Lai pievērstu uzmanību diviem nopietnākajiem un izplatītākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, pacientu biedrība “ParSirdi.lv” sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību, Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrību un Latvijas Farmaceitu biedrību februārī uzsāk projektu “Augsts holesterīns un augsts asinsspiediens – bīstams pāris!”. 

Projekta ietvaros sadarbībā ar farmaceitiem plānotas divas akcijas – februārī tiks pievērsta īpaša uzmanība paaugstināta holesterīna riskiem, savukārt maijā – paaugstināta asinsspiediena riskiem.

No 1. februāra vairāk nekā 500 aptiekās visā Latvijā ir iespēja saņemt bezmaksas izglītojošos materiālus par augsta holesterīna riskiem, kā arī saņemt farmaceitu ieteikumus profilaktiskiem pasākumiem un ārstēšanai. 

Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents, doc. Kārlis Trušinskis: “Augsts asinsspiediens un augsts holesterīna līmenis ir divi galvenie riska faktori, kas veicina holesterīna uzkrāšanos artēriju sieniņās un agrīnu asinsvadu novecošanos. Šīs veselības kampaņas laikā vēlamies uzsvērt abu risku kombinācijas bīstamību, kas faktiski nevis summējas, bet reizinās un vairākkārtīgi palielina infarkta vai insulta risku. Būtiski, ka šos abus riska faktorus var labot ar veselīgu dzīvesveidu, un te nozīmīga loma ir katra cilvēka individuālajai motivācijai. Tajā pašā laikā ir jāapzinās, ka augsta sirds un asinsvadu slimību riska gadījumā, un tad, ja ir attīstījusies slimība, visbiežāk būs nepieciešama regulāra medikamentu lietošana. Jo augstāks ir pacienta risks, jo agresīvāka pieeja. Zāles nav aizstājamas ar uztura bagātinātājiem un tās ir jālieto ilgstoši, visbiežāk – visu mūžu. Gribu uzsvērt ne tikai ārstu, ārstu palīgu un māsu lomu pacientu sekmīgā atveseļošanās procesā, bet arī sadarbības nepieciešamību ar farmaceitiem un farmaceitu asistentiem. Tieši pateicoties profesionāliem un zinošiem farmaceitiem, varam uzlabot pacientu līdzestību. Pie viņiem pacienti nonāk ar savām zāļu receptēm un jautājumiem par zāļu efektivitāti, par iespējām tās aizvietot, par blaknēm un daudz ko citu.” 

Pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa: “E-recepšu laikmetā, farmaceits ir tas veselības aprūpes profesionālis, kuru cilvēki satiek visbiežāk.
Tādēļ farmaceitu sniegtā informācija, kas balstās uz pierādījumiem, nevis viltus ziņām vai reklāmām, var palīdzēt cilvēkiem pieņemt lēmumus, kas var uzlabot viņa dzīves ilgumu un kvalitāti. Tāpēc pirms akcijas rīkošanas aptaujājām Latvijas farmaceitus, lai uzzinātu, kādi ir cilvēku biežākie jautājumi par holesterīnu, un kopīgi ar kardiologiem izstrādājām izglītojošu un informatīvu materiālu, kuru varēs saņemt aptiekās un citviet.”

Dace Ķikute, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente: “Sekmīgai veselības aprūpei ir ļoti būtisks šis sadarbības trijstūris – ārsts, farmaceits, pacients. Ir divi svarīgi posmi, kuros izpaužas farmaceita loma. Pirmkārt, farmaceits var palīdzēt cilvēkam atklāt simptomus, veicot, piemēram, holesterīna līmeņa pārbaudi vai izmērot asinsspiedienu, kā arī mudinot doties pie ārsta pārbaudīt veselību. Otrkārt - ir jāveicina līdzestība tiem pacientiem, kuriem jau ir uzstādīta diagnoze. Ļoti būtiska ir saruna, lai pārliecinātos, ka pacients lieto zāles atbilstoši ārsta norādījumiem,  un saprot, kāpēc zāles jālieto – tādējādi tiek uzraudzīta zāļu lietošana, lai ārstēšanās sniegtu rezultātu.”

Kardiologi atgādina, ka:

 Par normālu asinsspiedienu pieagušam cilvēkam tiek uzskatīts 120/80 mmHg.
 Galvenais no holesterīna rādītājiem ir zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) jeb “sliktais” holesterīns. ZBLH norma asinīs ir atkarīga no pacienta sirds un asinsvadu slimību riska. Jo augstāks risks, jo zemāks holesterīna līmenis jāpanāk. Parasti tam ir jābūt zem 3 mmol/l, bet pacientiem, piemēram, pēc miokarda infarkta vai ar artēriju sašaurinājumiem ZBLH līmenim visbiežāk ir jābūt mazākam par 1,8 mmol/l.

Informācijai*: 74% Latvijas iedzīvotāju ir paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, savukārt 52,8% vīriešiem un 41,8% sievietēm ir paaugstināts asinsspiediens.

Vairāk par akciju: www.parsirdi.lv

Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” 6.februārī notiks Nacionālo bruņoto spēku (NBS) orķestra koncerts, kas veltīts Latvijas armijas un bruņoto spēku orķestra simtgadei.

Koncertzāles izvēle nav nejauša, jo tieši Liepājā tālajā 1919. gadā jaunformējamo spēku komandieris Ludvigs Bolšteins izdeva pavēli par muzikantu komandas izveidi, kā rezultātā radās Latvijas armijas pirmais Kara orķestris.

Koncerta pirmā daļa veidota kā militāro orķestru muzikālais ceļš cauri gadu simtam Latvijā, proti, Jāņa Aizpurieša skaņdarbs “Triumfa maršs” attēlo notikumus, kad Latvijas aizstāvji izcīnīja mūsu valsts neatkarību, solista Gata Supes izpildītā tautasdziesma apliecina, ka karavīru kaujā un dzīvē vienmēr pavadījusi mūzika, vēstures notikumos iesaistīto cilvēku iekšējo pasauli ataino Kaspara Orehova tubas solo, bet komponista Imanta Kalniņa 4. simfonija atklāj sarežģīto padomju okupācijas laiku. Koncertā atskaņosim arī veltījumu mūsu kaimiņiem igauņiem, jo bez viņu atbalsta Latvijas brīvības cīņās mūsu valsts vēsture, iespējams, būtu citāda,” stāsta Nacionālo bruņoto spēku orķestra priekšnieka vietnieks kapteiņleitnants Guntis Kumačevs.

Savukārt koncerta otrajā daļā Nacionālo bruņoto spēku bigbends kopā ar džeza dziedātāju Evilenu Protektori klausītājiem piedāvās mūsdienu skaņdarbus, noslēdzot militāro orķestru muzikālo ceļu.

Ieeja koncertā – bez maksas, iepriekš saņemot ielūgumus Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”,

Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājaslapā tas ir šeit
Atklājot Rīgas maratona pirmo sezonu IAAF (Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas) Zelta kvalitātes zīmē, Latvijā ieradīsies leģendārā vieglatlēte un pasaules rekordiste maratonā Pola Redklifa.
Kopā ar Jeļenu Prokopčuku un citiem vadošajiem Latvijas vieglatlētiem Redklifa 23.februārī uzstāsies īpašā skriešanai kā vadošajai tautas sporta disciplīnai veltītā forumā, skriešanas un veselīga dzīvesveida mīļotājiem atklājot savu uzvaru, motivācijas un pūliņu aizkulises.

Kā ziņots iepriekš, izvērtējot 2018. gada Lattelecom Rīgas maratonu, Starptautiskā Vieglatlētikas federāciju asociācija (IAAF) atzinusi, ka pasākums izpildījis augstākos kvalitātes kritērijus un 2019. gada 19. maijā varēs nest Zelta kvalitātes zīmi (Gold Label Road Race), iekļaujoties pasaules prestižāko maratonu līgā.
Sacensību atbilstību kvalitātes kritērijiem izskata IAAF, tiesības rīkot Zelta, Sudraba vai Bronzas līmeņa maratonu piešķirot uz vienu gadu.
2018. gadā IAAF Zelta kvalitātes zīmi visā pasaulē drīkstēja izmantot 36 maratoni (no tiem tikai 11 Eiropā), starp kuriem atzīmējami – Tokijas, Parīzes, Prāgas, Ņujorkas, Londonas, Bostonas, Berlīnes, Amsterdamas un citu metropoļu maratoni.

