Pelni, kas koģenerācijas stacijās rodas kā blakusprodukts pēc enerģētiskās šķeldas dedzināšanas, varētu atgriezties atpakaļ mežos kā ievērojami lētāks materiāls ceļu būvniecībai, rosina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki. Pelnu izmantošana tiek pētīta sadarbībā ar a/s "Latvijas valsts meži" un SIA "Fortum Latvia".

Mežu autoceļu būvniecībai parasti izmanto granti, dolomīta šķembas, par saistvielu kalpo cements vai neveldzētie kaļķi, taču RTU veikts pētījums apliecina, ka biokurināmā vieglos pelnus varētu izmantot kā alternatīvu. To izmantošana mežu ceļu būvniecībā būtu ekonomiski izdevīga, jo šobrīd pelni nemaksā neko un siltumenerģijas ražotāji tos deponē atkritumu izgāztuvēs.

"Pelni dod ievērojamu mehānisko īpašību uzlabojumu ceļiem. Izmantojot šo materiālu, mēs varam palēnināt meža ceļu bojāšanos un pagarināt šo ceļu mūžu," saka RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs. Viņš ir viens no autoriem pētījumam par pelnu izmantošanu mežu autoceļos. Ar pelniem sajaukta grants vai dolomīta šķembas ir piemērotas mežu ceļa virskārtas izveidei, stāsta V. Haritonovs. Savukārt asfaltētos ceļos pelnus varētu lietot apakšējos nesaistītajos konstruktīvajos slāņos.

A/s "Latvijas valsts meži" enerģētiskās šķeldas pārdošana vietējā un eksporta tirgos ir viens no uzņēmuma darbības veidiem. Atbildīgi izturoties pret saviem klientiem un dabas resursiem, uzņēmums apsver iespēju pelnus no klientiem pieņemt atpakaļ. Līdz ar to ir būtiski atrast lietderīgas un efektīvas pelnu pielietošanas iespējas, tiek pētītas arī citi risinājumi pelnu izmantošanai.

Arī elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmuma "Fortum Latvia" mērķis ir atrast Latvijas tautsaimniecībā lietderīgu pelnu pielietojumu un samazināt atkritumu poligonos noglabājamo ražošanas blakusproduktu daudzumu, vienlaicīgi samazinot arī ietekmi uz vidi. Uzņēmums par iespējām lietderīgi izmantot pelnus, kas rodas Jelgavas biomasas koģenerācijas stacijas darbības rezultātā, interesējas kopš tās būvniecības laika.

Pētījums turpinās, patlaban tiek vērtēta iespēja būvēt eksperimentālu ceļu.
No 2018. gada 1.marta piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par divu un vairāk bērnu no viena līdz 20 gadu vecumam audzināšanu apmērs par diviem bērniem ir 10 eiro mēnesī, par trīs bērniem ir 66 eiro mēnesī, bet par katru nākamo bērnu - par 50 eiro lielāks. Ja, piemēram, ģimenē būs četri bērni, piemaksa būs 116 eiro mēnesī, ja pieci - 166 eiro utt.

Vienlaikus saskaņā ar izmaiņām Valsts sociālo pabalstu likumā no 2018. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalstu maksās līdz bērna 20 (šobrīd - līdz 19) gadu vecuma sasniegšanai, kamēr mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā.

Tāpat no nākamā gada 1. janvāra pabalstu maksās arī par bērnu, kas atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam uzņemts profesionālās izglītības programmās un saņem stipendiju.

No 20.-23.decembrim Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā no plkst. 10:00 līdz 18:00 notiks Ziemassvētku senioru un personu ar invaliditāti labdarības gadatirgus.

Tajā piedalīsies vairāk nekā simts amatnieku no visiem Latvijas reģioniem. Par tradīciju kļuvušo Ziemassvētku labdarības pasākumu rīko Latvijas Pensionāru federācija un Pensionāru iespēju centrs.

"Gadatirgū var ieraudzīt preces gan sirdij, gan praktiskām vajadzībām. Gadatirgus rīkotājiem un atbalstītājiem grību novēlēt vairāk apmēklētāju, bet mums visiem gaišus un sirsnīgus Ziemassvētkus un Jauno gadu. Lai miers virs zemes un visiem laba veselība!” – tā pēc gadatirgus apmēklēšanas apsveica tā dalībniekus un visus Latvijas cilvēkus Valsts prezidenta kundze Iveta Vējone.

Labdarības tirdziņi un citi pasākumi tiek organizēti ar nolūku popularizēt veco ļaužu ieguldījumu Latvijas sabiedrībā, mainot priekšstatu par viņiem kā tikai pasīviem sociālās palīdzības saņēmējiem.
To laikā vecākās paaudzes pārstāvjiem un personām ar invaliditāti tiek nodrošināta iespēja piedāvāt plašākai publikai pašu rokām darinātus izstrādājumus, kā arī apmainīties ar to izgatavošanas pieredzi.
Trīs mēnešus vēža pacientus Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) apciemo apmācīti brīvprātīgie, kuru skaits sasniedzis 42 personas.

Brīvprātīgie vēža pacientiem sniedz gan emocionālu, gan praktisku atbalstu, turklāt slimnīcas ārstniecības personāls brīvprātīgo darbības sākumu vērtē kā ļoti veiksmīgu un daudzsološu, tāpēc plānots brīvprātīgo kustību vērst plašumā, jo atbalsts ir nepieciešams arī pacientiem ar citām smagām slimībām.

Brīvprātīgo vidū ir cilvēki, kuri paši saskārušies ar diagnozi "vēzis" un šo slimību uzveikuši, tāpēc vēlas bieži vien smagajā un ilgstošajā cīņā ar vēzi atbalstīt citus. Tāpat ir brīvprātīgie, kuriem onkoloģiska slimība laupījusi kādu tuvu cilvēku, kā arī brīvprātīgie, kuri vienkārši vēlas palīdzēt citiem un, to darot, gūst patiesu gandarījumu. Starp viņiem ir daudz ticīgu cilvēku, kuri uzskata par pašsaprotamu palīdzēt tiem, kam klājas grūtāk.

