Interneta kompānija “Facebook” paziņojusi par ambicioziem plāniem izveidot jaunu digitālo valūtu. Kopā ar vēl 27 pasaules mēroga uzņēmumiem plānots izveidot norēķinu tīklu, kas ļaus veikt maksājumus dažādās mobilajās lietotnēs.

Aptuveni pirms desmit gadiem toreiz vēl augošā tehnoloģiju kompānija “Facebook” izveidoja virtuālo valūtu „Facebook credits”, kas ļāva lietotājiem veikt darījumus sociālās saziņas vietnē un citās lietotnēs. Taču šis projekts tika likvidēts jau pēc diviem gadiem. Tagad “Facebook” nāca klajā ar ideju par jaunas digitālās valūtas izveidi. Tās nosaukums būs “Libra”, un ar to būs iespējams izdarīt maksājumus “Facebook” īpašumā esošajās mobilajās lietotnēs, kā arī saziņas vietnē “WhatsApp”.

Kā liecina “Facebook” sniegtā informācija, sākot no nākamā gada lietotājiem būs iespēja iegādāties jauno valūtu “Libra”, uzglabājot to digitālajā makā, ko sauc “Calibra”. Tā būs no “Facebook” neatkarīga organizācija, kuras vadītājs Deivids Markuss norāda, ka jauno digitālo valūtu būs iespējams nosūtīt citiem lietotājiem tikpat viegli, kā nosūtīt īsziņu.

“Ja jūs vēlaties salīdzināt “Libra” ar citām kriptovalūtām, tad pirmā lielā atšķirība ir tajā, ka kriptovalūtas parasti ir investīciju instruments, nevis lielisks norēķinu veids. Mūsu produkts ir no paša sākuma izstrādāts kā augstas kvalitātes norēķinu līdzeklis ikdienas maksājumiem, pārrobežu maksājumiem, mikropārskaitījumiem. Vēl ir ļoti daudz jautājumu, kuri ir jāatrisina. Taču mēs jutām, ka ir laiks pamēģināt ko jaunu. Un šis ir sākums garam ceļojumam līdz šim jaunajam tīklam un jaunajai digitālajai valūtai,” paziņoja Markuss.

“Calibra” vadītājs norādīja, ka pašlaik pasaulē ir 1,7 miljardi cilvēku, kuriem netiek nodrošināti vai nav pieejami pietiekami finansiāli pakalpojumi. Pēc viņa vārdiem, pat ar lētāko viedtālruni ir iespējams piekļūt faktiski jebkuriem pakalpojumiem, taču ar naudu tā nav. Tāpēc esot plāns šo sistēmu mainīt.

Sākotnējā informācija liecina, ka jaunajā tīklā transakcijas būs gandrīz bezmaksas, taču kompānija plāno iekasēt nelielu komisijas maksu.
“Facebook” norāda, ka “Libra” pārvaldība būs neatkarīgas kompāniju un labdarības organizāciju grupas rokās. Esot sagaidāms, ka pēc kāda laika “Libra” maksājumus varētu pieņemt arī tādi uzņēmumi kā “MasterCard” un “Visa”, digitālie uzņēmumi “eBay”, “Spotify” un “Uber”, telekomunikāciju firmas “Vodafon” un citas. Potenciāli nākotnē “Libra” varētu tikt pārdota arī valūtas tirgū.

Lai arī “Facebook” apgalvo, ka jaunā digitālā valūta būs globāla, mobilajām lietotnēm un pakalpojumiem, kas to izmantos, būs jāievēro regulējums tajos tirgos, kuros tās darbojas. Kā norāda BBC, pagaidām nav skaidrs, kāds būs jaunās valūtas liktenis tādās valstīs kā Indija, kur pēdējā laikā notiek asa vēršanās pret kriptovalūtām. Tāpēc tiek prognozēts, ka uz “Libras” ieviešanas laiku tam varētu būt gatavas vien aptuveni 12 valstis.

