Nacionālie bruņotie spēki aicina rezerves karavīrus pieteikties šoruden plānotajām rezerves karavīru militārajām mācībām.

Aicinājums attiecas uz tiem rezerves karavīriem, kuri nav iekļauti šī gada aktīvajā dienestā iesaucamo rezerves karavīru sarakstā, bet dažādu personīgu apsvērumu dēļ  šogad vēlas piedalīties militārajās mācībās.

  Lai pieteiktos militārajām mācībām, rezerves karavīram elektroniski jāiesniedz bruņoto spēku Rezerves personāla uzskaites sektoram adresēts iesniegums, kura veidlapa un informācija par iesniegšanas kārtību pieejama tīmekļvietnes www.mil.lv sadaļā “Rezerves karavīru mācības 2019. gadā”.

Bruņotie spēki atgādina, ka par iesaukšanu uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām rezerves karavīru informē, nosūtot pavēsti uz oficiālo elektronisko adresi (e-adresi). Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5. pantā ir noteikts, ka rezerves karavīram e-adreses izmantošana ir obligāta no šī gada 1. februāra.

Lai sāktu lietot e-adresi, rezerves karavīram jāpiesakās tās izveidei, izmantojot tam paredzētu speciālu formu, kas pieejama vienotajā valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv. E-adresi var izveidot, izmantojot vairākus identifikācijas rīkus: personas apliecību (eID), drošu elektronisko parakstu un mobilo lietotni “eParaksts mobile”, kas pieejama tīmekļvietnē www.eparaksts.lv.

Reģionos dzīvojošie rezererves karavīri mobilo lietotni varēs iegūt arī “Uzņēmēju dienās” bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centra stendā. Tās notiks 29. martā Rēzeknē  (Rēzeknes novada pašvaldībā Atbrīvošanas alejā 95A), 26. un 27. aprīlī - Jelgavā (Zemgales Olimpiskajā centrā Kronvalda ielā 24), 10. un 11. maijā - Daugavpilī (Olimpiskajā centrā Stadiona ielā 1), bet 17. un 18. maijā - Valmierā (Kultūras centrā Rīgas ielā 10). 

Lai atjaunotu un pārbaudītu individuālās, speciālistu un kolektīvās iemaņas un zināšanas, rezerves karavīru var iesaukt uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku vienībās. 

Virsnieku sastāva rezerves karavīru var iesaukt kopumā līdz deviņiem mēnešiem, viena gada laikā – līdz 60 dienām, bet instruktoru un kareivju sastāva rezerves karavīru – kopumā līdz sešiem mēnešiem, viena gada laikā – līdz 30 dienām. Intervāls starp kārtējām militārajām mācībām, kurās iesaista rezerves karavīru, nav mazāks par četriem gadiem.

Rezerves karavīru kārtējo militāro mācību starplaikos var iesaukt arī uz pārbaudes mācībām līdz 10 dienām gan no darba brīvajā, gan arī darba laikā, kā arī pārsniedzot 10 dienas, gan no darba brīvajā laikā, gan darba laikā, ja rezerves karavīrs un darba devējs tam piekrīt. Šo laiku ieskaita militāro mācību kopējā laikā.

Rezerves karavīrs, saņemot iesaukšanas pavēsti, bet ne vēlāk kā mēnesi pirms iesaukšanas aktīvajā dienestā, brīdina darba devēju vai izglītības iestādi par plānoto iesaukšanu aktīvajā dienestā.

Darba devējs var izmaksāt darbiniekam atlīdzību par militārajās mācībās pavadīto laiku. Darbiniekam - rezerves karavīram - atlīdzību var izmaksāt, ja darbinieks darba devēju ir informējis par iesaukšanu aktīvajā dienestā.

Rezerves karavīrs, kas piedalās militārajās mācībās, atkarībā no dienesta pakāpes par vienu dienu saņem kompensāciju 5 % apmērā no mēneša bāzes algas, kas noteikta profesionālā dienesta karavīram ar līdzvērtīgu dienesta pakāpi.

Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram kompensē transporta izdevumus, kas radušies, izmantojot personīgo vai sabiedrisko transportu no deklarētās dzīvesvietas līdz pavēstē noteiktajai dienesta pienākumu izpildes vietai un atpakaļ, kā arī līdz veselības stāvokļa pārbaudes vietai un atpakaļ. Izdevumus par taksometra izmantošanu neatlīdzina.

Mācību laikā rezerves karavīram tiek segti ēdināšanas izdevumi.

2016. gada 16.  jūnijā Saeimas apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka bruņotie spēki miera laikā uztur 3000 militāri sagatavotus rezerves karavīrus.
 
Valsts policija (VP) trešdien jau piekto gadu piedalīsies diennakts ātruma kontroles maratonā.

Policija sākot no plkst.6 visā valsts teritorijā pastiprinātu uzmanību atļautā braukšanas ātruma ievērošanai.

Šāda akcija vienlaicīgi notiks 26 Eiropas ceļu policijas tīkla dalībvalstīs. Šādas akcijas mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību, ka atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana rada bīstamību drošai ceļu satiksmei.

Ik dienas uz Latvijas ceļiem policisti pieķer vidēji 200 autovadītājus, kuri neievēro atļauto braukšanas ātrumu. Kopumā 2018.gadā Valsts policija noformējusi 73 000 administratīvā pārkāpuma protokolus par ātruma pārsniegšanu. Minētajā gan nav iekļauti ar fotoradariem pieķertie ātrumpārkāpēji.

"Šī akcija vienmēr ir bijusi preventīva rakstura pasākums - mēs brīdinām, ka pastiprināti uzraudzīsim satiksmi, tādējādi atturot transportlīdzekļu vadītājus no pārkāpumu izdarīšanas. Tomēr, neskatoties uz brīdinājumiem, kā ikdienā, tā arī akcijas laikā nākas novērot, ka to autovadītāju skaits, kas pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, ir nepiedodami liels," norāda VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Pērn ātruma kontroles maratona laikā likumsargi fiksējuši 636 ātrumpārkāpējus, kā arī autovadītāji bijuši naski uz citiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

"Par ātruma rekordiem un rupjiem pārkāpumiem ceļu satiksmē medaļas neviens nepasniedz. Bet pārgalvīga rīcība uz ceļa var beigties arī traģiski, tāpēc ar šādām akcijām mēs vēlamies likt autovadītājiem aizdomāties par savu atbildību, piedaloties ceļu satiksmē - vai izvēlētais ātrums neapdraudēs pašu un citus ceļu satiksmes dalībniekus," uzsvēra Krapsis.
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss šogad sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni, liecina SKDS aptaujas dati.

Laimes indekss rēķināts, balstoties uz atbildēm četru punktu skalā - laimīgs, drīzāk laimīgs, drīzāk nelaimīgs, nelaimīgs. Atbilžu procentuālās vērtības summētas, pirms tam tām piešķirot dažādus īpatsvarus.  
Indekss ir no -100 punktiem, kas būtu sasniegti, ja visi respondenti teiktu, ka viņi ir nelaimīgi, līdz +100 punktiem, ko sasniegtu, ja visi aptaujātie apgalvotu, ka ir laimīgi.

Šogad indekss sasniedz +41,9 punktus, kas ir augstākais rādītājs, kopš 2001.gadā sāka mērīt laimes indeksu.

Kaktiņš pastāstīja, ka arī pērn, un arī 2017. un 2016.gadā rādītāji bija tuvu šī gada sasniegtajam, un kopuma var teikt, ka pēdējos četrus gadus Latvijas iedzīvotāji jūtās tik laimīgi, kā nekad agrāk. Taču matemātiski šogad ir labākais rādītājs.  

Pētījumā aptaujāja 1000 cilvēku visā Latvijā, un atsevišķās respondentu grupās nav pamanītas būtiskas atšķirības. Kopumā jaunieši biežāk jūtas laimīgi, nekā gados vecāki cilvēki, tāpat cilvēki, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, biežāk atzina, ka jūtas laimīgi. Laimīgāk jūtas priekšnieki un tie, kas nestrādā fiziku darbu.  Bet reģionos neiezīmējās būtiskas atšķirības, pastāstīja Kaktiņš.
Ar saukli #smaidsradasmaidu sabiedrībā zināmi cilvēki vienojušies kopīgā akcijā, aicinot atbalstīt Latvijas slimnīcās strādājošos Dakterus Klaunus, kuri palīdz bērniem, kā arī pieaugušajiem brīdī, kad nepieciešams uzmundrinājums.

Kampaņā ikkatrs par ziedojumiem tiek aicināts iegādāties Dakteru Klaunu simbolu – sarkanos degunus un publicēt attēlu sociālajos tīklos ar #smaidsradasmaidu.

Visi ieņēmumi no degunu iegādes tiks novirzīti Dakteru Klaunu darbības nodrošināšanai sešās Latvijas slimnīcās.

Dakteru Klaunu deguni būs iegādājami Rimi lielākajos veikalos līdz 29 aprīlim. Vienlaikus iespējams ziedot arī Rimi un Supernetto veikalu ziedojumu kastītēs.

Labdarības kampaņas laikā saziedotie līdzekļi tiks novirzīti Dakteru Klaunu ikdienas darbam Latvijas slimnīcās. Dakteri Klauni sniedz atbalstu, siltumu un smaidus slimnīcu pacientiem, viņu vecakiem un arī medicīnas personālam visā Latvijā jau sešus gadus.

“Dr.Klauni visu šo daudzo sadarbības gadu laikā ir kļuvuši par mūsu plašās komandas daļu. Jāatzīst, ka viņi ne vien iepriecina un nomierina satrauktos bērnus un viņu ģimenes, bet arī uzlabo omu slimnīcas personālam. Ļoti bieži slimnīcā vērojam ainu, kad ātrā steigā, ar atbildību sejā kaut kur steidzas māsa vai ārsts, bet Dakteri Klauni atrod veidu, kā likt viņiem pasmaidīt. Un tālāk smaids aplaimo kādu no pacientiem. Tieši tāpat ir arī ar vecākiem, jo mierīgāki, pozitīvāk noskaņoti ir vecāki, jo labāk slimnīcā jūtas arī bērniņš. Liels paldies dr.Klauniem par pozitīvisma devu ik dienu!” – tā par Dakteru Klaunu ikdienas darbu atsaucas Inita Stūre Stūriņa, Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcas galvenā virsmāsa.
Cerību pilni un pašapziņu motivējoši. Tādi bijuši daudzu pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumi. To nosaukumos piesaukti gan brīnumi, sirdsapziņa un labi padarīts darbs, gan dzīvnieki, putni un tādi pārdabiski radījumi kā eņģeļi un rūķi.

