Rūdolfs Švēde
Rūdolfs Švēde Klausīties tiešraidi
Mail Facebook Draugiem Twitter Instagram

Appstore Play

KAS TEV SKAN

27. - 31.jūlijs | 9:40

Spēlē KAS TEV SKAN šonedēļ laimē ielūgumu uz Drift Allstars sacensībām Biķerniekos 1.augustā!
Radio TEV
Spēlē KAS TEV SKAN katru darba dienu pulksten 9:40 piedalās divi klausītāji, kuri zvanījuši uz 27202720. Katram dota tieši viena minūte, kuras laikā jāmēģina atpazīt pēc iespējas vairāk melodijas. Atbilde tiek ieskaitīta, ja pareizi nosaukts izpildītājs vai dziesmas nosaukums. Uzvar tas, kurš atpazīst vairāk dziesmas. Ja rezultāts ir neizšķirts, talkā tiek ņemts kalendārs, bet par to vairāk izstāstīs Andris ēterā.


Radio TEV

DUNGO DUNGO

27. - 31.jūlijs | 15:40

DUNGO DUNGO spēlē šonedēļ  sadarbībā ar SONAX - Vācijas iecienītākais autokosmētikas ražotājs! Katras dienas uzvarētājam Premium auto kopšanas līdzekļu komplekts un iespēja piektdien piedalies izlozē par lielo nedēļas balvu!
Katru darba dienu 15:40 zvani 27202720 un piedalies spēlē DUNGO DUNGO. Noklausies dungojumu un atpazīsti dziesmas nosaukumu vai izpildītāju. Pareizās atbildes autors saņems nedēļas atbalstītāja balvu!


Radio TEV – Siguldā, Aizputē, Dundagā un Blīdenē

Ar prieku paziņojam, ka radio pozitīvam cilvēkam - Radio TEV tagad skan arī Siguldā, Aizputē un Dundagā. Siguldā un tās apkārtnē Radio TEV dzirdams FM 93,5 MHz, Aizputē FM 89,5 MHz, Blīdenē FM 94,2 MHz, bet Dundagā FM 95,0 MHz.
Radio TEV
Dienu sākam ar „Pozitīvu rītu”, kad klausītājus jau no pulksten 7:00 modina vienmēr modrais Andris Jurga. Lai diena sāktos dinamiskāk, pulksten 9:40 kopā ar Andri vari uzspēlēt melodiju spēli KAS TEV SKAN.

Ap pulksten 11:00, ar labas apetītes vēlējumiem, studijā ierodas mūzikas pazinējs Rūdolfs Švēde, lai nodrošinātu Tev patīkamu dienas cēlienu un pusdienas laiku. Pirms ķeries klāt dienas pēdējiem darbiem, pulksten 15:40 Rūdolfs Tev sagatavojis spēli DUNGO DUNGO!

Pēcpusdienā, sākot no pulksten 16:00, mājās Tevi pavada Mārtiņš Spuris, labu mūziku apvienojot ar noderīgu satiksmes informāciju. Visas dienas garumā ziņas gatavo un stāsta Evija Streiča, uzturot pozitīvu noskaņojumu gan sev, gan Tev.

Trešdienu vakaros pulksten 19:00 Radio TEV studija RŪC, jo to piepilda seniora un juniora sarunas par visu, kas rūc. Šis ir raidījums, kuru iesakām klausīties gan auto sporta un detaļu entuziastus, gan dāmas, kurām patīk sekot līdzi puišu un vīru sarunām. Raidījuma Radio TEV RŪC atkārtojumu klausies svētdienās pulksten 17:00.

Radio TEV ir visstraujāk augošā radiostacija Latvijā! Plašais apraides tīkls mūsu klausītājiem nodrošina nepārtrauktu Radio TEV uztveramību vairāk kā 50 Latvijas pilsētās, kā arī pārvietojoties pa Latvijas lielākās noslodzes autoceļiem. Pārējā Latvijas teritorijā Radio TEV var klausīties internetā.


Reklāma
No šodienas kā bezmaksas atjauninājums individuālajiem lietotājiem, kas izmanto "Windows 7" un "Windows 8.1" operētājsistēmas, pieejama operētājsistēma "Windows 10", informē Amerikas Savienoto Valstu tehnoloģiju uzņēmums "Microsoft".

Kā vēstīts kompānijas izplatītajā paziņojumā, individuālie lietotāji bezmaksas atjauninājuma iespēju varēs izmantot viena gada laikā kopš "Windows 10" klajā laišanas.