Nenoliedzami, ka šādas jaunas digitālas valūtas parādīšanās jau tagad ir radījusi virkni jautājumu. Piemēram, par to, kā tiks aizsargāti patērētāji un personu dati, kur valūta tiks glabāta, kā arī tas, kā izvairīties no straujām valūtas svārstībām, kādu piedzīvojis “Bitcoin”. “Facebook” to cer novērst, piesaistot “Libras” vērtību starptautiskam valūtas grozam, kurā būtu ASV dolārs, sterliņu mārciņa, Japānas jena un eiro.
Autors: lsm.lv

Latvijā ik gadu tiek radītas vairāk nekā 800 000 tonnas sadzīves atkritumu, no kurām vairāk nekā trešdaļa jeb 230 000 tonnas ir dažāda veida preču iepakojums. Šobrīd aptuveni 40% no izlietotā iepakojuma nonāk atkritumu poligonos, kur tos apglabā kopā ar citiem sadzīves atkritumiem. Lai veicinātu iepakojuma atkārtotu pārstrādi un aprites ekonomikas pamatprincipu iedzīvināšanu jau iepakojuma ražošanas un produktu iepakošanas procesā, AS “Latvijas Zaļais punkts” radījis iniciatīvu un preču zīmi “Zaļi pakots”.

Tās mērķis ir nodrošināt, ka uzņēmēji savu produktu iepakošanai izmanto pārstrādājamu iepakojumu, ko iedzīvotāji var šķirot un būt droši, ka tas tiks pārstrādāts jaunās izejvielās.

Kā liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja, lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju rūp iepakojuma radītā ietekme uz vidi. Tā, piemēram, 58% Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, lai iegādātās preces iepakojums būtu videi draudzīgs un atkārtoti pārstrādājams. Domājot par to, kā samazināt sava patēriņa radītās sekas uz vidi, divas trešdaļas aptaujāto cenšas iepakojumu izmantot atkārtoti, trešdaļa apmeklē veikalu, līdzi ņemot savu iepakojumu (auduma maisiņu, trauku beramajiem produktiem u. c.), bet vēl daļa apzināti neliek produktus plastmasas maisiņos un cenšas izvēlēties tos atkārtoti pārstrādājamā, videi draudzīgā iepakojumā.

Līdz pat 17. augustam turpinās skolēnu elektroniskā reģistrācija darbam vasarā. Stādāt gribošos jauniešus patlaban visvairāk meklē darba devēji Nodarbinātības Valsts  Aģentūras Aizkraukles, Cēsu, Dobeles, Jūrmalas, Ogres, Siguldas un Valmieras filiālēs.
 
Skolēni NVA piedāvātajos darbos šovasar strādā jau no 1. jūnija. Līdz 18. jūnijam dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā bija reģistrējušies 9232 skolēni visā Latvijā. Iespēju ar NVA atbalstu strādāt vasaras brīvlaikā šogad varēs izmantot par apmēram 2 tūkstošiem skolēnu vairāk nekā pērn, jo ir palielināts pasākuma finansējums.

Informācija par skolēniem pieejamajām darba vietām NVA filiāļu apkalpošanas teritorijās atrodama NVA tīmekļvietnē (www.nva.gov.lv): ir jāuzklikšķina uz galvenās lapas labajā pusē esoša banera Reģistrācija, Skolēnu vasaras darbs, atvēroties reģistrācijas lapai, tās apakšdaļā, NVA filiāļu sarakstā, ir jāsameklē attiecīgās filiāles nosaukums un jāuzklikšķina uz tā, atvērsies tabula, kurā būs izlasāms darba devēju un pieejamo darba vietu saraksts.

Skolēnam ir jāreģistrējas tajā reģionā un novadā, kura teritorijā viņš vēlas strādāt!

Piedalīties pasākumā var jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kuri mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs.

