Gadījumos, kad ienākumi 2018. gadā bijuši mainīgi un tie atšķiras no iepriekšējā gada ienākumiem, var rasties situācija, ka gada laikā ir piemērots lielāks Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētais neapliekamais minimums vai zemāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, nekā aprēķinot nodokli visam gada kopējam faktiski saņemtajam ienākumam. Tādējādi rodas situācija, ka 2018. gada laikā nodokļi nav samaksāti pilnā apmērā un veidojas nodokļa starpība jeb piemaksa, kas ir jāsamaksā, tā portālam delfi.lv skaidro Finanšu ministrija.

Lai nodrošinātu iespēju izmantot diferencētā neapliekamā minimuma priekšrocības taksācijas gada laikā, tika ieviests VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums, kas pamatojas uz nodokļa maksātāja pirmstaksācijas periodā gūtajiem ienākumiem. Ieviešot šīs izmaiņas, sistēma kļuvusi sarežģītāk administrējama. Nosakot prognozējamo mēneša neapliekamo minimumu, VID rīcībā nevar būt visa informācija par taksācijas gada laikā gūto ienākumu, kā arī nodokļa maksātāja specifisko situāciju. Tādējādi iespējams, ka VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums tomēr ir noteikts lielāks nekā cilvēks ir tiesīgs piemērot, ņemot vērā viņa faktiskos taksācijas gada ienākumus.

FM un VID ir aicinājuši iedzīvotājus, kuru ienākumiem tiek piemērots IIN, sekot līdzi tam, vai gada laikā piemērotie nodokļu atvieglojumi un VID prognozētais neapliekamais minimums atbilst viņu kopējiem gada ieņēmumiem. No tā ir atkarīgs, vai, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, valsts nodokli atmaksās vai arī tas būs jāpiemaksā.

Nodokļa aprēķinus ietekmē ieviestā progresīvā IIN likme un diferencētais neapliekamais minimums. 2018. gadā abu minēto likmju lielums ir atkarīgs no kopējiem gada laikā gūtajiem ienākumiem, tātad – ne tikai no darba algas.

Gadījumos, kad ienākumi 2018. gadā bijuši mainīgi un tie atšķiras no iepriekšējā gada ienākumiem, var rasties situācija, ka gada laikā ir piemērots lielāks VID prognozētais neapliekamais minimums vai zemāka IIN likme, nekā aprēķinot nodokli visam gada kopējam faktiski saņemtajam ienākumam. Tādējādi rodas situācija, ka 2018. gada laikā nodokļi nav samaksāti pilnā apmērā un veidojas nodokļa starpība jeb piemaksa, kas ir jāsamaksā.

Pienākums piemaksāt nodokli var rasties šādām iedzīvotāju grupām:

personām, kuras pagājušajā gadā nav strādājušas pilnu gadu, vai personām, kurām iepriekš nav bijuši ienākumi (piemēram, māmiņas, kas atgriežas darbā, personas, kuras nesen uzsākušas darba gaitas);
personām, kurām ir vairāki ienākumu avoti (piemēram, papildus darba algai saņem arī autoratlīdzību vai pensiju);
personām, kuras ir mainījušas darba devēju.

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, sistēma automātiski aprēķinās atbilstošo nodokļu likmi un gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ņemot vērā faktiski gūtos ienākumus gada laikā, proti, sistēma automātiski izrēķinās, vai radusies nodokļa piemaksa vai pārmaksa.
Ja iedzīvotājs nebūs iesniedzis deklarāciju, taču viņam būs izveidojies maksājamais nodoklis, VID katru iedzīvotāju informēs, nosūtot vēstuli EDS kontā vai pa pastu uz personas deklarēto dzīves vietas adresi.

Ja ienākumi ir mainīgi, izmantojot savu EDS kontu, jau savlaicīgi var novērst papildu nodokļa maksājumu.
Jāatgādina, ka, ja nodokļa maksātājs jau taksācijas gada laikā nav izmantojis kādu no likuma piedāvātajām iespējām, lai novērstu nepieciešamību piemaksāt IIN (piemēram, atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas u.c.), var rasties situācija, ka šāds IIN piemaksas pienākums rodas, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Ja cilvēks līdz šim nav veicis saimniecisko darbību, saņēmis ienākumus ārvalstīs un citus ienākumus, kuru gūšanas gadījumā jau līdz šim bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, viņam varētu trūkt zināšanu un pieredzes par gada ienākuma deklarācijas iesniegšanu un IIN piemaksas veikšanu.

Lai iedzīvotājiem atvieglotu šo sistēmu, šā gada 26. februārī, valdība apstiprināja grozījumus likumā par IIN. Tie paredz pagarināt IIN samaksas termiņu par 2018. un 2019. taksācijas gadu vismazāk aizsargātajām nodokļa maksātāju grupām, kas, iespējams, pirmo reizi iesniedz gada ienākumu deklarāciju un veic IIN piemaksu. Tādējādi plānots maksimāli atvieglot pierašanu pie jaunās kārtības.

Izmaiņas likumā par IIN paredz noteiktām, vismazāk aizsargātām maksātāju grupām noteikt pārejas periodu, kura laikā maksātājam būs iespēja iepazīties ar jauno kārtību. Gada ienākumu deklarācija par 2018. vai 2019. gadu šādiem maksātājiem ir jāiesniedz likumā noteiktajā termiņā – no 2019. gada vai attiecīgi no 2020. gada 1. marta līdz 1. jūnijam. Savukārt 2018. un 2019. gada ienākumu deklarācijā aprēķinātā nodokļa samaksas termiņš pagarināts līdz 2020. gada 1. decembrim.

Likumprojektā paredzēto IIN samaksas termiņa pagarinājumu varēs izmantot maksātāji, kam veidojas IIN piemaksa (pamatā uz diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas pamata) un gada ienākums nepārsniedz 20 004 eiro, t.i., zemo un vidējo algu saņēmēji, arī autoratlīdzību saņēmēji, ja šīs personas negūst cita veida ienākumus (piemēram, ienākumu no saimnieciskās darbības, vai maksātāji, kas gūst ienākumu ārvalstīs, vai gūst ienākumu, kam nepiemēro diferencēto neapliekamo minimumu).

Savukārt attiecībā uz personām, kurām arī līdz šim bija pienākums sniegt gada ienākumu deklarāciju un veikt IIN piemaksu (piemēram, saimnieciskās darbības veicējiem), saglabājas līdzšinējā IIN maksāšanas kārtība un netiek attiecināts pārejas noteikumos noteiktais IIN samaksas termiņa pagarinājums.

Atgādinām, ka maksātājam pastāv arī iespēja iesniegt čekus par attaisnotajiem izdevumiem. Tas nozīmē, ka ar šādi radušos IIN pārmaksu varēs segt vai samazināt par attiecīgo taksācijas gadu maksājamo IIN.

Jāatgādina, ka jaunā nodokļu sistēma tika ieviesta ar 2018. gada 1. janvāri. Tā nodrošina taisnīgāku nodokļa piemērošanu atkarībā no gūtā ienākumu apmēra.

Pēc 2019. gada budžeta apstiprināšanas valdība plāno sākt darbu pie 2020. gada budžeta un pie nodokļu sistēmas pārskatīšanas.
Visas partijas valdībā ir vienojušās - šogad nekādi nodokļu grozījumi netiks veikti. Atklāts jautājums paliek - vai izmaiņas iespējamas nākamgad vai tikai pēc diviem gadiem.  

Pagaidām gan vienīgais risinājums, ko Finanšu ministrija piedāvā jau šogad – pagarināt nodokļu parāda atmaksas termiņu un ļaut mazo un vidējo algu saņēmējiem samaksāt to līdz nākamā gada beigām.
Avots: delfi.lv; Finanšu ministrijas resursi; LETA
Eiropas Parlamenta (EP) Transporta un tūrisma komiteja rosina pāreju uz tā dēvēto ziemas un vasaras laiku atcelt no 2021. gada. Deputātu balsojums par šo jautājumu varētu notikt jau šā mēneša beigās.

Par sezonālās laika maiņas atcelšanu nobalsoja divas trešdaļas komitejas deputātu, tostarp ietekmīgās Tautas partijas grupas pārstāvji. Čehiju pārstāvošais  Pāvels Svoboda debatēs uzsvēra, ka laika griešana nav devusi  gaidītos rezultātus, piemēram, elektroenerģijas ekonomiju. Savukārt no ārstiem saņemti nopietni brīdinājumi par laika maiņas radītajiem riskiem cilvēku veselībai.

Vienlaikus deputāti informēja, ka dalībvalstis varēs izvēlēties, vai saglabāt tā dēvēto vasaras vai ziemas laiku.

Bloka dalībvalstīm gada laikā būs jāinformē Eiropas Komisija par izvēli, un vēlāk eksperti risinās problēmas, ko var radīt iespējami atšķirīgie lēmumi.
Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2018" ieguvuši Anna Rancāne, grupa "Bez PVN", apvienība "Latgalīšu Reps", raidījums "Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku", Ontona Slišāna jubilejas gads Ziemeļlatgalē un citi.

Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināts mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks. Pateicoties Zvejsalnieka darbam, Rēzeknē ir viena no labākajām mākslas vidusskolām Latvijā, nodibināta vienīgā Latvijas Mākslas akadēmijas filiāle ārpus Rīgas, kas ir pamats veselai mākslinieku paaudzei Latgalē, izveidots Rēzeknes mākslas nams ar vienīgo pastāvīgo Latgales mākslinieku darbu ekspozīciju pasaulē, uzsvēra Husare. Zvejsalnieks ir pieminekļa "Vienoti Latvijai" atjaunošanas darbu vadītājs, Latvijas atmodas virzītājs Rēzeknē, Latgalē.

"Boņuka" balvu Anna Rancāne saņēma par krājumu "Prīca i klusiešona", Kārlis Kazāks par raidījumu "Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku" par Ludzas izloksni.

Tāpat balvu saņēma vijolniece Aija Īzāka un apvienība "Teksasys latgalīši" par albumu "Dvieselis steigys", Annele Slišāne par projekta un izstādes "#100dečiLatvijai" rezultāta izdošanu grāmatā, apvienība "Latgalīšu Reps" par albumu "Žārei gaļi", dokumentālās filmas "Latgalīši Pīterpilī" veidotāji, dziesmu grāmatas un CD bērniem "Zalta puče" veidotāji, kā arī koncepts "Nameiz", Jānis Skutelis un "Benji Knewman".

Līdz šim balvas "Boņuks" katru gadu pasniegtas vismaz 18 nominācijās, taču, sākot jaunu balvas desmitgadi, balvas saņēmēju skaits samazinājies līdz 11. Turpmāk balvai arī nebūs atsevišķi izvirzītu nomināciju, bet pretendentus varēs iesniegt trīs kategorijās, no kurām balvas žūrija izvēlēsies desmit balvas saņēmējus - aktivitātes, personības, notikumus, darbus, bez kuriem visvairāk nebūtu iedomājama latgaliskā kultūra 2018.gadā. Viena balva nemainīgi tiks pasniegta par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā.

Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" mērķis ir veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. Iesniegtos pieteikumus izvērtēs latgalisko kultūrvidi vai attiecīgo balvas nozari pārzinoša žūrija vismaz 25 cilvēku sastāvā.

Balva pirmo reizi tika pasniegta 2009.gadā, bet kopš 2013.gada balvu rīko Latgales vēstniecības "Gors" komanda. "Boņuks" vēl arvien ir vienīgā balva, kas īpaši izceļ un godina sasniegumus un paveikto latgaliskās kultūras dzīvē.
Nupat jau 91 reizi  pasniegtas ASV Kinoakadēmijas balvas jeb "Oskari". 

Režisora Pītera Farellija kinolente "Green Book" ("Ceļvedis") un meksikāņu režisora Alfonso Kuarona drāma "Roma" katra ieguvusi trīs "Oskarus", tostarp "Green Book" atzīta par labāko filmu.

"Oskari" filmai "Green Book" piešķirti arī par labāko oriģinālo scenāriju un par labāko otrā plāna aktiera tēlojumu, par  ko godalgots Maheršala Ali.