Latvijas titulētākā gargabalniece un divkārtējā Ņujorkas maratona uzvarētāja Jeļena Prokopčuka pasaules vadošajos maratonos ar Polu Redklifu sacentusies ne reizi vien. Forumā Jeļena padalīsies ar savu lielo uzvaru aizkulisēm un veiksmes formulu, kā arī atklās 2019.gada plānotos mērķus maratonā. Abas izcilās gargabalnieces – Redklifu un Prokopčuku - forumā papildinās arī citas Latvijas sporta zvaigznes un rekordisti Laura Ikauniece, Valērijs Žolnerovičs un virkne citu Latvijas izcilnieku, kurus organizatori izziņos, tuvojoties forumam.

Par Polu Redklifu:
Pola Redklifa (Lielbritānija) ir visu laiku ātrākā garo distanču skrējēja pasaulē - Redklifas pasaules maratona rekords (2h:15min:25s) nepārspēts palicis kopš 2003. gada. Pola Redklifa lepojas ar trim uzvarām Londonas maratonā (2002., 2003., 2005.g.), trim uzvarām Ņujorkā (2004., 2007., 2008.gadā), uzvaru Čikāgas maratonā 2002.gadā, kā arī pasaules maratona, pusmaratona u.c. tituliem. Savas karjeras laikā ieguvusi virkni apbalvojumu, IAAF Gada sportistes titulu un Lielbritānijas MBE (Member of the Order of the British Empire) ieskaitot, iekļauta Lielbritānijas Vieglatlētikas Slavas zālē, kā arī Lielbritāniju pārstāvējusi četrās Olimpiskajās spēlēs.
26.janvārī Salacgrīvā norisinājās sacensību seriāla „Noskrien ziemu” trešais posms, kas bija īpašs ar to, ka norisinājās vēlā pēcpusdienā, kad pār Salacgrīvas ielām, meža takām un jūras krastu klājās vakara tumsas plīvurs.
Jāsaka, ka sacensību norisi tumsā izvēlējās paši sacensību dalībnieki, kad pirms seriāla sākuma notika dalībnieku aptauja. Toreiz vairākums nobalsoja par to, ka viens no pieciem sacensību posmiem jāorganizē tumsā.

Sacensību starta/finiša vieta bija iekārtota Salacgrīvas vidusskolas sporta zālē, bet sacensību trase, 9,1 km garumā, veda sākotnēji caur stadionu, tālāk pa paugurainu meža taku, līdz tika sasniegts jūras krasts. Pie jūras sacensību trase izveda trīs posmos, līdz finiša taisne atkal izveda Salacgrīvas centrā.

Kuplākais dalībnieku skaits, kā jau tas ierasts, arī šoreiz bija tautas distancē, kur uz starta līnijas stājās 290 skrējēji. 
Savukārt sporta distancē garums bija 18,2 km.

Pēc trešā posma sacensībām, interesanti paliek vērot izmaiņas komandu kopvērtējuma tabulā, kurā redzams, ka pirmā vieta pašreiz pieder komandai „BBFactory”, kurai uz papēžiem min „SK Tērauds/Suunto” un turpat jau arī OK „ Meridians”.
Savukārt, nūjotāju distancē starp komandām šobrīd pirmo vietu ieņem komanda „4S” un goda pjedestāla pārējos pakāpienus savā starpā sadala divas „Piejūras nūjotāju klubs” komandas.

Nākamais seriāla „Noskrien ziemu” posms 17.februārī, patreiz sniegotajā Zaubē.
Tas būs priekšpēdējais seriāla posms, kas nozīmē, ka 2019.gada ziema būs gandrīz jau noskrieta.


Patrisha ir jauns vārds latviešu mūzikā. Ja vēl neesi viņu dzirdējis, tad noteikti uzzināsi! Patrisha ir pirmā no Latvijas, kura noslēgusi līgumu ar Universal Music Group izdevniecību. Radio TEV paredz, ka Patrisha būs viena no veiksmīgākajām šī gada māksliniecēm Latvijā un varbūt pat ārpus tās. 1.februāris ir īpaša diena dziedātājai, jo šodien iznāk viņas jaunais radiosingls.

"Šodiena ir vienkārši "wow", beidzot! Mēs šo brīdi gaidījām ļoti ilgi, tika ieguldīts nopietns darbs, un beidzot es to varu atrādīt arī plašākai publikai," tā šodien intervijā Radio TEV teica Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča jeb Patrisha.

Ierakstu kompānija latviešu dziedātāju pamanīja pēc aktivitātēm instagram profilā, kurā Patrisha mēdza publiskot populāru dziesmu pašas izpildītas versijas. Pamanot dziedātāju un izsakot piedāvājumu kļūt par pirmo Latvijas pārstāvi Universal Music, Patrisha ilgi nedomājot piekrita.

Pirmais lielais singls ar nosaukumu "Es varu būt tā" tapis Igaunijā, dziesmu rakstīšanas nometnē, kopā ar somu producentu Erku un DJ Rudd, Kasparu Ansonu un Māru Upmani-Holšteini no Latvijas.

Kā lielāko ieguvumu noslēgtajam līgumam ar ierakstu kompāniju Patrisha min iespēju regulāri doties uz Somiju, kur var strādāt studijā ar profestionālu komandu pie jauna materiāla. Atbildot uz jautājumu, ar ko atšķiras darbs Latvijā no darba Somijā, dziedātāja atzina, ka tas vienkārši ir citādāks, un arī Latvijā var paveikt ļoti daudz.

Rūdolfa muzikālie jaunumi TEV
Katru darbdienu 12:40
Radio TEV


Labklājības ministrija  2017. gada nogalē cilvēkus aicināja kļūt par brīvprātīgajiem darbiniekiem valsts sociālās aprūpes centru filiālēs, kurās uzturas bērni.
Tagad centros ar bērniem strādā brīvprātīgie un ministrija aicina cilvēkus pievienoties brīvprātīgā darba veicējiem arī filiālēs, kurās nodrošina aprūpi pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Cilvēki, kas piesakās palīdzēt, galvenokārt tiek nodarbināti saturīga brīvā laika pavadīšanā – vingrošanā, kustību nodarbībās, rotaļās, pastaigās, ekskursijās, grāmatu lasīšanā, radošo darbnīcu organizēšanā, kā arī dažādu pasākumu organizēšanas darbos un bērnu pieskatīšanā pasākumos.
Brīvprātīgie pavada bērnus arī uz baznīcu un svētdienas skolu.
Kāds brīvprātīgais ir kļuvis par filiāles darbinieku, savukārt citi ir nodibinājuši asistenta statusu un asistē izglītības iestādēs filiāles bērniem.

Visi centru vadītāji, kas darbojas ar brīvprātīgajiem, atzīst, ka ir noticis nozīmīgs pagrieziens sabiedrības informēšanā un līdzatbildībā par aprūpes centru bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības. Ir iespēja paļauties uz brīvprātīgā atbalstu dažādās ikdienas darbībās, kas saistītas ar bērnu un bērna interešu nodrošināšanu. Viņiem veidojas individuāls kontakts, kas veicina bērna attīstību un stabilizē bērna psiholoģisko stāvokli.

Turklāt brīvprātīgajiem ir atšķirīgāka, reizēm radošāka pieeja brīvā laika aktivitātēm, un viņi ar savu “skatu no malas” sniedz atgriezenisko saikni par aprūpes pakalpojumiem centros.
Bet kā lielākais ieguvums varbūt ir tas, ka, ļaujot brīvprātīgajam darboties aprūpes centros, pastāv liela varbūtība bērniem nonākt ģimenēs.
Plašāka informācija par brīvprātīgo darbu un iespējām to sākt pieejama Labklājības ministrijas mājaslapā.  
Vai arī var izmantot šo saiti
Hokejistus un līdzjutējus var saukt par vismāņticīgākajiem pasaulē. Katrs sīkums ir svarīgs, un visi tic, ka tas nesīs veiksmi.
Spēlētāji īpaši aptin nūjas, velk slidas, bet līdzjutēji ieņem īpašu pozu dīvānā, lai viņu favorītiem veiktos, raksta portāls lsm.

Visi rituāli hokejistiem lielākoties notiek ģērbtuvē, un viens no galvenajiem objektiem ir viņu ierocis - nūja.
Bijušais Ņujorkas "Islanders" hokejists Džons Tonelli pirms spēles vienmēr uzspļāva uz nūjas, bet Veins Greckis nūjas lāpstiņu iesmērēja ar īpašu bērnu pulverīti un pirmo metienu laukumā vienmēr izpildīja no labās puses. 
Greckis izbraukuma spēlēs nekad neapgrieza matus, jo reiz viņš to bija izdarījis, un komanda neuzvarēja nevienā izbraukuma spēlē. Turpretim Brjūss Gārdiners, pārstāvot Otavas "Senators", pirms spēles nūju vienmēr iemērca tualetes podā. 

