Ir sākusies maija pēdējā nedēļa, bet līdz vasaras saulgriežiem vēl nepilns mēnesis. Taču jau tagad Latvijā ir sācies divu mēnešu periods ar gada augstāko ultravioleto radiāciju. Tas nozīmē, ka ultravioletā starojuma intensitāte šajās dienās virs Latvijas ir nedaudz lielāka nekā citos gados. Lai nepakļautu sevi riskam saulē apdegt, speciālisti iesaka saulē ilgstoši neuzturēties pēcpusdienā, kad saules ultravioletā starojuma intensitāte ir visaugstākā. Skaidro biedrības “Soli priekšā melanomai” pārstāve Sondra Zaļupe.
“Nelielas dozētas saules peldes ir ļoti vēlamas un mumsvajadzīgas. Protams, ka saulīte mums sniedz ļoti daudz labas lietas, kas mums ir nepieciešamas. Tas ko mēs visa mēneša garumā aicinām darīt, vienkārši to darīt atbildīgi un varbūt tiešām dienas vidū no plkst. 11-16, gluži negulēt tiešos saules staros. to var darīt no rīta vai pēcpusdienā, kad saules stari ir mazliet maigāki, draudzīgāki, bet vienalga aicinām lietot aizsargkrēmus.” 
Savukārt saules radītie apdegumi ir galvenais riska faktors ādasļaundabīgo audzēju attīstībā. Viens no šādiem ādas audzējiem ir melanoma. Visbiežākā tās pazīme ir jauna ādas veidojuma parādīšanās vai izmaiņas esošajās dzimumzīmēs, turpina biedrības “Soli priekšā melanomai” pārstāve Sondra Zaļupe.
“Pie ārsta noteikti vajadzētu vērsties, tajā gadījumā, ja uz āda,pirmkārt tiek pamanīti jauni veidojumi uz ādas, kas šķiet aizdomīgi. Varbūt tiem ir kāda neregulārāka forma vai varbūt pat sāpīgi. Noteikti, ja ir kādi savainojumi vai apdegumi. Šis vietas arī ir jāskatās un būtu jāparāda dermatologam. Tāpēc mēs aicinām un ļoti ceram, ka tieši maijs varētu būt tā viena reize gadā, kad mēs paši paskatāmies uz sevi un saviem mīļajiem, apskatam savus bērnus un vajadzības gadījumā apmeklējam dermatologu.”
Bet lai pats varētu pamanīt pirmās indikācijas par melanomasveidošanos, biedrība izveidojusi ceļvedi slimības ārstēšanā un profilaksē - Ādas melanomas pacienta ABC, kas internetā pieejams bez maksas.

Audio formātā klausies šo ziņu pl.11:30!



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.

Latvijas lauku tūrisma uzņēmēji šobrīd nesaredz nekādu atbalstu no valsts puses, tāpēc vairāk paļaujas uz vietējo un kaimiņvalstu iedzīvotāju aktīvāku ceļošanu šovasar, tā šodien tūrisma konferencē sacīja asociācijas "Lauku ceļotājs" vadītāja Asnate Ziemele. Viņa uzsver, ka  lauku tūrisma uzņēmēji ir gatavi darbam un gaida ceļotājus. 
“Uzņēmēji tiešām ir gatavi un gaida ceļotājus, lai pirktu ne tikaivietējo gurķi un jaunos kartupelīšus, kas Latvijā audzēti, bet atstās arī naudiņu nakšņojot un ēdot pie mūsu uzņēmējiem. Ne tikai apskatot lielo akmeni un līko priedi un brauks atpakaļ mājās ar savām desu maizēm, kas arī protams ir ļoti labi, bet mēs tiešām gaidām tūristus un ceram, ka to kļūs aizvien vairāk visdažādākajās Latvijas vietās.”
Asociācijas “Lauku ceļotājs” vadītāja norāda arī uz pārmaiņāmnaktsmītņu rezervācijā, uzsverot, ka šis ir brīdis, kad ar pakalpojuma sniedzēju kontaktēties pa tiešo ir daudz svarīgāk, nevis izvēlēties ārvalstīs reģistrētās rezervācijas sistēmas. Turpina Asnate Ziemele.
“Es gribēju lūgt visiem ceļotājiem, kas šogad ir ieplānojuši arīnakšņot laukos, neizmanto rezervācijas sistēmas un jāapzinās, ka visi šie portāli - “Booking”, “Hotel”, “Airbnb”, tie visi pieder ārzemju kapitālam un to rezervācijas naudiņu šodien uzņēmējam ir ļoti, ļoti svarīgi saņemt pašam. Tāpēc ir telefons un ir tā tiešā sasaiste tūristam ar savu saimnieku, kas ir svarīga.” 
Baltijas valstu tūrists vietējā tirgū vienmēr ir bijis svarīgs,taču “Lauku ceļotājs” šovasar necer uz lielu kaimiņvalstu iedzīvotāju pieplūdumu, jo tūrisma nozares situācija visās trijās Baltijas valstīs ir līdzīga un katra valsts primāri cīnīsies par vietējo ceļotāju.

Audio formātā klausies šo ziņu pl.13:30!




Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
No 1.jūnija atļaus atsākt organizētu amatiermākslas kolektīvu darbību un mēģinājumus iekštelpās un ārtelpās, vienlaikus strikti ievērojot ar kultūras ministra rīkojumu izdotā sanitārā protokola prasības. Ar to šobrīd var iepazīties Latvijas nacionālā kultūras centra interneta vietnē. Turpina Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale.
“Ir izstrādāts sanitārā protokola projekts, kas ir nosūtīts visāmpašvaldībām un notiek šī sanitārā protokola saskaņošana ar Veselības ministriju. Līdz ko šie soļi būs sperti, bet ne vēlāk kā 1.jūnijā, kad būs stājušies spēkā MK grozījumi rīkojumā Nr 103 par “Ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, tad kultūras ministrs ar rīkojumu varēs izsludināt šo sanitāro protokolu un nākamajā dienā kad “Latvijas vēstnesis” to publicē, tas stāsies spēkā.”   
Pašdarbnieku kolektīvu mēģinājuma norise kopumā tiek plānota līdztrīs stundām, ieskaitot pārtraukumus. Taču kolektīva dibinātāja pienākums ir noteikt maksimālo dalībnieku skaitu, kas atrodas vienā telpā, proti  ne vairāk kā viens dalībnieks uz 4 kvadrātmetriem, ievērojot savstarpējo 2m distanci. Bet, kas attiecas uz deju un koru kolektīviem - sanitārais protokols paredz ne vairāk kā vienu dalībnieku uz 9 kvadrātmetriem, nodrošinot 3m distanci starp citiem dalībniekiem. Sanitārais protokols gan vēl tiek saskaņots ar Veselības ministriju un SPKC speciālistiem.

Audio formātā klausies šo ziņu pl.16:30!



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Aprīļa sākumā Latvijas studentu apvienība sāka saņemt trauksmes zvanus, sūdzību e-pastus un studentu lūgumu pēc palīdzības. Iemesls? Ievērojams finanšu samazinājums studentu maciņos, vīrusa izraisītās krīzes dēļ. Lai noskaidrotu cik daudzstudentu skārusi situācija, tika veikta aptauja. Iegūtie dati apstiprināja bažas un parādīja satraucošas tendences. Skaidro LSA prezidente Justīne Širina. 
“Mainoties nodarbinātības aspektam, kad šobrīd zuduši ļoti daudztie tipiskie studentu darbi, kas ir apkalpojošais sektors, pakalpojumi. Studentiem samazinās ienākumi. Ar to es domāju, nevis par 20 eur, bet tā ka samazinās par 50% vai pat visi ikmēneša ienākumi un vairs nav par ko segt dzīvošanas izmaksas vai piemēram studiju maksu.”
Izrādās, ka tādu studentu, kuriem šobrīd nav ienākumi, tiesamazinājās uz pusi, nevar saņemt bezdarbnieka pabalstu, vai nav iespējas lūgt pēc finansiālas palīdzības citur, ir aptuveni 8 tūkstoši. Šokējoša aina paveras arī aptaujā uzdodot jautājumu - kā rīkosies, ja vīrusa radītās krīzes iespaidā samazināsies ienākumi. Turpina LSA prezidente Justīne Širina. 
“Tas, kas ir satraucoši šajā atbilžu variantā - 12% norespondentiem atzīmēja, ka viņi pārtrauks savas studijas. Bet viens ir skaidrs. Ja zūd finanses, tad pirmkārt vairs nav par ko sevi nodrošināt un nespēj pilnvērtīgi ikdienā mācīties un studēt. Ja vispārina šos 12% uz visu studentu skaitu valstī, ir bažas, ka tādi [kas pamet studijas] varētu būt ap 10 000 studentu.”
Lai runātu šo problēmu, studentu apvienība rosina izveidot īpašustipendiju fondu, kas būtu derīgs instruments gan krīzē vissmagāk skartajiem studentiem, gan sociālo stipendiju mehānisms nākotnē, sniedzot iespēju studēt arī sabiedrības neaizsargātākajai daļai. Studenti nākamnedēļ plāno iepretim IZM novietot vides objektu, kurā attēloti krīzē visvairāk skarto studentu attēli, kā atgādinājums ministrijai par palīdzības nepieciešamību.

Audio formātā klausies šo ziņu pl.10:30!



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Katru gadu vasarā palielinās brīvo vakanču skaits - tas protams saistīs ar nozarēm, kuru darba apjomi pieaug tieši gada silto mēnešu periodā. Šīs nozares piemēram ir būvniecība un lauksaimniecība. Taču lai atvieglotu darba devēju un darba ņēmēju satikšanos - ir izveidota šo vakanču akcija “Sezonas darbi”, kur nodarbinātības valsts aģentūras interneta vietnē apkopotas visas sezonas darbu brīvās vakances. 
Kā stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamentaDarba meklēšanas atbalsta nodaļas vecākā eksperte Inta Čodere, “Šo akciju rīkojam pirmo reizi, saistībā arī ar vispārējo krīzes situāciju. Arī bezdarbniekiem ir iespēja strādāt sezonas darbu un saglabā bezdarbnieka statusu. Principā, ja viņš dodas strādāt sezonas darbu, kas kopumā nepārsniedz 120 dienas, tad pēc tam kad beidzas līgums, kas bijis uz noteiktu laiku beidzas, tad viņš šo bezdarbnieka statusu saglabā un, tad arī turpinās bezdarbnieka pabalsts, kā tas pienākas.” 
Akcijā “Sezonas darbi” šobrīd ar brīvām vakancēm visvairāk irpārstāvēta lauksaimniecība, pieteikušies 20 darba devēji, kopumā piedāvājot 24 darba sludinājumus. Pēc tam seko būvniecība un ieguves rūpniecība. 
Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāve Inta Čodere uzsver, kavakances, sadalās pa vairākiem reģioniem. Rīgas reģionos mazliet izcēļās, bet principā ir arī Bauska, Daugavpils, Jelgava, Kuldīga, Saldus. Tā kā ir diezgan daudz pārstāvētas vietas, kur tiek meklēti sezonas darbinieki.
Savukārt algu apmērs šajās nozarēs un brīvajās vakancēs svārstāsno minimālās algas līdz tūkstoš eiro bruto alga. Lai arī uz šo brīdi bezdarbnieku skaits valstī pārsniedz 75 tūkstošus, tomēr ir arī pozitīvā ziņa - maijā darbu atraduši gandrīz 2300 personas.

Audio formātā klausies šo ziņu pl.10:30!