Kā ik gadu, arī šogad 1.aprīlī Lursoft apkopojis interesantākos pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumus.

Vairāk nekā citus gadus 2018.gadā jaunie uzņēmēji ļāvušies sapņošanai, par to nekautrējoties runāt arī uzņēmumu nosaukumos. Tāpēc Salaspils novads 2018.gadā ticis pie SIA “Sapņu saliņas”, bet Rīgā reģistrēts gan SIA “Sapņu kvartāls E”, gan SIA “Sapņu kvartāls P” un SIA “Sapņu kvartāls S”. Jā, par pieticību šeit būtu lieki runāt, taču, ja sapņo, tad ar vērienu. Bez sapņu kvartāliem un salām mums ir arī sava SIA “Sapņu virtuve”. Ropažu novadā reģistrētais uzņēmums norādījis, ka tas nodarbosies ar virtuves mēbeļu ražošanu, savukārt tikai dažas dienas agrāk reģistrēts sapnis par skaisto, balto kleitu – SIA “Wedding dream Latvia”. Lursoft izziņā pieejamā informācija liecina, ka uzņēmumam reģistrēta struktūrvienība www.weddingshoes.lv, tiesa, interneta mājas lapa vēl nav pieejama, tāpēc nav iespējams spriest, cik brīnumains un sapņains būs tā preču piedāvājums.

Bet laiks no sapņiem pievērsties pašapziņas celšanai, ko, izrādās, mēs spējam itin labi. Piemēram, biedrība “Cerību spārni” 2018.gadā reģistrējusi mazumtirdzniecības uzņēmumu SIA “Visi var”, bet Talsu novadā darbu uzsācis informācijas pakalpojumu sniedzējs SIA “Viss ir iespējams”. Un, ja iespējams ir viss, tad patiesi varētu noticēt Celmiņu ģimenes teiktajam, kuri sava uzņēmuma nosaukumā apgalvo, ka “Alus ir sula”. Un patiesi, ja kādreiz ūdeni varēja pārvērst vīnā, kāpēc gan lai mazkapitāla SIA nespētu mums iestāstīt, ka alus ir sula?
Mūsu uzņēmēji ir spējīgi būt radoši pat brīžos, kad nav ideju, kā nosaukt savu jaunizveidoto uzņēmumu. Tā nu pērn Latvijā esam tikuši pie SIA “Nosaukums”. Pieejamā informācija par 2018.gada decembra vidū reģistrēto uzņēmumu patlaban vēl ir samērā skopa. Tikmēr gana radoši jauna uzņēmuma dibināšanai piegājuši Gvido Reiss un Aiva Valdmane, kuri dibinājuši mazumtirdzniecības firmu SIA “Tujauzinikur”. Tiem, kuri gan vēl nezina, kur, varam pačukstēt priekšā, ka uzņēmuma juridiskā adrese meklējama Kandavas novada Kandavas pagasta Teikās. Ne mazāk radoši ir cēsinieki, kuri 2018.gada aprīlī reģistrējuši SIA “Tu jau zini kas”. Ja nu jūs tomēr neziniet, kas un kuri, tad Lursoft izziņā esošā informācija pateiks priekšā jaunā uzņēmuma īpašniekus, kuri norādījuši, ka tā struktūrvienība ir Koncertzāle Tu jau zini Kur, kas reģistrēta Rīgā, Tallinas ielā 10. Tie ir Uldis Trapencieris un Armands Siliņš, kuriem jaunreģistrētais uzņēmums pieder vienādās daļās – katram 50%.

Mēs lielākoties esam piesardzīgi, dažādām situācijām izplānojot gan plānu B, gan C, gan arī Z, ja šķiet, ka visādi var gadīties. Tikmēr somu uzņēmējs Ari-Petri Johannes Lahtinen ir pārliecības pilns, ka viss ritēs pēc plāna un rezerves varianti nav nepieciešami, tāpēc pagājušā gada novembrī reģistrēta SIA “No Plan B”. Bet nenovērtēsim sevi par zemu, jo spējīgi biznesā ir ne tikai somi, bet arī latvieši, un tam kā pierādījums reģistrēta SIA “Latvieši var”. Var ne tikai latvieši, bet arī zvēri. Tā nu Daugavpils novadā pērn reģistrēts bāru nozarē strādājošais SIA “Ezis var”, kuram Daugavpilī ir sava struktūrvienība. Par varēšanu vai nevarēšanu vislabāk varēs spriest brīdī, kad uzņēmums būs iesniedzis savu pirmo gada pārskatu, taču patlaban redzams, ka SIA “Ezis var” izveidojies 2 tūkst.EUR liels nodokļu parāds.

Parasti jaunie uzņēmēji dalās divās daļās – vieni izvēlas saviem rūpaliem nosaukumus, pēc kuriem pat minēdams neuzminēsi uzņēmuma darbības jomu, kamēr citi runā tiešu valodu. Piemēram, ja rodas, problēmas, tad SIA “Nemokies piezvani Marekam” noteikti palīdzēs rast risinājumu, vai arī SIA “Buljona meistars” no Babītes novada, kas savu struktūrvienību reģistrējis Līgatnē. Ja pavasarī ir vēlme mājoklī ielaist sauli, tad jāsauc talkā SIA “Logu mazgāšanas eksperti”, bet brīžos, kad par sevi atgādina vēders, jāmeklē rokā SIA “Frī kartupeļu pavēlnieki”.
Ja ar šiem uzņēmumiem viss skaidrs jau no to nosaukuma vien, tad SIA “Piena dīzelis”, SIA “Mazliet romantikas”, SIA “Labi, paldies!”, SIA “When I saw her”, SIA “Rīta stienis” u.c. pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumi būs to potenciālajiem klientiem liela mīkla.

Interesantākie 2018.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumi:

Janvāris
• Visi var, SIA (Siguldas novads);
• TIRAIS PRIEKS, SIA (Rīga);
• Piena dīzelis, SIA (Rīga);
• Vieglāk tā, SIA (Garkalnes novads);
• Smile Office, SIA (Rīga);
• Laimas skujiņa, SIA (Mārupes novads);
• Sapņu Saliņa, SIA (Salaspils novads);
• Mazliet Romantikas, SIA (Skrundas novads);
• Zvēru pietura, SIA (Ādažu novads)

Februāris
• Visas iespējas, SIA (Ogres novads);
• Labi, paldies!, SIA (Rīga);
• Buljona Meistars, SIA (Babītes novads);
• Darīsim kopā, SIA (Mārupes novads);
• Kreisais pagrieziens, SIA (Smiltenes novads);
• Žubīte Žū, SIA (Rīga);
• Kā pasakā, SIA (Saulkrastu novads)
Marts
• Mazie ģēniji, SIA (Olaines novads);
• Arī te, SIA (Rēzeknes novads);
• Saldais rūķis, SIA (Ozolnieku novads);
• When I saw her, SIA (Rīga)

Aprīlis
• Tu jau zini kas, SIA (Cēsu novads);
• Sānslīde, SIA (Daugavpils)
• Pukstuzeme, SIA (Gulbenes novads);
• Mājiņa pie jūras, SIA (Rīga);
• Zaptsmaize, SIA (Cēsu novads)

Maijs
• Trāpītava, SIA (Ventspils);
• Skaista pasaka, SIA (Rīga);
• Laba krava, SIA (Ērgļu novads);
• Vēl augstāk, SIA (Liepāja);
• Alus ir sula, SIA (Rīga);
• Rīta stienis, SIA (Rīga);
• Šļūc pa upi, IK (Limbažu novads);
• Viss ir iespējams, SIA (Talsu novads)

Jūnijs
• Ašais, SIA (Garkalnes novads);
• Tauriņa pieskāriens, SIA (Rugāju novads);
• Sirdsapziņas skola, SIA (Siguldas novads);
• Jautrais bebrs, SIA (Smiltenes novads);
• Klusuma kabatas, SIA (Rīga);
• Tujauzinikur, SIA (Kandavas novads);
• Logu mazgāšanas eksperti, SIA (Tukuma novads)

Jūlijs
• Idejas kā mājas, SIA (Salaspils novads);
• Kustīgs-Lustīgs, IK (Cēsu novads);
• Omammas strādā, SIA (Siguldas novads);
• Aņuks, SIA (Grobiņas novads)

Augusts
• Vēja ferma, SIA (Aizputes novads);
• Vairāk prieka, SIA (Saldus novads);
• Piena zupa, IK (Rīga);
• Topinambūru brālība, SIA (Ķeguma novads);
• Vērtīgs meistars, SIA (Liepāja);
• Jautrības sala, SIA (Liepāja)

Septembris
• Viss lieliski, SIA (Jūrmala);
• Radošais kambaris, SIA (Liepāja);
• Nu tad, SIA (Ikšķiles novads);
• Nemokies piezvani Marekam, SIA (Salaspils novads);
• Ezis var, SIA (Daugavpils novads);
• Bērnības prieks, SIA (Ādažu novads);
• NoName, SIA (Rīga)

Oktobris
• Spārnotais, SIA (Mārupes novads);
• Frī kartupeļu pavēlnieki, SIA (Ķeguma novads);
• 7 piektdienas, SIA (Rīga);
• Mana Mazā Peka, SIA (Olaines novads);
• Ezīša midziņa, SIA (Mālpils novads);
• Latvieši var, SIA (Rīga)

Novembris
• Labi darīts, SIA (Ventspils novads);
• Labāka pensija, SIA (Daugavpils);
• Wedding dream Latvia, SIA (Rīga);
• Mamma Dara, SIA (Rīga);
• Sapņu virtuve, SIA (Ropažu novads);
• No plan B, SIA (Rīga)

Decembris
• Skaistai dienai, SIA (Cēsu novads)
• Nosaukums, SIA (Rīga);
• Tīri labi, SIA (Rīga);
• Mazie mākonīši, SIA (Ādažu novads);
• Labāks, SIA (Rīga).

No šodienas līdz 30.jūnijam Vides risinājumu institūts (VRI) un Latvijas Dabas fonds (LDF) aicina Latvijas iedzīvotājus piedalīties konkursā un ziņot par deviņām pavasara augu sugu atradnēm Vidzemē un Latgalē.