Kuarons saņēmis "Oskaru" kā labākais režisors un "Roma" tika godalgota arī kā labākā filma svešvalodā un par labāko operatora darbu.
"Oskaru" kā labākais aktieris ieguvis Rami Maleks par lomu filmā "Bohemian Rhapsody" ("Bohēmista rapsodija").

Par labāko aktrisi atzīta Olīvija Kolmena par tēlojumu filmā "The Favourite" ("Favorīte").

Kaut arī par favorīti cīņā par labākās filmas "Oskaru" tika uzskatīta Kuarona "Roma", ceremonijas prestižākā godalga tika Farellija pilsoņtiesību problemātikas komēdijdrāmai "Green Book". "Viss stāsts ir par mīlestību. Tas ir par savstarpējo mīlestību par spīti atšķirībām un par to, lai atrastu patiesību, kas mēs esam," sacīja "Green Book" režisors Farellijs.

"Green Book", kas vēsta par atzītu melnādaino pianistu, kurš turnejas laikā 60.gados ASV segregētajos Dienvidos sadraudzējas ar savu balto šoferi, uzvarēja septiņu filmu konkurencē.

Ceremoniju atklāja britu rokgrupa "Queen", solista pienākumus veicot amerikāņu dziedātājam Ādamam Lambertam, ar dziesmu "We Will Rock You" un "We Are the Champions" minipopūriju. Filma "Bohemian Rhapsody", kas vēsta par "Queen" solistu Frediju Merkūriju, bija nominēta septiņām balvām un ceremonijā saņēma visvairāk "Oskaru" - četrus. Līdzās Maleka aktierdarba godalgai filma saņēma arī balvas par skaņas montāžu, skaņas pārklājumu un filmas montāžu. "Es varbūt nebiju acīmredzamā izvēle, bet, man šķiet, tas nostrādāja labi," saņemot balvu, sacīja Maleks.

Kuarona filma "Roma" - melnbaltā oda bērnībai un sievietei, kas viņu uzaudzinājusi - bija Holivudas balvu sezonas favorīte. Kaut arī, ievērojot straumēšanas uzņēmuma "Netflix" ierasto stratēģiju, kinoteātros tā bija izrādīta neilgu laiku, filma bija nominēta desmit kategorijās.

Arī "The Favourite" bija nominēta desmit godalgām, bet saņēma tikai vienu - labākās aktrises "Oskaru". Tiesa gan, šāda Kinoakadēmijas izvēle daudziem bija pārsteigums, jo šī balva par veikumu filmā "The Wife" ("Neviens nav ideāls") tika prognozēta aktrisei Glennai Klouzai, kas balvu sezonā jau tikusi godalgota ar vairākām balvām, arī "Zelta globusu".

Filma "A Star is Born" ("Zvaigzne ir dzimusi"), kas iemantojusi publikas atzinību, saņēma tikai vienu statueti. Tā tika "Lady Gaga" dziesmai "Shallow" kategorijā "Labākā oriģināldziesma".  "Es esmu smagi strādājusi ilgu laiku, un lietas būtība nav par uzvarēšanu. Bet lietas būtība ir par nepadošanos. Ja tev ir sapnis, cīnies par to," saņemot balvu, sacīja "Lady Gaga".

Daudz cildinātā biogrāfiskā filma par bijušā ASV viceprezidenta Dika Čeinija dzīvi "Vice" ("Vara") "Oskaru" ceremonijā tika godalgota vienīgi par frizūrām un grimu. 

Saņemot "Oskaru" par labāko adaptēto scenāriju, filmas "BlacKkKlansman" ("Melnais KKKlanmens") režisors Spaiks Lī aicināja vēlētājus 2020.gada ASV prezidenta vēlēšanās "būt vēstures pareizajā pusē".

Supervaroņu filma "Black Panther" (Melnā pantera"), kuras kases ienākumi pārspēja visu pārējo labākās filmas godalgai nominēto darbu ieņēmumus, tika godalgota ar trim balvām - par labāko oriģinālmūziku, labāko scenogrāfiju un tērpu dizainu.

Kā labākā otrā plāna aktrise godalgota Redžīna Kinga par lomu kinolentē "If Beale Street Could Talk" ("Bilstrītas blūzi").Par labāko animācijas filmu atzīta "Spider-Man: Into the Spider-Verse" ("Zirnekļcilvēks: Ceļojums Zirnekļpasaulē").

Kā labākā dokumentālā filma godalgota "Free Solo".

Kategorijā "Labākais adaptētais scenārijs" apbalvoti Spaiks Lī, Čārlijs Vahtels, Deivids Rabinovics un Kevins Vilmots par darbu pie filmas "BlacKkKlansman" scenārija.

Par labāko oriģinālmūziku "Oskaru" saņēmis Ludvigs Jēransons par mūziku filmai "Black Panther".


Saeima jau devīto gadu aicina jauniešus piedalīties projektā “Jauniešu Saeima” un kandidēt uz 9.Jauniešu Saeimu. Vēlēšanas šogad ilgs no 25.februāra līdz 7.aprīlim.

Lai iekļūtu 9.Jauniešu Saeimā, jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem tiek aicināti pieteikt savu ideju virtuālajās vēlēšanās interneta vietnē - vēlēšanu platformā - www.jauniesusaeima.lv. Iesaistīties projektā aicināti gan Latvijā, gan ārpus valsts dzīvojošie jaunieši. Katrs jaunietis kandidē atsevišķi un kā sava veida vēlēšanu programmu piedāvā kādu sev svarīgu ideju.

Šīgada temats - “Jaunietis. Latvija. Eiropas Savienība” - ir saistīts ar maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un jaunieši pasākumā rosināti diskutēt par aktuāliem jautājumiem, apzinoties sevi ne tikai kā daļu no Latvijas, bet arī Eiropas Savienības (ES).

Vēlēšanās jaunieši savu ideju aicināti pieteikt par kādu no četrām tēmām - jaunietis ES, jaunietis sabiedrībā, izglītības iespējas un ES nākotne -, lai klātienē Saeimas namā runātu par iesaistīšanos politiskajos procesos, latviskās identitātes saglabāšanu ārpus Latvijas, ikdienas norisēm sabiedrībā, jauniešu izglītības iespējām dažādās programmās un Eiropas Savienības dienaskārtības jautājumiem.

9.Jauniešu Saeimā ievēlētie 100 jaunieši, par kuru idejām būs saņemts lielākais balsu skaits, 26.aprīlī pulcēsies Saeimas namā, lai klātienē iepazītu likumdevēja darbu un no parlamenta tribīnes uzrunātu vienaudžus par aktuālām tēmām Latvijas un ES nākotnes veidošanā.

Darbība Jauniešu Saeimā ir pietuvināta reālajam parlamenta darbam - likumu izstrādes procesam komisijās un Saeimas sēdēs. 9.Jauniešu Saeimas deputātiem būs iespēja strādāt četrās nozaru komisijās: Ārlietu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu, Izglītības, kultūras un zinātnes un Eiropas lietu komisijā. Plānots, ka pēc darba komisijās, ko vadīs Saeimas nozaru komisiju priekšsēdētāji, notiks Jauniešu Saeimas sēde, un to vadīs Saeimas priekšsēdētāja.

Sekot projekta aktivitātēm var sociālajos tīklos www.twitter.com/JauniesuSaeima, www.draugiem.lv/jauniesusaeima, www.facebook.com/projektsjauniesusaeima, www.youtube.com/JauniesuSaeima un www.flickr.com/jauniesusaeima.
Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais šā gada ronēns.

Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina atpūtniekus būt uzmanīgiem un, sastopot piekrastē ronēnus, tiem netuvoties un tos netraucēt – tie visticamāk piekrastē izlīduši sasildīties un uzkrāt spēkus.

Eksperti norāda, ka Saulkrastos sastaptais ronēns ir dzīvotspējīgs – tam nav redzamu kodumu pazīmju vai brūču.

Tā kā Rīgas līcis nav aizsalis, turklāt dabas procesu rezultātā šogad ronēni dabā dzimst nedaudz ātrāk, paredzams, ka tuvākajā laikā Latvijas piekrastē varēs sastapt arvien vairāk ronēnu.

“Patlaban grūti prognozēt, cik ronēnu jau varētu būt Latvijas pludmalēs, taču aicinām ikvienu iedzīvotāju, kas pamanījis roņu mazuli, rūpīgi ievērot galvenos pamatprincipus. Ja ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu. Savukārt, ja ronēns izskatās novārdzis, nevis vienkārši aizmidzis vai pat ievainots, jāzvana Dabas aizsardzības pārvaldei pa tālruni 29198590. Mēs izvērtēsim situāciju un nepieciešamības gadījumā sazināsimies ar Rīgas Zooloģisko dārzu,” aicina DAP Dabas aizsardzības departamenta vecākais eksperts un ilggadējs roņu pētnieks Valdis Pilāts.

Lai palīdzētu novērtēt roņu mazuļu stāvokli, visbiežāk apmeklētajās Rīgas jūras līča piekrastes teritorijās būs izvietoti arī informatīvi plakāti.

Ronēni Rīgas jūras līča piekrastē lielākoties nokļūst no Igaunijas. Februārī un martā pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem, un līdz Latvijas pludmalei nokļūst peldus vai retos gadījumos uz dreifējošiem ledus gabaliem kā tas, piemēram, notika pirms gada Ventspils pusē.

Roņu mazuļiem, kas pāragri atdalījušies no mātes un kuriem pašiem jāspēj sameklēt barību, iespējas izdzīvot ir nelielas. Viņi nav paspējuši ar mātes pienu uzņemt nepieciešamās uzturvielas pienācīga taukaudu slāņa uzaudzēšanai, kas palīdz aukstajā ūdenī izdzīvot. Tādēļ vēl jo būtiskāk, ieraugot pludmalē mazu ronēnu ar pūkas atliekām, to nedzīt atpakaļ ūdenī – visticamāk tas piekrastē sildās un uzkrāj spēkus.
Svarīgi arī ievērot, ka šajā periodā, pastaigājoties pa pludmali, ļoti būtiski pieskatīt suņus, kuri nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot.Tādēļ pastaigu laikā savus mīluļus ieteicams vest pavadā. Turklāt jāatceras, ka ronēns var būt slims ar kādu infekcijas slimību, ar kuru var inficēties arī kodējs.

Ik gadu DAP, saņemot iedzīvotāju zvanus un izvērtējot katru konkrēto gadījumu, Rīgas Zoodārzā nogādā līdz desmit novārgušiem, ievainotiem ronēniem. Lielu daļu no tiem Zoodārza speciālistiem izdodas glābt un tie, veselīgi un dzīvotspējīgi, nonāk citos zoodārzos vai arī tiek izlaisti atpakaļ Baltijas jūrā.
Avots: lsm.lv un Dabas aizsardzības pārvaldes info

Svētdien, 24.februārī, savas valsts 101.dzimšanas dienā, igauņi aicināti vienoties akcijā "Apkampsimies 20.19", atkārtojot tieši pirms gada aizsākto tradīciju,  kad visā Igaunijā cilvēki cits citu apskāva un sveica valsts simtgadē  tieši plkst.20.18.

Simtgades apkampšanās akciju ierosināja rīkot pazīstamais diriģents, Igaunijas Kordiriģentu asociācijas prezidents Hirvo Surva.

"Veltīsim mirkli sava laika tam, lai apskautu savus mīļos un pateiktos viņiem par laiku, ko viņi pavadījuši kopā ar mums," līdzpilsoņus  aicinājis Igaunijas simtgades komandas "ER100" vadītājs Jānuss Rohumā.
"Simtgades gadā mēs apkampāmies 20.18, šogad - 20.19, 2020.gadā to darīsim 20.20  un tā tālāk. Tāpat kā pērn, svinīgā pieņemšana pie prezidentes uz mirkli  tiks pārtraukta, lai tās dalībnieki varētu ar apskāvieniem cits citam  paust pateicību," viņš piebildis.

Tuvojoties pavasarim, tā vien gribas pilnu krūti ieelpot.
Tomēr vairākiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju tas var neizdoties.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem visizplatītākais mirstības cēlonis Latvijā ir sirds un asinsvadu slimības, kam seko onkoloģiskās saslimšanas, visbiežāk - plaušu un bronhu ļaundabīgie audzēji.