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Valstī būtu jāpārskata izdienas pensiju sistēma, šodien paziņoja Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa, norādot uz revīziju par ministriju un valsts iestāžu izdevumiem 2019.gadā. Valsts kontrole aplēsusi, ka izdienas pensiju sistēma valsts budžetam gadā izmaksā 74 miljonus eiro, bet uzņemto saistību apmērs jeb summa, kas būs nepieciešama izdienas pensiju izmaksai nākotnē, aplēsta 4,5 miljardu eiro apmērā. Situāciju skaidro Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.
“Kāpēc mēs uzskatām, ka šajā jomā ir nepilnības, kas ir risināmas,es minēšu tikai dažus faktus. Lai gan izdienas pensiju nepieciešamība tiek pamatota ar personu nespēju turpināt darba gaitas, mūsu veiktā datu analīze liecina, ka 7 no 10 izdienas pensiju saņēmējiem faktiski turpina strādāt, turklāt liela daļa strādā no institūcijām vai profesijās no kurām ir devušies izdienas pensijā. Tas nozīmē, ka faktiski daudzām personām nav bijusi nepieciešamība pat pārkvalificēties un izdienas pensija nodrošina tikai papildus
ienākumus. Tā kā šī sistēma ir veidojusies vēsturiski, tad pašlaik pastāv arī atšķirīgi noteikumi kā tiek piešķirtas izdienas pensijas. Piemēram mēs redzam, ka atsevišķas militārpersonas izdienas pensijā devušās jau 33 gadu vecumā, jo nav noteikts minimālais pensionēšanās vecums. Savukārt NMPD darbiniekiem un diplomātiem minimālais pensionēšanās vecums ir 55 gadi. Savukārt KNAB tiesības uz pensiju ir arvien strādājošiem auditoriem, vecākajiem grāmatvežiem un vecākajiem lietvežiem, kuriem nemaz nav tik tiešā saistība ar izmeklēšanas darbu.”

Valsts kontroles ieskatā, izdienas pensiju sistēma būtu jāmaina,turklāt Valsts kontrole par izdienas pensiju problēmu runā kopš 2015.gada. Tomēr tagad valsts kontroles vadītajai ir cerības, ka šis jautājums tiks skatīts, jo līdzās iepriekšējos gados veiktajām revīzijām nu zināms arī valsts uzņemto saistību apmērs par izdienas pensiju izmaksu, proti, 4,5 miljardi eiro.

Audio formātā klausies šo ziņu pl.16:30!



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Jaupusnaktī tika atvērtas iekšējās Baltijas valstu robežas. Tas nozīmē, ka tagad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstspiederīgie un personas ar uzturēšanās atļaujām var brīvi ceļot starp visām trim Baltijas valstīm. Tomēr jāteic, ka ne visi robežpunkti ar kaimiņvalstīm ir atvērti - Lietuvas robežu var šķērsot Daugavpils novada Medumu robežpunktā, Bauskas novada Grenctāles robežpunktā, Rucavas novada robežpunktā Rucava, bet no nākamās pirmdienas arī Jelgavas novada Meitenes robežpunktā. Savukārt Igaunijas robeža atvērta divās vietās - Ainažu un Valkas novados. Visu trīs valstu iedzīvotāji, Baltijas valstu teritorijā varēs pārvietoties neievērojot 14 dienu pašizolāciju atgriežoties savā mītnes zemē. Bet kā ar tiem, kuri atgriežās no citām valstīm, ārpus Baltijas valstu robežām? Turpina Premjerministrs Krišjānis Kariņš.
“Mums ir vienota pieeja tam, ko darīt cilvēkiem, kuri ierados noārpuses jebkur Baltijas valstu telpā. Tiem protams ir jāturpina ievērot 14 dienu pašizolācija. Ar to labu vai ērtumu, ja kāds Latvijas valstspiederīgais ierastos Baltijas valstu telpā no ārpuses - Lietuvā vai Igaunijā, tad to karantīnu nebūtu jāiztur Lietuvā vai Igaunijā, lai var doties mājās un to pašizolāciju var izturēt tepat uz vietas.”
Pārvietošanās Baltijas valstu robežās var notikt ar savu auto vaiizmantojot pieejamos pasažieru pārvadātāju pakalpojumus. Taču atrodoties Igaunijā vai Lietuvā, ceļotājiem jāņem vērā tur noteiktie vīrusa izplatības ierobežojošie pasākumi, kas katrā Baltijas valstī atšķiras.

Audio formātā klausies šo ziņu pl.8:30!



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Daļainvestīciju projektu Latvijā ir nopauzēti, kas saistīts ar ārvalstu eksporta tirgu noietu. LIAA direktors Kaspars Rožkalns skaidro, ka dažādas industrijas un uzņēmējdarbības sektori joprojām skaidri nezin kāda būs nākotne, tāpēc šobrīd nogaida un neturpina iesāktos investīciju objektus. Taču krīzes laikā iezīmējusies arī kāda pozitīva tendence. Turpina LIAA direktors Kaspars Rožkalns.
“Šis krīzes laiks ir iespēju laiks. Proti, sagrūstot globālajāmpiegādes ķēdēm un rodoties vēlmei ražot tuvāk mājām, Latvija sevi šobrīd pozicionē, kā iespēju, jo pirmkārt, mēs esam relatīvi labi tikuši galā ar Covid19 līdz šim un mēs esam daļa no Eiropas un varam piedāvāt šo vietu, kur attīstīt uzņēmējdarbību.”
Līdz ar labajām sekmēm ierobežojot vīrusa izplatību, Latvija starpcitām Eiropas valstīm izskatās pat ļoti labi uzņēmējdarbības attīstīšanai. Šo iespēju krīzes apstākļos jau drīzumā izmantos, kāds Norvēģu investors Informācijas komunikācijas tehnoloģiju jomā, dažu gadu laikā solot vairākus simtus jaunu darbavietu ar augstu pievienoto vērtību, stāsta Kaspars Rožkalns LIAA direktors.
“Pēdējās nedēļas laikā mums ir ienākusi pozitīva atbilde no vienaNorvēģu investora, kurš plāno attīstīties un ir pieņemts lēmums Latvijā izveidot dalīto pakalpojumu centru, kas trīs gadu laikā plāno sasniegt 800 darbavietas. Tas ir viens no piemēriem, kā mēs savu situāciju varam izmantot. Mēs saslimstību esam labi pārvarējuši līdz šim un Eiropas mērogā esam vieni no pirmajiem.”
Aģentūras direktors gan uzsver, ka pirms krīzes Latvija IKT jomāatradās krietni aiz kaimiņiem Lietuvas un Igaunijas, tāpēc šis laiks būtu jāuztver arī kā iespēja izaugsmei.