Kā skaidroja slimnīcā, brīvprātīgie piedāvā savu atbalstu ikvienam vēža pacientam, tomēr visvairāk tas nepieciešams tiem, kuri jūtas vientuļi un kaut kāda iemesla dēļ nesaņem tuvinieku atbalstu. Tie ir pacienti, kuriem nav palicis neviena tuva cilvēka, un tie, kuru radi dzīvo pārāk tālu, lai bieži apciemotu. Diemžēl nav retums arī pacienti, no kuriem tuvinieki, uzzinot par slimību, ir novērsušies .

Brīvprātīgie uzklausa un sniedz atbalstu vai, ja cilvēks par sāpīgo nevēlas runāt, pakavē laiku, sarunājoties par visdažādākajām tēmām. Šī viena vai divas stundas brīvprātīgā sabiedrībā ļauj pacientam kaut uz brīdi novērst domas un aizmirst par slimību. Ja pacients to vēlas, brīvprātīgais palasa priekšā grāmatu vai uzspēlē kādu galda spēli. Gulošiem pacientiem padod ūdens glāzi vai atnes kaut ko no veikala, savukārt, ja pacients pārvietojas ratiņkrēslā, izved pastaigā pa slimnīcas teritoriju vai sliktu laikapstākļu gadījumā - pa slimnīcas gaiteņiem.

Kam būtu jāierīko un jāatbild par atskurbtuvēm - valstij vai pašvaldībām. Šis jautājums tiek kārtots jau vairākus gadus, bet bez rezultāta.
Kamēr  skaidrības nav, Cēsu novada pašvaldība izšķīrās par soli ierīkot savu atskurbtuvi. Tā tagad tapusi kopējās telpās ar naktspatversmi, tādējādi ietaupot arī līdzekļus – par to ziņo sabiedriskais medijs. 
 
Ēka, kas tagad pielāgota gan naktspatversmes, gan atskurbtuves pakalpojumiem, atrodas blakus Cēsu klīnikai, un līdz ar to iespējama arī ātrāka veselības pārbaude cilvēkiem, kuri te nokļūst.
Cēsu novada pašvaldības policijā stāsta, ka reizēm iereibušos pat nācies vest uz Rīgas atskurbtuvi, jo tuvāk nevienas citas Vidzemē nebija.

Cēsis tagad ir vienīgā pilsēta Vidzemē, kurā ir sava atskurbtuve.

Nākamajā gadā Cēsīs iecerēts atrisināt arī jautājumu, kā būs ar norēķināšanos ar citām pašvaldībām, kuru iedzīvotāji arī nereti ir spiesti izmantot atskurbtuves pakalpojumu.
Divarpus mēnešos, kopš Cēsīs ir šī iestāde, tukša gan nestāv tā un te nācies pabūt pat kādam ārvalstu pilsonim.
Saistībā ar nākamajā gadā plānoto izstādi "Aizliegtie Ziemassvētki" , Liepājas muzejs aicina liepājniekus piedalīties izstādē, dāvinot padomju laika svētku egles rotājumus.

Tās var būt gan eglīšu mantiņas, gan atklātnītes, gan fotogrāfijas, gan citi priekšmeti, kas liecina par Ziemassvētku svinēšanu padomju varas ēnā. Lietas muzejam var dāvināt no šī gada decembra beigām līdz nākamā gada oktobrim.

Priekšmetus var nogādāt muzeja telpās K. Ukstiņa ielā 7/9 (darba laiks ir no trešdienas līdz svētdienai, no pulksten 10 līdz 18).
Jau šogad, Ziemassvētku lakā, būs uzstādīta speciāla egle, kuru apmeklētāji varēs izrotāt ar atnestajām lietām.
Arī starppilsētu autobusos saskaņā ar noteikumiem pasažieriem ir jāpiesprādzējas, taču nebūt ne visi autobusi aprīkoti ar drošības jostām, un policija drošības jostu lietošanu nekontrolē.  

Ceļu satiksmes noteikumos ir pateikts – ja autobuss ir aprīkots ar drošības jostām, tās ir jālieto. Par to pirmkārt atbild pats pasažieris. 
Pēc tam arī vadītājs, lai pasažieri būtu piesprādzējušies, stāstīja Policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas birojā.

Sods par nepiesprādzēšanos autobusā pasažierim ir 15, bet šoferim – 30 eiro.
Savukārt Valsts policijā uzskata – kamēr visi starppilsētu autobusi nebūs aprīkoti ar drošības jostām, tikmēr panākt, lai pasažieri piesprādzējas arī autobusā, ir ļoti grūti. Turklāt policija to nekontrolē.

Akcijas un reidus policija arī neplāno, bet drīzāk kampaņu veidā aicina pārvadātājus informēt pasažierus, ka ir jāpiesprādzējas.

Policijas rīcībā nav konkrētu skaitļu, cik no visiem Latvijā kursējošajiem autobusiem ir aprīkoti ar drošības jostām, bet pieļauj, ka tā ir mazākā daļa.
Tikmēr tūrisma kompāniju autobusi, kas veic starptautiskos reisus, nemaz nevar iziet tehnisko apskati, ja nefunkcionē kāda no drošības jostām.
Šogad būtiski pieaudzis automašīnu sadursmju skaits ar dzīvniekiem un it īpaši meža zvēriem. Daudzi autovadītāji pēc šādiem negadījumiem neinformē policiju, kā to paredz likums.

Taču neatkarīgi no tā, ka sadursmes ar zvēriem nav retums, liela daļa autovadītāju nezina, kā rīkoties pēc tāda negadījuma. Par to liecina arī apdrošinātāju statistika, kas uzrāda vidēji 1500 sadursmju gada laikā, tas ir trīskārt lielāks skaits nekā reģistrēts Valsts policijā.

Sadursmi ar dzīvniekiem daļa autovadītāju pat uztver kā medību paveidu un notriekto meža zvēru pēc negadījuma piesavinās.
Taču tas ir kategoriski aizliegts. Notriekto dzīvnieku nekādā gadījumā nevar uzskatīt par savām bezmaksas vakariņām.