Februārī tiek atzīmēts vēža profilakses mēnesis, un varbūt šis ir piemērots brīdis, lai atteiktos no smēķēšanas, kas izraisa gan sirds, gan plaušu slimības, aicina farmaceite Ieva Zvagule.
Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā.
Tabakas degšanas blakusprodukti, kurus ieelpo ne tikai smēķētājs, bet arī viņa līdzcilvēki - pasīvie smēķētāji, ir līdzvērtīgi ķimikāliju ražotnei. 

Katra cigarete satur tādus produktus kā nikotīnu, kas ir insektu inde, amonjaku - tīrīšanas līdzekli, etiķskābi, arsēnu jeb žurku indi, metānu, kas parasti veidojas kanalizācijas caurulēs, kadmiju, kuru var atrast bateriju sastāvā, tuloulu jeb krāsu šķīdinātāju, svinu, acetonu un citas vielas. Ik pēc astoņām sekundēm pasaulē kāds priekšlaicīgi mirst no smēķēšanas izraisītajām sekām.

Pastāvīgiem smēķētājiem ir lielāks risks saslimt ar plaušu vēzi, infarktu, sirds mazspēju un citām potenciāli nāvējošām slimībām. Viena izsmēķēta cigarete saīsina dzīvi par aptuveni 11 minūtēm, turklāt regulārs smēķētājs Latvijā cigarešu iegādei tērē 600-1200 eiro gadā.
Jāņem vērā, ka cigaretes aizstāšana ar citu tabakas izstrādājumu nebūs risinājums - veselībai ir kaitīgi visi tabakas produkti, arī ūdenspīpes, šņaucamā vai košļājamā tabaka, cigāri, elektroniskās cigaretes. Turklāt veselības apdraudējums nav vienīgais risks: neuzmanīga smēķēšana izraisa aptuveni trešo daļu no visiem ugunsgrēkiem.

Lai kļūtu par pasīvo smēķētāju, nemaz nav jāstāv blakus smēķējošam cilvēkam, jo cigarešu un tabakas dūmi saglabājas gaisā stundām ilgi. Tāpēc, ja ģimenē ir smēķētājs, jāvienojas, ka mājās smēķēšana nav atļauta - sevišķi tad, ja ģimenē aug bērni.

Atmetot smēķēšanu, var nākties saskarties ar nepatīkamām fiziskām izpausmēm, taču tās ir pozitīvu pārmaiņu vēstneši. “Klepus un sausa mute liecina, ka plaušas attīrās no darvas. Nikotīns nomāc apetīti, tāpēc, pārtraucot smēķēšanu, varat sajust lielāku izsalkumu. Ēdiet augļus un dārzeņus, košļājiet košļājamo gumiju pret sausumu mutē un dzeriet daudz ūdens. Ieteicams arī ierobežot kafijas un stipras tējas daudzumu uzturā, jo nikotīns ietekmē smadzeņu darbību, tāpēc, pārtraucot to lietot, var rasties miega traucējumi. Uzturieties svaigā gaisā - iespējams, pirmajās dienās jutīsiet reiboņus, jo oglekļa dioksīda vietā smadzenes saņems vairāk skābekļa. Taču šiem simptomiem vajadzētu pāriet pēc dažām dienām,” iesaka farmaceite.

Nepatīkamās izjūtas pāries, toties vienlaikus sajutīsiet uzlabojumus: jau 20 minūtes pēc smēķēšanas pārtraukšanas normalizējas pulss un asinsspiediens, pēc 24 stundām samazinās infarkta risks, pēc divām diennaktīm uzlabojas garšas un ožas sajūtas, pēc trijām - kļūst vieglāk elpot, jo atslābinās bronhu gludā muskulatūra un palielinās plaušu tilpums. Dažu mēnešu laikā samazinās tūska deguna blakusdobumos, mazinās klepus, nogurums un elpas trūkums, bet dažu gadu laikā uz pusi samazinās risks saslimt ar plaušu vēzi. Visbeidzot, atteikšanās no smēķēšanas palīdz atbrīvoties arī no nepatīkamas elpas un apģērba aromāta, ādas un zobu dzeltenīguma.

Kā atmest smēķēšanu? Lūk, daži padomi no farmaceites:

• Neatlieciet. Ja tiešām gribat pārtraukt smēķēt, nedomājiet par pēdējo cigareti - atgādiniet sev, ka pēdējo jau izsmēķējāt.
• Pastāstiet ģimenei un draugiem, ka vēlaties atmest smēķēšanu. Būs vieglāk, ja citi jūs “pieskatīs”, neļaujot smēķēt, kad to sagribēsiet, nesmēķējot jūsu klātbūtnē un iecietīgi izturoties pret jūsu nelāgo garastāvokli, kāds pirmajās dienās var jūs pārņemt.
• Izmetiet cigaretes, sērkociņus un pelnu traukus, neglabājiet cigarešu paciņu „neparedzētām vajadzībām” - jo mazāk atgādinājumu par smēķēšanu būs acu priekšā, jo vieglāk pretoties kārdinājumam.
• Ja nevarat atmest smēķēšanu paša spēkiem, pārrunājiet to ar speciālistu - ārsts var izrakstīt recepti nepieciešamajiem medikamentiem, bet farmaceits ieteiks bezrecepšu līdzekļus, piemēram, nikotīnu aizvietojošo terapiju, kurā ietilpst nikotīna plāksteris, košļājamā gumija vai nikotīnu saturošas tabletes. Grūtniecēm pirms medikamentu lietošanas noteikti jākonsultējas ar ārstu.
• Pirmajās nedēļās nāksies cīnīties ar nepatīkamām izjūtām, kārdinājumu uzsmēķēt un abstinences pazīmēm - nomāktību, grūtībām iemigt, aizkaitināmību, nervozitāti, grūtībām skaidri domāt. Taču simptomi kļūs vieglāki pēc pāris dienām un izzudīs pāris nedēļu laikā, tāpēc nezaudējiet drosmi.

Vislabāk smēķēšanu aizstāt ar hobijiem, sportiskām aktivitātēm un nesmēķētāju kompāniju. Dodieties pastaigās, vingrojiet, skrieniet, brauciet ar velosipēdu un, cik iespējams, ierobežojiet alkohola patēriņu, jo arī alkohols veicina tieksmi uzsmēķēt. 
Sākot ar 2019. gadu, tradicionālās kokles spēle pieejama jebkuram interesentam pasaulē.

To nodrošina jaunizveidotā tiešsaistes platforma www.koklumezs.lv.

Zīmola Kokļu mežs īpašnieks un tiešsaistes platformas idejas autors Ansis Jansons ir radījis veidu, kā kokles padarīt par visā pasaulē pieejamu un atpazīstamu mūzikas instrumentu. 

Kokles ir viena no 99 latviešu tautas vērtībām, kas ir tikusi iekļauta Latvijas kultūras kanonā. “Tas ir vienkārši spēlējams mūzikas instruments, ar kuru mūziku var radīt ikviens! Es vēlos, lai par koklēm zinātu visā pasaulē un, lai tas kļūtu par pasaules tradicionālās kultūras kanonu līdzās vijolēm un citiem populāriem instrumentiem. Esmu pārliecinājies par arvien pieaugošu interesi par koklēm ārzemēs un ticu, ka šis mērķis ir sasniedzams,” ar savu pārliecību dalās jaunās platformas www.koklumezs.lv autors Ansis Jansons. 

Tā ir platforma, kur satiekas koklētāji un interesenti, lai mācītos spēlēt pie labākajiem skolotājiem tiešsaistē vai klātienē, iegādātos kokles, kuras izgatavojuši prasmīgākie kokļu meistari Latvijā un uzzinātu par iespējām apmeklēt dažādus koncertus, sadziedāšanās pasākumus, meistarklases un nometnes. Koklēšana vieno mūs ar latviešu diasporu ārzemēs un platformā jau ir pieteikušies vairāk nekā 200 latviešu, ne tikai no Latvijas, bet visas pasaules - Eiropas, ASV, Austrālijas un pat Japānas.

Ansis Jansons stāsta: “www.koklumezs.lv ir sākums jaunam izrāvienam, koklēšanas tradīcijā. Mērķis 2019. gadā ir piesaistīt vismaz 800 jaunu cilvēku kokles spēles apguvei. Te ir runa nevis par iekonservētu tradīciju, bet dzīvu procesu, kas ir aktuāls un pieejams ikvienam mūzikas interesentam visā pasaulē.  Koklēšana atgūst dzīvās tradīcijas statusu. Cilvēki savas sajūtas var pārvērst mūzikā ne tikai koncertos, bet arī mājās savam un līdzcilvēku priekam.“

Pirms 35 gadiem koklēšanas tradīcija bija teju vai izzudusi. Kopā ar folkloras kustību sākās tradīcijas atdzimšana. Šobrīd teju ikkatra radu, draugu vai paziņu lokā ir kāds kokles spēlētājs. Mūsdienās koklēšana, pateicoties daudzu cilvēku darbam, ir atjaunojusi dzīvas tradīcijas formu, līdzīgi, kā pirms simtiem gadu.

“Kokļu mežs” dibināts 2016. gadā ar mērķi panākt koklēšanu pieejamu ikvienam jebkurā vietā, laikā un telpā.
Šobrīd koklēšanu “Kokļu mežā” apgūst 200 cilvēku. Uzņēmums piedāvā gan individuālās, gan grupu nodarbības.
2018. gadā Kokļu mežs paplašinājis savu darbību, dodot iespēju koklēšanas kursu dalībniekiem kokles nomāt.
Tiek rīkoti arī ikgadēji pasākumi: nometnes, sadziedāšanās un sarunu vakari.
Savukārt mērķi par pieejamību izdevās sasniegt tikai šī gada sākumā, līdz ar tiešsaistes platformas www.koklumezs.lv izstrādi. 
Ik dienu reģionālo sabiedrisko transportu izmanto vairāk nekā 130 tūkstoši pasažieru. To vidū ir arī tādi, kuri nezināšanas vai vieglprātības dēļ regulāri apdraud savu un citu satiksmes dalībnieku drošību, novērojuši autobusu vadītāji.

Atbalstot Valsts policijas informatīvo kampaņu par senioru drošību uz ceļa “Strauja sirds, bet kājas lēnas”, Autotransporta direkcija aicina sabiedriskā transporta pasažierus, īpaši gados vecākos un bērnus pēc izkāpšanas no sabiedriskā transporta ievērot ceļu satiksmes noteikumus.

“Reģionālo autobusu vadītāji ik dienu novēro dažādas bīstamas situācijas uz ceļa, kurās pasažieri rīkojas neapdomīgi. Cilvēki maldās domājot, ka, stāvot uz ceļa aiz vai pirms sabiedriskā transporta, viņi atrodas drošā zonā. Patiesībā tā nav - sabiedriskais transportlīdzeklis ir kā aizsegs, kurā esot, pasažieris kļūst neredzams citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Tāpēc, izkāpjot no autobusa vai arī vilciena, vislabāk ir nogaidīt, līdz tas ir aizbraucis, pārliecināties par citu transportlīdzekļu neesamību un tikai tad šķērsot ceļu,” uzsver Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš, atgādinot arī garāmbraucošajiem transportlīdzekļu vadītājiem vienmēr būt modrākiem, kad pieturā piestājis sabiedriskais transports.

Sabiedriskā transportlīdzekļa izmēri ir lieli, tāpēc, stāvot pieturvietā, tas ierobežo pasažieru iespējas pārredzēt ceļa braucamo daļu un pamanīt tuvojošos automašīnu. Vienlaikus stāvošs autobuss ierobežo arī garām braucošo transportlīdzekļu vadītāju iespējas pamanīt izkāpušos pasažierus un nepieciešamības gadījumā laicīgi nobremzēt.
Īpaši riskantas situācijas var rasties miglas, lietus vai snigšanas apstākļos un diennakts tumšajā laikā, kad ir apgrūtināta redzamība.
Turklāt diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos pasažierus, kuri neizmanto gaismu atstarojošos elementus, pamanīt pieturvietās ir grūtāk, īpaši, ja mugurā ir tumšs apģērbs.

