26. un 27. aprīlī Rīgā, RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H2O 6 notiks Baltijā vērienīgākā biohakeru konference “Biohacking 2019”, kas pulcēs vairākus simtus veselīga dzīvesveida entuziastu un pasaulē atzītus lektorus no ASV, Nīderlandes, Somijas, Krievijas, Ukrainas un citām valstīm. Konferences mērķis ir apgūt jaunus veidus, kā uzlādēt savu ķermeni un pilnveidot prātu ilgākam mūžam.
“Biohakings nav tikai pārliecība vai filozofija, tā ir instrumentu kaste, no kuras mēs varam ņemt vislabākos piemērus ilgākai un labāki dzīvei, lai realizētu savu potenciālu. Šie rīki sniedz brīvības sajūtu un pārliecību, ka ikviens var izmainīt sevi un sasniegt izvirzīto mērķi. Tādēļ konferencē “Biohacking 2019” vēlamies pulcēt llīdzīgi domājošos, lai runātu par ilgdzīvošanu un izmēģinātu daudzveidīgas pieejas un metodes, lai kļūtu veselīgāki un laimīgāki,” stāsta Kaspars Vendelis, ilgdzīvošanas entuziasts un kustības Biohacking.lv līdzdibinātājs.
Tehnoloģiju entuziasts un Biohacking.lv līdzdibinātājs Artūrs Bernovskis, runājot par biohakinga nākotni, uzsver: “Mēs jau šobrīd dzīvojam tehnoloģiju pasaulē, un ir sācies tā saucamais industrializācijas 4.0 laikmets, kad dažādas ierīces arvien vairāk tiek savienotas savā starpā, apkopojot ievērojamu datu apjomu ar milzu potenciālu palīdzēt mums dzīvot ilgāk un labāk. Šobrīd mēs esam labā izejas pozīcijā, jo Latvija var rādīt priekšzīmi tehnoloģiju attīstības ziņā, kas ļauj mums izmantot tehnoloģisko risinājumu priekšrocības, lai kļūtu par ilgdzīvotāju nāciju.”
Konferences lektoru vidū būs 30 pašmāju un ārzemju eksperti, tostarp:
Sīms Lands (Siim Land, Igaunija), “Amazon” pārdotākās grāmatas autors, biohakeris un augstas veiktspējas treneris. Tēma: “Uztura optimizācija ilgdzīvošanai ar periodisku gavēšanu”
Tēmu Arina (Teemu Arina, Somija), biohakeris un “Biohakeru rokasgrāmatas” autors. Tēma: “Uzlabo savu darba dienu ar biohakingu”
Gregs Poters (Greg Potter, Lielbritānija), veselīgas dzīves aplikācijas “HumanOS.me” satura direktors. Tēma: “Kā gulēt labāk: no pamatiem līdz jauna līmeņa piemēriem”
Dr. Artūrs Miksons, RSU Psihosomatikas klīnikas galvenais ārsts, lektors, psihoterapeits. Tēma: “Emocijas, kā pamatvajadzība ilgākai dzīvei”
Asoc. prof. Ivars Vanadziņš, RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors. Tēma: “Tīra vide un labi darba apstākļi”
Thorbjorga Hafsteinsdottira (Thorbjörg Hafsteinsdottir, Dānija), uztura terapeite, medicīnas māsa, jogas pasniedzēja, 6 veselības un uztura grāmatu autore. Tēma: “10 gadus vēlāk - pionieres redzējums uz pret novecošanās veselību un dzīvesstilu”
Andrius Rakovas (Lietuva), biohakeris un uzņēmējs. Tēma: “Personalizācijas laikmets”.
Plašāk par konferences programmu, biohakinga ekspertiem un viņu pārstāvētajām tēmām iespējams uzzināt konferences mājas lapā - tas ir šeit.
Konferences apmeklētāji tiks aicināti apgūt dažādus biohakinga paņēmienus praksē, piedaloties praktiskajās darbnīcās, tostarp iepazīt skaņas meditāciju, iesaistīties skaņas un ritma nodarbībā, apmeklēt rūdīšanās treniņus, kā arī izmēģināt tādus biohakinga rīkus, kā pirts apmeklējums, pelde ledus vannā un daudzas citas aktivitātes sevis uzlabošanai.