Dzīvnieks ir jānoņem no brauktuves, nost no ceļa, lai netraucē un jāatstāj turpat notikuma vietā.

Satiksmes uzraudzības birojā  norāda, ka pats galvenais, kas autovadītājiem pēc satiksmes negadījuma ir jāizdara, – jāpiezvana uz  policiju – 110  un tad jārīkojas saskaņā ar Valsts policijas darbinieka norādījumiem.

Pārējās formalitātes veiks policijas darbinieks – gan paziņos Valsts meža dienestam, gan arī reģistrēs negadījumu. 
Labklājības ministrija  saņēmusi apmēram 98 pieteikumus no iedzīvotājiem, kuri vēlētos kļūt par brīvprātīgajiem valsts sociālās aprūpes centru (VSAC) filiālēs, kurās atrodas bērni.
Sestdien norisinājās seminārs "Brīvprātīgais darbs valsts bērnu aprūpes iestādēs", kurā piedalījās 92 cilvēki, turklāt 46 cilvēki pēc semināra nolēma pieteikties brīvprātīgajam darbam.

Ministrija joprojām aicina iedzīvotājus kļūt par brīvprātīgo darbinieku VSAC filiālēs, kurās uzturas bērni. Par brīvprātīgo var kļūt jebkura pilngadīga persona, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un veselības stāvokļa, nacionalitātes, politiskajiem uzskatiem un konfesionālās piederības. Katram, kas to vēlas, ir iespēja kļūt par brīvprātīgo darbinieku centrā, ziedojot tam pāris stundas dienā, nedēļā vai mēnesī atkarībā no vēlmēm un iespējām.

Lai kļūtu par brīvprātīgo darbinieku jāiepazīstas ar informāciju par VSAC filiālēm un to atrašanās vietu, kā arī ar informāciju par katras konkrētās filiāles vajadzībām pēc brīvprātīgo darbinieku atbalsta bērnu aprūpes procesa nodrošināšanā. Pēc tam jāaizpilda pieteikums brīvprātīgajam darbam, tostarp norādot izvēlēto VSAC filiāli, un jānogādā tas LM, Skolas ielā 28, Rīgā vai ērtāk sasniedzamajā VSAC filiālē.

Tiklīdz VSAC būs izvērtējusi pieteikumu un personas datu pārbaude apliecinās, ka nepastāv šķēršļi brīvprātīgā darba veikšanai, VSAC tiks noslēgts līgums par brīvprātīgā darba veikšanu konkrētā filiālē.
Dāvana kredītā ir drošs solis uz paklupšanu. 
Ar šādu saukli Latvijas Kredītņēmēju asociācija  sākusi  sociālo kampaņu "Nepērc dāvanu kredītā!", aicinot būt apdomīgiem un neļauties ātro kredītu vilinājumam dāvanu iegādei.

 "Skaidrs ir, ka reklāmas ir ārkārtīgi intensīvas,  " sacīja Latvijas Kredītņēmēju asociācijā, norādot, ka ne visi spēj pretoties vilinošajām ātro kredītu reklāmām un ne visi apzinās, ka šī nauda būs jāatdod.

2016. gadā izsniegti 1,85 miljoni ātro kredītu par kopējo summu vairāk nekā 540 miljoni eiro.
2017. gads turpinās, un dati par šogad izsniegtajiem kredītiem nav apkopoti, taču ir pamats uzskatīt, ka situācija ir līdzīga un grimšana parādos turpināsies, paziņojumā medijiem norāda Kredītņēmēju asociācija.

Tādēļ karstākajā dāvanu pirkšanas laikā Latvijas Kredītņēmēju asociācija aicina būt apdomīgiem un nedāvināt dāvanas, ko nespēj atļauties. 
6.janvārī atzīmējot Šerloka Holmsa dzimšanas dienu, durvis vērs slavenajam detektīvromānu varonim veltīts mini muzejs. Ekspozīcija veidota kā Vasilija Ļivanova un Benedikta Kamberbača atveidoto Holmsu istabas un būs apskatāma viesnīcas “Pullman” (Jēkaba iela 24) 1.stāvā.

Šerloka Holmsa dzimšanas dienas svinību rīkotāji stāsta, ka ideja par šāda muzeja izveidi bijusi jau sen. Sākotnēji īslaicīgā ekspozīcija nākotnē pārtaps par īstu muzeju.

Šo gadu laikā svinības kļuvušas daudz apjomīgākas – tematiski aptverot ne tikai Igora Masļeņikova Rīgā uzņemto filmu, bet arī pasaules mākslas, teātra un kinematogrāfijas radošo mantojumu.

6.janvārī Šerloka Holmsa dzimšanas diena Rīgā tiks atzīmēta septīto reizi.
Šis notikums jau kļuvis par Latvijas galvaspilsētas vizītkarti, piesaistot ne tikai vietējo iedzīvotāju, bet arī arvien jaunu dažādu valstu tūristu uzmanību. 

Ar izvērstāku svētku programmu jau drīzumā varēs iepazīties pasākuma oficiālajā mājas lapā un "Facebook".
Pēc gadiem desmit laukos var nebūt ne ģimenes ārstu, ne arī veterinārārstu - kā vieni tā otri, kas vēl šobrīd laukos strādā, lielākoties ir jau pirmspensijas vecumā, bet jaunie speciālisti priekšroku dod pilsētām.
Veterinārijas speciālistu trūkumu šobrīd visvairāk izjūt Latgalē, bet arī citviet Latvijā jau situācija ir līdzīga un atrast veterinārārstu, kurš apkalpotu liellopu fermas, ir problemātiski.
 
'Darbs laukos ar lielajiem dzīvniekiem principā ir vīrieša darbs, tas ir ļoti smags fizisks darbs. Laukos ar naudiņām ir grūtāk, protams, ka vieglāk ir strādāt klīnikā, kur nāk dzīvnieki. Pilsētā, Rīgā, piemēram, cilvēki ir daudz labāk materiāli situēti, un viņi var arī vairāk par savu dzīvnieku ārstēšanu maksāt – norāda nozares pārstāvji.
 
