespēja apgūt jau no 2015.gada.

Sākot ar 2024. gadu, valsts aizsardzības mācību plānots ieviest kā obligātu priekšmetu visās valsts vidējās izglītības iestādēs.

Šobrīd valsts aizsardzības mācības pilotprojektu īsteno arī Kalnu, Tilžas, Alūksnes, Skaistkalnes, Jaunjelgavas, Raunas, Kalnciema, Balvu profesionālā, Staiceles Sporta profesionālā, Daugavpils 16., Rīgas 28. un Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskola, bet, Valsts aizsardzības mācība tiek īstenota divos formātos - gan kā mācību priekšmets vispārizglītojošās un profesionālās vidējās izglītības iestādēs mācību gada ietvaros, gan kā interešu izglītība jeb brīvprātīga dalība vasaras nometnēs, lai uzlabotu un nostiprinātu praktiskās iemaņas. Pirmā valsts aizsardzības mācības nometne no 3. līdz 12. jūnijam norisināsies Alūksnē, un tajā aicināts pieteikties ikviens audzēknis, kurš apgūst valsts aizsardzības mācību.

Jau ziņots, ka pērn septembrī trīspadsmit Latvijas skolās tika uzsākts valsts aizsardzības mācības pilotprojekts, kura mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus, kas ir vitāli svarīgi visaptverošās valsts aizsardzības kontekstā.

Militārā policija tika dibināta 1997.gada 1.jūlijā uz Valsts prezidenta un Saeimas Drošības dienesta bāzes.

Militārā policija nodrošina Valsts prezidenta un svarīgu valsts amatpersonu apsardzi, sniedz atbalstu vienību komandieriem militāro pasākumu drošības un kārtības nodrošināšanā, veic objektu un kravu apsardzi, kolonnu pavadīšanu un militārā transporta kustības kontroli, kā arī novērš un izmeklē pārkāpumus militārajā dienestā.

Tāpat jau ziņots, ka 7. janvārī, Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas norisināsies šogad un 2020. gadā. Pasākumi notiks hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.

1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.

Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.

1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.

Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.

Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku tīmekļa vietnes sadaļā Latvijas armijai 100.
Maija sākumā klajā tiks laista grāmata “DUKURI. Ledus karaļi dzīvē”.

Stāstu par Dukuru ģimenes piedzīvojumiem, kas noris vienlaikus ar spilgtākajiem notikumiem Latvijas vēstures lapaspusēs Tās autors ir “Sporta Avīzes” galvenais redaktors Ingmārs Jurisons.

Grāmata stāstīs par krietnu latviešu ģimeni un vienlaikus - jauna sporta veida ienākšanu Latvijā. Sporta veida, par kuru varbūt kāds pasmīnēs, bet kas pēdējo desmit gadu laikā mums nesis tik daudz saviļņojuma un starptautiski skanīgu titulu kā neviens cits.

Taču stāsts nav tikai par sportu, jo Dukuri ir arī ģimene. Stipra un tāda, kurai gribētos līdzināties. Ledus karaļi dzīvē izrādās daudzpusīgi un avantūristiski, un viņu ceļš līdz skeletonam nav bijis viegls ? kā kāpiens kalnā. Ar kalnu Dukuriem ir īpašas attiecības - viņi ir daļa arī no Latvijas un Siguldas vēstures, kur Gaujas senlejā ir tapusi Siguldas bobsleja trase, kas kaldinājusi vairākus čempionus. Un tas vienmēr ir trases vai ambīciju kalns, kas mūsu ledus karaļiem dāvājis medaļas un panākumus arī citās valstīs.

Ingmārs Jurisons: “Šopavasar aprit desmit gadu, kopš sākām iepazīt Dukurus tik varenus, cik viņi spēj būt. Desmit gadu kopš pagrieziena punkta, kad pavisam parasts tapetes atgriezums Siguldas trases direktora kabinetā pārtapa par izcilības memorandu, kas kopš tā brīža desmitiem reižu visdažādākajos pasaules nostūros licis skanēt Latvijas himnai un atnesis mūsu valstij 24 medaļas augstākā ranga Eiropas, pasaules un olimpiskajos startos. Tas ir ilgs periods, un visu šo laiku Martins un Tomass bijuši tur, pašā augšā. Dukuru ēra - kurš gan iebildīs! Jā, ar puniem, neveiksmēm un sāpīgiem fiasko, taču kopaina neļaus samelot - pasaules skeletonā tā ir bijusi Dukuru ēra. Un tā vēl nav beigusies. Martins vēl nav gatavs ļaut tai beigties. Un, ļoti iespējams, šobrīd raksta šī stāsta spožāko nodaļu. Taču tā būs jau cita grāmata.”

