Ministrukabinetam vakar diskutējot par noteikto ierobežojumu mīkstinšanu pēc ārkārtējās situācijas beigām, kas paredzēta 9.jūnijā, panākta vienošanās, ka no 10.jūnija iekštelpās varēs pulcēties līdz 100 cilvēkiem, bet ārtelpās līdz 300 cilvēkiem. Tiesa gan distancēšanās ievērošana vismaz 2 metri no citiem arī turpmāk būs jāievēro, tāpat kā visas higiēnas prasības. ...Bet ja vīrusa izplatīb nepasliktināsies, jau nākammēness jūlijā, plānots atļaut cilvēku pulcēšanos līdz 1000 personām ārtelpās, bet iekštelpās saglabāsies 100 cilvēku limits, tomēr ar izņēmumu - telpās ar platību virs tūkstoš kvadrātmetriem cilvēku limits būs 500. Veselības ministre Ilze Viņķele, skaidro “mums ir jāapzinās, kašie piesardzīgie pulcēšanās brīvības paplašinājumi ir obligāti9 kombinējami ar atbildīgu rīcību, gan ar roku dezinfekciju, gan arī ar distances ievērošanu unprotams tie cilvēki, kas ir atbildīgi, kas jūtas arī motivēti, noteikti ir aicināti valkāt sejas un mutes aizsargus pasākumos, pat ja tas nav obligāti. Savukārt obligāti vēl jūnijā mēs pilnīgi noteikti saglabājam mutes aizklāšanu sabiedriskajā transportā.” Ministra pauda, ka pie zemas vīrusa izplatības, nākamais solisaugustā būtu 250 cilvēku pulcēšanos iekštelpās, saglabājot visus iepriekšminētos nosacījumus, kas attiecas uz pulcēšanos ārtelpās. Tikmēr līdz 9.jūnijam drīkst pulcēties līdz 25 cilvēkiem, izņemot atsevišķus gadījumus sporta, izglītības un kultūras jomās.
Audio formātā klausies šo ziņu pl.16:30!
Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Pandēmijasradītā krīze skārusi arī dzīvnieku patversmi “Labās mājas” - ārkārtējās situācijas laikā ziedojumu apmērs samazinājies par 40%. Lai piesaistītu līdzekļus, patversme maijā sāka akciju ar mērķi parādīt, cik daudz naudas nepieciešams patversmes uzturēšanai vienam mēnesim un kā notiek naudas izlietojums. Kā stāsta dzīvnieku patversmes “Labās mājas” vadītāja Astrīda Kārkliņa,“mūsu patversmei, tāds kāds ir mūsu modelis, un par to vienmēr baidās teikt, cilvēkiem laikam nav interesanti ziedot darba algām. Bet mēs gribam maksāt algas, maksāt nodokļus, par elektrību. Tās ir saimnieciskās izmaksas. Tāpēc mēs esam izveidojuši infografiku, lai redz, ka procentuāli, tie pamatizdevumi nav tās segas un kārumi un kaķēnu rotaļlietas, par ko mēs protams ļoti priecājamies. Bet mūsu patversmē vislielākā sadaļa, kur aiziet līdzekļi, tās ir algas.” Dzīvnieku patversmē “Labās mājas” skaidro - patversmē strādā 7darbinieki un lai “Labās mājās” spētu pilnībā nodrošināt darbību, ieskaitot algas, saimnieciskās izmaksas, dzīvnieku barība - katru mēnesi ir nepieciešami vismaz 12 000 eiro. “Lai cilvēks saņemtu 500eur uz rokas, mēs zinām, ka mums ir jāšķiras no 900eur, nomaksājot nodokļus. Parēķinām, ka tā tomēr realitāte cik tad mums īsti mēnesī vajag,” norāda dzīvnieku patversmes “Labās mājas” vadītāja Astrīda Kārkliņa. Dzīvnieku patversmē “Labās mājas” nonāk noklīduši un bez saimnieka atstāti dzīvnieki no visas Latvijas. “Labās mājas” spēj uzņemt 50-60 suņiem un tikpat kaķu, taču pandēmijas laikā jauni dzīvnieki netiek pieņemti un šobrīd tur uzturas 45 kaķi un 25 suņi. Lai nepieļautu vīrusa izplatību, patversme šobrīd neuzņem viesus, taču pēc 9.jūnija, atceļot ārkārtējo situāciju valstī, pastaigas ar suņiem atkal tiks atjaunotas.
Audio formātā klausies šo ziņu pl.11:30!
Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Atgriežoties no valstīm ar salīdzinoši zemu vīrusa Covid19 saslimstībasrādītāju, ne lielāku par 15 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, pašizolācija nebūs jāievēro. Šo valstu sarakstu, ar saslimstības rādītājiem, katru piektdienu atjaunos Slimību profilakses un kontroles centrs savā mājaslapā. Šobrīd pozitīvajā sarakstā starp 24 valstīm, atrodas arī Itālija, kura pandēmijas sākumā no Eiropas valstīm cieta vissmagāk. Taču negatīvajā sarakstā pagaidām iekļautas 7 valstis, kur saslimstība ar vīrusu pārsniedz 15 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, stāsta, ka, “Pašizolācija Latvijā vaiBaltijas telpā būs jāievēro tikai tiem ceļotājiem, kuri pēdējās divās nedēļās ir bijuši Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Portugālē, Beļģijā, Maltā, Īrijā vai Spānijā. Domājas, ka saslimstība visā Eiropā pakāpeniski mazinās un ir gaidāms, ka šo valstu skaits no kurām atgriežoties nebūs jāievēro 2 nedēļu pašizolācija arvien samazināsies. Mūsu ekonomikai tā ir ļoti laba ziņa.” Lai arī dota zaļā gaisma cilvēku starpvalstu migrācijai, SPKC Latvijasiedzīvotājiem nerekomendē doties ceļojumā. Bet ja ceļot nepieciešams veicot darba pienākumus, ir rūpīgi jāievēro distancēšanās vismaz 2m no citiem un pēc iespējas bieži jāmazgā rokas. Savukārt sarakstu, kurā pieejama informācija par Eiropas valstu saslimstības rādītājiem pieejama interneta vietnē arkartassituacija.gov.lv.