Par speciālistu trūkumu laukos Veterinārārstu biedrība jau vairākkārt informējusi Zemkopības ministriju, un biedrība  uzskata, ka viens no risinājumiem būtu pārņemt ārvalstu, piemēram, Zviedrijas pieredzi. Tur teritorijās, kur ir mazs dzīvnieku skaits un kuras ir attālu nost no centriem, valsts dod dotāciju speciālistu uzturēšanai uz vietas. 

Bet, ja nekas netiks darīts, lai situāciju mainītu, Veterinārārstu biedrībā secina, ka tad pēc gadiem desmit laukos šo speciālistu nebūs.
No aizvadītās  nedēļas cēsiniekiem pēc pusotra gada būvniecības atvērts rekonstruētais un ilgi gaidītais stadions.
Noslodzes stadionam netrūks, jo turpat blakus atrodas Nacionālo bruņoto spēku instruktoru skola un Cēsu profesionālā vidusskola.

Skrejceļš, bērnu rotaļu laukums un āra trenažieri ir tās zonas, kas ziemas mēnešos ik dienu būs atvērtas sportotgribētājiem. Taču pavasarī būs pieejami arī pludmales volejbola sektori, laukums basketbolam, volejbolam un tenisam, kā arī būs iespēja trenēties dažādās vieglatlētikas disciplīnās.

Plānots, ka vasarā Cēsīs notiks gan valsts mēroga futbola mači, gan pludmales volejbola turnīri, kas pulcinās lielu skatītāju skaitu. Tiesa gan, pagaidām jāizlīdzas ar pārvietojamām skatītāju tribīnēm, jo to būvniecība iepretim futbola stadionam notiks nākamajā vasarā.
Svinīga stadiona atklāšana plānota pavasarī, kad sāksies aktīvā sporta sezona.  
Pieaugot nelielo ceļu satiksmes negadījumu skaitam, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs aicina autovadītājus biežāk izmantot saskaņotos paziņojumus avārijas apstākļu fiksēšanai.

"Saskaņotos paziņojumus pašlaik izmanto apmēram divās trešdaļās satiksmes negadījumu. Varētu izmantot pat vairāk nekā divās trešdaļās, bet reizēm cilvēkiem šo saskaņoto paziņojumu vienkārši fiziski mašīnā nav. Tad sanāk tā, ka policisti nodarbojas kā tādi saskaņotā paziņojuma izvadātāji. Paziņojuma  lapiņas var dabūt dažādās degvielas uzpildes stacijās, pie apdrošinātājiem jebkurā birojā, arī regulāri CSDD dažādos punktos.," stāsta Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā.

Pērnā gada izskaņā Valsts ceļu policija nāca klajā ar statistiku, ka Rīgas reģionā diennaktī notiek vidēji ap 100 avāriju un joprojām uz daudziem no tiem ar saskaņotiem paziņojumiem rokās jādodas ceļu policijas ekipāžām.

Tāpat autovadītājiem reizēm vēlas aizpildīt paziņojumus gadījumos, kad CSNg fiksēšanai būtu jāizsauc policija.
Piemēram, paziņojums tiek aizpildīts, kad avārijā ir iesaistīti vairāk kā divi transportlīdzekļi, vai arī situācijās, kad kāds no transportlīdzekļiem nevar turpināt piedalīties ceļu satiksmē.

Šādos gadījumos autovadītājiem negadījuma fiksēšanai ir jāizsauc policija.
Saskaņoto paziņojumu drīkst izmantot tikai gadījumos, kad CSNg iesaistīti tikai divi transportlīdzekļi, CSNg nav cietuši cilvēki vai nav nodarīts bojājums trešās personas mantai (vienīgie bojājumi ir automašīnām), abi iesaistītie transportlīdzekļu vadītāji var vienoties par CSNg apstākļiem, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt.

Transportlīdzekļu  ir apkopojis visizplatītākās kļūdas, kuras autovadītāji pieļauj, aizpildot saskaņoto paziņojumu - turpmāk SP:

1. SP tiek aizpildīts, taču autovadītāji nav vienojušies par CSNg apstākļiem.
2. SP netiek atzīmēts neviens krustiņš ailē „Negadījuma apstākļi”.
3. Negadījuma shēmā transportlīdzekļu stāvoklis tiek attēlots pēc CSNg, nevis tā laikā.
4. Negadījumā shēmā tiek attēloti tikai CSNg iesaistītie transportlīdzekļi, bet nav informācijas par CSNg vietu (netiek norādīta ne iela, ne krustojums, ne ceļa zīmes u.c.).
5. Netiek precīzi fiksēts negadījuma laiks.
6. Netiek precīzi norādītas CSNg iesaistīto transportlīdzekļu numura zīmes vai SP tiek fiksēts tikai piekabes reģistrācijas numurs, bet ziņu par vilcēju nav.
7. Aizpildot SP, transportlīdzekļi tiek sajaukti vietām.
8. Netiek uzrādīts kustības virziens, kādā autovadītāji ir braukuši.
Darbu sācis jauns sludinājumu portāls "mm.lv".
Portāls pieder SIA "MEK", kura īpašnieks Igors Blūzmanis aģentūrai LETA sacīja, ka vietne darbu sākusi pirms nedēļas.