Ilgdzīvošanas konference “Biohacking 2019”, kas tiek rīkota jau otro gadu, ir biohakeru labāko paņēmienu, rīku un pieredzes publiska prezentēšana, pulcējot spēcīgus, produktīvus, veselīgus cilvēkus, ar mērķi atklāt jaunus veidus, kā uzlādēt sevi, un uzzināt, kā biohakings var palīdzēt uzlabot mūsu ikdienu.
Lūk, ko saka Kaspars Vendelis:
Nav tā, ka Tu atnāksi un kļūsi veselāks, spēcīgāks, laimīgāks. Lai gan tas arī iespējams. Taču tas, kas notiks, ir šis:
Tu ieraudzīsi vienuviet daudz pozitīvus, sevi uzlabot gribošus cilvēkus. Kas grib ne tikai paši, bet grib lai visi apkārt kļūst kā daļa no kaut kā liela.
Jo mēs turpinām iet uz savu izvirzīto mērķi - lai Latvija kļūst par laimīgāko valsti līdz 2035. gadam. Taču tas ir kolektīvs uzdevums. Kur katrs viens otru iedvesmo, viens otram palīdz.
Vispār šis viss būs nereāli superīgs pasākums. Par veselību, par sevis uzlabošanu, par izaugsmi, par pilnveidošanos! Par to, kā to visu darīt kopā ar citiem cilvēkiem.
Lauzti kauli, sasitumi, zilumi un smadzeņu satricinājumi ir izplatītākās traumas velobraucēju vidū. Aicinot autovadītājus un velobraucējus ceļu satiksmē ievērot “drošas telpas” principu, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsāk jaunu kampaņu velosipēdistu drošībai “Tuvāk NĒ!”.
Pie nemitīgi augošas velo plūsmas pieaudzis arī avāriju skaits, kurās iesaistīti velosipēdisti. 2018. gadā 900 negadījumos ievainoti 620, bet bojā gājuši 9 velosipēdisti. Salīdzinot ar 2017. gadu, ievainoto velosipēdistu skaits ir palielinājies par 13 %. Valsts policija novērojusi, ka viens no negadījumu iemesliem automašīnu un velobraucēju starpā ir nepareizi izvēlēts intervāls, veicot apsteigšanas manevru. Ceļu satiksmes negadījumos velosipēdisti visbiežāk guvuši dažāda rakstura un smaguma traumas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.
“Gan autovadītājus, gan velobraucējus mēs aicinām ievērot “drošas telpas” principu. Automobilim apbraucot velosipēdu, pilsētas vidē jāievēro vismaz 1 metru liels drošs intervāls, savukārt ārpus apdzīvotām vietām – vismaz 1,5 metri. Šo rekomendāciju iekļausim arī Ceļu satiksmes noteikumu izdevumā,” piesakot jaunu satiksmes drošības kampaņu “Tuvāk NĒ!”,” skaidro CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.
Uzsākot kampaņu, CSDD sadarbībā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu un apvienību “Pilsēta cilvēkiem” Rīgas centrā un tā apkārtnē izvietojusi 14 informatīvās zīmes. Tās aicina ievērot vismaz 1 metra intervālu starp auto un velo.
Ņemot vērā, ka Rīgā ir visstraujāk augošā velo satiksme, informatīvās zīmes uzstādītas tajās ielās un krustojumos, kuros īpaša uzmanība jāvelta droša intervāla ievērošanai, jo īpaši veicot apdzīšanas manevrus.
CSDD aicina arī citas Latvijas pašvaldības pievienoties kampaņai “Tuvāk NĒ!” un uzstādīt īpašās informatīvās zīmes savās pilsētās, tādējādi uzlabojot ne vien ceļu satiksmes drošību, bet arī autovadītāju un velobraucēju braukšanas kultūru un savstarpējās attiecības. Pašvaldības, kuras labprāt uzstādītu brīdinājuma zīmes savā pilsētā, aicinātas pieteikties, rakstot uz e-pastu pr@csdd.gov.lv.
Pasaules čempionāts hokejā šogad no 10. līdz 26. maijam norisināsies Slovākijā - Bratislavā un Košičē.
Par godu tam, radīta hokeja fanu himna. Tā vēsta par kopības sajūtu, kādu var radīt tikai vienota līdzi jušana.
Himnu diriģenta Ārija Šķepasta vadībā iedziedājuši dziedātāji no pieciem koriem - Rīgas Latviešu biedrības kamerkora “Austrums”, Rīgas Latviešu biedrības nama jauktā kora, Latvijas Zemessardzes kora “Stars” un Rīgas 6. vidusskolas kora “Saule” un vīru kora “Tēvzeme”. Savukārt himnas vizuālajā versijā jeb klipā atbalstu Latvijas hokeja izlasei pauž gan regbija komandas Livonija vīri, gan citi hokeja fani.