Autotransporta direkcija vērš iedzīvotāju uzmanību uz tipiskākajām situācijām, kurās pasažieri pēc izkāpšanas no autobusa apdraud sevi un citus ceļu satiksmes dalībniekus:

1. izkāpjot no autobusa, pasažieri apiet autobusu no priekšpuses, nostājas tam priekšā un mēģina šķērsot ceļu. Šādās situācijās gājējs ir neredzams tiem transportlīdzekļiem, kas brauc autobusa braukšanas virzienā. Tāpat arī autobusa vadītājs var nepamanīt priekšā stāvošo cilvēku. Turklāt jāpiebilst, ka no šādas pozīcijas gājējs ceļu nepārredz pietiekoši labi, lai varētu pārliecināties par drošību;

2. izkāpjot no autobusa, pasažieri apiet autobusu no aizmugures un mēģina šķērsot braucamo ceļu. Šādās situācijās gājējs ir neredzams tiem transportlīdzekļiem, kas brauc pretējā virzienā. Arī šajā gadījumā šķērsot ceļu ir bīstami, jo tas nav pietiekoši labi pārredzams, lai varētu pārliecināties par drošību;

3. gājējs ir ģērbies tumšās drēbēs un ir bez gaismu atstarojošiem elementiem. Redzamības apstākļus vēl vairāk pasliktina diennakts tumšais laiks un nokrišņi. Ja gājējs ir bez gaismu atstarojošajiem elementiem un ģērbies tumšās drēbēs, viņš ir neredzams, ne tikai esot pieturvietā, bet arī gar ceļa malu, mērojot ceļu uz pieturvietu vai mājup.


Lai arī cerības netiek zaudētas, Latvija jau divus gadus pēc kārtas nespēj iekļūt Eirovīzijas starptautiskā dziesmu konkursa finālā. Šogad mums cerības jāsaista ar dueta "Carousel"  dziesmu "That Night", kuri uzvarēja Latvijas Televīzijas rīkotajā konkursā "Supernova 2019" un pārstāvēs mūsu valsti Eirovīzijas 64.dziesmu parādē.

Šis priekšnesums apsteidza pārējos iepriekš atlasītos konkursa finālistus, otrajā vietā atstājot pieredzējušo konkursa dalībnieku Marku Rivu ar dziesmu "You Make Me So Crazy", bet trešajā - grupu "Laime pilnīga" ar dziesmu "Awe". 

"Supernova" fināla priekšnesumus vērtēja žūrija, kuras sastāvā bija "Universal Music Group" vadītājs Baltijas valstīs Petri Mannonens, kā arī mūziķis un dīdžejs Artis Dvarionas, dziedātāja Linda Leen un mūzikas producents Rūdolfs Budze jeb DJ Rudd. Savukārt skatītāju balsojumu abos pusfinālos veidoja zvans pa tālruni un īsziņas, balsojums internetā un dziesmu klausījumi mūzikas straumēšanas platformā “Spotify”.

Aplūkojot balsojuma rezultātus, redzams, ka uzvarētājus, duetu “Carousel”, skatītāji novērtēja kā otro labāko, bet Markus Riva ieguva skatītāju simpātijas kā pirmais numurs, kamēr žūrija viņa sniegumu novērtēja ar piekto vietu. 



Vai žūrija nozaga Markum uzvaru? Fināla rezultātos redzams, ka Markus Riva būtu uzvarējis, ja žūrija būtu bijusi kaut nedaudz laipnāka pret konkursa veterānu. Ko par to saka pats mūziķis? Intervijā Radio TEV Markus pirmkārt izteica pateicību tiem, kuri par viņu balsoja, sakot, ka tautas atbalsts vienmēr ir patīkams un nozīmīgs: “Kā zināms, “Supernovā” diezgan daudz ko izšķir žūrija, kas mani pavilka uz leju. Es nezinu, vai man nozaga uzvaru, bet zinu, ka mans un žūrijas viedoklis nesakrīt. Mans viedoklis atšķiras par to, kāda ir popmūzika mūsdienās, kāds ir šovbizness un lielā Eirovīzija. Mēs katru gadu sūdzamies par to, ka mums nav šova. Es pierādīju, ka ir iespējams uztaisīt pārdomātu šovu. Taču es no sirds apsveicu “Carousel” un priecājos par viņu uzvaru un vēlu panākumus”, saka mūziķis. 

Uz jautājumu, vai Markus Riva mēģinās vēlreiz startēt, lai nokļūtu Eirovīzijā, viņš atbildēja, ka nevēlas pieņemt straujus lēmumus: “Emocijas ir dažādas, tas ir cilvēcīgi. Drīzāk ir laiks mesties iekšā citos projektos, kuri līdz šim bijuši nopauzēti."

Lai uzklausītu arī otras puses viedokli, sazinājāmies ar žūrijas priekšsēdētāju DJ Rudd, kurš skaidro, ka žūrijas viedoklis ir vienots četru cilvēku viedoklis: “Mēs skatījāmies arī uz cilvēku emocijām jeb balsojumu finālā un tur ir redzams, ka telefonbalsojumā Markus ir otrais, interneta balsojumā trešais. Tāpat ir redzams, ka “Carousel” balsojumos tajā vakarā bija viennozīmīgi pirmajā vietā. Emocijas sita, iespējams, augstu vilni un cilvēki izdomā jaunu matemātiku kā vajadzēja visam notikt. Es teiktu, ka šobrīd diskusijas un komentāri sociālajos medijos ir emocionāli un es nebaidītos arī teikt, ka spekulatīvi. Es neredzu nekādu iemeslu šim “cepienam” par rezultātiem,” norāda žūrijas pārstāvis. 

Arī šogad atliek cerēt, ka Latvijas izvēle, ko sūtīt uz Eirovīziju, būs bijusi veiksmīga un pareiza. Taču, kā norāda ne viens vien mūzikas apskatnieks, ar Eirovīziju ir kā ar bitēm – nekad neko nevar zināt. 

Kopumā šā gada konkursā Izraēlā piedalīsies 42 valstis, no kurām 36 sacentīsies divos pusfinālos, kas notiks 14.maijā un 16.maijā. Latvija startēs otrajā pusfinālā. Savukārt fināls ir plānots 18.maijā. Vieta finālā automātiski nodrošināta tā saucamajam "lielajam pieciniekam" - Francijai, Vācijai, Itālijai, Spānijai un Lielbritānijai, kā arī 2018.gada uzvarētājai Izraēlai.

Latvijas izvēle - "Carousel" ar dziesmu "That Night":



Rūdolfa muzikālie jaunumi TEV
Darbdienās 12:40
Foto: LTV Supernova
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca sadarbībā ar biedrību "ParSirdi.lv" uzsāk akciju "Cukurgalva", lai pievērstu uzmanību cukura diabētam kā sirds asinsvadu slimību ierosinātājam un nozīmīgam insulta riska faktoram. Akcijas sauklis ir "Nezaudē galvu! Zini savu cukura līmeni!".

Lai plašāk izglītotu sabiedrību par šo abu slimību ciešo saikni, 22. februārī stacionāra "Gaiļezers" poliklīnikā ar profesionāļu - endokrinologu, neirologu, rehabilitācijas speciālistu līdzdarbošanos norisināsies dažādi izglītojoši pasākumi, uz kuriem ir aicināts ikviens interesents.
Prof. Guntis Karelis: "Šis ir pilnīgi jauns rakurss kā runāt par insultu. Cukura diabēts veicina bioķīmiskas izmaiņas asinsvadu sieniņās - tajās izgulsnējas holesterīns, kā rezultātā tās sašaurinās. Tāpēc katram vitāli svarīgi ir zināt gan savu pulsu un asinsspiedienu, gan cukura līmeni. Saskaņā ar statistiku diabēta pacientiem ir divas reizes lielāks insulta risks. Tomēr mūsu mērķis ir darīt cilvēkiem zināmu, ka ir vairākas lietas, ko katrs pats var darīt, lai insults neattīstītos, vai, ja tas jau ir bijis - neatkārtotos."

Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja prof. Ilze Konrāde: "Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais cukura diabēta pacientu nāves cēlonis. 20% cukura diabēta pacientu 7 gadu laikā mirst no sirds un asinsvadu slimībām. Jāuzsver, ka arī 1. tipa cukura diabēts ar laiku kļūst nozīmīgs riska faktors agrīnām sirds un asinsvadu sistēmas slimībām."

Organismam novecojot, ikvienam palielinās iespēja iegūt cukura diabētu, visstraujākais saslimstības pieaugums ir tieši cilvēkiem vecumā pēc 40 gadiem, tāpēc, sākot no 45 gadu vecuma, reizi gadā ir jāpārbauda savs cukura līmenis asinīs.
65% gadījumu ārsti diagnosticē 2. tipa diabētu, kad jau attīstījušās cukura diabēta vēlīnās komplikācijas.

2. tipa cukura diabēts lielākoties ir sekas cilvēka dzīvesveidam - ko ēdam, cik daudz kustamies, cik daudz laika atvēlam miegam, cik saspringta ir mūsu ikdiena. Papildus risks pieaug cilvēkiem ar lieko svaru, paaugstinātu asinsspiedienu un holesterīna līmeni, kā arī tiem, kuru ģimenē jau kāds ar to slimo.
2. tipa cukura diabētam tā attīstības sākumā nav izteiktu sūdzību - klasiskie slimības simptomi, piemēram, bieža urinēšana, slāpes, nemotivēta svara samazināšanās parādās tikai tad, kad glikozes līmenis asinīs ir ievērojami paaugstināts un pārsniedz 12 mmol/l.
Nododot asins analīzes tukšā dūšā no rīta, glikozes līmenim asinīs normāli jābūt no 3,3 līdz 5,6 mmol/l. 2 stundas pēc maltītes, tas nedrīkst pārsniegt 7,8 mmol/l. Bet, ja tukšā dūšā rādītājs ir 7.0 un lielāks, tad ir jāmeklē ārsta palīdzība.

Ārstējot cukura diabētu, veselīgs dzīvesveids ir "pamatakmens", medikamenti visu nevar atrisināt. Tas nozīmē būt pietiekami fiziski aktīviem un sekot līdzi tam, kādu uzturu lietojam. Pasaules prakse sliecas atmest pieeju "drīkst - nedrīkst", ja runa ir par uzturā lietojamajiem pārtikas produktiem, bet gan koriģēt līdzšinējos ēšanas paradumus, pakāpeniski virzoties uz ar vien veselīgākām izvēlēm, piemēram, ja cilvēka brokastis parasti ir sviestmaizes un balta kafija, tad baltmaizes vietā būtu jāizvēlas pilngraudu maize, uz tās jāliek zemāka tauku satura siers vai biezpiens, sviests jāaizstāj ar olīveļļu, bet 10 procentu kafijas krējumu - ar pienu ar zemāku tauku saturu; ja pusdienās gatavo gaļu, tad treknāko cūkgaļu aizstāj ar liesāko vistas gaļu, labāk sautētu vai vārītu, bet ja cep, tad izmanto mazāk taukvielu. Akcijas dienā būs iespēja visus šos jautājumus uzdot uztura speciālistam.

Jau no plkst. 10:00 darbu sāks "pacientu stacijas", kurās būs iespēja izmērīt savu asinsspiedienu, pulsu, holesterīna un cukura līmeni. Svarīga loma šajā akcijā būs atvēlēta sarunām par veselīgu ēdienu un praktiskām apmācībām, kā ikdienā nodrošināt pietiekamu un pareizu fizisku slodzi.
Pacientiem, kuri akcijas laikā būs veikuši SCORE testu, kas uzrādīs augstu insulta risku, tiks veikts ekspres- dupleksdoplerogrāfijas izmeklējums, lai noteiktu savu asinsvadu stāvokli - lēmumu par to pieņems speciālisti, vietu skaits ierobežots.

Pusdienlaikā plkst. 12:30 zālē sāksies izglītojošās lekcijas par ikdienas uztura veidošanu, fizisko aktivitāšu nozīmi un pareizu izvēli, kā arī ļoti būtisko motivācijas veidošanu un uzturēšanu: “Ārsti pacientiem katrā vizītē saka, kas jādara un ko nedrīkst darīt. It kā jau skaidrs - rekomendācijas ir labāko nodomu vadītas. Tomēr ārsti pacientu vietā neko izdarīt nevar - viss jādara pašiem. Kā izveidot un saglabāt motivāciju - dažas atbildes varēsiet rast izglītojošo lekciju laikā," norāda viena no lektorēm Līga Ārente.
Lietuvietis, dzīvās arheoloģijas entuziasts Darjus Petkevičs būvē īpašu, tikai Lietuvai vien raksturīgu vēsturisku burulaivu, kas kļūs par Ķēdaiņu pilsētas īpašumu.