Taujāts, kāpēc cilvēkiem izvēlēties "mm.lv", Blūzmanis skaidroja, ka par tirgus līderi - "ss.com" - bieži esot dzirdams, ka tā pakalpojumiem ir pārāk augstas cenas, bet vietnes dizains un funkcionalitāte gadiem nav mainījusies.
Prognozējot "mm.lv" popularitāti nākotnē, Blūzmanis sacīja, ka paredzēt to ir grūti, un visu noteiks cilvēki. 
Anglijas Baznīca Londonas bīskapa amatā pirmo reizi iecēlusi garīdznieci sievieti. Jaunā Londonas bīskape ir Sāra Malalija, viņa būs visaugstāko amatu Anglijas Baznīcas hierarhijā ieņemošā sieviete. 
Anglijas Baznīcā daudzi joprojām neatbalsta sieviešu ordināciju.Malalija ir bijusī medmāsa. Vairākus gadus viņa bijusi Anglijas medmāsu dienesta vecākā amatpersona. Par priesteri viņa tika ordinēta 2006.gadā.
Latvijas Dabas muzejs 2018.gada dzīvnieka titulam izvirzījis alni, rudo lapsu, rudo vāveri, pelēko zaķi, sermuli un brūnkrūtaino ezi.

Šogad pirmo reizi par par nominācijām var balsot iedzīvotāji. To līdz 28.decembrim iespējams izdarīt muzejā un tā interneta vietnē "www.dabasmuzejs.gov.lv".

Gada dzīvnieka akcijas mērķis ir pievērst uzmanību Latvijā sastopamajiem dzīvniekiem un piedāvāt sabiedrībai iespēju uzzināt vairāk par kādu konkrētu sugu.
Muzeja pārstāvji skaidroja, ka sākotnēji nominācijai tika izvirzītas tikai apdraudētas dzīvnieku sugas, taču pēdējos gados citu savvaļas dzīvnieku sugām aktuālu notikumu dēļ vai apmeklētāju intereses dēļ pieļauti arī izņēmumi.

Kopš akcijas pirmsākumiem 2000.gadā tituls piešķirts cūkdelfīnam, lidvāverei, brūnajam lācim, ūdram, smilšu krupim, pelēkajam vilkam, meža cūkai, āpsim, zutim un citiem.
Saeima  galīgajā lasījumā pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz mainīt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu.

Valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta.
Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.

Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.

Likumā norādīts, ka tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu ir personai, par kuru veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kā arī valsts aizsargātas personas vai iedzīvotāji, kas veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas.

Vairākas iedzīvotāju grupas apdrošinās valsts, piemēram, bērnus, bāreņus, reģistrētos bezdarbniekus, orgānu donorus, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas, pensionārus, politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kā arī vēl citus.

Veicamās veselības apdrošināšanas iemaksas tiem, kas nebūs apdrošināti automātiski, nākamgad būs 1% apmērā no minimālās mēneša algas, vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020.gadā - jau līdz 5%.
Nākamgad minimālā alga plānota 430 eiro. Tātad veselības apdrošināšanas iemaksa būs 4,30 eiro mēnesī, bet pēc diviem gadiem - 21,5 eiro mēnesī, ja vien vēl netiks celta minimālā alga.
Tajā pašā laikā likumā noteiktas tiesības uz valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu, kas nav saistīts ar iemaksām.


Nākamajā gadā būs viena pārcelta brīvdiena, liecina Labklājības ministrijā pieejamā informācija. 

Plānots, ka 30. aprīļa darba dienu, kas iekrīt pirmdienā starp brīvdienu 29. aprīli un svētku dienu 1. maiju,pārcels uz sestdienu, 21. Aprīli. 

Pārceltā darba diena attiecas uz  valsts budžeta finansētām valsts pārvaldes iestādēm, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, bet  aicināti ievērot arī uzņēmumi un citas iestādes.  

Darba likums arī nosaka - ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā.
Kompānija "Porsche" izlaidusi pirmo medus burciņu partiju, kā medu savākušas bites turpat autorūpnīcas teritorijā Leipcigā, Vācijā. 

Produktu ar "Turbin" nosaukumu varēs iegādāties "Porsche" firmas veikaliņā turpat rūpnīcas kompleksā.

Pašlaik "Porsche" rūpnīcas dabas zonā 40 hektāru platībā atrodas 25 bišu stropi – ar kopumā aptuveni pusotru miljonu bišu. Pirmajā sezonā, no šī gada maija, saražots ap 400 kilogramu medus.

Vācijā bites aizsargā federālais dabas aizsardzības likums, kas saistīts ar to populācijas straujo sarukumu pamatā lauksaimniecībā izmantoto pesticīdu dēļ. Vācu autoražotāja iniciatīva paredzēta tieši bišu populācijas vairošanai.

“Porshe” labprāt iesaistās dažādās dabas aizsardzības iniciatīvās. 
Vēl šī autoražotāja bezceļu braukšanas izmēģinājumu zonā jau no 2002. gada mīt arī poniji, sumbri un citi dzīvnieki.

Ar pārtikas produktu ražošanu nodarbojas arī "Porsche" mātesuzņēmums "Volkswagen", ražojot tieši autovadītājiem domātas desiņas un kečupu.
"Holivudas Ārzemju preses asociācija  paziņojusi pretendentus uz "Zelta globusu" godalgām, atklājot, ka visvairāk nomināciju izpelnījies režisora Giljermo del Toro fantastikas trilleris "The Shape of Water" un kanāla HBO seriāls "Big Little Lies".
 
Kino kategorijās dominē "The Shape of Water" ar septiņām nominācijām, bet televīzijas godalgu vidū seriāls "Big Little Lies" ar sešām.

Labākās drāmas kategorijā Kristofera Nolana Otrā pasaules kara trilleris "Dunkirk" sacentīsies ar pieaugšanas drāmu "Call Me By Your Name", politisko trilleri "The Post", "The Shape of Water" un tumšo komēdiju "Three Billboards Outside Ebbing, Missouri".

Filmu vidū, kas pretendē uz "Zelta globusu" labākās komēdijas vai mūzikla kategorijā, ir stāsts par afroamerikāni, kas tiekas ar savas baltās draudzenes vecākiem - "Get Out", Džeimsa Franko filma "The Disaster Artist" un komēdijdrāma "Lady Bird".

Toms Henkss, Džeimss Franko, Merila Strīpa un Sērša Ronena pretendē uz balvām labāko aktieru un aktrišu kategorijās.