Konkursa mērķis ir noskaidrot deviņu pavasara augu atradnes Vidzemē un Latgalē, no kurām VRI plāno ievākt augu ģenētisko materiālu, lai pēc tam testētu to izmantošanas iespējas pētniecībā un bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Interesenti aicināti ziņot par parasto kreimeņu, lielo struteņu, pļavas silpureņu, smaržīgo madaru, parasto zalkteņu, raspodiņu, efeju sētložņu, parasto māllēpju un gaiļbiksīšu atradnēm. Šīs sugas dabā sastopamas jau šobrīd, bet tās būs vieglāk atpazīt ziedēšanas periodā, kas sāksies aprīlī vai maijā.

Trīs aktīvākie atradņu ziņotāji iegūs galveno balvu - lidojumu divām personām privātā lidmašīnā pāri Gaujas ielejai.

Lai piedalītos konkursā, interesentiem ir jāizveido konts dabas novērojumu platformā "dabasdati.lv". Pēc tam jādodas pastaigās pa Vidzemes un Latgales pļavām un mežiem, jāziņo par atradnēm dabas vērošanas platformā, norādot, kur aug konkursam izvēlēto augu sugas un pievienojot atradnes attēlu. Jo vairāk augi sastopami atradnē, jo tā ir vērtīgāka.
Pēdējo piecu gadu laikā kopējais darba vietās nelaimes gadījumos cietušo skaits Latvijā ir palielinājies par 20%. Lai vērstu uzmanību uz problēmu, Valsts darba inspekcija (VDI) uzsāk plašu sabiedrības izglītošanas kampaņu „Esi drošs, ka darbs ir drošs”.

VDI vadītājs Renārs Lūsis Latvijas Televīzijas intervijā teica, ka pērn kopumā bijuši 25 letāli nelaimes gadījumi darba vietā. 75% gadījumu cilvēku darba stāžs bijis mazāks par trim gadiem.

Šajā jomā Latvija vismaz divas reizes atpaliek no Eiropas vidējiem rādītājiem, kas parāda to, ka darba kultūra Latvijā diemžēl vēl nav tādā līmenī, lai mēs to sauktu par apmierinošu. Tas ir viens no pašiem sāpīgākajiem jautājumiem, pastāstīja Lūsis.

Problemātiskās ir četras nozares: būvniecība, transports un uzglabāšana, lauksaimniecība un mežsaimniecība kā nozare, kā arī apstrādes rūpniecība.

Kampaņas rīkotāji aptaujāja uzņēmējus, daudzi no kuriem neapzinās darba aizsardzības nozīmi un maldīgi domā, ka viņu uzņēmumā nekas bīstams ar darbiniekiem nevar notikt.

Uzņēmēji var pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai.
1.aprīlī darbu uzsāks vidējā ātruma kontroles sistēma, kas kontrolēs transportlīdzekļu vidējo braukšanas ātrumu konkrētā ceļa posmā. Sistēmu  ieviesīs Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Valsts policiju.

Ātruma kontroles pilotprojekts ar vidējā ātruma noteikšanas sistēmu paredz, ka transportlīdzekļa ātrums tiek fiksēts, ņemot vērā laiku, ko spēkrats pavada no viena punkta līdz nākamajam.

Pirmā kamera nofotografēs transportlīdzekļa numurzīmi un fiksēs šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt otra kamera posma beigās atkārtoti nofotografēs transportlīdzekli, lai pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju aprēķinātu, ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļā posmā. Ja vidējas braukšanas ātrums būs lielāks par šajā ceļa posmā atļauto ātrumu, tad autovadītājam tiks noformēts administratīvā pārkāpuma protokols.

Sākotnēji vidējā ātruma kontroles sistēma darbosies uz šosejas Tīnūži – Koknese 7 km garā ceļa posmā. Ja pilotprojekts būs veiksmīgs, tad šādas sistēmas tiks ieviestas arī citos ceļu posmos, kur bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi.

Transportlīdzekļa vadītāji tiks brīdināti par vidējā ātruma kontroles sistēmu ar informatīvām ceļa zīmēm, līdzīgi kā tas ir ar stacionārajiem fotoradariem. Tikai šajā gadījumā zem radara zīmes tiks uzstādīta arī papildzīme, uz kuras būs norādīts, cik garā ceļa posmā sistēma darbojas.

Sistēmas mērķis ir samazināt ceļu satiksmes negadījumu, kā arī ātruma pārkāpēju skaitu. Sistēma ir ļoti efektīva, jo tās galvenā priekšrocība – braukšanas ātrums tiek samazināts nevis vienā punktā, kā tas ir stacionāro radaru gadījumā, bet jau konkrētā ceļa posmā.
31. martā plkst.12 ikviens cilvēks, neatkarīgi no vecuma, dzimuma un reliģiskās pārliecības, tiek aicināts ierasties Lilastes pludmalē (pretī Ziemeļu ielai), lai piedalītos unikālā pasākumā Latvijā – pavasara emociju peldē „SWIMs 2019”. SWIMs – tas ir aizraujošs piedzīvojums, kurā tiekas pozitīvi un drosmīgi cilvēki, visi, kuri ir gatavi iziet ārpus komforta zonas, lai tur sastaptos ar neaizmirstamām emocijām. 

“Šī pasākuma būtība nav tikai dažu entuziastu vēlmē iebrist aukstā ūdenī, šis pasākums ir par drosmi, sevis “uzlaušanu” un mazu avantūru. Šai peldei ir arī gluži simboliska nozīmē –tā mēs vēlamies pamodināt sevi un līdzcilvēkus no “ziemas miega” un ielaist organismā pavasara enerģiju. Kā arī vēlreiz vēlamies vērst sabiedrības uzmanību uz šo lielisko veidu, kā uzmundrināt gan organismu, gan prātu, tā stiprinot imunitāti. Iesakām izmēģināt to SWIMā un, iespējams, vēlāk vēlēsieties pievērsties šim organisma norūdīšanas veidam regulāri,” pastāstīja pasākuma SWIMs 2019 organizatore Zanda Lazda. 

Peldētājus iesildīs trenere Marta Kešāne, kuras vadītie treniņi vienmēr ir emociju un dzīvesprieka piepildīti. Marta mudina ikvienu nenobīties, pārvarēt sevi, un mēģināt sadraudzēties ar aukstumu, pretī saņemot milzīgu enerģijas devu un pārsteidzošas sajūtas.

 “SWIMs ir kļuvis par manu iemīļotāko pavasara tradīciju. Tieši šeit pirms diviem gadiem sajutu to, kādu enerģiju un gandarījumu var sniegt peldes aukstā ūdenī, un, kopš tā laika, nevaru no šī ieraduma vairs atbrīvoties. Tāpēc nelaižu garām iespēju piebiedroties šajā mazliet trako salidojumā, kur pulcējas visi tie, kuriem nepatīk garlaicība un tie, kuri apzinās, ka mēs spējam izdarīt daudz vairāk nekā esam iedomājušies. Ne pēc vienas no aukstajām peldēm neesmu saskārusies ar saaukstēšanos vai tml., tieši otrādi – esmu uzņēmusi milzīgu daudzumu prieka vitamīnu. Tāpēc, ja Tev šobrīd dzīvē pietrūkst labu emociju, brauc uz SWIMu – tur to būs daudz,” piebiedroties pavasara peldei aicina SWIMs ikgadējā dalībniece Kristīne Grauziņa.

Visi dalībnieki tiek aicināti piedalīties arī netradicionālo peldēšanas kostīmu konkursā, kurā nav ne noteikumu, ne ierobežojumu. Esi ne tikai drosmīgs, bet arī pamanāms, un, iespējams, tieši Tu saņemsi īpašu dāvanu imunitātes un enerģijas uzturēšanai.
Pēc peldes būs arī garda tēja. 

Kā arī, sākot no plkst.14, visi dalībnieki tiek aicināti pulcēties kafejnīcā “Rocket Bean Roastery” (Miera ielā 29/3 Rīgā), kur būs iespēja tikties ar pasākuma organizatoriem, dalīties iespaidos, piedzīvojumos un pārdzīvojumos. 

Vairāk informācijas par pasākumu iespējams uzzināt šeit: http://ejuz.lv/swims19
Papildu informācijai: E-pasts: swims2018@gmail.com
Tālrunis.: 29797738, 26063286
No 5. līdz 7. aprīlim jau 11 reizi 155 vietās Latvijā 306 dažādu prasmju meistari gaidīs ikvienu interesentu, lai dalītos zināšanās un parādītu savas amata prasmes.

Arī šogad meistari interesentus iepazīstinās ar aušanas, adīšanas, tamborēšanas, izšūšanas prasmēm, kokamatniecību, keramiku, dažādiem mūzikas instrumentiem, latviskām dziesmām un dančiem, un vēl daudz citām interesantām lietām, ko iespējams atrast garajā norišu sarakstā portālā www.satiecsavumeistaru.lv. Aicinām pie meistariem pieteikties jau iepriekš, jo norišu vietās var būt ierobežots apmeklētāju skaits.

“Savdabīgi savas saknes pagātnē meklēs Līgatnē – izstādē un seminārā „Priekšauts ar stāstu”. Izstāde un seminārs būs veltīti varbūt mazāk pētītam priekšmetam –priekšautam, kas valkāts pie tradicionālā apģērba, bet nav zaudējis savu aktualitāti arī mūsdienās. Tāpat būs iespēja apgūt dažādas tradicionālo ēdienu gatavošanas prasmes – Koknesē kaņepju piena, viltoto irbīšu un ķirbju krēma gatavošana, Kandavā ozoļzīļu kafijas gatavošana, Andrupenes lauku sētā iespēja iepazīt Latgales kulināro mantojumu, savukārt Vaiņodē aicina piedalīties garšaugu darbnīcā. Ja šīs aktivitātes šķiet sievišķīgas, tad vīrieši var apmeklēt gan kalēju Turaidas muzejā, gan iepazīt galdnieka darbus Baldonē, kā arī rotu darināšanu Rīgā un Kuldīgā,” stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.

Kopš 2017. gada „Satiec savu meistaru!” Latvijas programmā iekļauta arī pasākuma norise ārvalstīs.