Latvijā regulāri asinis ziedo 16% iedzīvotāj, to izpratne par asins ziedošanas nepieciešamību ir augsta, 77% donoru būtu gatavi atteikties no donoram pienākošās kompensācijas, 5% iedzīvotāju asinis nebūtu gatavi ziedot nekad, šie un citi rezultāti atspoguļojas VADC un GEMIUS veiktajā aptaujā par Latvijas iedzīvotāju motivāciju ziedot asinis.

Aptauja tika veikta laika posmā no 30. maijam līdz 3. jūnijam, atbildes sniedza 1120 interneta lietotāji vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Pētījumā analizētas trīs iedzīvotāju grupas – regulārie donori, donori, kuri asinis ziedojuši kādreiz, taču nav regulāri donori, kā arī tie iedzīvotāji, kuri asinis nav ziedojuši nekad.

Dati liecina, ka 16% Latvijas iedzīvotāju asinis ziedo regulāri (vismaz vienu reizi gadā), 41% iedzīvotāju asinis ziedojuši kādreiz, taču nav pastāvīgi donori, savukārt 43% asinis nav ziedojuši nekad.

Regulāros asins donorus galvenokārt motivē ziedot izpratne par asiņu nepieciešamību dzīvību glābšanā – 85,2%, starp atbilžu rezultātiem dominē arī tādi kā: “Vēlme izdarīt kaut ko labu un nozīmīgu” – 62,8%, apziņa, ka pašam kādreiz var būt nepieciešamas asinis – 53%. Finansiāls vai cits materiāls ieguvums ir sekundārs, tas ziedot motivē mazāk nekā 10% donoru.  

Lielākā daļa jeb 81% darba devēju atbalsta savu darbinieku iniciatīvu ziedot asinis, kā arī neiebilst pret brīvdienas izmantošanu. 13% respondentu norāda, ka viņu darba devējs nav informēts par to, ka darbinieks ir donors, Savukārt 3% darba devēju nelabprāt piešķir donoram pienākošos brīvdienu un neatbalsta, ka darbinieks asinis ziedo darba laikā. Vēl 3 % norādīja, ka darba devēja attieksme ir neitrāla, vai asinis mēdz ziedot ārpus darba laika.

Donori, kuri asinis nav ziedojuši nekad, to būtu gatavi darīt, ja asinis būtu nepieciešamas to tuviniekiem vai paziņām – 68%. Visbiežāk šos donorus ziedot attur veselības stāvoklis – 50%, daļu arī bailes no procedūras – 14% vai ķermeņa reakcijas pēc asins ziedošanas – 16%.
5% respondentu, kuri vēl pirms tam nav ziedojuši asinis, norādīja, ka asinis nebūtu gatavi ziedot nekad, to pamatojot ar bailēm, iepriekš saņemtu atteikumu, regulāru ceļošanu, slikti redzamām vēnām vai ierobežojumiem ziedot veselības stāvokļa dēļ.

Valsts asinsdonoru centrs iegūtos rezultātus vērtē pozitīvi, viens no būtiskākajiem mudinājumiem ziedot asinis ir izpratne par asins komponentu nepieciešamību dzīvību glābšanā. Tāpat iepriecinoši ir dati par darba devēju atsaucību, to Valsts asinsdonor centrs novērojis arī praksē – uzņēmēji ne vien iesaistās Donoru dienu rīkošanā, bet arī piedāvā darbiniekiem papildu bonusus. Savukārt donoru augstā gatavība atteikties no kompensācijas liecina par pozitīvām iezīmēm bezatlīdzības donoru kustības kontekstā.  

No 26.jūnija līdz 13.jūlijam, par godu Latvijas armijas un Neatkarības kara simtgadei, Latvijā viesosies Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris, lai sadarbībā ar Zemessardzes orķestri sniegtu koncertus Rīgā un Latvijas reģionos.