Grāmatā būs plašs fotogrāfiju klāsts - no Dukuru bērnības līdz aktuālākajām uzvarām Pasaules kausā, kā arī ģimenes koks, kura saknes sniedzas līdz pat 18. gadsimtam.

Grāmatas “DUKURI. Ledus karaļi dzīvē” atvēršanas svētki notiks 8. maijā plkst. 13:00 simboliskā vietā - Gaismas pils pašā augstākajā vietā - zālē “Kore”.
Dalībai 13. Starptautiskajā Smilšu skulptūru festivālā “Summer Signs 2019”, kas Jelgavā notiks 8. un 9. jūnijā, apstiprināti 15 profesionāli mākslinieki no septiņām valstīm – Latvijas, Somijas, Mongolijas, Ukrainas, Kazahstānas, Krievijas un ASV. Nepilnas nedēļas laikā, skulptori Pasta salā iedzīvinās šī gada festivāla tēmu «Antīkā pasaule».

Šogad Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes «Kultūra» organizētajam skiču konkursam kopumā tika iesūtītas 55 skulptūru skices no 16 valstīm.

Atlases process šogad bijis īpaši sarežģīts, jo tiek vērtēta ne tikai skice un tās ideja, bet arī mākslinieka pieredze, potenciāls un tēmas atbilstība, kā rezultātā 15 idejas tiks realizētas dzīvē. Skulptori iesūtītajās skicēs ļāvušies iztēles plašumiem un tēma interpretēta dažādi. Šis atšķirīgais redzējums festivāla apmeklētājiem, sniegs iespēju, ne tikai aplūkot unikālos darbus, bet arī rosinās domāt līdzi, kāpēc mākslinieks to atspoguļos tieši šādi.

Festivālā pirmo reizi tiks pārstāvētā Mongolija un Kazahstāna, tāpat arī pēc astoņu gadu pārtraukuma dalībai konkursā izraudzīts mākslinieks no ASV. Šis ir viens no retajiem festivāliem pasaulē, kurš joprojām saglabājis konkursa formātu, radot veselīgu konkurenci un veicinot darbu kvalitāti. Par uzvaru ar iepriekš minēto valstu pārstāvjiem sacentīsies arī citu gadu laureāti un titulēti tēlnieki no Krievijas, Ukrainas un Somijas, savukārt Latviju pārstāvēs divas skulptores – Agnese Rudzīte-Kirillova un Zīle Ozoliņa-Šneidere.

Mākslinieki Jelgavā ieradīsies jau 2.jūnijā, bet smilšu skulptūru parks apmeklētājiem tiks atvērts 8.un 9.jūnijā.

23. aprīlī jaunās Ventspils Mūzikas vidusskolas koncertzāles “Latvija” pasaulē lielākās klavieres ir devušās ceļā uz Ventspili, lai jau ceturtdien, 25. aprīlī, varētu veikt klavieru izkraušanas darbus un ievest tās zālē. Ungārijā tapušās klavieres radījis pasaulē lielāko klavieru izgudrotājs, latvietis Dāvids Kļaviņš.

Klavieru montāža pie speciāli izgatavota un uzstādīta sienas metāla konstrukcijas rāmja tiek paredzēta uzsākt 29. aprīlī. Pēc šo darbu paveikšanas sekos dažādi drošības stiprināšanas darbi, piemēram, platformas koka seguma piestiprināšana, kameru un monitora piestiprināšana, pašspēlējošās un ieraksta sistēmas pārbaude, skaņošanas regulēšanā, tai skaitā digitālo sistēmu kalibrēšana un citi augstākās kvalitātes nodrošināšanas darbi, koordinējot tos ar ērģeļbūvniekiem.

Pasaulē lielākā mūzikas instrumenta - koncerta klavieru uzstādīšanas darbi noslēgsies maija sākumā, savukārt unikālajām koncertērģelēm jau 30. aprīlī tiks noņemtas sastatnes, lai uzsāktu ērģeļu skaņošanu.

Koncertērģeles sastāvēs no 3060 ērģeļu stabulēm, no tām 253 ir koka stabules un 2807 ir metāla stabules, kur lielākā no metāla stabulēm ir 5,5m gara, savukārt mazākā metāla stabule ir lodīšu pildspalvas izmērā - 10 mm garumā un 4 mm diametrā. Bet lielākā taisnstūra formas koka stabule ir 5,5 m garumā. Viena šīm stabulēm ir īpaša - tās nosaukums ir Mežrags, un tās ideja ir aizgūta no Ventspils pilsētas ģerboņa.

Facebook Draugiem Twitter Instagram