„Satiec savu meistaru!” ir 2009. gadā aizsāktās Tradicionālo prasmju skolas turpinājums. Tas, kā ierasts, norisināsies vienlaikus ar projektu „Eiropas amatu prasmju dienas”, kas aizsākts 2002. gadā Francijā un kļuvis par plašāko starptautisko pasākumu, kas veltīts amata prasmju saglabāšanai, popularizēšanai un tālāknodošanai.

2018. gadā šajā akcijā piedalījās jau 19 Eiropas valstis. 2019. gada pasākuma centrālā tēma – „Teritoriju paraksti”, kur īpaša uzmanība pievērsta lokālajām tradīcijām, veicinot novadam, pagastam raksturīgo amatniecības prasmi, kas tiek pārmantota un atjaunota.

Projekta būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un pārmantošanu, kā arī meistariem, viņu zināšanām un prasmēm, veicinot sadarbību vietējo kopienu, nevalstisko organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju, kā arī privāto organizāciju starpā.
Tuvāko mēnešu laikā visiem satiksmes dalībniekiem jābūt īpaši uzmanīgiem, jo šajā laikā negadījumi, ko izraisa saules apžilbināti autovadītāji, notiek biežāk. Apžilbinātu šoferu izraisītās avārijas var būt īpaši smagas.
 
Visbiežāk saule autovadītājus apžilbina tieši pavasarī un rudenī. Īpaši bīstams ir brīdis, kad saule spīd zemā leņķī, saulei lecot un rietot. Pavasarī un rudenī tas iekrīt periodā, kad cilvēki brauc uz vai no darba, radot daudzas riskantas situācijas uz ceļa. Apžilbt var arī no stariem, kas atspīd automašīnas spoguļos, kā arī no ceļa virsmas, peļķēm vai no apkārtējām ēkām.
 
Situācijas ir dažādas. Braucot pa apli, vadītājs tiek apžilbināts un iebrauc blakus joslā. Šoferis nepamana aizsargbarjeru vai norobežojumu un iebrauc tajā. Īpaši bīstama, bet diemžēl tipiska situācija – krustojumā veicot pagriezienu, vadītāju apžilbina saule, un notiek avārija. Tā var būt sadursme ar citu automašīnu vai arī auto vienkārši nobrauc no ceļa.
 

Ja ārā ir spoža saule, uzmanīgākiem noteikti jābūt arī gājējiem un velobraucējiem. Šķērsojot ceļu, jāpārliecinās, ka autovadītājs jūs tiešām ir pamanījis.
 
Eksperti iesaka, kā sagatavoties pavasara saulei, lai autovadītājs netiek apžilbināts.
·        Auto stikliem ir jābūt tīriem gan no ārpuses, gan iekšpuses. Netīrumi uz stikliem vai spoguļiem var pastiprināt saules atspīdumu. Arī automašīnas panelis virs stūres ir jātur brīvs no jebkādiem dokumentiem un citiem priekšmetiem.
·        Jāpārbauda, vai logu tīrīšanas slotiņas pēc ziemas joprojām ir labā stāvoklī un nav jāmaina. Pārliecinies, ka neesi aizmirsi uzpildīt stiklu tīrīšanas šķidrumu.
·        Ieteicams izmantot saulesbrilles ar polarizētām lēcām, jo tās efektīvi noņem saules atspīdumu, tās vienmēr turi automašīnā. Ja ikdienā lieto brilles, braucot vari izmanto optiskās saulesbrilles vai fotohromās brilles.
·        Ja saule spīd tieši acīs, jāapsver iespēja mainīt maršrutu. Tāpat jāpalielina distance starp priekšā braucošo auto. Ja tiec apžilbināts, samazini braukšanas ātrumu, ja nepieciešams, apstājies pavisam.
·        Īpaši jāuzmanās, ja ceļš ir līkumots, paugurains, kā arī veicot pagriezienu. Mainot braukšanas virzienu, saule var pēkšņi iespīdēt tieši acīs. Jāņem vērā, ka apžilbināti var būt arī pretējā virzienā braucošie autovadītāji.
 
 
Jau vairākus gadus  Latvijas bobslejisti un skeletonisti ir labāko vidū pasaulē, ko apliecina arī aizvadītā sezona. Lieliski sasniegumi, tuklāt medaļas arī sezonas galvenajos mačos – pasaules čempionātā!

Lai būtu arī iekšējā konkurence un turpinājums nākotnē, atkal tiek meklēti jauni talanti bobslejā un skeletonā. Nākamsezon ierindā atgriezīsies arī mūsu titulētākais bobsleja pilots Oskars Melbārdis, līdz ar to nepieciešami stūmēji arī viņa ekipāžām divniekos un četriniekos. Pats Melbārdis teic, ka negrasās atņemt labākos stūmējus Oskaram Ķibermanim un viņš domā par jaunas komandas veidošanu.

Latvijai nākamsezon vajag vismaz trīs spēcīgas komandas četriniekos, jo augstā līmenī startēs arī Ralfs Bērziņš, turklāt vēl jau Latvijai ir vairākas jaunas ekipāžas Eiropas kausu apritē. Līdz Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm vēl trīs gadi un labākajiem stūmējiem jau no šīs atlases ir reāla iespēja kļūt par olimpiešiem!

Uz  bobsleja atlasi tiek aicināti spēcīgi, ātri un sevis apliecināt griboši jaunieši, vēlams no 16-26 gadu vecumam, augumā no 175 cm un vairāk. Būtu labi, ja kandidāti spētu veikt 30 metrus gaitā vismaz 3.20 sekundēs. Tāpat tiek meklēti arī jauni talanti skeletonā, kur pretendentiem jābūt atbilstošākiem šī sporta veida specifikai.

Bobsleja atlases testu programmā:
30 m skrējiens gaitā
bobsleja trenažiera stumšana
Jauno bobslejistu un skeletonisti testi notiks sestdien 13.aprīlī Murjāņu sporta ģimnāzijas manēžā pulksten 12.00, ierašanās, sagatavošanās un reģistrācija jau no 11.00
Pašreizējā kārtība nosaka, ka vecāki nevar saņemt pašvaldības līdzfinansējumu par bērna uzraudzību.
Portālā manabalss.lv ar jaunu iniciatīvu aicina likumu mainīt.

Attiecīgā līdzfinansējuma darba tirgus stimulēšanas mērķi iesaku papildināt ar demogrāfijas veicināšanas mērķi, dodot vienlīdzīgu izvēli starp aukli/atgriešanos darbā un palikšanu mājās pie bērniem.

Vecāki, kuru bērni pēc 1,5 gadu vecuma netiek valsts dārziņā, varēs izlemt, vai palikt mājās ar savu bērnu, vai izvēlēties bērnam aukli/bērnudārzu un atsākt darba gaitas. Eksperti iesaka bērniem līdz 3 gadu vecumam pavadīt laiku mājās kopā ar ģimeni.

Šī būtu  iespēja vecākiem ilgāk palikt kopā ar saviem bērniem, saņemot pašvaldības līdzfinansējumu par bērna uzraudzību, kamēr bērns gaida rindā uz pašvaldības dārziņu. Šobrīd līdzfinansējumu var saņemt, tikai algojot aukli vai sūtot bērnu privātajā dārziņā. 
Sekojot Imanta Ziedoņa iecerei par pietiekami daudz spēka, līdzekļu un uzmanības veltīšanu izglītībai, fonds “Viegli” radījis “Ziedoņa klasi”, veidojot alternatīvas mācību stundas, veicinot skolēnu lasītprasmi un savstarpējo sadarbību.  Rīgā, Sporta ielā 2, atklāta izlaušanās istaba, kas balstīta Imanta Ziedoņa grāmatā “Blēņas un pasakas”.  

“Ziedoņa klase” piedāvā alternatīvas mācību stundas bērniem, jauniešiem un citiem interesentiem. Ikvienam būs iespēja iepazīt Imanta Ziedoņa personību un daiļradi neierastā, aktuālā veidā, šķetinot apslēptas mīklas īpaši veidotā izlaušanās istabā, kas balstīta uz sadarbību, lasītprasmi un pieredzē balstītu mācību procesu. 

“Attīstoties izglītībai Latvijā, pilnveidojas arī ideja par mācību  procesu. Aizvien būtiskāka kļūst prasme darboties komandā, situāciju analīze un praktisku zināšanu gūšana. Lai mācītos un gūtu zināšanas, klase var darboties jebkur – skolas aktu zālē, bibliotēkā vai mācību ekskursijā. Mūsu izlaušanās istaba apvieno patīkamo ar lietderīgo – spēles elementus, sacensības garu un iespēju iepazīties ar Imanta Ziedoņa pasakām. Kaut ko sev noderīgu “Ziedoņa klasē” atradīs ne tikai 5. – 12. klašu skolēni, bet arī jebkurš dzejnieka darbu cienītājs,” stāsta Elizabete Pavlovska, “Ziedoņa klases” vadītāja.

Jau patlaban izlaušanās istabas apmeklējumam var pieteikties ikviens interesents, rakstot uz e-pastu ziedonaklase@fondsviegli.lv. 
Aizsardzības ministrija informē, ka, tuvojoties pavasarim, arī šogad sākas intensīva militāro vingrinājumu un mācību sezona, kas turpināsies līdz pat vēlam rudenim.

Militāro mācību sezona vienlaicīgi notiek ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs, un to laikā pa Latvijas autoceļiem pārvietosies gan Latvijas, gan sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika, bet gaisa telpā lidos militārās lidmašīnas un helikopteri.

Bruņotie spēki atvainojas par sagādātajām neērtībām un lūdz ar izpratni izturēties pret iespējamiem satiksmes kustības īslaicīgiem apgrūtinājumiem, kas var rasties sakarā ar pastiprinātu militārās tehnikas pārvietošanos pa autoceļiem.

Militārās tehnikas kolonnas pavada Militārā policija vai Pārvietošanas koordinācijas centrs. Tuvojoties militārās tehnikas kolonnai, bruņotie spēki aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un netraucēt kolonnu kustību, piemēram, mēģinot to apdzīt.

Iedzīvotāji tiek aicināti neuztraukties, redzot arī karavīru un zemessargu pārvietošanos ārpus militārajiem poligoniem un vienību izvietojumiem, tehnikas un cita veida aprīkojuma izvēršanu un pozīciju ieņemšanu dažādās Latvijas vietās.

Iespēju robežās operatīvā informācija par to ir pieejama bruņoto spēku Twitter profilā @Latvijas_armija.