Īpaši jāizceļ vārtsargu rituāli.
NHL sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados spēlējušais Garijs Smits izcēlās ar tādu īpatnību, ka pārtraukumos ģērbtuvēs novilka visu formu un staigāja pliks, lai cik izbrīnīti bija viņa komandas biedri.
Savukārt slavenais Eds Belfūrs pirms spēles neļāva nevienam pieskarties savai formai.
Žoselīns Tibo pirms spēles nolika sev priekšā visu formas tērpu noteiktā secībā un tieši sešarpus minūtes pirms spēles sākuma uzlēja sev uz galvas ūdeni. Tikmēr Fēlikss Potvins pirms spēles uz sava skapīša ar līmlenti uzlīmēja īpašu krustu cerībā, ka tas nesīs veiksmi, bet slavenais Kens Draidens iesildīšanās laikā centās pirmais mest pa vārtiem, neļaujot to darīt citiem spēlētājiem. 

Māņticīgi nav tikai atsevišķi hokejisti, bet veselas komandas.
Savulaik Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs kanādieši iesaldēja pie pretinieka vārtiem īpašu sudraba dolāra monētu, un tas viņiem nesa veiksmi. Kanāda izcīnīja pirmo vietu un čempionu titulu 2002. gada olimpiādē, turklāt paveica to pēc 50 gadu pārtraukuma. 

Kinorežisors Pīters Džeksonas veidos dokumentālu filmu par pasaulslaveno pagājušā gadsimta grupu “The Beatles”. Uz ekrāniem tā varētu iznākt jau nākamajā gadā.  

Režisors zināms arī kā “Gredzenu pavēlnieka” triloģijas radītājs.

Viņš jaunajā projektā izmantos 1969. gadā tapušos dokumentālos kinomateriālus, kas uzņemti lai radītu lenti “Let It Be”, taču tie netika izmantoti.

Paziņojums par jaunās filmas veidošanu sasaucās ar grupas pēdējā un leģendārā koncerta uz ēkas “Apple Corps” jumta 50. gadadienu. Koncerts toreiz ilga 40 minūtes, un to pārtrauca apkārtējo namu iedzīvotāju izsauktie policisti.

Paziņojumā uzsvērts, ka nepubliskotais kinomateriāls un 140 stundu garie mūzikas ieraksti ļaus radīt lielisku dāvanu visiem “bītlu” cienītājiem un faniem. 
Četrus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām Eiropas Parlaments atklājis jaunu tīmekļa vietni, kurā izskaidrota balsošanas norise katrā dalībvalstī un ārpus ES robežām.
Lapā www.eiropas-velesanas.eu atrodama info 24 valodās.
Mājaslapa veidota, lai ļautu visu būtisko informāciju atrast vienuviet. Šī ir pirmā reize, kad Eiropas Parlaments izveidojis šādu palīgrīku dalībai Eiropas vēlēšanās.
 
Mājaslapā jautājumu un atbilžu veidā izskaidroti balsošanas noteikumi katrā valstī. Tajā atrodama informācija par vēlēšanu datumu, vecuma ierobežojumiem, reģistrācijas termiņiem, nepieciešamajiem dokumentiem, iekļūšanai Parlamentā noteikto procentu barjeru, no katras valsts ievēlamo deputātu skaitu, kā arī vēlēšanu iestāžu kontaktinformācija. Tā kā šī informācija katrā valstī atšķiras, mājas lapā tā atrodama katras valsts oficiālajā(s) valodā(s) un angļu valodā.
 
Interneta vietnē atrodama informācija par iespējām balsot ārzemēs (citā ES dalībvalstī vai trešā valstī), kā arī par balsošanu pa pastu. Šī informācija varētu izrādīties īpaši noderīga tiem aptuveni trīs miljoniem ES pilsoņu, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē.
 
Vēl mājas lapā atrodami:
·         jautājumi un atbildes par Eiropas Parlamentu, vadošajiem kandidātiem un nākamajiem soļiem pēc vēlēšanām;
·         informācija par iespējām iesaistīties vēlēšanu kampaņā;
·         ar vēlēšanām saistītas ziņas no Parlamenta interneta vietnes;
·         saites uz Eiropas Parlamenta politisko grupu un Eiropas politisko partiju vietnēm.
Labā pagrieziena veikšana brīdī, kad luksoforā deg sarkanā gaisma, ir atļauta daudzviet Eiropā, arī tepat blakus - Lietuvā, bet pie mums vēl aizvien noris diskusijas par to, vai šāda satiksmes konstrukcija ir vajadzīga arī uz Latvijas ceļiem.
RīgaTV 24 raidījumā "Mana Balss" nozares eksperti apsprieda iesniegto iniciatīvu par labā pagrieziena veikšanu pie sarkanās gaismas un citus risinājumus, kas, iespējams, vēl efektīvāk spētu uzlabot satiksmes plūsmu un drošību uz ceļiem.

Iniciatīvas aprakstā uzskaitītas vairākas valstis (Nīderlande, Vācija, Beļģija u.c.), kurās līdz šim ir atļauts veikt labo pagriezienu pie sarkanās gaismas - to skaitā arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā.

Valsts Policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis norādīja, ka tomēr nevajadzētu salīdzināt Latvijas braukšanas kultūru ar Lietuvā esošo, jo katrai valstij ir savas satiksmes regulēšanas tradīcijas.
Viņš atklāja, ka Lietuva ar 2020. gadu no šis opcijas atteiksies, jo tāds ir Eiropas Savienības uzstādījums. Arī paši lietuvieši ir izvērtējuši esošo opciju un ir gana skeptiski pret to - kustības intensitāte īpaši nepalielinoties un sastrēgumi arī būtiski nesamazinoties.
Krapsis atklāja, ka papildus radītais gājēju apdraudējums ir viens no iemesliem, kādēļ Lietuvas kolēģi arvien aktīvāk sākuši domāt par atteikšanos no labā pagrieziena veikšanas pie sarkanās gaismas: "Runājot no satiksmes drošības viedokļa, ir bijuši gana daudz ceļu satiksmes negadījumu, tieši ar uzbraukšanu gājējiem. Viens no pēdējiem traģiskajiem negadījumiem, ko kolēģis no Lietuvas stāstīja, bija, kad autobusa vadītājs nepamanīja gājējus, kas šķērsoja brauktuvi tajā brīdī, kad viņš grasījās veikt labo pagriezienu. Negadījuma rezultātā bojā gāja kundze gados ar mazu bērnu."

Ņemot vērā Lietuvas pieredzi un Eiropas Savienības uzstādījumu, Krapsis neredz vajadzību pēc šādas sistēmas ieviešanas arī Latvijā.

Diskusijai turpinoties par to, kā ar citiem veidiem uzlabot ceļu satiksmes drošību un plūsmu, Oskars Irbītis, inženieris, satiksmes drošības eksperts un RTU pasniedzējs, stāstīja par Eiropā valdošajām tendencēm ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.
Irbītis norādīja, ka daudzās Eiropas valstīs, kā viens no optimālākajiem krustojumu risinājumiem ir pāreja uz apļveida krustojumiem: "It kā šajos krustojumos negadījumu skaits nedaudz palielinās, bet sekas ir krasi mazākas. Izmainot braukšanas noteikumus aplī kā tādā, mēs varam panākt daudz lielāku caurplūstamību apļveida krustojumiem, tāpēc arī Eiropas valstīs aizvien vairāk ievieš šādas konstrukcijas krustojumus."
Savukārt izmantojot luksoforu konstrukcijas satiksmes regulēšanā, Eiropā novērojama tendence pāriet uz bezkonflikta risinājumiem. "Būtībā brauc tikai viens kustības virziens: aizbrauc vieni, pēc tam brauc nākošie. Šādā veidā negadījumu skaitu ir iespējams samazināt pat vairākas reizes," pauda Irbītis.

"Latvijas valsts ceļi" Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns piebilda, ka Latvijā arī tiek ieviesti šādi risinājumi, kā piemērus minot Valdlauču krustojumu, Ulbrokas krustojumu un apļveida krustojums pie Tukuma.

Par 2018. gada vārdu izvēlēts "zibmaksājumi", nevārdu - "influenceris", spārnoto teicienu - "Izkāp no telefona!", bet savārstījumu - politiķa Alda Gobzema teiktais: "Darīsim visu, lai radītu valsti, kurā cilvēki gribētu piedzimt", informēja akcijas "Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens" rīkotāji.

Gada nevārda pieteikumu bijis daudz, jo cilvēkiem šķiet vieglāk pateikt, kas kaitina un nepatīk gan valodā, gan visur citur. "Saglabājoties ilgtermiņa nepatikai pret nekritiski pārņemtiem tiešiem pārcēlumiem vai neveiksmīgu tulkojumu no citām valodām, ne ikreiz ir viegli acumirklī ieteikt ko vietā liekamu.
"Gada nevārds 2018" ir "influenceris". Varbūt kas mainīsies, kad sapratīsim, ko ar to galu galā domājam latviešu valodā - "viedokļa" vai "viedokļu" līderi," atzīmē žūrija.