Ar šādām plakandibena burulaivām, kas sauktas par vītinēm, no XV līdz XVIII gadsimtam tirgoņi pārvadāja preces pa Nevēžu līdz Nemunai un tālāk lejup pa straumi uz Kuršu jomu.
Topošajai laivai gan būs citi uzdevumi - pašvaldība cer, ka tā palīdzēs pilsētai piesaistīt tūristus un varēs vizināt pa upi arī vietējos ļaudis, bet pats Petkevičs pieļauj, ka ar to varētu piedalīties arī tradicionālo un vēsturisko burinieku regatē "Burpilis", kas ik vasaru tiek rīkota Kuršu jomā.

Laiva būs 12 metrus gara, gandrīz trīs metrus plata un varēs uzņemt līdz 20 cilvēkiem, bet tās iegrime būs neliela - tikai aptuveni 30 centimetru, tāpēc meistars drošina skeptiķus, ka ar to varēs burāt arī pa diezgan seklo Nevēžu.

Petkevičs, kas kopā ar sievu, diviem dēliem un meitu darbojas seno kuršu tradīciju un cīņas mākslu klubā "Pilsots", jau uzbūvējis divas vēsturiskas laivas. Vienu, nelielu, viņš veltījis savai meitai Gretai un nosaucis viņas vārdā, bet otra, krietni lielāka, tapusi pēc Norvēģijā atrastas IX gadsimta vikingu laivas parauga. Šobrīd tā pārlaiž ziemu Kuršu jomas krastā, Drevernā, bet vasarā atkal vizinās ļaudis.

Kā stāstījis pats meistars, kas pirms 15 gadiem ar ģimeni no Klaipēdas puses pārcēlies uz Ķēdaiņiem, nesen viņam radusies iecere uzbūvēt tieši šim novadam raksturīgu burulaivu.
Viņam pieteicies arī brīvprātīgs palīgs - ķēdaiņietis Arns Ribikausks, kas atzīst, ka šāds darbs ir ļoti saistošs un iemāca daudz noderīga.

Laivas būve pašvaldībai izmaksās aptuveni 11 000 eiro, bet Petkevičs par savu darbu atlīdzību neprasa, sacīdams, ka tas viņam ir vaļasprieks un laiva būs dāvana pilsētai. Pašvaldība vienīgi atlīdzina viņam sīkus izdevumus, piemēram, transportu.

Darbi rit raiti, laivas aprises jau iezīmējušās, un vīri cer laivu pabeigt līdz maijam. Šo mirkli ar nepacietību gaida arī ķēdainieši. Vārda laivai gan vēl nav. "Nāksies izsludināt konkursu - būtu jauki, ja vārdu izdomātu pilsētnieki un tā savā ziņā paši piedalītos laivas tapšanā. Cilvēkiem būvējam - lai tad cilvēki arī izdomā vārdu," spriedis meistars.
Īrijā no 13.jūnija līdz 16.jūnijam notiks otrie Eiropas latviešu kultūras svētki (ELKS), liecina portāla "latviesi.com" publicētā informācija.

Uz ELKS ir aicināti dziedātāji, dejotāji un citi mākslinieki no visas Eiropas, tajā skaitā arī no Latvijas un citām pasaules daļām.

ELKS laikā šajās dienās Dublinas vecpilsētā risināsies vairāki pasākumi - būs grupu un individuālie priekšnesumi, piedalīsies vairāk nekā 50 amatnieku, būs meistarklases bērniem un jauniešiem, aktivitātes ģimenēm, izstāde par latviešu dziesmu svētku kustības attīstību pasaulē.
Tāpat būs vakara pasākumi, koncerti un kulminācijā lielkoncerts ar 49 māksliniecisko kopu līdzdalību no 14 Eiropas valstīm. Būs arī pārsteigumi dalībniekiem un viesiem, bet īpašie viesi arī šajos svētkos būs grupa no Latvijas - "Raxtu Raxti".
Interesenti tiek aicināti pieteikties svētkiem gan individuāli, gan kopās līdz 28.februārim.

ELKS pirmo reizi notika 2015.gadā Briselē, Beļģijā, Latvijas prezidentūras Eiropas savienībā noslēgumā.
Konkursā “Supernova 2019” sestdien, 16.februārī astoņu finālistu konkurencē triumfēja duets “Carousel”, kas ar dziesmu “That Night” šī gada maijā pārstāvēs Latviju 64. starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Telavivā, Izraēlā.
Fināla uzvarētāju noteica skatītāju un konkursa žūrijas balsojuma kopvērtējums.

“Supernova 2019” finālā piedalījās arī Markus Riva ar dziesmu “You Make Me So Crazy”, Edgars Kreilis ar “Cherry Absinthe”, Aivo Oskis ar “Somebody’s Got My Lover”, “Double Faced Eels” ar dziesmu “Fire”, “Dziļi violets feat. Kozmens” ar “Tautas dziesmu”, “Laime pilnīga” ar “Awe” un Samanta Tīna ar “Cutting The Wire”. Papildus iespējai pārstāvēt Latviju Eirovīzijā dziesmu konkursā “Supernovas 2019” uzvarētāji balvā saņem  arī iespēju noslēgt līgumu ar mūzikas izdevniecību “Universal Music Group”, lai popularizētu savu dziesmu ārpus Latvijas. 

Žūrija novērtēja “Carousel” autentisko, dabisko sniegumu un eksporta potenciālu, nodēvējot duetu par vienkāršības čempioniem. 

Duetu “Carousel” veido dziedātāja Sabīne Žuga un ģitārists Mārcis Vasiļevskis, kurš muzicē arī grupas “Laime pilnīga” sastāvā. Mūziķi muzikālo kopdarbību uzsāka 2015. gadā. Kopā izpildot un iedvesmojoties no sev iemīļotu autoru mūzikas, šobrīd “Carousel” ir sākuši realizēt savu sapni, radot oriģinālmūziku un strādājot pie topošā albuma. Mūziķiem ir tuva džeza, blūza, indie stilistika un muzikālā daudzveidība, bet viņu izpildījuma kvalitāte ir devusi iespēju uzstāties gan Latvijā, gan ārpus tās. Plašāka auditorija grupu iepazina 2018. gada nogalē, kad “Carousel” piedalījās koncertuzvedumā “Pasaka ziemā”.

Kopumā šā gada konkursā piedalīsies 42 valstis, no kurām 36 sacentīsies divos pusfinālos, kas notiks šā gada 14.maijā un 16.maijā, savukārt fināls ir plānots 18.maijā Telavivā, Izraēlā. Latvija startēs otrajā pusfinālā 16.maijā. Vieta finālā automātiski nodrošināta tā saucamajam "lielajam pieciniekam" - Francijai, Vācijai, Itālijai, Spānijai un Lielbritānijai, kā arī 2018.gada uzvarētājai Izraēlai.

16. februāra vakarā astoņi LTV autoru un izpildītāju konkursa “Supernova 2019” finālisti atkal kāps uz lielākā Latvijā radītās popmūzikas šova skatuves, lai sacenstos par iespēju pārstāvēt mūsu valsti 64. starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Telavivā.
Dažas dienas pirms izšķirošās cīņas dalībnieki atklāj, kā notiek gatavošanās fināla priekšnesumam un kā viņi vērtē savas izredzes piedalīties Eirovīzijā.

Jau ziņots, ka konkursa “Supernova 2019” finālā piedalīsies Markus Riva, Edgars Kreilis, Aivo Oskis, “Double Faced Eels”, “Dziļi violets feat. Kozmens”, “Laime Pilnīga”, Samanta Tīna un “Carousel”. Daudzi no māksliniekiem atzīst, ka ir ņēmuši vērā gan žūrijas, gan skatītāju komentārus par pusfinālu priekšnesumiem, un finālā ir gaidāmas kā izmaiņas, tā uzlabojumi.

Tā, piemēram, grupa “Double Faced Eels”, kuras dziesma “Fire” joprojām ir visklausītākā konkursa dziesma mūzikas starumēšanas platformā “Spotify”, atzīst, ka finālā uz grupas priekšnesumu, kā solīts, būs jātur gatavībā ugunsdzēšamie aparāti. “Mēs esam izdomājuši vairākus veidus, kā uzlabot un atsvaidzināt savu fināla priekšnesumu. Visu, protams, nedrīkstam atklāt, bet izmaiņas skars gan apģērbu, gan to, kā kustēsimies dziesmas laikā,” atklāj “Double Faced Eels” solists Reinis Straume. “Ņēmām vērā Ralfa Eilanda ieteikumu, ka Reinim nav tik liela vajadzība trakot uz skatuves, jo Marka un pārējie jau ir gana aktīvi. Būs vietas dziesmā, kur būsim statiskāki, lai vairāk strādātu uz kamerām.” Reinis Straume atzīst, ka grupas galvenais mērķis, piedaloties konkursā nav celt grupa akcijas, popularizēt albuma izdošanu vai “nogrābt labākās haltūras”. “Mēs piedalāmies, jo gribam parādīt, ka Latvija arī var piedāvāt mūziku, kas iederas un var konkurēt Eiropas radio stacijās visos līmeņos. Pirmīt, kad neviens uz mums nelika cerības, nokļuvām konkursā ASV un atgriezāmies kā uzvarētāji, jo tur novērtēja to, kā mēs taisām mūziku. Ar šo pārliecību ejam arī uz Eiropu un uzskatām, ka no visiem finālistiem ar uzdevumu vislabāk galā tiktu tieši mēs!”

Par “Supernova” veterānu dēvētais dziedātājs Markus Riva, kurš piedalījies visos līdzšinējos konkursos, uzskata, ka izredzes uzvarēt ir visiem - arī viņam. “Katru reizi, pieņemot lēmumu - piedalīties “Supernova” vai nē, ieklausos sevī un jautāju, vai es ticu šai dziesmai. Un arī šogad es ticu! Eirovīzija ir daudzu faktoru kopums - dziesma, šovs, koncepts, spēja sevi prezentēt, pieredze un daudzi citi faktori. Sen no Latvijas nav aizbraucis šovs, un tā ir viena no lietām, par ko parasti tiek runāts lielās Eirovīzijas un Latvijas mākslinieka sakarā. Es ticu, ka ar savu priekšnesumu varu aizraut skatītājus!” Markus Riva atklāj, ka savā fināla priekšnesumā krasi neko nemainīs. “Palikšu pie Matriksa koncepta. Vienīgi visu noslīpēsim. Ticu, ka uz Kinostudijas skatuves šovs izskatīsies daudz iespaidīgāk - būs vairāk gaismu, efektu, lielais skatuves ekrāns.”

Tikmēr kardinālākas izmaiņas sola “Supernova 2019” pirmā pusfināla uzvarētāji - grupa “Laime pilnīga”. “Skatuves vizuālajam priekšnesumam būs maz kopīga ar pusfināla uzstāšanos. Mūzikas materiāls ir uzlabots, ņemot vērā žūrijas ieteikumus. Šobrīd strādājam ne tikai pie tā, lai Latvijas balsotājs nobalsotu par mums “Supernova” finālā, bet arī pie tā, lai Eiropas valstis nobalsotu par mums Izraēlā,” atzīst mūziķi. “Eirovīzija ir ļoti laba platforma, kā nest Latvijas mūzikas vārdu pasaulē. Uzskatām, ka ir pienācis laiks parādīt Eirovīzijas skatītājam Latviju kā rokmūzikas lielvalsti, un esam pārliecināti, ka varam to izdarīt godam!”

Žūrijas ieteikumus vērā ņēmis arī Aivo Oskis: “Cenšamies darīt visu, lai skatītājs vēlētos ne tikai dziesmu dzirdēt, bet varētu arī izbaudīt to, kas notiek uz skatuves, lai šīs trīs minūtes būtu aizraujošākas. Būs cits apģērbs - skatuviskāks tēls man pašam. Varu atklāt, ka uz skatuves vairs nebūšu viens.” “Supernova” debitants Aivo Oskis ir priecīgs būt starp astoņiem labākajiem. “Kā jau žūrijas pārstāvji minēja, notikt var jebkas un uzvarēt var ikviens. Lai uzvar labākais!” - viņš rezumē.