Tāpat Aizsardzības ministrija vērš uzmanību, ka ik gadu, sākoties militāro mācību sezonai un tās laikā, publiskajā telpā tiek izplatīta dezinformācija, manipulējot ar daļēji reāliem faktiem un mēģinot ietekmēt cilvēku prātus un sirdis ar mērķi mazināt uzticamību bruņotajiem spēkiem un NATO. Aizsardzības ministrija aicina sabiedrību un plašsaziņas līdzekļus kritiski izvērtēt šāda rakstura informāciju un nekļūt par nomelnošanas kampaņu atbalstītājiem, izplatot nepārbaudītu informāciju no apšaubāmiem avotiem.
20.marts ir Starptautiskā laimes diena. 

To pirms pāris gadiem ieviesusi ANO Ģenerālā asambleja. Ideju par šādas dienas ieviešanu ierosinājusi Butānas karaliste un vienbalsīgi atbalstīja visas 193 ANO dalībvalstis. 

Nav brīnums, jo Butāna ir vienīgā valsts pasaulē, kurā ir Laimes Ministrija, kura seko līdz, vai tas ko dara valdība, noved pie tā, lai cilvēki būtu laimīgi. Butānā tikai tikai 3,3% saka, ka jūtas  “ne pārāk laimīgi”, bet nav arī nelaimīgi.

Apvienoto Nāciju Organizācijas ikgadējais ziņojums "The World Happiness Report" liecina, ka Somija jau otro gadu pēc kārtas atzīta par pasaulē laimīgāko valsti. Somijai seko Dānija, Norvēģija, Islande un Nīderlande.

Latvija iekļuvusi reitinga 53.vietā, laimes ziņā ierindojoties starp Dienvidkoreju un Taizemi.
Igaunija atrodas saraksta 55.vietā, bet Lietuva - 42.vietā.

Uz jautājumiem - kas ir laime -  atbildes meklē zinātne par laimi, kura ir virknē prestižu pasaules universitāšu. Laimes pētnieki no  Kopenhāgenas pirms dažiem gadiem bija ieradušies arī Latvijā. 
Nejauši ieraudzīt mākslas darbu vai doties to meklēt pilsētvidē – to aicina Valmieras Mākslas dienu akcijā “Soļi” no 1.aprīļa.

Astoņās vietās pilsētvidē būs skatāmas Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņu darbu izstādes. Interesentiem tiek dots pirmais pavediens – akcijas atklāšana notiks Valmieras autoostā 1.aprīlī plkst.10.00. Taču, kuras ir pārējās izstāžu norisei neierastās vietas, akcijas dalībnieki aicināti uzzināt, Valmieras Tūrisma informācijas centrā (Rīgas ielā 10) no 1.aprīļa saņemot mākslas karti vai nejauši pilsētvidē atrodot akcijas “Soļi” kādu no punktiem. Karte slēpj vēl vienu uzdevumu – apmeklējot katru mākslas punktu, ir jāatbild uz jautājumiem, atbildi ierakstot mākslas kartē. Tā līdz 26.aprīļa plkst.17.00 jāiesniedz Valmieras Tūrisma informācijas centrā vai Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolā (Purva iela 12). Pareizo atbilžu autoriem būs iespēja saņemt pārsteiguma dāvanas noslēguma pasākumā.

Astoņos Mākslas dienu akcijas punktos būs skatāmi Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņu darbi glezniecībā, grafikā, fotomākslā, keramikā, vides mākslā, dizainā un objektu mākslā. 

Akcijas noslēgums notiks 27.aprīlī plkst.15.00 Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolā. Jāpiemin, ka 27.aprīlī no plkst.11.00 skolā norisināsies Atvērto durvju diena.

Interesentiem būs iespēja piedalīties radošajās darbnīcās, iepazīties ar pedagogiem un apskatīt mācību telpas. Tāpat plkst.14.00 pie skolas tiks atklāts 3.kursa audzēkņu apgleznots Mākslas soliņš, kas top pasniedzējas Ivetas Gudetas vadībā.

Ģimeņu atbalsta fonds "Plecs" ir sācis akciju "Uzdāvini mammai grāmatu!", aicinot dāvināt grāmatas, lai iepriecinātu tās māmiņas, kuras audzina audžubērnus, ir viņus adoptējušas vai kļuvušas par aizbildnēm. 

Tāpēc akcijas rīkotāji aicina uz fondu “Plecs” nogādāt vai nosūtīt aizraujošu grāmatu - mūsdienīgu un izklaidējošu jaunākās literatūras izdevumu, piemēram, mīlestības romānu, detektīvu, piedzīvojumu vai ceļojumu stāstu. Maija sākumā ar “Latvijas pasta” gādību līdz ar sirsnīgu apsveikumu Māmiņdienā grāmatas nonāks pie uzņemošo ģimeņu mammām.
Grāmatai var pievienot arī kartīti ar vēlējumu un labiem vārdiem.

Adrese, uz kuru nogādāt grāmatas (līdz 1. aprīlim): Senču iela 4, Rīga, LV-1012; no 1. aprīļa līdz 1. maijam: Tērbatas iela 30, Rīga, LV-1011 (darbadienās no plkst. 10.00-17.00).

Ja dāvinātājs dzīvo Rīgā un grāmatas ir vairākas, var padot ziņu, un tām aizbrauks pakaļ.
 
Akcijas norises laiks: līdz 1. maijam
Info tālrunis: 29119938
Aicina akcijā piedalīties ne tikai privātpersonas, bet arī uzņēmumus.
 SIA "Rīgas meži" Mežaparkā ir izvietojuši fotografēšanās sienu ar optiskām ilūzijām saistībā ar starptautiskā 3D mākslas festivāla "Rīgas ilūzijas" tuvošanos, kas jūnijā norisināsies Mežaparkā.

Foto siena piedāvā parka apmeklētājiem kļūt par divu sižetu dalībniekiem. Pirmais sižets ir veltīts meža un dzīvnieku tēmai, savukārt otrajā sižetā redzama režisora Roberta Zemecka kulta filmas "Atpakaļ nākotnē" aina. Nostājoties konkrētā punktā, cilvēks var kļūt par 3D zīmējumā attēlotās ainas dalībnieku. Skatoties uz 3D attēliem caur telefona vai fotokameras objektīvu, zīmējums rada telpiskas realitātes ilūziju un attēlotais šķiet "dzīvs" - reāls. Foto siena ir izvietota parka galvenajā alejā, kas ved no Rīgas Zooloģiskā dārza uz Ostas prospektu.

"Rīgas mežos" informēja, ka foto sienas optisko ilūziju autori ir 3D mākslinieki no Sanktpēterburgas - Viktors Puzins un Marija Kudaševa, ar kuriem "Rīgas meži" sadarbojas kopš 2014.gada, kad Mežaparkā tika izveidots pirmais Latvijā 3D gleznojums uz asfalta - "Alnis".

Mežaparka apmeklētāji aicināti fotografēties pie stenda, dalīties ar bildēm sociālajos tīklos, pievienojot tēmturi #rīgasilūzijas2019, un piedalīties populārāko bilžu konkursā. Lai piedalītos konkursā, sociālo tīklu lietotājam ir jāpārliecinās, ka bildes privātuma iestatījumi atļauj bildes publisku apskati.

Aprīļa beigās "Rīgas meži" plāno izvietot vēl vienu foto sienu ar 3D gleznojumu ilūzijām Esplanādē.

Starptautiskā 3D mākslas festivāls "Rīgas ilūzijas" notiks no šā gada 5. jūnija līdz 8. jūnijam, un tajā 16 starptautiski atzīti mākslinieki Rīgā, Mežaparka teritorijā uz asfalta veidos lielformāta 3D gleznojumus. Pasākumā plānots noskaidrot arī bildes, kuras saņēma visvairāk atzīmju "Patīk" no sociālo tīklu lietotājiem, un to autori saņems atzinības balvu.
Piecu mēnešu laikā uz sociālās iniciatīvas “Spēles brīvība” atbalsta tālruni azartspēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem, kuru koordinē krīzes centrs “Skalbes”, zvanījuši 220 cilvēki, to skaitā viens bērns. Šis atbalsta tālrunis ir ikvienam pieejams un anonīms palīdzības instruments, kur meklēt psiholoģisku palīdzību un informāciju par iespēju cīnīties ar atkarībām. Vienlaikus statistika ir gana skaudra un parāda, ka azartspēļu atkarība ir pārāk maz apzināta joma, kurā palīdzība nepieciešama daudziem.

Laikā no pagājušā gada oktobra līdz šī gada marta sākumam pie atbalsta tālruņa konsultantiem vērsušies vidēji 44 cilvēki mēnesī – viens vai vairāki zvanītāji dienā. Vairāk zvanījuši vīrieši, pavisam 138, bet atbalstu meklējušas arī 82 sievietes. Cilvēki zvana gan hroniskā stāvoklī, kad problēma ir ieilgusi un šķiet neatrisināma ilgstošā laika periodā, raisot bezcerības, bezpalīdzības sajūtu un izmisumu, gan akūtā krīzes stāvoklī, kas rodas uzreiz pēc traumatiska notikuma jeb krīzes izraisītāja un saistās ar spēcīgām šoka, panikas un apjukuma emocijām. 

“Atkarība ir stāvoklis, kuru cilvēks nespēj pārvarēt bez atbalsta. Palīdzību lūgt nav jākaunas – pirmais solis ceļā uz kvalitatīvāku dzīvi ir tieši zvans uz atbalsta tālruni, jo šis pakalpojums ir viegli pieejams un anonīms,” stāsta krīzes centra “Skalbes” atbalsta tālruņa konsultants Raivo Vilcāns.

Cilvēki galvenokārt zvanījuši, lai runātu par azartspēļu atkarību – tas bijis aktuāli 195 zvanītājiem, taču sarunu gaitā atklājušās arī citas problēmas. Līdzās azartspēļu atkarībai sarunās 14 reizes minēta alkohola atkarība, pa 3 reizēm – atkarība no nevēlamām attiecībām un smēķēšanas, 2 reizes cilvēki meklējuši atbalstu cīņā ar narkotiku atkarību, bet 12 reizes – ar cita veida atkarībām. “Nereti atkarības mēdz būt kombinētas, piemēram, azartspēļu atkarība iet rokrokā ar alkohola atkarību.