Uz "Zelta globusu" kategorijā "Labākā filma svešvalodā" pretendē Kambodžas "First They Killed My Father", Vācijas un Francijas "In The Fade", Krievijas "Loveless", Čīles "A Fantastic Woman" un Zviedrijas, Vācijas un Francijas "The Square".
Uzvarētāji tiks paziņoti 7.janvārī Beverlihilsā 75.ikgadējā balvu ceremonijā, kuru vadīs amerikāņu komiķis Sets Maiers.

Pabeigta Cēsu sporta stadiona būvniecības pirmā kārta, un no 14.decembra tas būs pieejams iedzīvotājiem.
Stadiona atklāšanas ceremonija pārcelta uz pavasari, kad sāksies vasaras sporta sezona. Sportotājiem stadions būs atvērts katru dienu no plkst.07.00 līdz plkst.22.00. 

Stadiona būvniecības pirmajā kārtā izveidoti seši skriešanas celiņi pa esošo 400 metru apli, kā arī astoņi celiņi 100 metru taisnē. Celiņus klāj gumijas granulu segums. Futbola laukums ar Latvijas Futbola federācijas atbalstu ieguvis jaunu sintētisko segumu, kas kalpos ilgāk un būs vieglāk kopjams nekā zāles segums. Izveidoti vieglatlētikas sektori, kuros varēs trenēties augstlēkšanā, kārtslēkšanā, tāllēkšanā, trīssoļlēkšanā un lodes grūšanā. Tāpat izveidots āra trenažieru laukums un aktīvās attīstības laukums bērniem. Vēl stadionā izveidots pludmales volejbola sektors, kurā atrodas trīs treniņu laukumi un viens sacensību laukums.

Papildus projektā sākotnēji iecerētajiem darbiem pārbūvēta arī ietve uz Valmieras ielas gar stadionu, kā arī stadionā izveidots multifunkcionāls sporta spēļu laukums, kas piemērots basketbola, volejbola un tenisa spēlēm. 
Ziemas periodā atkarībā no laikapstākļiem aktīvai izmantošanai būs pieejams āra trenažieru laukums, aktīvās attīstības laukums bērniem, kā arī skriešanas celiņi. Pludmales volejbola, futbola un multispēļu laukumi tiks atvērti pavasarī. 

Auto satiksmei pie stadiona izveidota jauna iebrauktuve no Valmieras ielas, likvidējot iepriekšējo stadiona iebrauktuvi gar degvielas uzpildes staciju. Jaunās iebrauktuves galā izveidota stāvvieta 23 automašīnām, taču lielāko stadiona apmeklētāju auto plūsmu plānots novietot Smilšu laukumā. Saglabātas vēsturiskās gājēju ieejas no Uzvaras bulvāra un Valmieras un Dzintara ielu krustojuma, ko papildina jaunizveidotas gājēju ieejas no Jāņa Poruka un Valmieras ielu krustojuma puses un no Noliktavas ielas puses.

Kā atzīst Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs: “Veiktie darbi ir bijuši gana sarežģīti un stadionā pēc pārbūves redzamās pārmaiņas ir fundamentālas. Es ticu, ka stadiona infrastruktūra – uzstādītais apgaismojums, futbola laukuma un skrejceļu segumi – dos iespēju to izmantot ne tikai vasarā, bet siltākās ziemās pat visa gada garumā. Stadiona pārbūve bija iedzīvotājiem svarīgs un vajadzīgs projekts, kā to liecināja iedzīvotāju aptaujas vairāku gadu garumā. Mēs ceram, ka jaunais stadions dos jaunas attīstības iespējas Cēsu pilsētas sporta skolas audzēkņiem, kļūs par gan nacionāla, gan starptautiska mēroga sacensību vietu, kā arī dos iespēju Cēsu novada iedzīvotājiem pievērsties veselīgam dzīvesveidam.”

Kā ziņots, stadiona pirmās kārtas būvniecības izmaksas ir 2,8 miljoni eiro, kam piesaistīts 1,9 miljonu eiro valsts budžeta līdzfinansējums. Būvniecības otrajā kārtā paredzēts izbūvēt skatītāju tribīnes, kā arī divas būves stadiona aprīkojuma glabāšanai un ģērbtuvju telpām.

Stadions kalpos arī kā dažādu valsts sektoru treniņu bāze, kurā fizisko sagatavotību varēs uzlabot gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu depo darbinieki, gan Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolas mācībspēks un audzēkņi, kā arī Cēsu 27.kājnieku bataljona zemessargi.

Stadiona būvniecība veikta tā, lai tas atbilstu starptautiskajām vieglatlētikas stadiona prasībām.
Lidsabiedrība "airBaltic" pirmdien sāk pieteikumu pieņemšanas procesu Pilotu akadēmijā kandidātiem bez iepriekšējām zināšanām.

Atlasi izturējušie kandidāti kļūs par lidsabiedrības profesionālās pilotu apmācības programmas studentiem tās pirmajā klasē un pēc programmas absolvēšanas, aptuveni divu gadu laikā, kļūs par "airBaltic" pilotiem.

"airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss norādīja, ka nākamajos piecos gados "airBaltic" plāno darbā pieņemt vairāk nekā 1000 augsti izglītotu profesionāļu.

"airBaltic" lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis atzīmēja, ka interesenti tiek aicināti apmeklēt pirmo Pilotu akadēmijas "Atvērto durvju" pasākumu 19.decembrī plkst.12 "airBaltic Training" telpās.
Šajā pasākumā visiem apmeklētājiem būs iespēja iegūt informāciju par "airBaltic" Pilotu akadēmiju un tās programmu, konsultēties ar "airBaltic" Pilotu akadēmijas pārstāvjiem un aizpildīt pieteikuma anketu.
Pieteikšanās process pirmajam akadēmiskajam gadam noslēgsies 2018.gada 8.janvārī. "airBaltic" Pilotu akadēmija plāno sākt pirmo akadēmisko gadu 2018.gada martā ar teorētiskās apmācības kursiem. Sākotnēji "airBaltic" iecerējusi izglītot 20 pilotus gadā.