"Izkāp no telefona!" par spārnoto teicienu atzīts ne tikai tāpēc, ka tas aizgājis tautā, bet ir arī tāds, kas spārno domāt, pārdomāt un iznākumā rīkoties uz labu. 

Salīdzinoši nesen ieviesta arī savārstījumu/samudžinājumu kategorija. Tā esot iemantojusi ievērojamu atsaucību. Šajā kategorijā tiek pieteikti teikumi, kas samudžinās ne vien tulkojumā, kur pārcelti tikai vārdi, neievērojot latviešu valodas sintakses vai vārdformu saskaņošanas sistēmu, bet arī tāpēc, ka neskaidrība valda pašā domāšanā.
Vienu no favorītiem izraudzījās Rīgas Latviešu biedrība, un šogad tas ir: "Valdības veidošanās vainagojās bez panākumiem".

Priekšvēlēšanu laikā plaši tiražēto solījumu "Darīsim visu, lai radītu valsti, kurā cilvēki gribētu piedzimt" gada savārstījumam izvēlējusies žūrija.

Šogad rīkotāju deleģētajā žūrijā strādāja tulks un tulkotājs Dens Dimiņš, "Baltic Media" Valodu centra latviešu valodas programmu vadītāja Iveta Grīnberga, literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane (Latvijas Rakstnieku savienība), literārais redaktors, tulkotājs un terminologs Aldis Lauzis, valodniece un sociolingviste Vineta Poriņa, komunikācijas praktiķis Pēteris Pūrītis, publiciste Ingrīda Stroda, Valsts valodas komisijas vadītājs Andrejs Veisbergs un laikraksta "Diena" žurnālists, publicists Egīls Zirnis.

Zīmīgākos pamanītos vārdus un teicienus uz e-pasta adresi "gadavards@inbox.lv" var iesūtīt cauru gadu. 

Gada spārnotais teiciens 2017. gadā bija "vislabāk ir dzemdēt Latvijā", gada nevārds – "transporti", bet gada vārds – "straumēt/straumēšana". 
 
Sestdien, 26.janvārī Salacgrīvā norisināsies jaudīgākā ziemas sacensību seriāla „Noskrien ziemu” trešais posms, kas no visiem pārējiem atšķirsies ar to, ka tas norisināsies vakarā, kad Salacgrīvas ielas un jūras mala jau tīsies vakara tumsā.

„Pirms seriāla sākuma, veicām dalībnieku aptauju, kurā pārliecinošs vairākums nobalsoja par to, ka vienam no sacensību posmiem jābūt pa tumsu. Tā nu nolēmām, ka vakara/tumsas posms būs tieši Salacgrīvā. Trase, kuras garums ir 9,1 km vedīs pa Salacgrīvas pilsētas ieliņām un trīs reizes izvedīs pie jūras. Trase marķēta ar īpašām atstarojošām zīmēm, tādēļ, lai marķējums būtu labi redzams, dalībniekiem jālieto pieres lukturi. Tāpat esam pamainījuši starta kārtību un šoreiz nūjotāji/pārgājiena distances veicēji startēs 5 minūtes vēlāk, kā skrējēji”, par to, kas sagaida sacensību dalībniekus šajā nedēļas nogalē Salacgrīvā, stāsta sacensību seriāla „Noskrien ziemu” organizators Roberts Treijs.

Lai arī sacensības norisināsies sestdienas pēcpusdienā, aicinām dalībniekus Salacgrīvā ierasties jau rīta pusē, jo šeit patiesi ir ko redzēt un iepazīt.

Tā piemēram, pilsētā ir sava slavas aleja, kurā var izmēģināt vai Tavas plaukstas ir līdzīgas ar kādu no „Positivus” festivāla super-mākslinieku plaukstām. Turpat netālu ir Salacgrīvas pilsētas simbols – bāka. Sportistu zināšanai – Salaca ir nozīmīga lašupe, tādēļ dabas izglītības centrs „Ziemeļvidzeme” aicina ģimenes ar bērniem interaktīvā izstādē ar izzinošu saturu izpētīt laša ceļu no Baltijas jūras uz upi un atpakaļ uz jūru. Sava vieta pilsētā ir arī romantikas cienītājiem – apmeklējot Salacas pilskalnu un mīlestības paviljonu, iespējams pakāpties augstāk par zemi, lai nokļūtu senākajā vietā Salacgrīvā un izbaudītu tās piedāvātos panorāmas skatus. Bet mīlestības paviljonā iespējams noķert nedaudz romantikas.

Sacensību starta/finiša vieta – Salacgrīvas vidusskola. 
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes dati liecina, ka tikai nedaudz vairāk nekā puse jeb 52% Latvijas iedzīvotāju tirdzniecības vietās spēj atšķirt vietējos piena produktus no importētajiem.
Piemēram, 63% aptaujas respondentu bija pārliecināti, ka produkta "Mājas saldējums" izcelsmes valsts ir Latvija, un vieni 17% zināja, ka to patiesībā ražo Lietuvā. Līdzīgi bija arī ar citiem produktiem ar it kā latvisku nosaukumu.

Pagājušajā gadā 44% jeb 88 tonnas no visa Latvijā pārdotā dzeramā piena bija ražotas ārvalstīs, kas salīdzinājumā ar citām Latvijai tuvējām valstīm ir augsts importa īpatsvars.
Tādējādi valsts nodokļos zaudē gandrīz vienu miljonu eiro gadā, ko dotu vietējo ražotāju pārstrādātā piena realizācija.

Ar mērķi informēt cilvēkus par to, kā atpazīt vietējo produkciju, un aicināt viņus importētā piena vietā izvēlēties vietējo, plānots īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu "Godīgs piens", kurā tirgotāji tiks mudināti veikalos pašmāju produktus novietot atsevišķā plauktā, lai tos var atšķirt no ievestajiem.

Tāpat Latvijas iedzīvotāji ir aicināti sociālajā tīklā "Facebook" atbalstīt kampaņu, lietojot tēmturi #GodīgsPiens.
Tieši pēc 100 dienām Zaķusalas TV torņa publiski pieejamā daļa un skatu laukums tiks slēgts apmeklētājiem.

Pērn torni ir apmeklējuši nepilni 30 000 apmeklētāju. Tradicionāli visvairāk apmeklētāju tornī viesojas vasaras un rudens mēnešos, bet ikdienas apmeklēju skaits vairākkārt palielinās valsts svētku laikā novembrī, kad tornis atvērts arī nakts stundās.

Torņa skatu laukuma pēdējā darba diena būs 4.maijs, kad no rīta augstākajā karoga mastā Eiropas Savienībā tiks pacelts valsts karogs, bet torņa pakājē LVRTC darbinieki, klienti, sadarbības partneri un ikviens interesents var pulcēties Baltā galdauta brokastīm.
TV torņa skatu laukums līdz pat 4.maijam būs atvērts apmeklētājiem katru dienu no 10.00 līdz 19.00.

Tornis un ekskursiju birojs darbību uzsāka pērnā gadsimta astoņdesmito gadu otrajā pusē.
Mūsdienās TV tornis vēl arvien ir augstākais tornis Eiropas Savienībā, turklāt ir kļuvis par nozīmīgāko elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju kolokācijas punktu Baltijā, kas nodrošina gan radio un televīzijas apraidi pusei valsts teritorijas, gan datu pārraides, datu centra un cita veida elektronisko skaru pakalpojumus.

Plānots, ka torņa rekonstrukcija izmaksās aptuveni 50 miljonus eiro. 
23.janvārī sākās otrais pieteikšanās posms dalībai izglītības programmā Iespējamā misija (IM), kas darbojas, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību katram bērnam Latvijā, radot nepieciešamās pārmaiņas klasēs, skolās un sabiedrībā.

Šobrīd īpaši tiek aicināti pieteikties pēdējo kursu studenti un jaunie speciālisti no dabaszinātņu, matemātikas un valodu jomām, kuriem ir vismaz bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā izglītība mācību priekšmetam atbilstošā jomā.
Prasmīgi skolotāji ir nepieciešami visos LV reģionos, tāpēc aicinām pieteikties tos, kuri ir gatavi strādāt skolās dažādos Latvijas reģionos.

Kopš 5.decembra dalībai programmā reģistrējušies 228 interesenti, no kuriem 73 ir iesnieguši pieteikuma anketu un uzsākuši dalību atlasē. Kandidāti, kuri pieteicās pirmie, šajā nedēļā uzsāk pēdējo, ceturto atlases kārtu un pavisam drīz uzzinās par savām iespējām uzsākt dalību IM.