Audio formātā klausies šo ziņu pl.8:30!




Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Jūnijā varētu tikt atļauts rīkot bērnu nometnes, tā vakar izteicās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Iepriekš veselības ministre Ilze Viņķele mediju pārstāvjiem stāstīja, ka Veselības ministrija vispirms gaida Izglītības un zinātnes ministrijas signālu par iespējām rīkot bērnu vasaras nometnes, taču jebkurā gadījumā būs nepieciešams veselības ekspertu vērtējums par šādu nometņu organizēšanu. Tikmēr Slimību kontroles un profilakses centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs uzsvēra, ka bērnu nometnēm ir savi “drošības un nedrošības” momenti. Proti, nometnēs bērni dzīvo kādu laiku izolēti no apkārtējās pasaules, kas nozīmē, ka viņi nekontaktēsies ar citiem bērniem no pilsētām un neatradīsies sabiedriskos pasākumos. Bet no otras puses, nometnē esošie bērni būs no vairākām ģimenēm un viņiem iepriekš pagalmā būs bijuši kontakti ar citiem vienaudžiem, kas palielinot infekciju pārnēsāšanas risku. Skaidro Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
“Tas ir nākamais solis, kas iespējams jau ar jūniju tiks ieviestsun jau šobrīd mēs saskaņojam šo te detalizēto plāno, kas ir saistīts gan ar konkrēto cilvēku skaitu, izvietojumu, visiem drošības pasākumiem un, kas būs nepieciešams visiem nometņu organizētājiem. Esam jau ar Veselības ministriju runājuši un domājam kā jūnijā aktivizēt interešu izglītību, tā arī nometņu darbību.”
Līdz ar Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu mīkstināšanu tiekatļauti pasākumi līdz 25 cilvēkiem, savukārt to maksimālais pieļautais ilgums iekštelpās būs trīs stundas, kamēr uz āra pasākumiem laika limits neattieksies.

Audio formātā klausies šo ziņu pl.12:30!




Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Līdz arierobežojumu mīkstināšanu distancēšanās principu ievērošana būs vēl svarīgāka kā līdz šim, sociālajā vietnē “Twitter” pauž Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis. Ministru kabinets pagājušajā nedēļā lēma Covid-19 pandēmijas dēļLatvijā izsludināto ārkārtējo situāciju pagarināt līdz 9.jūnijam, vienlaikus lemjot par būtisku dažādu ierobežojumu atvieglošanu, kas stājas spēkā šodien. Tajā skaitā no šodienas atļauta pulcēšanās iekštelpās un ārtelpās līdz 25 cilvēkiem organizētos publiskos un privātos pasākumos, darbību atsākt varēs arī peldbaseini, fitnesa centri un sporta zāles. Pasākumu norises ilgums ārtelpās nebūs ierobežots, taču iekštelpās tas nedrīkstēs pārsniegt trīs stundas. Taču sporta bāzēm rekomendēs veikt iepriekšēju cilvēku pierakstu, skaidro IZM valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.
“No šodienas stājas spēkā atviegloti nosacījumi, kas paredz, kavar sportot arī grupās, ārtelpu sporta bāzēs ievērojot īpašus nosacījumus. Kā pamatu pamats ir 2 metri. Jebkurā situācijā - pirms sporta bāzes, sporta bāzē un arī izejot no sporta bāzes, visā šajā procesā mums ir jāsaglabā savstarpējā 2 metru distance. Tāpat ir jāņem vērā organizētos treniņu procesos nedrīkst iesaistīties personas, kas ir jaunākās par 7 gadiem. Attiecībā uz ģērbtuvēm un dušām - ja ģērbtuvēs un dušās var nodrošināt  mūsu noteiktos un ar Veselības ministriju saskaņotās paaugstinātās prasības, attiecīgi ģērbtuvēs tās ir 2 metru distance starp skapīšiem un uzturēšanās ģērbtuve nedrīkst būt ilgāka par 12 minūtēm. attiecībā uz peldbaseiniem, tie varēs sākt darbu, bet mēs vēl šīs dienas laikā saskaņosim un publiskosim dokumentāciju. Attiecībā uz saunām, pirtīm un citām atpūtas telpām baseina ēkā, šīs telpas nebūs izmantojamas. Ļoti aicinām un ievērot un apzināties visu sabiedrību, ka sportošana ir veselīga un tas ir ļoti vēlams, bet paturam prātā galveno prioritāti un tā ir veselība. Arī šeit sporta gadījumā šie 2 metri ir ļoti svarīgi.”

Audio formātā klausies šo ziņu pl.12:30!




Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Šodien jausesto reizi notiks tiešsaistes karjeras diena, kurā piedalīsies 14 Latvijas uzņēmumi, prezentējot pieejamās darba vakances. Iepriekšējās Karjeras dienās tiešsaistē piedalījās vairāk nekā 10 000 skatītāju un organizatori cer, ka arī šoreiz interese būs liela. Ja sākotnēji platforma “Latvija strādā” tika veidota, lai Latvijas darba tirgū atgrieztu no Latvijas izceļojušos tautiešus, tad tagad tā palīdz arī satikties darba devējam ar darba ņēmēju vīrusa radītās krīzes laikā. Šajā iniciatīvā iesaistījusies arī Latvijas Investīciju Attīstības Aģentūra, turpina tās direktors Kaspars Rožkalns.
“Jebkurā situācijā uzņēmējiem palīdzēt atrast kvalitatīvusdarbiniekus ir viena no prioritātēm. Ikdienas darbā pirms Covid19, šajā komponentē mēs visvairāk līdzējām investoriem, jo tieši viņiem ienākot jaunā tirgū interesē vietējais darbaspēks, kvalificēts darbaspēks un mēs bijām tie, kuri spēja parādīt šo ceļu, kur meklēt kvalitatīvu vietējo darbaspēku. Arī šobrīd un ne tikai investoriem, bet arī citiem ražojošiem, eksportējošiem uzņēmumiem ir jāsniedz šis atbalsts un līdz ar to šī iespēja Latvijas uzņēmumiem ir jāizmanto.” 
Uzņēmumi trīs minūšu prezentācijā iepazīstinās ar vakancēm,savukārt pēc prezentācijām atbildēs uz interesentu jautājumiem. Pasākumā varēs iepazīties ar aktuālajām darba piedāvājumiem enerģētikas, mazumtirdzniecības, finanšu sektora, vides apsaimniekošanas, interjera, sabiedriskās ēdināšanas, kā arī ražošanas nozarēs. Tāpat potenciālie darba ņēmēji varēs uzzināt par darba iespējām valsts pārvaldē un biznesa pakalpojumu centros, kuri jau iepriekš informējuši par vismaz 200 atvērtām vakancēm. Tiešsaistes karjeras diena notiks šovakar plkst.19 sociālā portāla "Facebook" tiešraidē.

Audio formātā klausies šo ziņu pl.13:30!





Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.

Nākamjās3-4 nedēļās veiktie epidemiologu novērojumi ļaus saprast vai sabiedrība ir iemācījusies sadzīvot ar vīrusu un spējam kontrolēt situāciju. Šādu viedokli paudis SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. Viņš skaidro, ka mīkstinātie ierobežojumi ļaus lēnām atkopties arī ekonomikai, taču jāsaprot, ka distances ievērošana un roku higiēna joprojām paliek nemainīga. 
“Japatiešām ies uz labo pusi un slimība turpinās mazināties, arvien vairāk ierobežojošie pasākumi tiks atcelti un arvien vairāk brīvības būs pieļaujama, bet galvenais saprast, ka vīruss nav mainījies. Mēs esam uzņēmīgi pret šo vīrusu,”tā epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Viņš uzsver: “Mēs zinām, ka uz doto brīdi ne tikai cilvēki ar temperatūru un klepu izplata šo vīrusu. Diemžēl divas dienas pirms simptomu parādīšanās cilvēks varētu būt jau infekciozs. Dažiem cilvēkiem slimība neizpaužas ar klīniskiem simptomiem, tas ir jāņem vērā. Tāpēc, it sevišķi slimnīcās, turpināsim uzskatīt ikvienu pacientu par potenciāli inficētu. Svarīga ir fiziska distancēšanās, otrais princips, ka vīruss izplatās caur piesārņotiem vides priekšmetiem - arī paliek spēkā higiēnas pasākumi, roku mazgāšana un telpu dezinfekcija.”
Tikmērnesen veiktas socioloģiskās aptaujas dati rāda, ka pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas, palielināsies pieprasījums pēc Latvijā ražotiem produktiem, cilvēki publiskās vietās būs piesardzīgāki un vairāk domās par personīgo higiēnu, nepārtikas preču iegāde internetā pieaugs, kamēr pārtikas preču iegāde samazināsies. Pašlaik, kā vislielāko trūkumu, iedzīvotāji izjūt pēc veselības, izklaides, ēdināšanas un izglītības pakalpojumu sniedzēju pieejamības. Savukārt pēc stingro ierobežojumu atcelšanas, pirmais ko iedzīvotāji vēlētos darīt ir apciemot radus un draugus, doties ceļojumā un izklaidēties. Bet pagaidām Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9.jūnijam. 

Audio formātā klausies šo ziņu pl.16:30!




Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Devītajā maijā tiks atzīmēta Eiropas diena, tāpēc no 7. -9.maijam ikviensvar aizpildīt Eiropas eksāmenu interneta vietnē esmaja.lv. Eksāmena jautājumi nav par vienu konkrētu tematu, bet gan aptvertas dažādas jomas. Piemēram, valodas, daba, ģeogrāfija, sports, zinātne un vēl daudz kas cits. Biedrības “Eiropas kustība Latvijā” ģenerālsekretāre Liene Valdmane Radio TEV ziņām atklāj, ka latvieši ik gadu šajā eksāmenā uzrāda labus rezultātus.
“Visās Eiropas Savienības (ES) valstīs nav šī iespēja, dažās ir, betjāsaka, ka Latvija ir pilnīgā priekšgalā, jo ir liels kārtotāju skaits. Mēs pat esam aktīvāki nekā Lietuvas kolēģi. Tā kā mēs esam zinošākie un aktīvākie ES tieši kārtojot Eiropas eksāmenu,” skaidro Valdmane.
Lai arī piedzīvojam pandēmiju, svētkus neviens nav atcēlis, uzsverbiedrības “Eiropas kustība Latvijā” ģenerālsekretāre Liene Valdmane. Tāpēc dažādi Eiropas vērtībās balstīti pasākumi ir pārcelti uz tiešsaisti.
“Ir diskusijas, ir dāžadas tiešraides, kuras var skatīties, lai varētu šosvētku sajūtu sev nodrošinātu. Tā kā, īpaši šogad, kad aprit 70 gadi kopš Šūmana deklerācijas, tā kā tas ir ļoti nozīmīgi, nozīmīgs datums un nozīmīga diena mums visiem. Skatamies un piedalamies pasākumos. Svētkus varam veidot arī mēs paši , šajā dienā uzvelkot ko zilu vai dzeltenu. Kaut vai piedaloties šajā Eiropas eksāmenā. Tādi lieli kopīgi pasākumi šogad diemžēl nenotiek,” uzsver Liene Valdmane.
Eiropas eksāmens šogad noritēs trīs dienu garumā. No šodienas līdz patsestdienas plkst.21. Tā mērķis ir rosināt zinātkāri un pilnveidot zināšanas par Latviju, Eiropas Savienību, kā arī sekmēt piederību demokrātiskai Eiropai, atzīmējot Eiropas dienu. 