Tālruņa konsultanti ir informēti par atbalsta iespējām arī citu atkarību jautājumos un nepieciešamības gadījumā var to sniegt. Sarunas saturs izriet no zvanītāja vajadzībām: visbiežāk cilvēkam ir vajadzīgs psiholoģisks un emocionāls atbalsts, bet nereti sniedzam jau konkrētu informāciju par to, kur vērsties un meklēt palīdzību, lai atbrīvotos no atkarības,” skaidro Raivo Vilcāns. 

Atbalsta tālruņa konsultanti 88 gadījumos ir snieguši informāciju par iespējām vērsties pie anonīmo spēlmaņu atbalsta grupām, bet 54 reizes ieteikuši narkologa konsultācijas. Arī citos gadījumos zvanītāji saņēmuši konsultācijas par atkarīgajiem pieejamiem atbalsta resursiem. Atkarībā no problēmas rakstura cilvēki saņem ieteikumus vērsties pie psihologa, psihoterapeita vai psihiatra, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā, Minesotas programmā, atbalsta grupās līdzatkarīgajiem, krīžu vai dienas centros, sociālajā dienestā, Pusaudžu resursu centrā atkarīgajiem pusaudžiem u. c. 

Kopš atbalsta tālruņa līnijas atvēršanas palīdzību meklējuši arī 33 līdzatkarīgie – cilvēki, kurus ietekmē cita cilvēka atkarība, kas azartspēļu kontekstā izpaužas kā neparedzama rīcība, mantu “iznešana” no mājas, parādsaistību radīšana, manipulācijas un dažkārt krimināli sodāmas darbības. Visbiežāk līdzatkarīgie ir atkarīgajam tuvi cilvēki – dzīvesbiedrs, vecāki, radinieki, draugi. Tomēr līdzatkarība var būt arī attālināta, piemēram, atkarīgais ir pavadījis nakti spēļu zālē un neierodas darbā, tāpēc cieš darba devējs. Biežāk līdzatkarīgā lomā nonāk sievietes.

“Līdzatkarīgo problēmu apraksti ir dažādi, tomēr kopumā tie saistīti ar interešu pārkāpšanu, kas skar naktsmieru, drošu vidi, savstarpējo norunu neievērošanu, un emocionāliem pārdzīvojumiem – trauksmi par atkarīgā drošību, skumjas par tuvinieka ciešanām atkarības dēļ. Līdzatkarīgie nereti pārvērtē savas spējas un resursus cīnīties, lai neļautu līdzcilvēka atkarībai ietekmēt savu dzīvi, tāpēc ir būtiski meklēt palīdzību,” atgādina konsultants.

Lai aktualizētu azartspēļu atkarības problēmu sabiedrībā un izglītotu par iespējām ar to cīnīties, biedrības “Esi brīvs!” sociālā iniciatīva “Spēles brīvība” 4. un 5. aprīlī rīkos divu dienu bezmaksas apmācības sociālo dienestu darbiniekiem. Apmācību gaitā 30 sociālo dienestu darbinieki no visas Latvijas tiks sagatavoti darbam ar azartspēļu atkarīgajiem un līdzatkarīgajiem. 

Sociālās iniciatīvas ”Spēles brīvība” mājaslapā www.spelesbriviba.lv atrodama biedrības “Esi brīvs” sagatavotā informācija par atkarības un līdzatkarības riskiem un norādes uz efektīvākajiem risinājumiem, kā arī speciālistu izstrādāts tests, kas ļaus izprast atkarības vai līdzatkarības apmēru. Iniciatīvas ietvaros palīdzību atbalsta tālrunī azartspēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem sniedz biedrības "Skalbes" un Biedrības “Esi brīvs” īpaši apmācīti konsultanti.

Telefona līnijas darbību nodrošina krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”, kas sociāli nozīmīgos jautājumos krīzes konsultācijas sniedz jau 19 gadus.

Konsultāciju tālrunis 29323202 atkarības skartajiem un viņu tuviniekiem darbojas no pirmdienas līdz sestdienai laikā no plkst. 12.00 līdz 20.00. 
Lai aktualizētu medijpratīgas jautājumus, Eiropas Komisija (EK) pirmo reizi organizē Eiropas medijpratīgas nedēļu, kas risināsies no 18. marta līdz  22. martam.

Tās laikā skolēni, ģimenes ar bērniem un ikviens interesents aicināts Eiropas Savienības (ES) mājā apmeklēt izglītojošas bezmaksas nodarbības.

"Medijpratība ir prasme izvērtēt mediju saturu, prasme kritiski apdomāt, kas tad ir tas vēstījums, ko ar informāciju kāds cits grib nodot, un arī pašam apzināties, kā tad mediju vide darbojas, ka kādam varbūt arī ir manipulatīvi nolūki ietekmēt to saturu, un kļūt gudrākam mediju lietotājam," Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" stāstīja Kultūras ministrijas  medijpratības eksperte Klinta Ločmele.

Viņa norādīja, ka KM pētījumā 2017. gada nogalē noskaidroja, ka tikai puse no bērniem vecumā no 9 līdz 12 gadiem prot salīdzināt dažādas interneta vietnes, lai saprastu, vai tajās informācija ir patiesa. "Līdz ar to tas arīdzan rāda, ka jau kopš mazotnes ir jāsāk runāt par to, lai veicinātu šo medijpratību un veicinātu kritiskāku informācijas izvērtēšanu," teica KM pārstāve.

Pēc viņas teiktā, arī pieaugušajiem kritiskās domāšanas prasmes attiecībā uz informāciju un mediju saturu "vēl ir stiprināmas", jo pētījumi rāda – tikai 40% no iedzīvotāju atzinuši, ka prot atšķirt uzticamu informāciju no tendenciozas vai safabricētas.

EK norāda, ka Eiropas Medijpratības nedēļa ir jauna EK iniciatīva, lai uzsvērtu mediju lietotprasmes sociālo nozīmi un veicinātu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes iniciatīvas un projektus visā ES.

Augsts medijpratības līmenis ir galvenais faktors, kas ļauj iedzīvotājiem pieņemt apzinātus lēmumus digitālajā laikmetā. Mediju lietotprasme ir priekšnoteikums dinamiskai, modernai demokrātijai, kas ir īpaši būtiski gaidot Eiropas Parlamenta jeb Eiropas vēlēšanas, kas Latvijā notiks 25. maijā.

No 18. marta, sertificēti mediatori Rīgā, Jelgavā un Liepājā sniegs bezmaksas konsultācijas dažādās tiesās Latvijā un mediatoru prakses vietās.

Mediatori nodrošinās bezmaksas konsultācijas par domstarpību risināšanas iespējām ārpustiesas ceļā, saglabājot cieņpilnas attiecības.

Padomu varēs saņemt arī pa telefonu. Telefoniskas konsultācijas būs pieejamas no 18. līdz 20. martam plkst.10-16, zvanot uz bezmaksas tālruni 116006.
Līdz 7.maijam vēlētāji var mainīt Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkni.

Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām šoreiz katrs vēlētājs sākotnēji tiek reģistrēts deklarētajai dzīvesvietai atbilstošajā vēlēšanu iecirknī. Ja tas nav balsošanai ērts, līdz 7.maijam to var mainīt uz jebkuru citu vēlēšanu iecirkni Latvijā vai ārvalstīs.

To iespējams darīt elektroniski, tiešsaistē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā. Pieteikumu par iecirkņa maiņu var iesniegt arī klātienē jebkuras pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē vai Latvijas pārstāvniecībā ārvalstīs.

Turklāt mainīt var uz jebkuru iecirkni, neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas vai īpašumu adreses. Iespējams, arī mainīt iecirkni uz kādu kas atrodas ārzemēs, vai otrādāk.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks 25. maijā no plkst. 7 rītā līdz 20.

Martā sākusies deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana. Tūlīt sekos otrais solis – vēlētāju informēšana, kurā vēlēšanu iecirknī viņi ir reģistrēti.
Dabas aizsardzības pārvalde pēdējo dienu laikā saņem arvien vairāk aculiecinieku zvanu par piejūrā cilvēku nepieskatītiem suņiem, kas mēģina kaitēt roņu mazuļiem - tos biedējot ar riešanu vai pat ievainojot. Suņa kodumu dēļ aprāvusies arī viena Rīgas Zoodārzā nogādātā ronēna dzīvība. Tādēļ dabas speciālisti aicina brīvdienās, baudot pastaigas pludmalē, suņus nelaist brīvsolī, bet turēt pie pavadas. Tā tiks pasargāti gan no jūras sildīties izlīdušie un bieži vien novārgušie ronēni, gan paši mājas mīluļi un to saimnieki.

“Pēdējās dienās teju katrs otrais zvanītājs, informējot par pludmalē atrastiem ronēniem, piesauc nepieskatītu suņu klātbūtni, kas vedina domāt, ka liela daļa sabiedrības tomēr vēl arvien neapzinās bīstamo situāciju. Gandrīz puse gadījumu, kad ronēni nonāk nāves briesmās, saistīti ar četrkājaino mājas mīluļu darbībām. Turklāt, satiekoties sunim un ronēnam, dzīvībai bīstama situācija veidojas ne vien mazajiem ronēniem, bet arī pašiem četrkājainajiem draugiem. Jāatceras, ka ronēns var būt slims ar kādu infekcijas slimību, ar kuru var inficēties arī kodējs. Infekcija, nonākot saskarsmē ar mīluli, var būt bīstama arī suņa saimniekam,” brīdina Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vecākais eksperts un ilggadējs roņu pētnieks Valdis Pilāts.

Tieši tādēļ, dodoties pludmales virzienā, svarīgi jau laikus suni piesiet pavadā. Savukārt, ja tas tomēr nav izdarīts, svarīgi maksimāli ātri reaģēt brīdī, kad izveidojas šī bīstamā situācija, pauž speciālists. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka arī cilvēkiem nav vēlams tuvoties roņu mazuļiem un tos bakstīt vai kaitināt. Kategoriski aizliegts tos dzīt atpakaļ jūrā. Visticamāk, tie no ūdens izlīduši, lai sasildītos un uzkrātu spēkus, un paši izvērtēs, kad nepieciešams atgriezties ūdenī. Ja ronēni ir apaļīgi un veselīgi, tie jāatstāj mierā un jāturas no tiem pa gabalu. Tiem tuvoties pieļaujams tikai gadījumos, kad ronēni izskatās novārguši, nevis vienkārši aizmiguši, vai pat ievainoti. Tad jāzvana Dabas aizsardzības pārvaldei pa tālruni 29198590.