Dalība Iespējamā misijā ir tiem, kuri ir gatavi pagriezienam savā karjerā un vēlas pieņemt jaunus izaicinājumus! Tās ir praksē balstītas mācības un atbalsts tiem, kuri vēlas augt paši un ar savu darbu veidot Latvijas tagadni un nākotni.

Vairāk informācijas par nosacījumiem, atlases procesu un pieteikuma anketu: www.iespejamamisija.lv/piesakies

Papildu informācija:
antra.birzule@iespejamamisija.lv, tel. 29424640
Jau šajā nedēļas nogalē, no 25. līdz 27. janvārim tiks aizvadīts 2019. gada FIS Latvijas kausa 1. posms, kurš norisināsies Siguldas Pilsētas trasē.

Pirmajā sacensību dienā elites sportisti aizvadīs sacensības milzu slalomā, kamēr jaunieši pēcpusdienā sacentīsies supergiganta disciplīnā.

Aizraujošākā sacensību daļa gaidāma sestdien un svētdien, kad elites un U21 grupu atlēti startēs FIS kategorijas slaloma sacensībās.
Latvijas kausa sacensības FIS statusā norisināsies jau ceturto gadu.
Jāpiemin gan, ka Siguldas kalnu augstuma starpība un garums atļauj rīkot tikai FIS Entry League līmeņa sacensības.

Jauniešu grupu sportisti un meistari sestdienā aizvadīs sacensības milzu slaloma disciplīnā, kamēr svētdien arī viņiem priekšā kalnu slēpošanas klasika - slaloms.

Pagājušajā gadā pirmajā FIS Latvijas kausa posmā divas uzvaras slalomā izcīnīja Kristaps Zvejnieks, kurš šo sezonu izlaiž finansējuma trūkuma dēļ, kamēr meitenēm labākā pirmajā dienā bija Evelīna Gasūna, bet otrajā ātrākā bija Liene Bondare.
Noslēgusies aptauja, ko jau sešpadsmito gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību (LRS).

Šonedēļ ar materiālu, kas iesūtīts gada laikā kopš iepriekšējās akcijas noslēguma, strādā sabiedriskā kārtā piesaistīta žūrija, un pēc balsojuma par akcijas iznākumu vēstīs preses konferencē  28.janvārī, plkst.11 Rīgas Latviešu biedrības nama Kluba zālē.

Gada vārda kategorijā šoreiz daudz jaunvārdu ieteikumu, daļa ieteikti svešvārda tieša pārcēluma vietā, piemēram, "hipstera" vietā "jaunbārdis", Google vietā - "lūkotne" vai visai neparocīgā jaunienākušā "laikot" vietā - "tīkot".
Citi - nepelnīti piemirsti un atkal izcelti saulītē - kā "lakstīgs" ("vislabākais"), no kā lakstīgalai tāds vārds, vai "aizglabāt" - "konservēt". Vēl cita joma - lieta ir, vārda nav: no šejienes priekšlikums ieviest laika apstākļiem noderīgus apzīmējumus "apnullis", "zemnullis", "virsnullis".

Pie nevārdiem - lērums vārdu, kas pieteicējam šķiet latviešu valodā netīkami, nevajadzīgi vai pat skaužami. Pirmā grupa - nekritiski pārņemti citvalodu vārdi, lai gan iesniedzējam ne vienmēr ir skaidrs, ko tādā gadījumā likt nevārda vietā - ko iesākt ar "jūtūberi", "influenceri" vai "klimatonu", kas ir "24 stundu ilgs hakatons".
Otra - vārdi, kuru lietojums nešķiet īsti labs - "atrunāt" (līguma noteikumus); (cilvēka) "darbības"; "uzrunāt" ("cepure mani tūliņ uzrunāja - nopirku") u.c.

Spārnotajos teicienos, kā allaž, atainojas aizvadītā gada sabiedriskā dzīve - tur visbiežāk iekļūst reklāmas un saziņas līdzekļu devums. Diezgan daudz "čekas" un "maisu" - "čekas loterija", "Čekas maisiņš vajag?", tāpat Saeimas priekšvēlēšanu, vēlēšanu un pēcvēlēšanu retorikas, piemēram, "oligarhu iedētā ola", "deputāta kratīšana", "valstij jāsāk ar sevi".

Papildu kategorija “gada savārstījums" arvien attaisnojas kā vajadzīga - savārstījums ir dīvainākais vārdu virknējums, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2018.gadā, arī amizantas pārrakstīšanās vai pārteikšanās kļūdas.
Starp iesūtījumiem atrodam tādus paraugus kā "valdības veidošanās vainagojās bez panākumiem", "galdi un to noma ar individuālu pieeju", "Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības tiks pārdēvētas par Marijas Sklodovskas Kirī vārdā nosauktajām darbībām" vai "lemj par koku publiskās apspriešanas rezultātiem".
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība „Dzīvības koks” izsludina pieteikšanos 2019.gadam psihosociālās rehabilitācijas programmām cilvēkiem pēc onkoloģiskas slimības.

Psihosociālās rehabilitācijas mērķis ir veicināt katra cilvēka spējas pārvarēt slimības radītās emocionālās sekas, kā arī rast spēkus kvalitatīvai dzīvei pēc visa, kas pārdzīvots. Kopš 2018.gada psihosociālā rehabilitācija onkoloģiskajiem pacientiem un viņu tuviniekiem ir valsts apmaksāta programma.

2019.gadā plānotas 35 programmas.
Informācija par tām pieejama www.dzivibaskoks.lv, pieteikšanās notiek elektroniski https://anketa.dzivibaskoks.lv/.

2019.gadā psihosociālā rehabilitācijas programmas specializētas pēc diagnožu grupām, ar mērķi pēc iespējas precīzāk un pilnvērtīgāk palīdzēt pārvarēt slimības sekas, nodrošinot atbilstošu speciālistu piesaisti, kā arī savstarpējo atbalstu no cilvēkiem ar līdzīgu pieredzi. 
Tāpēc aicinām visus, kas piesakās programmām, sekot līdzi to specializācijai.

Kā norāda „Dzīvības koks” valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe, psihosociālās rehabilitācijas galvenais mērķis ir palīdzēt nostiprināt apziņu, ka dzīve PĒC vēža turpinās! „Šī programma palīdz restartēties atpakaļ dzīvē, jo tā veidota, lai  dalībnieki iegūtu zināšanas un informāciju  par diagnozi un veselīgu dzīvesveidu, gūtu psiholoģisko atbalstu grupu terapijas nodarbībā un individuāli, kā arī iesaistītos fiziskajās aktivitātēs.  Tāpēc aicinu pieteikties kādai no programmām, lai to izdarītu jums tikai ir jāaizpilda pieteikuma anketa, kas atrodama biedrības mājas lapā www.dzivibaskoks.lv, https://anketa.dzivibaskoks.lv/”, uzsver G.Berķe.

Kontaktinformācijai: dzivibaskoks@dzivibaskoks.lv, tel. 67625339
Latvenergo aicina pamatskolēnus un skolotājus pieteikties Fizikas gada vērienīgākajam notikumam – “FIZMIX Eksperiments” konkursam, kas noslēgsies ar Latvijas fizikas svētkiem 11. maijā.

Valsts izglītības satura centrs 2018./2019. mācību gadu pasludinājis par Fizikas gadu, tādējādi pievēršot pastiprinātu uzmanību fizikas apguvei. Konkurss, kā galvenais Fizikas gada notikums, popularitātē audzis ik gadu, pērn sasniedzot rekordlielu komandu pieteikumu skaitu – katra ceturtā Latvijas skola. 

“Fizikas gadā īpaši jānovērtē skolotāju loma fizikas apgūšanā. Tā kā fizika nav priekšmets, kuru var apgūt bez priekšzināšanām jebkurā vecumā, ir būtiski, ka interese par to tiek raisīta jau pamatskolā. Konkurss “FIZMIX Eksperiments” ir svarīgs skolotāju un skolēnu atbalsts mācību procesā, jo caur aizraujošu konkursu, kurā var iegūt zināšanas un arī vērtīgas balvas, bērni saglabā interesi par šo priekšmetu. Skolotāji tic, ka dalība konkursā var kļūt par skolēna karjeras izvēles pagrieziena punktu, un to pierāda arvien pieaugošais komandu pieteikumu skaits,” stāsta AS “Latvenergo” izpilddirektors Āris Žīgurs.

Lai piedalītos konkursā, līdz 8. februārim šajā portālā  jāreģistrē komanda, kurā ir  pieci 8. un/vai 9. klašu skolēni un viens skolotājs-konsultants.
No 11. februāra līdz 22. martam norisināsies atlases neklātienes kārta, kurā būs jāveic aizraujoši uzdevumi un jākrāj punkti, lai iekļūtu konkursa finālā Rīgā, kas notiks 11. maijā FIZMIX fizikas festivāla laikā.