Audio formātā klausies šo ziņu pl.17:30!
Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Ierasts, kabērnu nometņu organizatori darbu pie vasaras aktivitāšu plānošanas sāk martā un aprīlī, bet vīrusa infekcijas ieviesto pārmaiņu dēļ "karstākais" plānošanas laiks būs tikai tagad. Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamentavadītāja Agra Bērziņa, informējot par aktualitātēm nometņu darbībā, aicināja vecākus, pedagogus un bērnus izvērtēt dalību nometnēs un ievērot visus epidemioloģiskos norādījumus. “Attiecībā uz nometnēm es gribu norādīt, ka ir nepieciešamaģimenes ārsta izziņa. Gan dienas, gan diennakts nometnēm. Tajā skaitā sporta, jaunsargu, mazpulku un citām nometnēm. Izziņa ir jāizņem ne ātrāk kā 7 dienas pirms nometnes darbības sākumā un tajā ir jābūt apliecinātam, ka bērnam nav infekcijas slimību pazīmju un, ka nav bijis kontaktā ar Covid-19 slimnieku vai to kontaktpersonām,” akcentē Bērziņa. Visas nometnes ir jāreģistrē interneta vietnē nometnes.gov.lv.Savukārt pirms doties uz nometni, vecāki aicināti pārliecināties vai nometne ir reģistrēta un iepazīties ar vadlīnijām piesardzības pasākumiem nometnē. Tās paredz - ja nometnē piedalās, piemēram, 50 bērni, tad viņi ir jāsadala divās grupās - katrā pa 25 - un jānošķir. Ikdienas aktivitātes šīm grupām nedrīkst krustoties, tostarp, arī ēdināšana nevar būt kopīga. Kā stāsta Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītībasdepartamenta vadītāja Agra Bērziņa, “Gribu akcentēt visus distancēšanās un pulcēšanās ierobežojumus, kā arī personīgās higiēnas ievērošanu, telpu, priekšmetu un materiālu tīrīšanu, dezinfekciju. Pēc iespējas mazāk uzturēties telpās un noteikti neapmeklēt nodarbības, ja ir kaut vismazākās veselības problēmas - temperatūra, sāpes kaklā, iesnas, klepus. Šeit es akcentēju gan vecāku, gan pieaugušo, gan pedagogu, gan pašu bērnu un jauniešu personīgo atbildību, rūpējoties vienam par otru.” Vadlīnijas piesardzības pasākumiem nometņu darbībai pieejamas ganValsts izglītības satura centra mājaslapā, gan interneta vietnē - www.nometnes.gov.lv.
Audio formātā klausies šo ziņu pl.8:30!
Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests vērš vecāku uzmanību, kasākoties skolēnu vasaras brīvlaikam pieaug bērnu un jauniešu traumatisms. Tāpēc jau laikus būtu nepieciešams vecākiem ar bērniem pārrunāt drošības jautājumus. Neatliekamās medicīniskās palīdzības Dienesta pārstāve Ilze Bukša stāsta, “Tāslielākās nelaimes vai negadījumi ko mēs redzam pēc savas statistikas, ir tas, ka vasarā īpaši pieaug dažādi transporta negadījumi, kuros iesaistīti bērni. Bērni iebrauc krustojumos, nepārliecinoties par satiksmes drošību, ar velosipēdu vai skaitļojot. Nelieto aizsargķiveres braucot ar velosipēdu. Tātad dažādu kritienu rezultātā gūst nopietnas traumas. Tas ko vēl redzam. Mazi bērni, pirmo klašu skolēni arī mājās apliek vieni, sāk saimniekot un rīkojoties ar traukiem un karstiem šķidrumiem, sildot ēdienus, bieži vien uzgāž sev virsū šos karstos traukus virsū un gūst apdegumus. Vēl vasarā pieaug suņu kodumu skaits bērniem. Arī daudz lūzumu tiek gūts vasarā, bērniem lēkājot pa batutiem, bez aizsardzības tīkliem. Tas ko mēs no savas puses redzam un gribam īpaši vērst uzmanību, par ūdeņiem runājot, ja par maziem bērniem runājām 4-5 gadus veciem, tad visbiežāk šie mazie bērni slīkst tieši piemājas dīķos. Tas ir tas mirklis, kad vecāki uz brīdi novēršas, lai ieietu mājās pēc kaut kā. Tā nelaime notiek īsā mirklī. savukārt lielāki pusaudži, jaunieši, tā ir lēkšana ūdenī uz galvas uz kājām. Mediķi ir pilnīgi kategoriski pret šādu laika pavadīšanu ūdenī, jo tās sekas ir ļoti traģiskas.” Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēm vasarās ir pat par200-300 izsaukumu vairāk nekā citās sezonās, saistībā ar bērnu traumatismu, kas veido vidēji 24 izsaukumus dienā.
Audio formātā klausies šo ziņu pl.17:30!
Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