Himnas vārdi:
Deldēti riteņi un mūsu kurpes.
Dažādi ceļi mūs veduši šurpu,
Lai būtu līdzās un justu līdzi -
Mēs vienā balsī īstajā brīdī.
Mēs esam ar jums. Jā!
Vai tur gaisma vai tumsa,
Mēs esam ar jums. Jā!
Vienmēr esam ar jums.
Video versija te: https://www.youtube.com/watch?v=Zc_9-ro3qvc
Strauji tuvojas vasara, kad daudzi sāk domāt par fiziskās formas uzlabošanu un ar lielu aktivitāti sāk apmeklēt sporta zāli vai skriet. Skriešana Latvijā viennozīmīgi dēvējama par tautas sporta veidu, bet, vai tā tiešām ir piemērota ikvienam, un, vai tie, kas ar skriešanu un sportu bijuši uz jūs, pēkšņi sākot skriet, nevar nodarīt pāri savam organismam?
Skriešanas entuziasts, Biznesa augstskolas Turība students Gints Buraks, kurš var lepoties ar 22 gadus ilgu pieredzi skriešanā, iesaka - pirms uzsākt skriet, ir ieteicama veselības pārbaude. Vēl viņš norāda, ka skriešana ir sporta veids ar pievienoto vērtību - tā uzlabo veselības stāvokli, palīdz izvairīties no iespējamām traumām un uzlabo noskaņojumu ikdienā.
Skriešana kā atkarība
Ar skriešanu nodarbojos jau 22 gadus un tāpat kā dauzi skriešanas entuziasti varu šo sporta veidu droši saukt par savu sirdslietu, pat par atkarību. Ir būtiski saprast, ka, lai gūtu gandarījumu un prieku no skriešanas, nav obligāti jānoskrien maratons. Piemēram, es neesmu skrējis vairāk par pusmaratona distanci (21 km, treniņos apmēram 25 km) un maratons nekad nav bijis mans pašmērķis. Virknei skrējēju daudz svarīgāka ir ķermeņa un prāta harmonija, uzturot labu vispārējo veselības stāvokli, nevis medaļas. Ar skriešanu sāku nodarboties bara instinkta vadīts, jo paziņu lokā ir vairāki sportiski un aktīvi cilvēki. Pēc pirmajām skriešanas reizēm mani pārņēma liela gandarījuma sajūta. Vērojot ķermeņa izmaiņas, kas radušās skriešanas rezultātā, pieauga arī pārliecība par sevi. Šim sportam ir vairāki ļoti pozitīvi faktori, protams, pats galvenais ir veselības uzlabošanās. Tā bija arī mana motivācija turpināt!
Ieteicama vispārējā veselības pārbaude
Tiem, kas vēl tikai plāno uzsākt skriet un ar skriešanu pagaidām ir uz jūs, sākumā iesaku sākt ar ātru staigāšanu, un tikai brīdī, kad jūtaties pārliecināti par tempa maiņu, uzsākt skriet, bet pirms tam apgūstot pareizu skriešanas tehniku. Ideālā variantā pirms sportošanas būtu nepieciešams iziet vispārējo veselības pārbaudi, ko var izdarīt gandrīz jebkurā medicīnas iestādē. Pretējā gadījumā var iedzīvoties dažādās nepatīkamās veselības problēmās, kas saistītas ar locītavu, saišu un pat sirds kaitēm. Esmu novērojis, ka bieži vien šo svarīgo posmu - ārsta apmeklējumu - cilvēki izlaiž vai neuzskata par nepieciešamu. Skriešana nesākas un nebeidzas vien ar veikto attālumu noteiktā laika posmā. Teorētisko zināšanu apguve par ķermeni, tā uzbūvi un sava organisma īpatnību izzināšana tikai pozitīvi ietekmēs sasniedzamos rezultātus. Pret visu ko darām, jāattiecas ar pilnu nopietnību, tad arī panākumi neizpaliks.
Skriet ir stilīgi!