Iepazīties ar konkursa nolikumu iespējams šajā vietā

Konkursā uzvarēs 7 komandas, kas saņems vērtīgas balvas no sadarbības partneriem un iegūs ceļazīmi uz piedzīvojumiem bagātu vasaras nometni.

Šogad un turpmāk “FIZMIX Eksperiments” skolēnus aicinās padziļināti pētīt kādu fizikas elementu.

Par šī gada centrālo tēmu izvēlēts LAIKS - galvenais mērīšanas sistēmas elements un viens no fizikas pamatelementiem. Laiks vienmēr ir bijis konstants, bet mūsdienās tas ir ieguvis teju paradoksālu nozīmi. Straujāka ikdiena un spraigāka dzīve arvien biežāk liek uzdot jautājumu “Kur pazūd laiks?”. Atbildes tiks meklētas konkursa 24. sezonā.
 
“FIZMIX Eksperiments” konkurss arī šogad tiks pielīdzināts atklātajai mācību olimpiādei, kas sniedz iespēju skolēniem un skolotājiem saņemt novērtējumu par konkursā ieguldīto darbu savās pašvaldībās. 
Uz Dailes teātra skatuves 12.februārī svinīgā un emocionālā ceremonijā tiks godināts komponists Mārtiņš Brauns, saņemot Mūzikas ierakstu gada balvu Zelta Mikrofons par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.

Brauns aktīvi muzicē joprojām. 2014.gadā viņa "Saule. Pērkons. Daugava" atzīta par Katalonijas neatkarības himnu, par ko autors godalgots ar Katalonijas Augsto kultūras balvu.

Visvairāk mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons 2019" nomināciju saņem grupas "Instrumenti", "Prāta vētra", "Raxtu raxti" un "The Sound Poets".
Aizvadītajā nedēļā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma zvanu no satraukta bērna, kurš stāstīja, ka dzīvoklī aizdegās putekļsūcējs, kuru viņš ir nodzēsis.

Notikuma vietā ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī putekļsūcējā bija gruzdējuši putekļi un atkritumi.
Desmit gadus vecs bērns, kurš bija viens atstāts dzīvoklī, ugunsgrēku apdzēsa un dūmojošo putekļsūcēju iznesa kāpņutelpā.

Tikai bērna pareiza rīcība, atvienojot putekļsūcēju no elektrības un piezvanot uz 112, visticamāk pasargāja viņu no saindēšanās ar dūmiem vai pat izglāba viņa dzīvību.

VUGD aicina vecākus ar saviem bērniem pārrunāt to, kā rīkoties dažādās bīstamās situācijās.
Vecāki nedrīkst paļauties, ka šīs zināšanas bērniem iedos izglītības iestādes.
Tajās tiek sniegta vispārēja pamatinformācija, bet katram bērnam ir svarīgi saprast, kā šīs iegūtās zināšanas pielietot savā mājoklī.

Piemēram, bērnam redzamā vietā mājoklī var novietot zīmīti ar telefona numuriem: 112, vecāki, vecvecāki, brāļi/māsas u.c., uz kuriem zvanīt, ja notikusi nelaime.
Satraukuma brīžos ne tikai bērni, bet arī pieaugušie var aizmirst telefona numurus, kurus ikdienas situācijās atceras bez grūtībām.
Bērnam ir jāizstāsta, pie kuriem kaimiņiem viņš var vērsties pēc palīdzības, kuri kaimiņi viņu ielaidīs savā mājoklī un piezvanīs vecākiem.
Līdzās tam bērns ir jāiedrošina neslēpt savas rīcības sekas, jo bērni, baidoties no soda, nereti izvēlas noslēpt savu nodarījumu, tādējādi sevi un citus pakļaujot briesmām, jo netiek savlaicīgi par notikušo paziņots ugunsdzēsējiem glābējiem uz 112.

Vecākiem ar bērniem ir jāpārrunā savas ģimenes drošības plāns, kas ietver vienošanos par to, kas tiks darīts, ja mājoklī izceļas ugunsgrēks, kā katrs no ģimenes locekļiem izkļūs no mājokļa telpām, kāda būs rīcība, ja nebūs iespējams izkļūt no mājokļa utt.
Kopā ar bērniem ir jāuzzīmē sava mājokļa plāns un ceļi, kā iespējams izkļūt no katras mājokļa telpas. Lai nostiprinātu bērna zināšanas par rīcību, ja mājoklī izceļas ugunsgrēks, ugunsdzēsēji glābēji aicina izspēlēt iespējamo rīcību – ar aizvērtām acīm izrāpot no mājokļa, lai pārliecinātos, ka naktī bērns varēs orientēties telpā.
Lai mudinātu Latvijas iedzīvotājus tumšajā laikā rūpēties par savu un līdzcilvēkiem drošību uz ceļa diennakts tumšajā laikā un sliktas redzamības apstākļos, vadošais degvielas uzpildes staciju tīkls Neste aicina būt redzamiem un lietot gaismu atstarojošus elementus.
Drošības kampaņas “Esi pamanāms, paliec dzīvs!” ietvaros, sadarbībā ar raidījumu “Auto ziņas” veikts eksperiments, pārbaudot dažādus atstarojošus elementus, lai noskaidrotu, kurus no tiem vislabāk pamana automašīnu vadītāji.

Ikvienam, kurš rūpējas par savu drošību atrodoties uz ceļa diennakts tumšajā laikā vai sliktas redzamības apstākļos, ir pieejami dažāda veida atstarotāji, taču jāņem vērā konkrētā atstarotāja lielums, tā novietojums un atstarojošā materiāla kvalitāte.
Pareizi pielikts atstarotājs savlaicīgi brīdina auto vadītāju par gājēja atrašanos uz ietves, gājēju pārejas vai uz ceļa braucamās daļas.
Pat tad, ja vadītājs nav pārliecināts, vai tumsā spīdošais objekts ir cilvēks, vadītājs centīsies no tā izvairīties.
Jāņem vērā tas, ka atstarojošajiem elementiem nepieciešams būt autovadītāja acu augstumā, lai tas tiktu labāk pamanīts.

Veiktajā eksperimentā tika testēti vairāki atstarojoši elementi – cepure ar atstarojošu uzrakstu, aproce, piekariņš, veste un mobilā tālruņa gaisma, lai pārliecinātos par atstarotāju lomu gājēju drošībā.

Eksperiments uzrādīja šādus rezultātus:

- Atstarojošo aproci jeb lentu automobiļa vadītājs pamanīs jau no 500 m attāluma. To vislabāk ir aplikt ap roku vai kāju tajā ķermeņa pusē, kas atrodas tuvāk brauktuvei. Atstarojošās aproces pluss ir tas, ka to automobiļa vadītājs redzēs no visām pusēm.
- Atstarojoša veste tiks pamanīta no vairāk nekā 500 m liela attāluma. Šis ir piemērots risinājums, pārvietojoties pa nomaļākām vai slikti apgaismotām vietām, kā arī braucot ar divriteni. Vestes vislielākais pluss ir tas, ka atstarojošie elementi ir redzami no visām pusēm, un tās nēsātājs tiek pietiekami savlaicīgi pamanīts.
- Šajā eksperimentā pierādījās, ka atstarojošs piekariņš, kas piesprausts pie apģērba, nav pietiekami drošs, jo lielākais mīnuss ir tā redzamība tikai no vienas puses. Bez tam – tas var tikt aizklāts ar apģērbu, kas padara to neredzamu auto vadītājam, tādējādi mazinot drošību.
- Apģērbs ar atstarojošu elementu var netikt pamanīts pietiekami savlaicīgi, ja gaismu atstarojošais elements ir neliels vai nepietiekami gaismu atstarojošs, kā arī tas var būt redzams tikai no vienas puses. Lielākais mīnuss ir tas, ka šāda veida atstarotājs tiek pamanīts tikai tad, kad tiek pamanīts jau pats gājējs.
- Savukārt kabatas lukturītis vai mobilā tālruņa lukturītis ir labs variants, ja gaismas stars būs pavērsts kustības virzienā, to pamanīs automašīnu vadītāji. Ja tiek lietots šāda veida gaismeklis, tad svarīgi ir pārvietoties ceļa kreisajā pusē.

Salīdzinot visus augstāk minētos gaismu atstarojošos elementus, visefektīvākie un līdz ar to arī drošākie aizsarglīdzekļi ir atstarojošā aproce un atstarojošā veste.
Abi šie drošības elementi ir pamanāmi no pietiekami liela attāluma, lai vadītājs spētu attiecīgi reaģēt, kā arī abos elementos atstarojošais materiāls ir redzams no visiem skatu punktiem.
Lai mudinātu cilvēkus lasīt vilcienā un laiku ceļā pavadīt saturīgi, Imanta Ziedoņa muzeja bibliotēka projekta “Ceļā ar grāmatu” ietvaros sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un AS “Pasažieru vilciens”  dīzeļvilciena sastāvā atklājusi pirmo lasītavu.