Par vietu “Supernova 2019” finālā gandarīts ir arī Edgars Kreilis, kurš šogad konkursā piedalās trešo reizi. “Katru dienu strādājam pie priekšnesuma attīstības, lai to padarītu labāku, baudāmāku un skanīgāku. Esmu ņēmis vērā arī žūrijas ieteikumus - turpinu strādāt pie savām sajūtām, kuras viennozīmīgi ir viena no svarīgākajām atslēgām, lai uzrunātu skatītājus kopumā. Vēlos maksimāli atvērties - no sirds un ar patiesām emocijām,” stāsta mūziķis. Edgars Kreilis atzīst, ka konkurence šogad ir liela, tomēr tic, ka arī viņam viņam ir visas iespējas pārstāvēt Latviju Eirovīzijā. “Protams, es varbūt neesmu pilna laika mūziķis kā mani konkurenti, taču lielais atbalsts, ko saņemu arī no ārzemju sekotājiem, dod lielas cerības, tāpēc es uzdrīkstos sapņot!”.

Tikmēr apvienība “Dziļi violets feat. Kozmens” atklāj, ka viņu priekšnesumam “Supernova 2019” finālā klāt nākuši jauni horeogrāfijas elementi. “Mums pievienosies sestais skatuves dalībnieks, taču ceram, ka viņu daudz nerādīs - lai nenozog mums uzmanību,” teic mūziķi. “Jūtamies lieliski un esam gatavi arī lielajai Eirovīzijai Telavivā - tur mūsu mērķis ir otrā vieta,” viņi joko sev raksturīgajā manierē.

Žūrijas komentārus uzklausījusi un izvērtējusi ir arī Samanta Tīna, kuras konkursa dziesmai “Cutting the Wire” ir vislielākais skatījumu skaits video koplietošanas vietnē “YouTube”. “Tehniskās lietas ir sakārtotas, taču džinsi paliks un tas nav apstrīdams! Tā sākotnēji bija mana vizualizācija, kā redzu šo numuru, jo apģērbs ir tikai instruments, kas palīdz izstāstīt stāstu. Arī man šis tēls ir kas jauns, un pārsteidz tas, cik ērti tajā jūtos.” Samanta Tīna stāsta, ka fināla priekšnesumā būs nelielas izmaiņas horeogrāfijā un vizuālajā noformējumā. “Es zinu, ka es varu, es zinu, ka mēs varam, un zinu, ka Latvija var sevi pārstāvēt ar augsti paceltu galvu lielajā Eirovīzijā,” viņa saka.

“Supernova 2019” fināla noslēgumā kā pēdējie uz skatuves kāps duets “Carousel”, kas žūrijas un skatītāju vērtējumā tika atzīti par otrā pusfināla uzvarētājiem. “Carousel” sastāvā līdzās Sabīnei Žugai startē arī ģitārists Mārcis Vasiļevskis no citas finālā iekļuvušās grupas “Laime pilnīga”. Interesanti, ka izlozes rezultātā “Laime pilnīga” uz skatuves kāps kā sestie, bet “Carousel” kā astotie - tātad Mārcim būs tieši viena dziesma, lai pagūtu sagatavoties noslēdzošajam priekšnesumam.

Saeima jau devīto gadu aicina jauniešus piedalīties projektā “Jauniešu Saeima”, kas norisināsies 26.aprīlī.

Šogad tā galvenais temats “Jaunietis. Latvija. Eiropas Savienība” ir saistīts ar maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un jaunieši rosināti diskutēt par aktuāliem jautājumiem, apzinoties sevi ne tikai kā daļu no Latvijas, bet arī Eiropas Savienības (ES).

Lai iekļūtu 9.Jauniešu Saeimā, jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem tiek aicināti pieteikt savu ideju virtuālajās vēlēšanās interneta vietnē - vēlēšanu platformā - www.jauniesusaeima.lv.
Jauniešu Saeimas vēlēšanas šogad ilgs no 25.februāra līdz 7.aprīlim.

9.Jauniešu Saeimā ievēlētie 100 jaunieši, par kuru idejām būs saņemts lielākais balsu skaits, 26.aprīlī pulcēsies Saeimas namā, lai klātienē iepazītu likumdevēja darba specifiku un no parlamenta tribīnes uzrunātu vienaudžus par aktuālām tēmām Latvijas un ES nākotnes veidošanā.
Pēc darba komisijās notiks Jauniešu Saeimas sēde, kuru vadīs Saeimas priekšsēdētāja.

Darbība Jauniešu Saeimā ir pietuvināta reālajam parlamenta darbam - likumu izstrādes procesam komisijās un Saeimas sēdēs.

Sekot projekta aktivitātēm var sociālajos tīklos www.twitter.com/JauniesuSaeima, www.draugiem.lv/jauniesusaeima, www.facebook.com/projektsjauniesusaeima, www.youtube.com/JauniesuSaeima un www.flickr.com/jauniesusaeima.
Mūzikas ierakstu gada balvu "Zelta Mikrofons 2019" kategorijā "Albums" saņēmusi grupa "Instrumenti", savukārt kategorijā "Dziesma" balva piešķirta Donam un Ozolam par singlu "Salauzta sirds".

Grupa "Instrumenti" par savu ierakstu "Atkala" saņēma balvu arī kategorijā "Popmūzikas albums", savukārt Dons un Ozols apbalvoti arī kategorijā "Radio hits". Tāpat repera Ozola albums "Neona pilsēta" saņēmis labākā hiphop mūzikas albuma titulu.

Godalgas par gada videoklipu dziesmai "Ogles" un koncertieraksta video "Skārda bungu tūre. Koncerts Mežaparkā" saņēma grupa "Prāta vētra", bet iedzīvotāju balsojumā "Origo Zelta dziesmas" lauri tika dziesmai "Zemes stunda", ko izpilda reperis Ansis kopā ar Kristīni Pāži.

Evija Vēbere par savu albumu "Sirdsbūt" saņēma balvu kategorijā "Alternatīvās vai indie mūzikas albums", savukārt par aizvadītā gada roka vai metāla mūzikas albumu atzīts grupas "Velns viņu zin" ieraksts "Posts".

Balvas par mūža ieguldījumu laureāts Mārtiņš Brauns arī saņēma balvu kopā ar Latvijas Radio kori un Sigvardu Kļavu par albumu "Mārtiņš Brauns. Daugava" kategorijā "Akadēmiskās mūzikas albums, savukārt aizvadītā gada debijas balva piešķirta grupai "Polifauna" par albumu "You Look Like a Lost Soul".

Šlāgera vai kantrī mūzikas kategorijā balvu ieguva grupa "Crazy Dolls" par albumu "No visa galva griežas", instrumentālās vai starpžanru mūzikas kategorijā par labāko atzīts dažādu izpildītāju kopīgais albums "The Pagan King", bet džeza, blūza vai soul mūzikas kategorijā balva piešķirta apvienībai "Auziņš. Čudars. Arutyunyan" par ierakstu "Baltic".

Tikmēr grupa "Tautumeitas" par savu debijas albumu saņēmusi balvu tautas vai pasaules mūzikas kategorijā, savukārt par labāko elektroniskās vai deju mūzikas albumu atzīts grupas "Brimstone" minialbums "Eight".

Tāpat "Zelta mikrofonu" kategorijā "Mūzikas albums bērniem" saņēma 12 Latvijas bērnu vokālo ansambļu, Robertas Kumsāres, Eremija Sējāna, Andra Sējāna kopīgais ieraksts "Vilkam tāda dvēselīt".
Ar aktuālāko Latvijas mūziķu priekšnesumiem, unikāliem kolektīviem un pirmatskaņojumiem otrdien Dailes teātrī šovakar jau 23.reizi tiks pasniegtas Mūzikas ierakstu gada balvas Zelta Mikrofons.
Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā suminās komponistu Mārtiņu Braunu.
Balvas par izcilākajiem aizvadītā gada mūzikas ierakstiem pasniegs 16 nominācijās.

Šogad balvas pretendentu vidū līderi ir grupa “Instrumenti” ar septiņām nominācijām - Popmūzikas albums, Dziesma, Koncertieraksts video, Origo Zelta dziesma, Radio hits, kā arī divi ieraksti kategorijā Videoklips. Ar sešiem ierakstiem uz balvām pretendē "Prāta Vētra", kam seko The Sound Poets, Dons un Ozols - katrs startē četrās kategorijās.

Tieši pirms gada, Zelta Mikrofona pasākumā, Very Cool People, Kristīne Prauliņa, Edavārdi un ansis nolēma kopīgi ierakstīt dziesmu "Pa apli", kas rezultātā daudz skanējusi radiostacijās, un otrdien tiks atskaņota arī uz Dailes teātra skatuves kopīgi ar TDA “Līgo” veidotā interpretācijā.

Pirmo reizi uz skatuves apvienosies Latvijas vadošie ģitāristi, kas iekļuvuši vairākās Zelta Mikrofons nominācijās - Aivars Hermanis, Kārlis Zemītis, Mārcis Auziņš, Gints Smukais un Jānis Ruņģis, lai atskaņotu visā ģitāristu vidē gandrīz vai hrestomātisko "Mediterranean Sundance".

Pirmatskaņojumu piedzīvos dziesma “Cilvēks” Ivo Fomina izpildījumā, savukārt Aija Andrejeva kopā ar GG Choir atskaņos nepublicēto dziesmu "Bāc", kura līdz šim izskanējusi tikai vienu reizi, albuma “Mēs pārejam uz Tu” prezentācijas koncertā.

Ceremonijā ar priekšnesumiem uzstāsies arī The Sound Poets, Dons ar Ozolu, Musiqq, DAGAMBA, Polifauna, Crazy Dolls.
Īpašs būs dziesmas "Walk all night" atskaņojums “The Hobos” dalībnieku un mūziķu Renāra Kaupera, Ainara Virgas, Normunda Rutuļa, Jāņa Šipkēvica un Arņa Račinska versijā. Savukārt dziesmā "Tu esi labākais" apvienosies Reinis Sējāns, Intars Busulis un šova X Faktors dalībnieku koris.

Par pasākuma gaisotni rūpēsies ceremonijmeistari Mārtiņš Daugulis un Kaspars Breidaks kopā ar nominantiem - grupu “ Rahu The Fool”.


Šodien, 11.februārī, visā Eiropas Savienībā atzīmē vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112 dienu, kuras ietvaros Latvijā norisināsies dažādas izglītojošas aktivitātes, lai veicinātu sabiedrības informētību par vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.

Latvijā, kad nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, iedzīvotāji jau 22 gadus zvana 112, tomēr joprojām daļai sabiedrības palīdzības izsaukšana saistās ar papildus uztraukumu un neziņu – ko un kā labāk stāstīt.

No 2017.gada oktobra līdz 2018.gada janvārim pētījumu centrs SKDS veica pētījumu par ugunsdrošību, kurā tika noskaidrots, ka ugunsgrēka gadījumā, lai saņemtu palīdzību, 76% iedzīvotāju zvanītu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112. 

Jau vairākus gadus tieši 112 dienā VUGD amatpersonas dodas uz izglītības iestādēm, lai izglītotu skolēnus par pareizu rīcību ārkārtas situācijās un zvanīšanu uz tālruņa numuru 112. Bērniem tiks atgādinātas situācijas, kad jāzvana 112, kāpēc ir jāzina savs un vecāku tālruņa numurs, adreses, kā arī, kā rīkoties, ja dodies ciemos uz mazāk zināmu apkārtni. VUGD pieredze apliecina, ka bērni pēc tam šos jautājumus pārrunā arī ģimenē un zinošāki kļūst arī vecāki un vecvecāki.
Līdztekus skolēniem tiks atgādināts par to, kas notiek, ja tiek saņemti viltus zvani un, cik svarīgi ir nekavējoties paziņot par negadījumu, zvanot 112, nevis sākotnēji to filmēt vai fotografēt. Sarunās ar bērniem VUGD amatpersonas skaidros arī, kā pareizi rīkoties, ja glābšanas dienests sazvanīts nejauši un operatīvo dienestu palīdzība nav nepieciešama.