Līdz šim brīdim Rīgas Zoodārzā nogādāti jau pieci novārguši un/vai ievainoti ronēni. Viens pogainais ronēns atceļojis no Igaunijas, savukārt četrus pelēko roņu mazuļus Zoodārzā nogādājuši Pārvaldes speciālisti no Latvijas piekrastes pludmalēm. Divi novārguši ronēni atvesti no Vidzemes puses - Saulkrastiem un Laučiem, viens - ar suņa koduma pazīmēm - no Jūrmalas, Kauguriem, savukārt pēdējais ronēns šajā ceturtdienā, novārdzis un ievainots, Zoodārzā nogādāts no Vakarbuļļiem.

Četri no ronēniem patlaban atrodas Zoodārza speciālistu aprūpē. Lai gan tie vēl arvien atrodas karantīnas apstākļos, un nav zināms, vai to stāvoklis un brūces ļaus viņiem izaugt lieliem, tomēr tie pamazām atkopjas - pelēkie ronēni maina savu balto pūku kažoku uz pieaugušajiem roņiem raksturīgo pelēko, Zoodārza speciālistu vadībā iepazīst zivis un mācās tās ēst. No laba prāta gan vēl tas nesanāk. Diemžēl Kauguros atrasto ronēnu glābt neizdevās. Ronēns atrasts un Zoodārzā nogādāts ar acīmredzamām suņa kodumu atstātām, pūžņot sākušām brūcēm galvā. Ievainojumi bija tik dziļi un dzīvībai bīstami, ka speciālistiem nācās pārtraukt dzīvnieka mokas, to iemidzinot.

Arī pēdējo Zoodārzā atrasto ronēnu no Vakarbuļļiem, kuru, ievainotu rejoša, nepieskatīta suņa sabiedrībā, pamanīja kāds aculiecinieks, varēja sagaidīt līdzīgs liktenis. Līdz Pārvaldes ekspertu ierašanās brīdim tas, novārdzis un, iespējams, no kāda ledus gabala savainots, bija slēpies mežā, kur bija nonācis cerībā paslēpties no uzglūnošajām briesmām.

Ronēni Rīgas jūras līča piekrastē lielākoties nokļūst no Igaunijas. Februārī un martā pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem, un līdz Latvijas pludmalei nokļūst peldus vai retos gadījumos uz dreifējošiem ledus gabaliem kā tas, piemēram, notika pirms gada Ventspils pusē. Roņu mazuļiem, kas pāragri atdalījušies no mātes un kuriem pašiem jāspēj sameklēt barību, iespējas izdzīvot ir nelielas. Viņi nav paspējuši ar mātes pienu uzņemt nepieciešamās uzturvielas pienācīga taukaudu slāņa uzaudzēšanai, kas palīdz aukstajā ūdenī izdzīvot.

Ik gadu Pārvalde, saņemot iedzīvotāju zvanus un izvērtējot katru konkrēto gadījumu, Rīgas Zoodārzā nogādā līdz desmit novārgušiem, ievainotiem ronēniem. Lielu daļu no tiem Zoodārza speciālistiem izdodas glābt un tie, veselīgi un dzīvotspējīgi, nonāk citos zoodārzos.
Atzīmējot 150.gadadienu, kopš krievu ķīmiķis Dmitrijs Mendeļejevs ķīmiskos elementus sastrukturēja vienotā sistēmā, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē tiks atklāta Mendeļejeva tabulu izstāde.

Mendeļejeva tabulu kolekciju RTU saņēmusi dāvinājumā no Iecavas vidusskolas ķīmijas skolotāja Mihaila Gorska. Skolotājs RTU dāvina kolekciju, lai plašāka auditorija varētu apskatīties, cik daudzveidīgi iespējams attēlot Mendeļejeva tabulu. Kolekcijā ķīmisko elementu periodiskā tabula atainota gan tradicionālā veidā - uz papīra, gan arī uz krūzēm, datorpeles paliktņiem, apģērba, piemēram, uz kaklasaitēm un pat uz kedām.

Gorskis tabulas sācis kolekcionēt pavisam nejauši. 1979.gadā viņš, apmeklējot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ķīmijas skolotāju semināru, saņēmis saviesīgā pasākuma ielūgumu, uz kura bija uzdrukāta Mendeļejeva tabula. Ielūgums kļuvis par pirmo kolekcijas eksponātu. Vēlāk skolotājs eksponātus gan pats vedis no malu malām - Īrijas, Lielbritānijas, Portugāles, Spānijas, Itālijas, Holandes, Beļģijas, Dānijas, Krievijas un citām valstīm, gan arī viņam tabulas dāvinājuši kolēģi.

Gorskis sadarbībā ar Daugavpils Universitātes profesoru Sergeju Osipovu, izmantojot programmu "CorelDRAW", izveidojis savu Mendeļejeva tabulu, kuras izmērus iespējams pielāgot dažādām telpām. Šo tabulu, mācoties ķīmiju, izmanto gan Gorska skolēni Iecavā, gan daudzās citās Latvijas skolās.

Izstādes "Ķīmisko elementu periodiskā tabula - no Mendeļejeva līdz šodienai (1869-2019)" atklāšana notiks 21.martā plkst.11.
Ceturtdien, 21.martā, plkst.19 teātra namā "Jūras vārti" ar jaunu koncertprogrammu "Vakars Itālijā" uzstāsies Nacionālo bruņoto spēku (NBS) orķestris.

Pirmo reizi pie diriģenta pults būs Itālijas Bruņoto spēku orķestra Mākslinieciskais vadītājs un diriģents pulkvedis Patricio Espozito.

Koncertprogrammā iekļauti populāri un arī muzikāli izaicinoši dažādu valstu komponistu darbi, īpaši akcentējot Itālijas autorus. 19.gadsimta itāļu operu klasiķa Džoakīno Rosīni daiļradi pārstāvēs uvertīra no operas "Itāliete Alžīrā", 20.gadsimtu iekrāsos Ottorino Respīgī simfoniskās poēmas "Romas pīnijas" pārlikums pūtēju orķestrim, savukārt 21.gadsimtu raksturos koncerta viesdiriģenta kompozīcija "Estroverso". Tāpat koncertā tiks izpildīti skaņdarbi, kas atceļojuši no Anglijas un Amerikas un būs kā kontrasts "vakaram Itālijā" stāstīja NBS orķestra priekšnieka vietnieks kapteiņleitnants Guntis Kumačevs.

Koncerta viesdiriģents pulkvedis Espozito dzimis un mācījies Romā, Svētās Cecīlijas konservatorijā. Viņa komponētie skaņdarbi ir atskaņoti vadošajos Itālijas un ārvalstu mūzikas festivālos.

Ieeja koncertā - bez maksas.
Vēl viena aromātiskā svece, pārāk lielas čības, nekur neliekama dekoratīvā figūriņa vai kārtējā krūzīte ar muļķīgu uzrakstu – kuram gan kādreiz nav nācies saņemt dāvanu, kas labākajā gadījumā neiepriecina! Toties, ja dāvinātājs tomēr pasniedzis patiesi “nejēdzīgu” dāvanu, 39% it nemaz nemulst un atdāvina to kādam citam, liecina  PZU grupas veiktā aptauja. Laba un jēgpilna Latvijas iedzīvotāju skatījumā ir tāda dāvana, kas ir pārdomāta un praktiski pielietojama. Vairāk nekā puse (54%) Latvijas iedzīvotāju svētkos labprāt saņemtu dāvanu karti.

Dāvanu kartes vidēji augstāk novērtē iedzīvotāji, kas dzīvo ārpus lielajām pilsētām (65%), turklāt tās par jēdzīgām dāvanām atzīst respondenti teju visās vecuma grupās. Latvijas iedzīvotāji nepeļ arī pašdarinātas dāvanas. Gandrīz trešdaļa jeb 29% aptaujāto priecājas par pašdarinātām dāvanām un skaistiem pārsteigumiem. Tomēr jārēķinās, ka pašdarinātas dāvanas retāk – vien 20% gadījumu – izraisīs patiesu smaidu to cilvēku sejās, kuru ienākumi nepārsniedz 500 eiro.

Ja esat nolēmuši iegādāties dāvanu draugam, kolēģim vai ģimenes loceklim, jāņem vērā, ka laba un jēgpilna dāvana Latvijas iedzīvotāju skatījumā ir pārdomāta un pielietojama. Visbiežāk nežēlastībā krīt dāvanas, kas iegādātas “ķeksīša” pēc – uz to norāda 78% aptaujāto, otrajā vietā atstājot dāvanas, kam trūkst praktiska pielietojuma – par tādām nepriecāsies gandrīz puse iedzīvotāju. Izteikti noraidoša attieksme pret dāvanām bez praktiska pielietojuma ir cilvēkiem, kas dzīvo ārpus pilsētām (52%). Visvairāk par praktiski pielietojamām dāvanām priecājas vīrieši un cilvēki vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Taču katram gadījumam pirms praktiskas dāvanas izvēles ir vērts atcerēties bērnību, kad ziepes vai dvielis spēja sagādāt briesmīgu vilšanos, un padomāt, vai kaut kas pa šiem gadiem ir mainījies. Ja nē – visticamāk, jūs neesat vienīgais. 

Dāvanu nejēdzīgums patērētāju uztverē ir visnotaļ nenoteikts koncepts, un lielai daļai Latvijas iedzīvotāju neviena dāvana nešķiet tik nejēdzīga, lai nevarētu kādreiz noderēt. Par to liecina 57% iedzīvotāju piekoptā stratēģija, viņuprāt, nelietderīgās vai nejēdzīgās dāvanas noglabājot vēlākam laikam. Sevišķi raksturīgi tas ir vīriešiem: 66% vīriešu pretstatā 50% sieviešu izvēlas dāvanu noglabāt nenoskārstai vajadzībai.
Dalīšanās ar līdzcilvēkiem ir otra izplatītākā stratēģija, ko piekopj nejēdzīgo dāvanu saņēmēji: ja saņemtā dāvana pašam neiet pie sirds, 39% gadījumu tā tiek kādam atdāvināta; 31% uzskata tās par noderīgām labdarībai, bet 9% laiž darbā biznesmeņa iemaņas un šādas dāvanas pārdod.