Audio formātā klausies šo ziņu pl.17:30!




Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Latvijas iekšzemes transporta pārvadājumos pasažieru skaits pēdējā laikāatsācis palielināties, tā informēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Pieaugums vērojams gan reģionālajos autobusos, vilcienos un arī Rīgas satiksmes sabiedriskajā transportā. Ministrs uzsver - brīdī, kad sabiedriskā transporta ierobežojumu kapacitāte sasniegs maksimumu, pasažieriem būs jālieto sejas aizsargmaskas.
Kā skaidro satiksmes ministrs Taļis Linkaits, “mēs jautājām Veselībasministrijai kādā veidā šīs aizsargmaskas tiek tirgotas un šeit jāsaka, ka šeit nav runa par specifiskām un augstas kvalitātes ejas aizsargmaskām, kas tiek izmantotas veselības aprūpē, mediķu lietošanā, bet tās ir parastās ikdienas vai tās ir vienreizējas vai daudzkārt lietojamas sejas maskas un sejas aizsegi. Tas ir tāds higiēnas vai kultūras jautājums, kā mēs ievērojam tos piesardzības pasākumus, kas ir mūsu pašu labā, lai mēs nesaslimstu, nepieķertu šo vīrusu. Pamatā tā tomēr ir cilvēku pašu atbildība un pārvadātāju pienākums sekot līdzi vai tie nosacījumi ko valsts nosaka tiek ievēroti.”
Ministrs norādīja, ka par šo jautājumu vēl tiks lemts valdībā.  

Audio formātā klausies šo ziņu pl.17:30!



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Nedaudz vairāk kā tūkstoš kilometru garumā, tagad varēs mērot ceļu ar kājāmpa speciāli iezīmētu maršrutu no pašas Vecrīgas centra līdz pat Tallinas vecpilsētai Igaunijā. Taka stiepjas gar Gaujas ieleju Latvijā un Hānjas augstieni gar Peipusa ezera Rietumu krastu Igaunijā. Katram “Mežtakas” posmam ir norādīts sākuma un beigu punkts, cik ilgs būs gājiens, kāds būs ceļa segums un ko tajā būs vērts redzēt. 
Kā norāda projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Maija Rieksta, “manliekas, ka šajā laikā, kad mums ir jādistancējās, tad pārgājieni ir ļoti vērtīgs veids kā pavadīt brīvo laiku. Katram posmam ir aprakstīti tuvumā esošie pakalpojumu sniedzēji. Gan ēdināšanas pakalpojumi, naktsmītnes. Tāpat ir atzīmēts kuros posmos drīkst celt teltis, jo ne visās vietās tas ir atļauts.”
Maršruta viens posms ir aptuveni 20 kilometru garš, bet katrs individuālito var pielāgot savām spējām. Mežainos apgabalos “Mežtaka” ved pa maziem meža vai lauku celiņiem, kā arī ir vietas, kur tā iet vad gar asfaltētu ceļu posmiem. 
“Ejot cauri mežiem, katrs noteikti var ieraudzīt tādas vietas par kurāmiepriekš nebija iedomājies, ka tādas eksistē. Latvijā ir arī daži posmi, konkrēti Ziemeļgaujā, kur tā plānošana jāveic ļoti rūpīgi, jo tur ir tiešām klusi, neskarti posmi, kur īsti nav naktsmītņu, īsti nav veikalu, līdz ar to tā plānošana ir jāveic ļoti rūpīgi,” uzsver projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Maija Rieksta.
Mežtakas trase vēl nav nomarķēta, bet to paredzēts pabeigt līdz vasarasbeigām. Marķējuma apzīmējums būs oranža strīpa uz balta fona. Bet jau tagad ar trasi iespējams iepazīties internetā www.baltictrails.eu. 

Audio formātā klausies šo ziņu pl.17:30!



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Devītās klases skolēniem eksāmeni tiek atcelti, pārējiem notiks, tā informēIzglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Valdība 30.aprīlī lēma par valsts pārbaudes darbu norises laiku šajā mācību gadā un vienojās, ka devītās klases skolēniem valsts pārbaudes darbi tiek atcelti, izņemot eksāmenu latviešu valodā mazākumtautības izglītības programmās.
Kā skaidro Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks,“protams, uzreiz pateikšu, ka tas eksāmens ir brīvprātīgs. Tikai tiem audzēkņiem kuri vēlēsies to kārtot, lai iegūtu sertifikātu par valsts valodas prasmi.”
Savukārt valsts obligātie centralizētie eksāmeni 12.klasēm būs jāveic vienāsvešvalodā pēc izvēles, kā arī latviešu valodā un matemātikā. 
“Tas paredz, ka eksāmenu sesija notiks no 2.jūnija līdz pat 7.jūlijam arpamattermiņu. Savukārt pēc tam ir plānoti arī papildtermiņiem, tiem skolēniem, audzēkņiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nebūs spējuši kārtot šos eksāmenus pamattermiņā. Ceturtais, jeb tā sauktas izvēles eksāmens, kas tika prasīts visus iepriekšējos gadus šogad nav obligāts. To var kārtot tie skolēni, kuri vēlās, kuri domā, ka viņiem šie eksāmeni turpmāk būs nepieciešami iestājai augstskolā noteiktā studijā programmā, kā piemēram, fizika, ķīmija, bioloģija domājot par inženierzinātnēm, vai medicīnas studijām,” tā skaidro VISC vadītājs Guntars Catlaks.
Savukārt, ja ārkārtējā situācija turpināsies arī pēc 12. maija, tad tiksizvērtēta iespēja noteikt eksāmenu norisi par tik nedēļām vēlāk par cik tiek pagarināta ārkārtējā situācija. Ja eksāmeni nevarēs notikt jūlijā, tad tiks izvērtēta iespēja izglītojamajiem skolu beigt ar gada vērtējumu, tā atklāj IZM.