Latvijā vienotais ārkārtas palīdzības izsaukumu numurs 112 darbojas jau 22 gadus (kopš 1997.gada).
Piezvanot uz 112, iespējams sasniegt četrus glābšanas dienestus – VUGD, Valsts policiju, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un Gāzes dienestu. 112 numurs ir sazvanāms 24/7 un zvans ir bez maksas.
Šobrīd Latvijā ik dienu strādā 20 dispečeri, kuri vidēji diennaktī saņem 2500 – 3000 zvanus ar dažādiem lūgumiem palīdzēt. 2018.gadā kopā apstrādāti vairāk nekā 1,2 miljoni ienākošie 112 zvani. 



Šogad 13. februārī UNESCO Pasaules radio diena ir veltīta tēmai “Dialogs, tolerance un miers”.
UNESCO šai dienā mudina visas radiostacijas un ar tām saistītās organizācijas pievienoties iniciatīvai, kopīgi veidojot mierpilnu un iecietīgu sabiedrību. 

“Neskatoties uz nepārtrauktajām pārmaiņām sabiedrībā un attīstību tehnoloģiju jomā, radio vēl aizvien ir dinamiskākais medijs, kas tiecas rast aizvien jaunus mijiedarbošanās veidus ar saviem klausītājiem visā pasaulē. Veidojot iecietībā balstītu dialogu, radio ir iespēja veicināt savstarpēju cieņu un izpratni dažādu kultūru vidū. Šogad Pasaules radio dienā  radio personības UNESCO aicina apzināties savu spēku mierpilnas sabiedrības veidošanā,” skaidro UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikācijas un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane, aicinot ikvienu radiostaciju Latvijā iesaistīties Pasaules radio dienas svinēšanā, veidojot tematiskus raidījumus vai diskusijas ar klausītājiem, aizpildot pasaules karti ar Pasaules radio dienai veltītu iniciatīvu arī Latvijā.

13. februārī, UNESCO galvenajā mītnē Parīzē būs izvietota pagaidu radiostudija, pārraidot īpašu Pasaules radio dienas programmu, ko ikviens varēs noklausīties, pieslēdzoties translācijai tiešsaistē.

Plašāka informācija par Pasaules radio dienu 2019. gadā atrodama vietnē www.diamundialradio.org.

Aktualitātes par Pasaules radio dienu publiskojamas un meklējamas ar tēmturi #WorldRadioDay, aicinot to pievienot arī saviem vēstījumiem vai aktivitātēm, publiskojot tās sociālos tīklos. 
Šodien plkst.17 Lūznavas muižā tiks atklāta sociālā tīkla "Instagram" konta "@dailypurrr", kurā katru dienu tiek publicēts vienkāršs, bet asprātīgi zīmēts kaķis, darbu izstāde.

Konta autors ir rēzeknietis Ainārs Olūtnieks.
Konts janvāra vidū pārsniedzis 100 000 sekotāju pulku. Izstādes veidotāji skaidroja, ka konta panākumu atslēga ir katru dienu publicētais vienkāršs, bet asprātīgi zīmēts kaķis, kura fotogrāfiju autors atradis internetā vai viņam to iesūtījuši sekotāji.

"Biju pārmēģinājies simtiem ideju, un vienā brīdī sapratu, ka vajag sākt zīmēt ļoti primitīvus kaķus. To darīju diezgan ilgu laiku, līdz mani internetā pamanīja. Tobrīd biju sazīmējis jau kādus 90 kaķus," par konta ideju stāstīja autors.

Pirmais "@dailypurrr" kaķis sociālajā tīklā "Instagram" publicēts 2017.gada 26.jūlijā, savukārt izstādes ideju rosinājusi Lūznavas muižas komanda.

"Grūti aptvert šo domu un milzīgo cilvēku skaitu, kam šī lapa kļuva par nelielu ikdienas rituālu. No Tokijas līdz Losandželosai. Cilvēki katru dienu gaida kārtējo neveiklo zīmējumu ar kaķiem. Nekādas reklāmas, nekādu īso un ātro ceļu, nekādas naudas ieguldīšanas, tikai un vienīgi neatlaidība, ikdienas zīmējumi un veiksmes deva. Nu jums ir personīgais rēzeknietis, kam sanāca iekarot 100 000 cilvēku sirdis un prātus," atzina izstādes autors.

Izstādē būs aplūkojami 20 no pašlaik vairāk nekā 440 digitālajiem zīmējumiem, kuriem katru dienu internetā pievienojas jauns darbs.


Esot žūrijā, Ralfs Eilands par sevi lika runāt vairāk nekā par "Supernova 2019" dalībniekiem. Esot tiešs un asprātīgs, Ralfs izpelnījās gan atzinīgus vārdus, gan arī kritiku no "dīvāna ekspertiem". Ralfam finālā vairs nebūs iespēja vērtēt dalībniekus, tāpēc Rūdolfs Švēde no Radio TEV devās noskaidrot, kurš dalībnieks būtu pelnījis pārstāvēt Latviju šīgada Eirovīzijas dziesmu konkursā pēc Eilanda domām.

- Kur ir būt vieglāk - žūrijā vai uz skatuves?

- Būt žūrijā ir vieglāk nekā būt dalībniekam, jo tevi neviens nevērtē.

- Man liekas, ka tevi diezgan daudz vērtēja un izteica labus vārdus par tavām vērtēšanas spējām, jo tu tiešām teici tā, kā mēs visi domājam.

- Paldies! Jā, es vēl šodien turpinu saņemt pozitīvas atsauksmes. Ļoti liels prieks, ka cilvēkiem patika mans darbiņš žūrijas krēslā.

- Tā kā tu vairs neesi žūrijā, mēs varam droši vaicāt - cik no finālistiem tiešām būtu pa spēkam uzkāpt uz lielās Eirovīzijas skatuves un kurš šobrīd ir gatavākais tam?

- Pa spēkam tas varētu būt vairākiem. Šogad spēka ziņā ir tāds ļoti līdzīgs gads. Es neteikšu, ka šogad ir kāds viens izteikts favorīts un, manuprāt, tas nav baigi labi, jo visi ir tādi mēreni vienādi. No tā, ko es redzēju, labākais variants varētu būt "Carousel" vai "Laime Pilnīga", ja viņi ir uzlabojuši savu priekšnesumu. Vēl Samanta Tīna var sevi pierādīt, bet laikam nevienu citu nosaukt es šobrīd nevaru. 

- Bet šajā brīdī, ja es tev jautātu, kuru tu sūtītu uz Eirovīziju?

- Šobrīd "Carousel". Bet es vēl gribētu dzirdēt, ko "Laime Pilnīga" ir izdarījusi - vai viņi ir ko mainījuši dziesmā un priekšnesumā. 

Konkursa "Supernova 2019" fināls notiks 16.februārī, bet jau šobrīd līdz piektdienas 14:55 iespējams nobalsot par Radio TEV klausītāju simpātiju minispēles speciālizlaidumā "Klausītājs Izvēlas TEV".



Vieni no šī brīža veiksmīgākajiem Latvijas hiphopa māksliniekiem - Ozols, ansis, Viņa un Edavārdi - apvienojušies, lai dotos koncertturnejā pa Latvijas lielākajām pilsētām. Lielkoncertos Liepājā, Valmierā, Rēzeknē un Ventspilī būs iespēja baudīt četrus koncertus vienā vakarā.

Kā Ozols (Ģirts Rozentāls) atzina intervijā Radio TEV: "Katrs izpildīs sev tīkamas dziesmas. Es vairāk orientēšos uz sava albuma "Neona pilsēta" skaņdarbiem, bet kaut kas ieskanēsies arī no mana iepriekšējā ieraksta "Atpakaļ nākotnē". Lai tas vēl paliek noslēpumā, bet, iespējams, vēl bez soloizgājieniem koncertā dzirdēsiet kaut ko interesantu."

Uz "Rūdolfa muzikālie jaunumi TEV" vadītāja Rūdolfa Švēdes jautājumu, vai Ozols cer saņemt "Zelta Mikrofonu" par dziesmu "Salauzta sirds", kuru izpilda duetā ar Donu, reperim bija grūti atbildēt: "Nonākšana Gada dziesma pieciniekā jau ir pietiekami liels panākums, arī pārējās dziesmas ir ļoti spēcīgas, bet kāds būs gala vērtējums, to mēs visi uzzināsim tikai otrdien. Forši ir uzvarēt, bet galvenais ir piedalīties," tā Ozols, piebilstot, ka galvenā atzinība ir nevis no mūzikas kritiķiem un žūrijas, bet gan no klausītājiem.

Rūdolfa muzikālie jaunumi TEV
Katru darbdienu 12:40
Radio TEV

Foto: Eva Rozentāle
Lai motivētu sabiedrību samazināt plastmasas maisiņu patēriņu un rastu efektīvas, ilgtspējīgas, modernas un gaumīgas alternatīvas tradicionālajiem iepirkuma maisiņiem, “Zaļā josta” uzsāk radošo konkursu “Es sāku ar sevi – Tīrai Latvijai!”.

Konkursa laikā bērni un jaunieši tiek aicināti pētīt iespējas aizstāt plastmasas iepirkuma maisiņus ar dabai draudzīgākiem risinājumiem pirkumu iesaiņošanai un līdznešanai, un radīt pašiem savus unikālus iepirkuma maisiņus, kuri iespēju robežās gatavoti no otrreizējām izejvielām.

Konkursam “Es sāku ar sevi – Tīrai Latvijai!” aicinātas pieteikties komandas no Latvijas vispārējām un pirmsskolas izglītības iestādēm.
Konkursa uzdevums ir izstrādāt videi draudzīga un stilīga iepirkuma maisiņa vai somas dizainu, pašrocīgi izgatavot šo maisiņu, kā arī prezentēt savu veikumu mācību iestādē, mudinot pārējos ikdienā aizstāt plastmasas maisiņus ar videi draudzīgām alternatīvām.

Pieteikšanās konkursa norisinās līdz š.g. 25. martam, iesūtot pieteikuma anketu uz e-pastu tirailatvijai@zalajosta.lv.
Plašāka informācija par konkursu organizatoru mājaslapās www.tirailatvijai.lv un www.zalajosta.lv. 

Kā norāda “Zaļā josta” vadītājs Jānis Lapsa, Latvijas likumdošanā ir veikti grozījumi, kas paredz ieviest maksu par plastmasas maisiņiem. “Tās ir valsts administratīvas metodes, lai piespiestu samazināt plastmasas maisiņu patēriņu un to nonākšanu apkārtējā vidē, bet, lai jebkuras pārmaiņas iedzīvotos, mums ir jāsāk pašiem ar sevi.  Ar šo pasākumu mēs aicinām skolniekus un ikvienu no mums pašiem radīt alternatīvu šo plastmasas maisiņu lietošanai un mainīt savus ikdienas iepirkumu paradumus. Tādēļ, liekot akcentu tikai uz to, ka turpmāk par plastmasas iepirkuma maisiņiem tirdzniecības vietās ir jāmaksā, lielus panākumus negūsim. Ir svarīgi katram no mums uzdot sev un reizē atbildēt uz jautājumu - ko es varu darīt personiski, lai samazinātu plastmasas iepirkuma maisiņu patēriņu?”, uzsver J. Lapsa. Uz to “Zaļā josta” izaicina visus konkursa dalībniekus. Aicina ne tikai pašiem saprast un mainīt ikdienas paradumus, bet ar savu piemēru iedvesmot pārējo sabiedrību - klasesbiedrus, draugus, vecākus vai paziņas.

Atbilstoši Eiropas Savienības datiem, viens iedzīvotājs gada laikā atkritumos izmet vidēji 31 kg plastmasas iepakojumu, kas kopā visā Eiropas Savienībā sastāda 15,8 miljonus tonnu plastmasas atkritumu gadā. Latvijā vidējais radītais plastmasas iepakojuma apjoms gadā ir 35 900 tonnas, no kurām pārstrādātas tiek aptuveni 14 493 tonnas jeb 40,9%.