Protams, nevar nerēķināties ar smalko gaumes jautājumu, kur pat ar vislabākajiem nodomiem var itin viegli nošaut greizi. Tomēr šādā gadījumā jums ir cerības uz piedošanu, jo pret dāvanām, kas neatbilst saņēmēja gaumes izjūtai, tiek izrādīta salīdzinoši augstāka tolerance – tādas dāvanas par nejēdzīgām atzīst 37% aptaujāto. Mēdz teikt, ka otram vajag dāvināt to, kas pašam ļoti patīk. Ja nu jums misējies uzdāvināt otram to, kas nepelna atzinību, iespējams, varat vienoties ar dāvanas saņēmēju, lai atdāvina kāroto lietu jums. 
Aptauja tapusi sadarbībā ar Snapshots 2019. gada martā.

Katra gada 14. marts ir datums, kad matemātikas entuziastiem ir iespēja atzīmēt savus svētkus jeb Pī dienu. Datums izvēlēts par godu skaitlim Pī – 3,14. Svētkus 1988. gadā aizsāka amerikāņu fiziķis Harijs Šovs, kurš šo dienu ierosina atzīmēt, staigājot istabā uz riņķi un ēdot augļu pīrāgus.

Pasaulē šajā dienā tiek rīkoti dažādi tematiskie pasākumi un svētki vislielāko atzinību gūst tieši matemātikas un skaitļu mīļotāju vidū.

Pī skaitlis ir ļoti svarīgs matemātikā un zinātnē. Tas ir neatņemama sastāvdaļa riņķa laukuma un perimetra aprēķinos. Pī ir riņķa līnijas garuma attiecība pret diametru. Ja jums ir zināms diametrs, varat viegli aprēķināt perimetru un otrādi.

Pī ir iracionāls skaitlis, praktiski to nevar uzrakstīt precīzi. Vienkāršiem vārdiem sakot, cipari aiz komata ir bezgalīgi daudz. Mūsdienās ir izskaitļota Pī vērtība, kur ciparu aiz komata ir  10 triljoni. 

Pī skaitlim tiek piedēvētas noslēpumainas un pat dievišķas īpašības.

Viens no veidiem, kā mājas apstākļos var aprēķināt aptuveno Pī vērtību, ir izmantojot Bufona adatas metodi. Jums būs nepieciešamas vienāda garuma adatas, sērkociņi, vai citi sīkumi - vēlams vairāk kā 100. Uz A3 lapas jāsavelk paralēlas līnijas - tā, lai atstarpe starp līnijām būtu divreiz lielākā par sērkociņu garumu. Pēc tam izmētājat sērkociņus pa lapu un izskaitiet tos, kuri krusto kādu līniju. Tad izdaliet kopējo sērkociņu skaitu ar to sērkociņu skaitu, kuri krustoja līnijas. Rezultātam vajadzētu būt ļoti aptuvenam Pī. Jo vairāk sērkociņus izmantosiet, jo precīzāks būs rezultāts.
Nākamnedēļ eksperimentālā kārtā Rīgas sabiedriskajā transportā brauks kontrolieri neformālā apģērbā, lai noskaidrotu, cik daudz pasažieru pārvietojas īsos maršruta posmos, nepērkot biļeti, pastāstīja "Rīgas satiksmes" valdes loceklis Jānis Meirāns.

Šādu pilotprojektu plānots īstenot, lai aplēstu, cik daudz ienākumu "Rīgas satiksme" zaudē minēto negodīgo pasažieru dēļ.
"Runa ir par īsām distancēm, piemēram, braucot pāri Akmens tiltam. Mūsu mērķis nav tagad ķert visus pie rokas un spiest ko darīt, taču mums ir jābūt kompleksam redzējumam, lai saprastu, cik daudz naudas šādā veidā neiegūstam," sacīja amatpersona. Uz iegūto datu bāzes tiks izstrādāts turpmākās rīcības plāns, iespējams, ieviešot arī pastiprinātas kontroles pasākumus transportlīdzekļos.

Cik un kādos maršrutos šādi kontrolieri varētu tikt ieviesti, Meirāns neatklāja, lai saglabātu datu objektivitāti.
Plānots, ka nākamnedēļ katram vēlētājam uz deklarētās dzīvesvietas adresi tiks nosūtīta informatīva vēstule (paziņojums) par Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Paziņojumā ir iekļauta informācija par Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienu, vēlēšanu iecirkni, kura sarakstā vēlētājs iekļauts, vēlētāja kārtas numuru iecirkņa vēlētāju sarakstā, iecirkņa darba laiku vēlēšanu dienā un iepriekšējās balsošanas dienās, kā arī cita noderīga informācija par vēlēšanām.

• Pavisam tiks sagatavoti un vēlētājiem izsūtīti 1 388 858 paziņojumi, kuru kopējais svars veido aptuveni 17 tonnas. Lai nodrukātu šādu skaitu vēstuļu, nepieciešamas divas diennaktis.
• Paziņojuma drukāšanas izmaksas ir 0,102 eiro bez PVN vienam vēlētājam, sūtījumu piegādes izmaksas – 0,215 eiro bez PVN vienam vēlētājam.

Kā rīkoties vēlētājam, kurš paziņojumu nesaņems?
Ja tuvāko divu nedēļu laikā vēlētājs paziņojumu nesaņem, savs vēlēšanu iecirknis jānoskaidro pašam. To var izdarīt:
- tiešsaistē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā www.pmlp.gov.lv sadaļā
“E-pakalpojumi/Vēlēšanas” izvēloties e-pakalpojumu „Vēlēšanu iecirkņa noskaidrošana”;
- zvanot uz Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālruni 67049999. Tālruņa darba laiks – darba dienās no pulksten 8.00 līdz 20.00, 24. un 25. maijā - no pulksten 7.00 līdz 24.00.

Vai paziņojums jāsaglabā līdz vēlēšanām?
Tas ir ieteicams, tomēr paziņojums nav balsošanas dokuments, tam ir tikai informatīva nozīme. Balsošanas dokuments Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir pase vai personas apliecība (eID). Vēlētājiem, kuriem ir tikai personas apliecība, šajās vēlēšanās vēlētāja apliecība nav nepieciešama.

Vai vēlēšanu iecirkni var nomainīt?
Vēlētāji vēlēšanu iecirkni var nomainīt līdz 7. maijam, izvēloties balsošanai jebkuru citu vēlēšanu iecirkni Latvijā vai ārvalstīs. Vēlēšanu iecirkņu saraksts pieejams www.cvk.lv. Vēlēšanu iecirkņu saraksts ārvalstīs būs pieejams 16. martā.

Iecirkni var nomainīt elektroniski, tiešsaistē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā www.pmlp.gov.lv sadaļā “E-pakalpojumi/Vēlēšanas” izvēloties e-pakalpojumu „Vēlēšanu iecirkņa noskaidrošana un maiņa”. Lai nomainītu iecirkni elektroniski, ir nepieciešams autentificēties, izmantojot droša elektroniskā paraksta viedkarti vai personas apliecību (eID) vai izmantojot internetbankas autentifikācijas līdzekli.

Pieteikumu par iecirkņa maiņu var iesniegt arī klātienē jebkuras pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā. Šajā gadījumā, jāuzrāda pase vai personas apliecība.

Kā rīkoties vēlētājam, kurš vēlēšanu dienā nevar nobalsot savā vēlēšanu iecirknī?
Eiropas Parlamenta vēlēšanās būs iespēja nobalsot iepriekš. Iepriekšējā balsošana notiks trīs dienas pirms vēlēšanu dienas šādos laikos:
- trešdien, 22. maijā: no plkst. 17.00 – 20.00;
- ceturtdien, 23. maijā: no plkst. 9.00 – 12.00;
- piektdien, 24. maijā: no plkst. 10.00 – 16.00.

Vēlētāji, kuri vēlēšanu iecirknī nevar nokļūt veselības stāvokļa dēļ, šo vēlētāju aprūpētāji, vai vēlētāji, kuri aprūpē slimu bērnu, no 20. maija varēs pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Lai izmantotu šo iespēju, vēlētājam vēlēšanu dienā jāatrodas sava iecirkņa teritorijā.
Izņēmums ir vēlētāji slimnīcā, kuri balsošanu slimnīcā no 20. maija varēs pieteikt vēlēšanu iecirknī, kas apkalpos attiecīgo slimnīcu. Balsošana slimnīcā tiks organizēta iepriekšējās balsošanas dienās un vēlēšanu dienā vēlētājiem, kuri slimnīcā nokļūs pēc iepriekšējās balsošanas beigām.

Iepriekšējās balsošanas dienās balsošana tiks organizēta arī ieslodzījuma vietās.
Tāpat balsošana tiks organizēta arī karavīriem un zemessargiem, kuri pilda dienesta pienākumus starptautisko operāciju rajonos.
Vēlētājiem ārvalstīs

Latvijas pilsoņi, kuri dzīvo ārvalstīs, EP vēlēšanās var piedalīties, balsojot pa pastu vai kādā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem. Gan pasta balsošanai, gan balsošanai vēlēšanu iecirknī ārvalstīs jāreģistrējas iepriekš.

Pasta balsošanai iespējams reģistrēties:
- no 16. marta līdz 13. aprīlim diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās,
- no 16. marta līdz 25. aprīlim – pasta balsošanas iecirknī Rīgā, Centrālās vēlēšanu komisijas telpās, Smilšu ielā 4.
- no 16. marta līdz 25. aprīlim – tiešsaistē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā www.pmlp.gov.lv sadaļā “E-pakalpojumi/Vēlēšanas” izvēloties e-pakalpojumu Reģistrācija balsošanai pa pastu vēlētājiem, kuri uzturas ārvalstīs.

Balsošanai vēlēšanu iecirknī ārvalstīs jāreģistrējas no 16. marta līdz 7. maijam Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, jebkurā dzīvesvietas deklarēšanas iestādē Latvijā vai tiešsaistē, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā www.pmlp.gov.lv sadaļā “E-pakalpojumi/Vēlēšanas”, izvēloties e-pakalpojumu Vēlēšanu iecirkņa noskaidrošana un maiņa.
Informācija citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijā

Papildu informācija
www.cvk.lv
www.pmlp.gov.lv
www.eiropas-velesanas.eu
Facebook Draugiem Twitter Instagram