Ar trīs grāmatu plauktiem un vairākiem desmitiem grāmatu aprīkotais vilciena sastāvs no 15. janvāra kursēs visos dīzeļvilcienu maršrutos, dodot iespēju cilvēkiem Latvijas reģionos lasīt vilcienā. 
  
Pirmais maršruts, kurā šodien devies ar lasītavu aprīkotais vilciena sastāvs, ir no Rīgas uz Siguldu, tā laikā pasažierus izklaidējot ar fonda “Viegli” mūziķu grāmatu lasījumiem, saviesīgām sarunām ar pasažieriem, tēju, cepumiem un citiem pārsteigumiem.    

Tā kā vilciena sastāvs nav piesaistīts konkrētam maršrutam, grāmatu plauktu varēs sastapt, gan braucot uz Daugavpili, gan Siguldu un citos maršrutos, kur kursē dīzeļvilcieni. Katrā grāmatā būs īpašs atpazīšanas zīmogs.
Plānots, ka grāmatu krājumi vilciena plauktos tiks papildināti un mainīti ik pēc trīs mēnešiem atbilstoši dažādām tēmām un aktualitātēm. Projekts “Ceļo ar grāmatu” tiek uzsākts ar tēmu “Ceļošana”, kas īpaši tuva bija Imantam Ziedonim. 

“Imants Ziedonis bija aizrautīgs ceļotājs, ticēja, ka ceļojot cilvēks kļūst bagātāks. Mūs bagātina gan ceļojuma iespaidi un sastaptie ceļabiedri, gan laiks, kuru pavadām ceļā, ja to piepildām ar ko jēgpilnu. Lasīšana ir viena no vērtīgākajām nodarbēm, sevišķi tiem ceļotājiem, kuri noteiktu ceļa posmu veic ikdienā un jaunus iespaidus vairs tik viegli negūst. Ceram, ka reiz šāds grāmatu plaukts būs gan katrā vilcienu sastāvā, gan stacijās un vēlāk arī autobusos, veidojot sadarbību ar bibliotēkām dažādās Latvijas vietās,” stāsta Imanta Ziedoņa muzeja Uzticības padomes locekle Žanete Grende.
Īpašo “lasītavas vilciena” sastāvu pasažieri varēs atpazīt pēc projekta uzlīmes vilciena vagonu ārpusē. 

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) mājaslapā izveidota sadaļa "Ja vēlies atgriezties Latvijā", kurā apkopota noderīga informācija Latvijas valstspiederīgajiem, kas dzīvo un strādā ārvalstīs, bet plāno vai apsver iespējas atgriezties Latvijā.

NVA direktora vietniece Kristīne Stašāne norādīja, ka, pirms pieņemt lēmumu atgriezties Latvijā, cilvēkiem jāzina, kas viņus sagaida - kāda situācija ir darba tirgū, kā viņi var realizēt savas profesionālās zināšanas un prasmes, kādas vakances un algas piedāvā darba devēji, kādi ir dzīves un sadzīves apstākļi.

Štašāne uzskata, ka aicināt atgriezties Latvijā ir liela atbildība, jo, lai cilvēki atgrieztos, viņiem ir jābūt pārliecībai par savu nākotni dzimtenē. 
Pēc viņas domām, nozīmīga loma ir arī citu valsts institūciju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju, diasporu organizāciju, uzņēmējdarbības sektora un sabiedrības kopumā atbalstam.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai noderīgā informācija par valsts atbalstu būtu pieejama jebkurā diennakts laikā un jebkurā pasaules valstī, tāpēc NVA nolēma šādu informāciju apkopot un ievietot vienuviet, izveidojot NVA mājaslapā īpašu sadaļu ar vairākām apakšsadaļām.
Rīgā plānots sākt eksperimentu – vairākas ielas nekaisīt ar sāls maisījumu, par to stāsta sabiedriskais medijs. Sniegu tikai šķūrēs un izvedīs, neizmantojot nekādus pretslīdes materiālus. 
Par ielu uzturēšanu atbildīgais departaments nedēļas laikā izpētīs, kurās ielās varētu nekaisīt sāli, bet sniegu izvest.
Tas gan būs dārgāk par kaisīšanu, jo kubikmetra sniega izvešana maksā desmit eiro.

Kā šodien norādīja Rīgas domes satiksmes departamenta pārstāve Una - Ahuna Ozola, tad Rīgas iedzīvotāji, īpaši tie, kas nedzīvo blakus maģistrālajām ielām, bet tā saucamajām rajona nozīmes ielām, kas ir vairāk privātmāju rajons ar piebraucamajiem ceļiem, vēlas saglabāt tā sauktās baltās pasakas iespaidu. Netiek šīs brauktuves kaisītas, bet sniegs tiek šķūrēts un izvests. Šodien radās doma, ka varētu eksperimentālā kārtībā katrā rajonā pa pāris ielām, kurās nav sabiedriskā transporta kustība, piemēram, Ropažu iela. Tas nozīmē, ka pilnībā šajās ielās transportlīdzekļu vadītājiem būtu jāpārskata braukšanas maniere. Lai arī sniegs būtu nošķūrēts, to nav iespējams izdarīt līdz melnam asfaltam. Tātad kaut kāds sniedziņš saglabātos uz brauktuves.Var gadīties, ka var izveidoties atkala, var izveidoties sniega rises, un var būt slīdamība,” norādīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Viņa piebilda, ka Rīgā nebūtu iespējams ieviest ziemeļu valstu praksi, ka sniegs tiktu šķūrēts, jo Latvijā ziemā laika apstākļi nav pietiekami stabili.

Kopš pērnā gada marta sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv turpinās parakstu vākšana “Par pilsētas ielām bez sāls».
To parakstījuši 6440 cilvēku, bet iniciatīvas iesniegšanai Saeimā vajadzīgi desmit tūkstoši parakstu. Ideja piedāvā blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās sāls kaisīšanas vietā izmantot smiltis. Tās mazāk bojā apavus un automašīnu virsbūvi, kā arī nerada kairinājumu mājdzīvnieku pēdām, norāda iniciatīvas autors.
Nedēļas nogalē startēs Alūksnes rallijs. “Rally Alūksne” ir skatītāju un sportistu iemīļots posms un notiek jau kopš 2011. gada.

Sezonas pirmās sacensības “Rally Alūksne 2019” ieplānotas divas dienas ar svinīgo atklāšanu piektdien, lai jau vakarā aizvadītu divus nakts ātrumposmus. Savukārt sestdien, visas dienas garumā paredzēti astoņi ātrumposmi.

Tieši Alūksne ir tā vieta Latvijā, kur visātrāk pieejami atbilstoši apstākļi, lai organizētu ziemas ralliju.

Rally Alūksne organizatori stāsta, ka vākamgad sacensībām Alūksnē apritēs desmit gadi, tāpēc lēnām jāsāk gatavoties jubilejas gadam.

Katru gadu  organizatori cenšas uzlabot savu sniegumu, domājot gan par sportistiem, gan skatītājiem. 
“Rally Alūksne 2019” būs jau ierastās vietas, gan arī zināms, ka būs jauni un iepriekš sacensībās nebraukti ceļu posmi.”

Rallijam Alūksnē pieteikušies pasaules un Eiropas līmeņa sportisti. 
Piemēram, aizvadītās sezonas absolūtā Latvijas rallija čempiona, ukraiņa Valerija Gorbana ekipāža no Eurolamp World Rally Team, kā arī 2018. gada sezonas Latvijas un Igaunijas čempioni EMV4 ieskaitē Emīls Blūms un Didzis Eglītis no Rallyworkshop komandas.
Tāpat uz starta līnijas redzēsim arī Eiropas rallija junioru čempionu Mārtiņu Sesku, kurš pirmo reizi sacensībās piedalīsies ar stūrmani Krišjāni Cauni. Viņi startēs zem LMT Autosporta akadēmijas karoga un, iespējams, tā būs vienīgā reize, kad viņus varēs redzēt Latvijā. Šogad viņi piedalīsies Pasaules rallija čempionātā junioru ieskaitē.
Par savu dalību Alūksnē paziņojis arī Pasaules rallija čempiona Petera Solberga dēls Olivers Solbergs, kurš plāno startēt ar jaudīgo VW Polo R5 automašīnu.

Plašāka informācija pieejama šeit
Pēc trijiem mēnešiem – 15. aprīlī būs seriāla  “Troņu spēle”  astotās, noslēdzošās sezonas pirmizrāde. 
 