“Plastmasas atkritumu piesārņojums rada lielākos draudus ekosistēmai. Turpinoties pastāvošai tendencei, nākotnē pasaules okeānos plastmasas būs vairāk nekā zivju,” uzsver J. Lapsa.
Mājsaimniecību spēja efektīvi pārvaldīt savas finanses un izvairīties no ekonomiskiem riskiem ir būtisks priekšnoteikums prognozējamai sabiedrības attīstībai un labklājībai ilgtermiņā, savukārt pamati iedzīvotāju finanšu pratībai tiek likti jau skolas vecumā.

Lai veicinātu skolēnu izpratni finanšu jautājumos un uzlabotu Latvijas sabiedrības finanšu pratību ilgtermiņā, radīta bezmaksas interaktīva ārpusskolas izglītības vieta bērniem no visas Latvijas – Finanšu laboratorija.
Tajā 4. līdz 12. klašu skolēniem ar radošu uzdevumu palīdzību būs iespējams nostiprināt skolā iegūtās teorētiskās zināšanas finanšu jautājumos un uzlabot finanšu pratību.
 
Finanšu laboratorijas pamatā ir spēle ar izlaušanās istabas (Escape room) elementiem, kuras ietvaros skolēni tiek aicināti doties Finanšu misijā. Jauniešiem jāatbild uz dažādiem ar finanšu pratību, tostarp budžeta plānošanu, atbildīgu aizņemšanos, personības attīstību, drošību e-vidē un 21. gadsimta prasmēm saistītiem, jautājumiem, lai atklātu kodu, kas atslēdz seifu. Savukārt jauniegūtās zināšanas un prasmes, kas ļaus savas finanses plānot pārdomāti un droši, būs efektīvi pielietojamas gan uzreiz, piemēram, rīkojoties ar kabatas naudu, gan nākotnē, iespējams, pat uzsākot savu uzņēmējdarbību. Turklāt, tā kā uzdevumi pildāmi komandās, Finanšu laboratorijas apmeklējums attīstīs arī skolēnu prasmes sadarboties un strādāt komandā kopīga mērķa sasniegšanai.
 

Par finanšu pratību tiek dēvēts iedzīvotājiem raksturīgu zināšanu un prasmju kopums, kas ietekmē sabiedrības izpratni par finansēm un to efektīvu pārvaldīšanu, kā arī ļauj šo izpratni pielietot praksē – virzīt savu finanšu plūsmu pareizā gultnē, pieņemt pārdomātus lēmumus, izvēloties finanšu pakalpojumus, un izmantot tos lietderīgi. Cilvēkiem ar augstāku finanšu pratības līmeni ir daudz vieglāk nodrošināt savu finansiālo stabilitāti, kā arī rīkoties ar naudu ilgtspējīgi. Viena no galvenajām labas finanšu pratības pazīmēm ir spēja identificēt un izvairīties no ekonomiskiem un finansiāliem riskiem, piemēram, gan plānojot mēneša tēriņus, lai pirms algas nenāktos aizņemties, gan pirms aizņemšanās izvērtējot spēju parādus atdot.
 
Finanšu laboratorijas apmeklējums ir bezmaksas, iepriekš piesakoties www.dziveigatavs.lv.
 
Mūzikas ierakstu gada balvai "Zelta Mikrofons 2019" kategorijā "Radio hits" pretendē grupas "The Sound Poets" dziesma "Ceļš", "Instrumenti" dziesma "HES un tu", kā arī grupas "Prāta Vētra" dziesmas "Ogles" un "Par to zēnu, kas sit skārda bungas".
Tāpat šajā kategorijā nominēts Ozola un Dona kopdarbs "Salauzta sirds".

Lai noteiktu nominantus, Latvijas Izpildītāju un Producentu apvienība (LaIPA) apkopoja datus par dziesmu atskaņojumu desmit Latvijas radiostacijās 2018.gadā.
Uz Radio hita balvu pretendē tie ieraksti, kas ierakstīti, reģistrēti un publicēti laika posmā no 2017. gada 2. decembra līdz 2018. gada 1. decembrim.

Kā ziņots, visvairāk mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons 2019" nomināciju saņēmušas grupas "Instrumenti", "Prāta vētra", "Raxtu raxti" un "The Sound Poets".

Grupa "Instrumenti" nominēti kategorijā "Popmūzikas albums", ""Origo" zelta dziesma" un "Dziesma". Tāpat mākslinieki nominēti kategorijā "Videoklips" par dziesmām "Tu atvēri mani ar nazīti" un "HES un tu". "Prāta vētra" nominēta kategorijās "Popmūzikas albums", "Koncertieraksts" un "Videoklips", bet "Raxtu raxti" - kategorijās "Albuma dizains", "Tautas mūzikas albums" un "Koncertieraksts".
"The Sound Poets" par balvu cīnīsies kategorijās ""Origo" zelta dziesma", "Popmūzikas albums" un "Dziesma". Tāpat trīs nominācijas ieguvis Dons un Ozols par dziesmu "Salauzta sirds".

Ikgadējā "Zelta mikrofona" balvas pasniegšanas ceremonija norisināsies 12.februārī Dailes teātrī. 
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts uzsāk jaunu sabiedrības iesaistes akciju pasākumu sērijā “Mūslaiku kalendārs”.

Akcija ir turpinājums pirms diviem gadiem aizsāktajam pētījumam “Virtuālā etnogrāfija: kalendāro prakšu tiešsaistes izpēte”.
Pētījuma pirmajā posmā izmantojām aptaujas metodi, raugot apzināt, kā mūsdienās tiek atzīmēti svētki un kāda ir svētku lomu mūsdienu sabiedrībā. Aptaujas aizvien ir pieejamas, tās iespējams papildināt!

Savukārt jaunās akcijas mērķis ir iesaistīt sabiedrību pētījumā par svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā, pievēršoties cilvēka personiskajam kalendāram.

Vēlamies noskaidrot: cik daudz īpašu dienu ir viena cilvēka kalendārā gada griezumā. Kurus no svētkiem – valsts, baznīcas, tradicionālās gadskārtas – cilvēki iekļauj savā rituālajā gadā? Kādus svētkus un atzīmējamas dienas ievieš paši? Cik lielā mērā mūsu gaitās ietilpst ikgadēji kultūras, sporta vai vietējās kopienas pasākumi? Vai un kā tiek svinētas dzimšanas un vārda dienas, kāzu jubilejas, kapu svētki?

Pētījumā tiks ietilpināti ne tikai latviešu kultūrai raksturīgie tradicionālie svētki, bet gan viss, ko vien cilvēki Latvijā mēdz atzīmēt.

Lai kļūtu par kalendāra dienu apskatnieku gada garumā, aicinām doties uz: http://kalendars.garamantas.lv/.
Vai arī spied uz šīs saites

Kalendārā atzīmējama katra diena, kura netiek pavadīta vienīgi darba rutīnā.
Izvēloties datumu, jāpastāsta kas, kāpēc un kā tiek atzīmēts, kā arī norādāma norises vieta.
Ir iespējams pievienot fotogrāfijas. Noslēgumā lūgums norādīt – vai šie ir personiski, ģimenes, valsts, piemiņas, gadskārtu vai citi svētki. Personisko kalendāru var aizpildīt, atzīmējot vairākus īpašos datumus uzreiz, vai arī aizpildīt dienu pa dienai gada ritumā.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu interesentu un dabas draugu piektdien, 8. februārī piedalīties talkā dabas liegumā “Lubāna mitrājs”, lai palīdzētu uzlabot ūdensputnu ligzdošanas apstākļus uz īpaši izveidotajām salām.

Turpinot iniciatīvu "Daru labu dabai", talkā plānots no krūmiem atbrīvot Lubāna mitrāja Īdeņas dīķos mākslīgi veidotās salas, tā radot labvēlīgākus ligzdošanas apstākļus ūdensputniem.
Kopumā vairāk nekā simts mākslīgās salas Lubāna mitrājā izveidotas 2006. gadā LIFE-Daba projekta ietvaros, lai uzlabotu ūdensputnu un bridējputnu ligzdošanas iespējas dīķos.

Pieteikšanās talkai un plašāka informācija, zvanot Dagnim Vasiļevskim pa tālruni 26112686.
Tikšanās talkai – plkst. 10.00 pie Īdeņas tilta pār Rēzeknes upi, nokļūšana: https://ej.uz/Lubana_talka/.
Darbošanās notiks mitrājā, tādēļ nepieciešams vilkt laika un darba apstākļiem atbilstošu apģērbu un apavus. Pēc labā darba paredzētas kopīgas pusdienas dabā un stāsts par mitrājiem.

Dabas liegums "Lubāna mitrājs" izveidots, lai nodrošinātu Latvijas lielākā iekšzemes mitrāju kompleksa vienotu aizsardzību.
Tas ir unikāls Eiropas un pasaules nozīmes dabas komplekss ar izcilu nozīmi daudzu īpaši aizsargājamo sugu populāciju un biotopu saglabāšanai.

Lubāns un tā apkārtnes dīķi ir viena no svarīgākajām caurceļojošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām valstī, kā arī viena no piecām labākajām ligzdošanas vietām 29 Eiropas īpaši aizsargājamām putnu sugām, tajā skaitā mazajam ērglim, jūras ērglim, mazajam gulbim, ziemeļu gulbim, griezei, ķikutam.
Šajā vietā sastopamas vairākas pasaulē apdraudētas putnu sugas – ķikuts, grieze, jūras ērglis, zivju ērglis. Kopumā teritorijā novērotas 224 putnu sugas, no tām 185 šeit ligzdo.
No visiem tiesību aktiem, kas pieejami vietnē Likumi.lv, gadiem visvairāk skatītais ir bijis Darba likums, arī 2018. gadā. Cik Latvijā kopumā ir likumu un Ministru kabineta noteikumu? Cik tapuši pērn? Kurus no tiem iedzīvotāji izmanto visbiežāk? 

Latvijas Republikas tiesību aktu vietne Likumi.lv nodrošina pieeju visiem oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēsnesis” (pieejams vestnesis.lv) publicētajiem tiesību aktiem, ieskaitot arī grozījumus. 

Tiesību aktu skaits katru dienu mainās - kāds pieņemts no jauna, kāds stājas spēkā, kāds zaudē spēku. Kopumā uz 30. janvāri Latvijā ir 7484 likumi, no tiem spēkā - 5733, no kuriem  4129 ir grozījumi.
“Tātad, ja runa ir par likumu pamattekstiem, to skaits ir nedaudz virs pusotra tūkstoša - 1604. Likumu kopskaitu būtiski ietekmē arī tas, ka aptuveni tūkstotis no tiem ir par pievienošanos kādiem no starptautiskajiem līgumiem,” skaidro oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” Oficiālo publikāciju departamenta direktore Inese Luste.
Šobrīd ir spēkā 9945 Ministru kabineta (MK) pieņemtie noteikumi, no kuriem vairāk nekā puse (5780) ir grozījumi. Tātad spēkā ir 4165 MK noteikumi.

2018. gadā iedzīvotāji visvairāk skatījuši Darba likumu (610 487 apmeklējumi; Google Analytics dati). Tā tas bijis arī vairākus iepriekšējos gadus, izvirzot Darba likumu par visu laiku skatītāko tiesību aktu. 

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

1. Darba likums
2. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss
3. Krimināllikums
4. Civilprocesa likums
5. Pievienotās vērtības nodokļa likums
6. Kriminālprocesa likums
7. Civillikums
8. Par iedzīvotāju ienākuma nodokli
9. Komerclikums
10. Administratīvā procesa likums

Pērn pieņemti 44 jauni likumi, neskaitot grozījumus. Skatījumu skaita ziņā līderis ir jaunais Fizisko personu datu apstrādes likums, kas atvērts teju 40 000 reižu. Iedzīvotāji  interesējušies arī par Administratīvās atbildības likumu, ar kura spēkā stāšanās brīdi (2020. gads) līdzšinējais Latvijas administatīvo pārkāpumu kodekss zaudēs spēku.

Visvairāk skatītie jaunie likumi, kas pieņemti 2018. gadā:
1. Fizisko personu datu apstrādes likums
2. Apdrošināšanas līguma likums
3. Administratīvās atbildības likums
4. Kooperatīvo sabiedrību likums 
5. Trauksmes celšanas likums


Facebook Draugiem Twitter Instagram