29.jūnijā plkst.16.00 Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris uzstāsies Sv.Pētera baznīcā, Rīgā.
30.jūnijā plkst.15.00 Kuldīgā, Pilsētas dārzā notiks Zemessardzes orķestra un Kanādas Bruņoto spēku Centrālā orķestra kopīgs koncerts.
4.jūlijā plkst.19.00 Jēkabpils Tautas namā Zemessardzes orķestris un Kanādas Bruņoto spēku Centrālā orķestris koncertēs Jēkabpils pilsētas svētku ietvaros.
5.jūlijā plkst.18.00 Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris uzstāsies laukumā pie pieminekļa Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem Balvos, Latgales partizānu pulka dibināšanas 100. gadadienas un Nacionālo bruņoto spēku dienas Balvos ietvaros.
6.jūlijā no plkst.14.00 Rīgā, 11.novembra krastmalā notiks Latvijas armijas simtgades lielkoncerts, kurā muzicēs gan Zemessardzes orķestris, Zemessardzes koris “Stars”, gan Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris un Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris kopā ar dažādiem Latvijā populāriem solistiem.

Koncertu programmā iekļauta latviešu un kanādiešu oriģinālmūzika un tautas dziesmu aranžējumi.

Vizītes laikā Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris koncertēs arī Kanādas dienā Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajā štābā un Kanādas vēstniecības rīkotajās pieņemšanās Rīgā un Tallinā, Igaunijā.

Pagājušajā gadā Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris jau viesojās Latvijā, bet Zemessardzes orķestra priekšniekam un diriģentam kapteinim Andim Karelim un Zemessardzes orķestra mūziķiem bija iespēja sadarboties ar Kanādas Bruņoto spēku Centrālo orķestri Otavā, Kanādā. Šogad maijā Latvijā viesojās Kanādas Bruņoto spēku Centrālā orķestra diriģents kapteinis Džons Fulertons (John Fullerton) un seržante pianiste Natālija Lernere (Natalia Lerner). Šī vizīte ir kā turpinājums aizsāktajai sadarbībai.

Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris dibināts pirms vairāk nekā 70 gadiem un darbojas Kanādas galvaspilsētā Otavā, nodrošinot centrālās Valsts protokola un militārās ceremonijas, sniedzot koncertus un reprezentējot Kanādu visā pasaulē.

Zemessardzes orķestris dibināts 2011.gada 1.novembrī. Tajā muzicē pamatā jaunieši, kas ir jau profesionāli mūziķi vai topošie profesionāļi. Orķestra uzdevums ir Zemessardzes popularizēšana sabiedrībā, kā arī Zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku ceremoniju muzikālā noformēšana. Pastāvēšanas gadu laikā Zemessardzes orķestris ir piedalījies arī dažādu pilsētu svētkos un sabiedriskos pasākumos. Iepriekšējais gads Zemessardzes orķestrim bijis notikumiem bagāts, orķestris viesojās gan Mičiganā, ASV, gan Kanādā. Tāpat Zemessardzes orķestris ar panākumiem piedalījās “XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos”. Zemessardzes orķestris regulāri sadarbojas ar Zemessardzes kori “Stars” un populāriem solistiem.
 
Turpinot Zemessardzes un Zemessardzes orķestra tradīcijas, ieeja koncertos – bez maksas.
 
Kanāda vada daudznacionālo kaujas grupu Latvijā, un to veido aptuveni 1400 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt un drošības vides izaicinājumiem.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot alianses solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm.
Svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017.gada 19.jūnijā Ādažu bāzē.
 
Jau ziņots, ka 7.janvārī Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas norisināsies šogad un 2020.gadā. Pasākumi notiks hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.

1918.gada 18.novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.
Latvijas armija tika izveidota 1919.gada 10.jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.
1919.gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3.jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6.jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919.gada 10.jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.

Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.

Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā sadaļā Latvijas armijai 100.