Neapšaubāmi - skriešana mums katram sniedz ko vairāk, kā tikai veselības un sirdsdarbības uzlabošanos. Skrienot izdalās laimes hormons - esam priecīgāki un pozitīvāk domājoši. Tiek būtiski samazināts dažādu traumu risks, jo skriešanas laikā nodarbinām lielāko daļu ķermeņa muskulatūras, kas savukārt atsaucas uz labas fiziskās formas veidošanu. Skriešana ir kļuvusi par modes kliedzienu - Latvijā aizvien aktīvāk tiek rīkoti dažādi maratoni, kuros iesaistās bērni, jaunieši, pieaugušie, kā arī vecāka gada gājuma cilvēki. Latvijā skriešana ir lielā cieņā, kas ir tikai un vienīgi apsveicami. Bet jāuzsver, ka būt stilīgam ir viena lieta, bet pavisam cita - pareiza un pārdomāta skriešana un tās tehnika, kas ilgtermiņā atstāj būtisku ietekmi uz organismu - pozitīvu vai negatīvu - atkarīgs no paša skrējēja.
Nedari to, ko vēl nevari
Skriešana ir viens no izdevīgākajiem sporta veidiem, raugoties no resursu viedokļa. Viss, kas mums nepieciešams - vēlēšanās, laiks, vieta un apavi. Nav nepieciešami lieli finansiāli ieguldījumi. Laiks, kad skriet, atkarīgs no paša skrējēja iespējām, vēlmēm un sajūtām. Vienam patīk skriet agri no rīta, citam -vēlu vakarā, nav noteiktas formulas visiem. Protams, pašā rīta agrumā, tukšā dūšā noskriet maratonu noteikti nav prāta darbs. Bet viegls krosiņš kā rīta rosmes sastāvdaļa būtu enerģijas lādiņš visai dienai. Galvenais nepārforsēt un nedarīt vairāk, kā ļauj konkrētā brīža fiziskās sagatavotības līmenis. Ja kādā brīdī rodas izteikta diskomforta sajūta, labāk apstāties un pastaigāt, jo skriešana ir domāta veselības veicināšanai, nevis bojāšanai. Nevajag darīt caur nevarēšanu vai negribēšanu. Bieži vien tie ir organisma signāli, ka ir nedaudz jāatpūšas.
Motivāciju atrodi kompānijā
Ja veselības stāvoklis ir atbilstošs, tad ar skriešanu var nodarboties jebkurš, nav svarīgi - jauns vai vecs. Nosaki savu tempu, veicamo attālumu, treniņu biežumu un uz priekšu! Pareiza skriešana par ļaunu nevienam nav nākusi. Ir vairāki piemēri, kad skrien arī cilvēki jau sirmā vecumā - 70, 80 un pat 90 gados.
Ja nav motivācijas skriet vienam, atrodi kompāniju un skrien kopā ar paziņu, kaimiņu, ģimenes locekļiem. Man personīgi labāk patīk skriet vienam pašam - jo dziļāk mežā, jo labāk. Bet ir tādi, kas treniņu izveido par kolektīvu pasākumu un arī tas nav slikti.
Digitalizācija sasniedz arī skrējējus
Digitalizācijas laikmets nav palaidis garām arī skrējējus. Tiek veidotas arvien jaunas, skrējējiem pielāgotas mobilo telefonu aplikācijas, kuras ļauj sekot līdzi iespaidīgam skaitam ar skriešanu saistītu rādītāju. Aplikācijas izmanto gandrīz ikviens, gan tikai tie, kas vakaros skrien prieka pēc, gan arī profesionāli maratonisti. Mēs sacenšamies ar draugiem, sacenšamies ar konkurentiem maratonos, galu galā - sacenšamies paši ar sevi, cenšoties uzlabot jau savus sasniegtos rezultātus. Manuprāt, aplikācijas ir lieliska iespēja analizēt savus skrējiena rādītājus, attiecīgi novērtējot, vai treniņi devuši pozitīvu vai negatīvu ietekmi uz mūsu fizisko formu.
8. maijā, plkst.11, Rīgā, Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, Ezermalas ielā 8B, notiks atvērto durvju diena “Melnā nakts gaišā dienas laikā”, kurā ikviens interesents varēs iegūt informāciju par studiju iespējām akadēmijā, tikties ar Sauszemes, Jūras un Gaisa spēku kursu vadību, kā arī iepazīt kadetu ikdienu, karavīru ekipējumu un apbruņojumu.