"airBaltic" investēs vairāk nekā piecus miljonus eiro Pilotu akadēmijā, kurā bez priekšzināšanām par attiecīgo jomu kandidāti varēs iegūt nepieciešamo sertifikāciju darbam par komercpilotu. Akadēmija tiks veidota uz esošās "airBaltic" mācību organizācijas bāzes. Aviokompānija iecerējusi, ka mācību lidojumi varētu notikt Liepājas lidostā, kur arī būtu gaidāmas investīcijas atbalsta infrastruktūrā, piemēram, angāros.

Nākamgad Dienvidkorejā notiks Ziemas Olimpiskās spēles, vēl pēc 4 gadiem - 2022 gadā tās notiks Pekinā.
Tikmēr vairākas valstis jau aktivizējušās cīņā par iespēju uzņemt 2026. gada ziemas olimpiskās spēles.
Visticamāk, tās notiks Eiropā, un šajā kontekstā tiek pieminēts arī Latvijas vārds.

Siguldas bobsleja un kamaniņu trase ir viena no nozīmīgākajām Latvijas sporta būvēm.
Šeit noris arī starptautiska līmeņa sacensības. Tagad Siguldas pilsētai un trasei pavērusies unikāla iespēja uzņemt 25  ziemas olimpiskās spēles.

Viena no potenciālajām 2026. gada ziemas olimpisko spēļu mājvietām ir Stokholma. Tās gatavību uzņemt ziemas lielāko sporta forumu apgrūtina bobsleja un kamaniņu trases neesamība. Ņemot vērā  tradīciju trūkumu ledus renes sporta veidos, zviedri kā partnerus, kur rīkot sacensības šajos sporta veidos, iesākumā uzrunāja Lillehammeri, kur jau atrodas nepieciešamā sporta būve. Tomēr norvēģi referendumā nobalsojuši par savas kandidatūras atsaukšanu 2026. gada spēļu rīkošanā, līdz ar to neparedzot iespēju sadarboties ar zviedriem.
Stokholmai nākamā tuvākā trase atrodas Latvijā.

Tāpēc Zviedrijas Olimpiskā komiteja oktobrī oficiāli uzrunāja Latvijas Olimpisko komiteju (LOK), lai tieši Siguldas trasē rīkotu daļu sacensību.
Siguldas bobsleja trases direktors Dainis Dukurs  atzina, ka tā ir unikāla iespēja, jo atsevišķi nekad neviena  pilsēta Latvijā nevarētu pretendēt sarīkot olimpiskās spēles.

Šobrīd ir vienošanās, ka janvāra vidū zviedri ieradīsies Latvijā, lai apsekotu Siguldas trasi, tiktos ar pilsētas domi, iesaistītajām federācijām, LOK un valdību.

Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics lēš, ka nākamajos astoņos gados nepieciešams uzlabot sportistu izmitināšanas iespējas. Ja Latvijas valsts būs gatava atbalstīt olimpisko projektu, Sigulda pievienosies, sacīja pašvaldības vadītājs.
Sestdien  Līgatnes dabas takās plkst.18 notiks pasākums "Satiec zvērus tumsā", kura laikā varēs iepazīt dabas takās mītošos dzīvniekus tumsā un piedalīties radošajās darbnīcās.
Gida pavadībā pārgājiena laikā varēs iepazīt tos meža iemītniekus, kuri tumsā neguļ - pūces, lūšus, meža cūkas.

Pašlaik dabas un dzīvnieku iepazīšanai tumsā ir īpaši labvēlīgs laiks. Turklāt koki un krūmi ir nometuši lapas, atsedzot daudz slēpņu un ļaujot mums vieglāk ieraudzīt dzīvniekus.

Pārgājiens sāksies pie Līgatnes dabas taku Informācijas centra. Līdzi jāņem lukturītis un jāsaģērbjas piemēroti laika apstākļiem un pastaigai dabā.
"Muskuļu veselības dienās" iespēju bez maksas veikt muskuļu veselības pārbaudes izmantojuši gandrīz 400 cilvēki, turklāt 60 no tiem ārsti konstatēja muskuļu veselības problēmas,  informēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.
"Muskuļu veselības dienas" slimnīcā norisinājās trīs dienas. To mērķis bija informēt sabiedrību par dažādām muskuļu slimībām, kā arī apzināt pacientus ar šādām kaitēm.

"Muskuļu slimības ir ļoti dažādas un grūti atpazīstamas. Daudzi cilvēki pat nenojauš, ka viņiem ir kāda no šīm slimībām, tās izraisītos simptomus, piemēram, muskuļu sāpes, vājumu vai elpas trūkumu, kļūdaini saistot ar nepietiekamu fizisko sagatavotību vai ko citu. Daļa muskuļu slimību nav ārstējamas, taču vairāku slimību gadījumā pieejama efektīva terapija, kas ne vien palīdz mazināt apgrūtinošos simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti, bet var pat izglābt dzīvību," skaidroja Austrumu slimnīcas neiroloģe docente Viktorija Ķēniņa.

"Muskuļu veselības dienās" ikviens varēja bez maksas veikt dinamometriju jeb muskuļu spēka testu un spirometriju jeb elpošanas rādītāju testu. Ja testu rezultāti liecināja par iespējamām muskuļu veselības problēmām, bija iespēja nodot asins paraugu analīzei, kurā iespējams atklāt Pompes slimību. Asinis izmeklēšanai nodeva 60 cilvēki, un katrs no viņiem jau pēc dažām nedēļām tiks personīgi informēts par rezultātu.

Lietiņa skaidroja, ka Pompes slimība ir reta ģenētiska slimība, kas izraisa progresējošu muskuļu vājumu un var sākt izpausties jebkurā vecumā.
Pompes slimība ir viena no tā dēvētajām lizosomālās uzkrāšanās slimībām, kas saistītas ar traucējumiem šūnas ķermenīšu lizosomu darbībā.
Lizosomu galvenā funkcija ir dažādu barības vielu šķelšana, bet Pompes slimības gadījumā ir traucēta lizosomu spēja šķelt glikogēnu, kas glabājas muskuļos un aknās kā ogļhidrātu rezerves enerģijas ražošanai. Uzkrājoties pārmērīgā daudzumā, glikogēns pakāpeniski bojā muskuļu šūnas.