Audio formātā klausies šo ziņu pl.14:30!



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Ierobežojot Covid19 izplatību, Latvijas relatīvi zemie rādītāji uz citu valstu fona skaidrojami ar to, ka dažādos koronavīrusa izplatības posmos Latvijas speciālistiem bijis vairāk laika mācīties no citu valstu pieredzes, šādu viekli pauda SPKC Infekciju slimības uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa. Viņa norāda, ka Latvija ir valsts ar trešo zemāko saslimstību 14 dienu periodā, turklāt saglabājas vieni no zemākajiem mirstības rādītājiem.
“Mēs skatījāmies arī uz to ko darīja citas Eiropas valstis. Kādus pasākumus ievieš, kādus neievieš. Mums bija laiks mācīties. Starp Baltijas valstīm Latvija nebija pirmā kur parādījās koronavīruss. No sākuma pirmais gadījums bija Igaunijā un patiesībā Igaunijas pieredze mums arī deva iespēju mācīties, jo, varbūt daudzi atcerās, šis pirmais Igaunijas gadījums bija ceļojis caur Rīgu. Un mums bija iespēja izmēģināt, ko nozīmē koronavīrusa kontaktpersonu meklēšana, nevis uz Latvijas pirmā gadījuma, bet uz Igaunijas pirmā gadījuma. Mūsu epidemiologiem bija dots laiks un arī sabiedrībai bija dots laiks, lai mācītos.”
Latvijas eksperti un Pasaules Veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid19 vilnis ir sagaidāms šī gada rudenī, vienlaikus ar gripas sezonu, tā pavēstija Veselības ministre Ilze Viņķele. Pēc ministres vārdiem, speciālistiem bažas raisa fakts, ka rudenī sākas arī gripas sezona. Tas nozīmē, ka būs jāierobežo divu infekciozu slimību izplatība. Pēc jaunākās SPKC informācijas, aizvadītajā diennaktī miruši divi cilvēki, kuri bija slimi ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covi19. pēdējo 24 stundu laikā pozitīvi Covid19 testi konstatēti 13 personām, līdz ar to Latvijā līdz šim slimība konstatēta 849 cilvēkiem.




Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Tūrisms un pasažieru pārvadājumi visā pasaulē ir vissmagāk skartās uzņēmējdarbības nozares. Visā pasaulē prognozēta ļoti lēna aviosatiksmes atsākšanās un visas nozares atveseļošanās uz to norāda arī “Lidosta Rīga” pārstāve Laura Karnīte.
“Mums ir informācija par aviokompāniju plāniem attiecībā uz to kā viņi plāno atsākt lidojumus. Galvenokārt tas ir “Airbaltic”, kuri šobrīd nav skaidri paziņojuši, kad viņi atsāks lidojumus, bet tas varētu būt ne ātrāk kā jūnijs. Un kas attiecas uz turpmākajiem soļiem, tad visas prognozes liecina, ka visas aviācijas nozarē zināma stagnācija un pakāpeniska atkopšanās pēc krīzes notiks vismaz pusotru, pēc citām prognozēm pat divus gadus, kuru laikā varētu tikt sasniegti iepriekšējie apjomi. Līdz ar to arī attiecīgi darbinieku skaita atjaunošana lidostā notiks pakāpeniski un atbilstoši reālajai nepieciešamībai.”
Aprīļa sākumā tika ziņots, ka Nodarbinātības valsts aģentūra saņēmusi valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta Rīga” paziņojumu par 509 darbinieku kolektīvo atlaišanu, savukārt lidostā “Rīga” patlaban strādā 1200 darbinieku. Lidostas “Rīga” pārstāve Laura Karnīte skaidro, ka līdz 1.jūnijam notiek darbinieku kolektīvās atlaišanas process un līdz tam visi strādājošie turpina saņemt darba samaksu.
“Jebkurā gadījumā štata saraksta izmaiņas stāsies spēkā no 1.jūnija un līdz tam laikam visi lidostas darbinieki saglabā savas darba vietas. Tie kam ir fiziski darbs lidostā tie strādā, bet tiem kam fiziski darba lidostā, sakarā ar to, ka gandrīz nemaz nav lidojumu, tie atrodas  mājās apmaksātā dīkstāvē. Mūsu šobrīd darbinieku esošais skaits bija paredzēts, lai apkalpotu šogad prognozētos 8 miljonus pasažierus gadā. Jau šobrīd ir skaidrs, ka šāds pasažieru skaits nebūs.”
Lidostas “Rīga” pārstāve Laura Karnīte uzsver, ka lemjot par darbinieku atlaišanu, nav izslēgts, ka sarunu laikā ar arodbiedrībām, gan vērtējot situācijas attīstību, plānoto darbinieku skaits varētu mainīties, prognozējot, ka vairāki darbinieki darbu saglabās.





Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Kultūrasministrija prasīs valdībai izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem, tāinformējot par plānoto turpmāko rīcību ierobežojumu mazināšanā, pauda Kultūrasministrijas valsts
sekretāre Dace Vilsone.
Dace Vilsone: “Plānojam, pirmām kārtām, vērsties un virzītvaldībai jautājumu par zaudējumu kompensāciju, atkarībā notā cik garš būs ierobežojumu periods, visa veidakultūras institūcijām saistībā ar pārceltu vai atceltu pasākumu organizēšanasizdevumiem.Šeit mēs redzam, ka vienā laivā atrodas pilnīgi visa veida kultūrasinstitūcijas,neatkarīgi no tā, kas ir šo institūciju īpašnieks, dibinātājs un finansētājs.”
Kultūrasministrija ir izstrādājusi Excel dokumentu, kas tiek izplatīta Pasākumu producentu asociācijas un Pasākumu norišu vietu asociācijasbiedriem, lai varētu aprēķināt zaudējumu apjomu par pārceltajiem vai atceltajiempasākumiem.
Dace Vilsone: “Laika periodā līdz augustam, šobrīd biļešutirdzniecībā ir vairāk kā 2000 pasākumu, kuri ir vai nuatcelti, vai kuriem ir plānota pārcelšana, vai kuru statussšobrīd nav apstiprināts - ne atcelts, ne pārcelts, jo pasākuma rīkotāji
vienkārši
gaida informāciju par to, kāda būs šī situācija pēc ārkārtējāssituācijas beigām, vai ārkārtējā situācija tikspagarināta.”
Kultūrasministrijas valsts sekretāre norādīja, ka lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl nav pieņemts, taču no diskusijām ar Veselībasministriju saprotams, ka sociālās distancēšanās pasākumi aizvien tiks turpināti, unaizvien pastāvēs būtiski publisko pasākumu ierobežojumi. Vienlaikus Kultūras ministrijasvalsts sekretāre Dace Vilsone uzsver, ka pirmie kultūras nozarei ierastajā režīmā,visticamāk, varēs atgriezties bibliotēkas un muzeji. Pašlaik notiek sarunas arVeselības ministriju par ierobežojumiem, kas tika saglabāti un kādā veidā notiks higiēnasprasību ievērošana.



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Uzņēmējuredzējumā, pēdējie seši mēneši vērtējami kā labi, tā šodien, prezentējot Latvijas ekonomikas indeksu, informē Latvijas Tirzniecības un rūpniecības kamera. Raugoties kā attīstās pēdējo laiku notikumi, uzņēmēju pesimisma koeficients ir pieaudzis. Vairāk skaidro SKDS pētījumu centra vadītājs Arnis Kaktiņš.
Arnis Kaktiņš: “Ja mēs paskatāmies,kā tiek skatīta nākotne, tad šis rādītājs ir -27. Nākotnes pesimisms ir tik liels, kā tas nav bijis iepriekšējās krīzes visdrūmākajā brīdī, 2008. gada decembris - 2009. gads. Citiem vārdiem sakot, vismaz vēl pirms pāris nedēļām, uzņēmēju acīs, nākotne bija krietni drūmāka, nekā tas bija iepriekšējā krīzē.” 
Latvijasekonomikas indekss atspoguļo uzņēmēju vērtējumu pašreizējai situācijai un prognozēm, tuvākajai nākotnei parādot Latvijas uzņēmēju kopējo noskaņojumu, cik tas kopumā ir optimistisks vai pesimistisks. Komentējot Latvijas eksportējošās nozares kritumu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda, ka vissatraucošākais fakts - pirmo reizi mērījumu vēsturē, eksportētāju bažas par nākotni ir lielākas nekā iekšējā tirgū strādājošajiem.  
Jānis Endziņš: “Ja mēs saprotam, kaeksportētāji, patiesībā, ir tas pamata balsts Latvijas labklājībai, jo mēs dabiski varam kļūt bagātāki tikai tad, kad mēs iemācāmies kaut ko pārdot, preces vai pakalpojumus kaut kur ārpusē, tad tas ir ļoti, ļoti bēdīgs signāls, jo tas nozīmē, ka ar zināmu laika nobīdi ienāks mazāk naudas Latvijā un līdz ar to arī tie, kas strādā iekšējā tirgū, arī sāks to sajust.” 
Ar šo pētījumu aptver pilnīgi visus Latvijā strādājošos uzņēmumus, kopumā aptaujājot nejauši izvēlētus 750 respondentus, kas pārstāv visas nozares.



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.


Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.


Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.


Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.


Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Rubrika "Politiskais kultūrisms" Radio TEV ēterā

Kopā ar Tevi, klausītāj, līdz janvārim Radio TEV ēterā nodarbosimies ar politisko kultūrismu! Šoreiz mēs audzēsim nevis muskuļus, bet gan zināšanas un izpratni par sabiedriski politiskajiem un kultūras procesiem Latvijā.

Aicinām Tevi iesūtīt savu viedokli par rubrikā "Politiskais kultūrisms" dzirdēto uz e-pastu: studija@radiotev.lv!



Projekts “Politiskais kultūrisms” ir sagatavots ar Sabiedrības ientegrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par “Politiskais kultūrisms” saturu atbild SIA “MANS RADIO”.



Privacy Policy of MANS RADIO, SIA

MANS RADIO, SIA operates the http://radiotev.lv website and Internet radio application.

This page is used to inform website visitors regarding our policies with the collection, use, and disclosure of Personal Information if anyone decided to use our Services, the Radio TEV website and/or application.

If you choose to use our Service, then you agree to the use of information in relation with this policy. We will not use or share your information with anyone.

Information Collection and Use Log Data

We want to inform you that whenever you visit our Service, we collect information that your browser sends to us that is called Log Data. This Log Data may include information such as your computer’s Internet Protocol ("IP") address, browser version, pages of our Service that you visit, the time and date of your visit.

Cookies

Cookies are files with small amount of data that is commonly used an anonymous unique identifier. These are sent to your browser from the website that you visit and are stored on your computer’s hard drive. We strictly use cookies to provide site functionality.You can learn how to manage cookies on your web browser by following the Browser Cookies Guide.

Children’s Privacy

Our Services do not address anyone under the age of 13. We do not knowingly collect any personally identifiable information. In the case we discover that a child under 13 has provided us with personal information, we immediately delete this from our servers. If you are a parent or guardian and you are aware that your child has provided us with personal information, please contact us so that we will be able to do necessary actions.

Contact Us

If you have any questions or suggestions about our Privacy Policy, do not hesitate to contact us at studija@radiotev.lv .
Facebook Draugiem Twitter Instagram tiktok