Kā novitāte šajā pasākumā tiks piedāvāta iespēja gūt priekšstatu par vienu no atlases posmiem kadetkandidātiem “Melnā nakts”, tādējādi iedrošinot jauniešus studijām. Ikvienam interesentam būs iespēja iepazīties un veikt uzdevumus jau tradicionālajās komandu sacensībās, kuru laikā komandas dalībniekiem būs iespēja attīstīt komunikācijas un līderības spējas. Dienas noslēgumā pasākuma apmeklētājus priecēs kadetu organizēts paraugdemonstrējums.
Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija 2019./2020. studiju gadā uzņems 120 kadetus, kuri valsts apmaksātās studiju programmās varēs apgūt Nacionālo bruņoto spēku virsnieka profesiju. Pēc Nacionālās aizsardzības akadēmijas absolvēšanas jaunajam virsniekam ir nodrošināta dienesta vieta Nacionālo bruņoto spēku vienībās. Pieteikšanās studijām jau ir sākusies, un tā noritēs līdz pat 31.jūlijam.
Vidējo izglītību ieguvušajiem Nacionālā aizsardzības akadēmija piedāvā apgūt trīs akreditētas studiju programmas militārajā vadībā dienestam Sauszemes, Jūras un Gaisa spēkos. Šajās studiju programmās konkursa kārtībā uzņem Latvijas Republikas pilsoņus vecumā līdz 30 gadiem.
Savukārt profesionālā augstākās izglītības programma “Komandējošā sastāva virsnieks” piedāvā jauniešiem ar akadēmisko vai otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību studēt aizsardzības akadēmijā, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Tajā uzņem vecumā līdz 35 gadiem.
Papildus profesionālajām studiju programmām aizsardzības akadēmija nodrošina arī Virsnieka speciālista pamatkursu. Tajā uzņem augstskolas absolventu, kurš ir ieguvis akadēmisko vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību tiesību zinātnē, ārsta grādu un kvalifikāciju ārsta specialitātē un akadēmisko vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību informācijas tehnoloģiju, datortehnikas, elektronikas, telekomunikācijas, telemātikas, kiberdrošības, datorvadības vai datorzinātnes specialitātēs.
Iestājoties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kadetus sagaida ne vien dinamisks mācību process, bet arī dažādas priekšrocības, kas nav citās mācību iestādēs: studijas ir bez maksas - tās tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem; studiju laikā kadeti ir pilnā valsts apgādē, un viņiem nodrošina arī visas karavīra sociālās garantijas, tostarp, apmaksātu veselības aprūpi.
Kadetiem maksā karavīra algu (stipendiju) sākot ar 900 eiro pēc nodokļu nomaksas. Kadetus nodrošina ar bezmaksas izmitināšanu dienesta viesnīcā un iespēju bez maksas izmantot Nacionālo bruņoto spēku Sporta kluba kompleksu. Aizsardzības akadēmijā ir pieejama bibliotēka ar plašu militārās un vispārizglītojošās literatūras un periodikas klāstu vairākās valodās, dažādas datu bāzes un bezmaksas interneta pieslēgums.
Ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas piedāvātajām studiju un apmācības programmām, kā arī kandidātiem izvirzītajām prasībām var iepazīties tās tīmekļvietnē www.naa.mil.lv, bet ar pieteikšanās kārtību un atlases procesu militārajam dienestam un studijām aizsardzības akadēmijā - bruņoto spēku tīmekļvietnes www.mil.lv sadaļā “Kļūsti karavīrs”.
Informācija Nacionālās aizsardzība akadēmijas Atvērto durvju dienas apmeklētājiem:
Ja esi gatavs pieņemt izaicinājumu un vēlies pārbaudīt savas spējas piesakies jau tagad "Melnās nakts gaišā dienas laikā" pārbaudījumiem, rakstot uz e-pasta adresi agnese.jurane@mil.lv, tēmā norādot “NAA ADD Komandu sacensības”. Pēc e-pasta saņemšanas ar Jums sazināsies, lai sniegtu informāciju par tālākām darbībām (pieteikšanās līdz 7.maijam). Interesentiem, kuri vēlas apmeklēt pasākumu, bet komandu sacensībās nevēlas piedalīties, iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.
Iepriekšējā gada pieredze rāda, ka arī paši mazākie vēlas apmeklēt Nacionālās aizsardzības akadēmijas Atvērto durvju dienu, tādēļ ir sagatavota īpaša pasākuma programma arī viņiem (tikai ar iepriekšēju pieteikšanos rakstot uz e-pasta adresi agnese.jurane@mil.lv , jo vietu skaits ir ierobežots).