Ķēniņa uzsvēra, ka Pompes slimnieks ar rokām var izdarīt visu, ko vajag, bet pacelt tās augšā, piemēram, lai piekārtu aizkarus, ir ļoti grūti. "Pēdas kustas labi, bet, lai no krēsla pieceltos, vajag krietni piepūlēties, atsperties, tāpat - kāpšana pa kāpnēm sagādā grūtības. Bieži vien cilvēks domā: "Tāds es vienkārši esmu - ne tik stiprs, ne tik sportisks kā citi." Tāpēc samierinās ar elpas trūkumu pat pie nelielas fiziskas slodzes, iemācās sadzīvot ar muskuļu sāpēm. Diemžēl šī slimība progresē, arvien vairāk novājinot muskuļus, tai skaitā elpošanas, kas var novest pie invaliditātes un priekšlaicīgas nāves. Pompes slimību ir iespējams apturēt, kā arī panākt tās regresu," skaidroja neiroloģe.

Nodot asinis bezmaksas analīzei uz Pompes slimību Austrumu slimnīcā iespējams arī turpmāk.
Ja ir aizdomas par Pompes slimību, konsultēties ar speciālistu un pieteikties analīzei iespējams, zvanot pa tālruni 26644919.
Par  Latvijas dāvinātāju ieradumiem kāda interneta veikala pārstāvis atklāj , ka Ziemassvētku dāvanas visbiežāk ir lietas cenu robežās no 15 līdz 20 eiro, taču reizēm gadās arī dārgas un lielas sadzīves elektronikas preces un sezonai neatbilstošas lietas, piemēram, zāles pļāvējs.

 Dāvanu  topā Ziemassvētkos aizvien esot telefoni, arī smaržas un datortehnika.

Dāvina arī dažāda veida mazo sadzīves tehniku , piemēram, skuvekļus. Reizēm cilvēki iepērk sev kaut ko iztrūkstošu, piemēram, izdomā uzdāvināt sev ledusskapi. Tomēr lielā sadzīves tehnika svētku laikā tiek pirkta salīdzinoši reti.

Vēl jāpiemin, ka Latvijā tikai 2% internetu lietotāju iepirkumiem tiešsaistē izmanto viedtālruni vai planšetdatoru, 92% šim nolūkam izmanto datoru.Tikmēr  ASV viedtālruni kāroto lietu iegādei internetā izmanto 62% lietotāju. 

Zinātnieki Islandē rūpīgi pēta vienu no valsts bīstamākajiem vulkāniem Ēraifajēkitla, jo pastāv bažas, ka jau drīzumā varētu notikt tā izvirdums. 
Taču prognozes par iespējamiem izvirduma postījumiem apgrūtina vēsturisko datu trūkums par šo vulkānu.

Ēraifajēkitla pēdējās aktivitātes  fiksētas 18.gadsimtā. Pēdējo mēnešu laikā tajā fiksēta satraucoša seismiskā aktivitāte, kas liecina par to, ka vulkāns ir “pamodies”. Zinātnieki, ņemot vērā pēdējos mērījumus, izsludinājuši dzelteno trauksmi.

Satraukumam ir nopietns pamats – vulkāna  izvirduma postījumu potenciāls ir milzīgs. Mērījumi liecina, ka sliktākā scenārija gadījumā vulkāna izvirdums ir bīstamāks pat par Vezuva izvirdumu, kas reiz iznīcināja Pompeju.

Islandē lielāki vai mazāki vulkānu izvirdumi notiek vidēji reizi piecos gados.
Pēdējais bija 2010.gadā, kad uz nedēļu tika paralizēta gaisa satiksme visā Eiropā. Gadījumā, ja notiks arī Ēraifajēkitla  izvirdums, tad arī jārēķinās ar plašiem gaisa satiksmes ierobežojumiem, kā arī neparedzamām sekām vietējiem iedzīvotājiem.
Lietuvas valdība spērusi pirmos soļus, lai runātu ar Eiropas Komisiju  par direktīvas par vasaras laiku pārskatīšanu, vakar paziņojis Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis.
Lietuva savu pozīciju vasaras laika jautājumā varētu izstrādāt jau šomēnes.

Skvernelis norādīja, ka lietuvieši nejūtas īpaši labi, kad nākas pagriezt pulksteņa rādītājus. Jāpiebilst, ka ģeogrāfiski Lietuvas rietumdaļa ietilpst pirmajā laika joslā, bet pārējā valsts teritorija – otrajā, kas īpaši apgrūtina pāreju uz vasaras laiku.
Skvernelis atzina, ka tām dalībvalstīm, kas dzīvo klimatiski labvēlīgākos apstākļos , nav aktuāla šāda tēma. Sabiedriskās  domas aptauja liecina, ka lielākā daļa Lietuvas iedzīvotāju neatbalsta pulksteņa rādītāju pārgriešanu divreiz gadā. 

Arī Somija vēlas uzsākt plašāku diskusiju par vasaras laiku.
Neapoles picas pagatavošana iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Aicinājumu pasludināt īpašo picas izgatavošanas prasmju kopumu par UNESCO nemateriālo mantojumu veicināja aptuveni divi miljoni parakstu, kas atbalstīja Neapoles pieteikumu, savukārt parakstītājus, ļoti iespējams, iekārdināja solījums saņemt bezmaksas picu.

Neapoles pica ir kas vairāk par  paradumu pamest gaisā mīklas pamatni, lai tā “bagātinātos ar skābekli”. Laika gaitā picas gatavošana kļuvusi par iecienītu sociālu rituālu, kurš ietver dziesmas un stāstus, kā arī gluži neticamu picas sastāvdaļu un nosaukumu daudzveidību.
Neapoles pilsēta tiek uzskatīta par picas pirmdzimšanas vietu.
Facebook Draugiem Twitter Instagram