Septītās sezonas noslēguma sērija nāca klajā 2017. gada augustā un uzstādīja absolūtu rekordu – to vienlaikus skatījās 16,5 miljoni televīzijas skatītāju. Sezonu pavadīja vairākas informācijas noplūdes, tostarp arī paša telekanāla HBO vainas dēļ.

Skatītāji iemīļojuši seriālu interesantās aktieru izvēles un negaidīto sižeta pavērsienu dēļ, kuru starpā jāpiemin arī galveno varoņu bojāeja.
Seriāls nāk klajā kopš 2011. gada. Tas ir ieguvis vairākas «Emmy» balvas un ir visu laiku skatītākais televīzijas seriāls.

Tā galvenā intriga ir noslēgums, par kuru izteikti visdažādākie pieņēmumi. Jebkādas informācijas atklāšanai pat organizēti hakeru uzbrukumi.
Iniciatīvas "DiscoverEU" laikā 58 jaunieši no Latvijas par brīvu varēs apceļot Eiropu.

Šī ir jau otrā reize, kad Eiropas Komisija 18 gadīgiem jauniešiem piedāvā neformāli mācīties, ar “DiscoverEU” ceļojot pa visu Eiropu, plānojot savus ceļojumus, mācoties no savas pieredzes, gūstot iespējams pirmo patstāvīgas dzīves pieredzi, iepazīstot Eiropas kultūru dažādību un gūstot citas dzīvei noderīgas prasmes.

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra informē, ka kopumā visā Eiropā “DiscoverEU” iniciatīvai pieteicās 78 702 jaunieši.
Ceļojumos jaunieši dosies laika periodā no 15. aprīļa līdz 31. oktobrim. “DiscoverEU” jauniešiem atmaksā ceļa izmaksas. Ēdināšana un dzīvesvieta jāsedz pašiem.

Pamatā ceļošana notiks ar vilcienu. Bet ceļošanas karte ļaus izmantot arī citus transporta līdzekļus, tostarp autobusus un prāmjus. Ar lidmašīnu būs atļauts lidot izņēmuma gadījumos un tad, ja nav pieejami citi transporta līdzekļi. Tas dos iespēju piedalīties iniciatīvā arī jauniešiem, kuri dzīvo attālos reģionos vai uz salas.

Šogad plānots, ka ar “DiscoverEU” atbalstu pa visu Eiropu ceļos 14 536 jaunieši. To, cik jauniešu no katras valsts saņem “DiscoverEU” ceļojumus, Eiropas Komisija nosaka proporcionāli iedzīvotāju skaitam katrā valstī un visā ES kopumā.

Plānots, ka “DiscoverEU” iniciatīva turpināsies un katru gadu pilngadību sasniegušie jaunieši varēs doties ceļojumus pa Eiropu, iepazīstot Eiropas kultūru dažādību, pārvietošanās brīvību u.c. Nākamā pieteikumu iesniegšanas kārta sāksies šajā vasarā.
Lai sāktu plašu diskusiju, iesaistot uzņēmējus, pašvaldības, valsts institūcijas un ekspertus, Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģionālā padome (ZRP) organizēs vairākas konferences, kurās tiks pārrunāts pašreizējais administratīvi teritoriālais Latvijas sadalījums un iespējamie uzlabojumi, kas šajā jomā būtu jāpanāk. Pirmā konference pagājušajā nedēļā notika Bauskā.

Tam, ka šāda diskusija nepieciešama, piekrita teju visi konferences dalībnieki, tostarp LTRK prezidents Aigars Rostovskis, uzsverot, ka “sabiedrībai obligāti jāiesaistās administratīvi teritoriālās reformas plāna veidošanā, jo reforma reformas dēļ nekādu labumu nedos”. Viņaprāt, Latvijai ir divi tālākās attīstības modeļi – vai nu samierināties ar Eiropas provinces lomu vai arī uzplaukt, attīstot ekonomiku, tā, lai citas valstis uz mums skatītos ar apbrīnu.
“Pašreiz daži tūkstoši uzņēmumi Latvijā nodokļos samaksā 90% no kopējās iekasēto nodokļu apjoma. Būtu jāstrādā tā, lai rodas vēl vismaz tik pat uzņēmumu, kas atnestu labumu, tādējādi būtiski palielinātos finansējums valsts ekonomikas un sociālajai attīstībai,” piebilst Rostovskis.

Konferences laikā Bauskā tika konstatēts, ka ir ļoti daudz ar pašreizējo administratīvi teritoriālo modeli saistītas problēmas, sākot ar to, ka vairāk nekā 50 no 119 pašvaldībām neizpilda likumā noteiktās normas par iedzīvotāju skaitu, līdz nepārdomātai un uz attīstību nevērstai līdzekļu tērēšanai reprezentatīviem objektiem.

Viens no jomas ekspertiem, SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” Pētījumu biznesa virziena vadītājs un galvenais redaktors Jānis Turlajs kā reālāko modeli vērtē Rīgas aglomerācijas un 29 attīstības centru veidošanu. “Būtībā, piemēram, pētot iedzīvotāju piekļuves iespējams pakalpojumu saņemšanai un dzīves vides, jau šobrīd redzam, ka tāds modelis eksistē, tādēļ sīkāka sadrumstalotība nav ekonomiski pamatota.

Savulaik dāņu eksperts Holgers Pindts, konsultējot Latviju, atzina, ka tā nav pašvaldība, ja tajā nepietiek skolēnu vienas vidusskolas pilnai nokomplektēšanai, taču, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, tikai pieļauti vairāk nekā 50 izņēmumi likuma normās, un nav brīnums, ka tiek nepārdomāti tērēti finanšu resursi dažu skolu uzturēšanai dažiem skolēniem, turklāt no tā cieš arī izglītības kvalitāte. Konkrēts piemērs, kur mazajā skolā skolēns gadā pašvaldībai izmaksā 3000 eiro, bet, ja to vestu uz attīstības centrā esošu izglītības iestādi, tas izmaksātu tikai 1500 eiro,” tā Turlajs.

Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta Pašvaldību attīstības nodaļas vecākā eksperte Diāna Orlovska neslēpa, ka ieilgusī reforma, atteikšanās no otrā līmeņa pašvaldību veidošanas un pieļautie izņēmumi nav ļāvusi sasniegt iecerēto mērķi. “38 pašvaldībās dzīvo teju 80% no visas Latvijas iedzīvotājiem. Likumā noteikts, ka pašvaldība nevar būt mazāk par 4000 iedzīvotājiem, taču vairāki desmiti pašvaldību šim kritērijam neatbilst. Salīdzinājumam – savulaik Latvijā mazākais rajons bija ar 13 000 iedzīvotājiem,” sacīja Orlovska.

Diskusijas par administratīvi teritoriālo reformu turpināsies reģionālajā konferencē Jēkabpilī 15.februārī, kā arī konferencē 5.aprīlī Jelgavā.

2.februārī aicināti uz zemledus makšķerēšanas sacensībām “Lielais Lubāna loms 2019”. 
Starptautisko mitrāju dienu ietvaros, jau otro gadu pēc kārtas tiek rīkotas zemledus makšķerēšanas sacensības, kas ikgadēji norisinās februāra mēnesī.

Sacensību vieta un laiks
 Sacensības organizē Lubāna mitrāja informācijas centrs un Dagnis Vasiļevskis;
 Sacensības notiks 2019. gada 2.februārī Lubāna ezerā, pie Lubāna mitrāja informācijas centra;
 Pulcēšanās un dalībnieku reģistrācija sacensību vietā Lubāna mitrāja informācijas centrā, Aiviekstes hidromezgsls, Ošupes pagasts, Madonas novads, no plkst. 8.30 līdz plkst. 9.30, sacensību atklāšana plkst.9.30. Makšķerēšanas laiks - četras stundas;

Ņemot vērā ledus situāciju, sacensību laiks var tikt mainīts. Par to, ne vēlāk, kā trīs dienu laikā pirms sacensību sākuma, organizatori informē Lubāna mitrāja informācijas mājas lapā www.lubanamitrajs.lv.

Sacensības notiek individuālā konkurencē. Sacensībās dalībnieku skaits netiek ierobežots. Dalībnieki tiek iedalīti trijās vecuma grupās:
1. Vīrieši, kuri vecāki par 16 gadiem;
2. Sievietes, kuras vecākas par 16 gadiem;
3. Jaunieši vecumā līdz 16 gadiem;
 
Dalībai sacensībās pieteikties līdz 1.februārim pa telefonu 29234956 vai elektroniski: lubanamitrājs@gmail.com
Uz tikšanos un ne asakas!
Facebook Draugiem Twitter Instagram