Kā teikts "Microsoft" operētājsistēmu viceprezidenta Terija Maiersona blogā, "Windows 10" ir "Microsoft" vīzija par vēl personalizētāku informācijas tehnoloģiju (IT) lietojumu, "Windows 10" apvienojot uzlabotas komunikācijas, drošības un mobilitātes risinājumus.
"Windows 10" būs pieejams uz plašākā "Microsoft" ierīču klāsta - datoriem, planšetēm, viedtālruņiem, "Windows for the Internet of Things", "Xbox One", "Microsoft HoloLens" un citām.

Tāpat ar "Windows 10" apritē atgriezīsies izvēlne "Start".
Iespēju nopeldēties arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem sagādājuši Lielezera pludmales apsaimniekotāji Limbažos. Iegādāts īpašs ratiņkrēsls peldēšanai.

Ideja par peldēšanas ratiņkrēslu radusies, pavasarī organizējot Zilā karoga pacelšanas svētkus Lielezera pludmalē. Rīkota ziedojumu vākšana, finansiāli iesaistījusies arī pašvaldība un jau dažas dienas pēc pasūtījuma veikšanas ratiņkrēsls no Francijas atgādāts uz Limbažiem. Tiesa, tad arī sapratuši, ka tikai ar šo ierīci vien ir par maz. "Jau uzreiz radās  ideja, kādā veidā no viena krēsla lai nokļūst otrā krēslā. Tad, kad iegādājāmies to pacēlāju, lai varētu nokļūt no viena krēsla otrā krēslā, kad mēs arī to izmēģinājām, tad sapratām, ka trūkst arī pārģērbšanās kušetītes," stāsta pašvaldības aģentūras “ALDA” direktors Jānis Remess.

Limbažnieks Dairis Daugulis, kurš pirmais šo peldierīci izmēģināja, pauž prieku, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma varējis atkal iekļūt ūdenī, un, ja vien laika apstākļi šovasar atļaus, peldes tiks baudītas biežāk. Dairim Daugulim šī bija jau otrā pelde jaunajā ratiņkrēslā. Viņš stāsta, ka kādreiz nodarbojies ar airēšanas sportu, tāpēc kopš mugurkaula traumas pirms 20 gadiem, ļoti ilgojies pēc iespējas atkal peldēt. Pēdējo reizi to darījis jūrā pirms gadiem pieciem, kad sarunājis puišus, kas palīdzējuši iekļūt ūdenī. Tāpēc šovasar ratiņkrēslu izmēģinot, paspējis kārtīgi nopeldēties.

"Novēlos nost no tā aparāta, veste bija, papeldēju brasā.Tā jau forši, tikai tas, ka pēc tam grūtāk tikt atpakaļ. Jāpiešaujas, jāiemēģina tas variants, kā atkal atpakaļ iekļūt tajā," priecājas limbažnieks Dairis Daugulis.
Dairis vairākas reizes bijis arī rehabilitācijas centros, kur baudītas ūdensprocedūras. Tagad līdzīgas nodarbes iespējams veikt tepat ezerā. Vaicāts, kādas ir sajūtas sēžot šajā krēslā, Dairis atzīst – sākumā ir mazliet nedroši: "Pateica, ka tie pludiņi sānos malās, ka apgāzties nevar, ka viņš ir drošs. Tas pirmais iespaids ir tā diezgan jocīgi, bet pēc tam jau aiziet."

Protams, lai dotos ezerā ar šo peldkrēslu, noteikti nepieciešams pavadonis. Daira dzīvesbiedre atzīst, ka arī viņa viena pati vīram nevarētu palīdzēt, iespējams, pludmalē nepieciešami vēl daži uzlabojumi. "Smiltis. Ja tur izdomātu kādus celiņus ar laiku, lai pie ezera piekļūtu klāt. Jo šeit jau ir viss, bet tieši līdz pludmalei pašai. Tad būtu vēl labāk," atzīst limbažniece Aija Daugule.

Ģimene arī novērtē, ka arvien vairāk vietu tiek pielāgots cilvēkiem ar kustību traucējumiem, tiesa Limbažos gan vēl jādomā par ietvju apmalēm, kas mēdz būt nepārvaramas.

Autors: Vidzemes TV
Saeimas namā 12.augustā notiks Starptautiskajai jaunatnes dienai veltītas atvērtās debates “Jauniešu līdzdalība sabiedrībā”.
Interesenti ir aicināti līdz 3.augustam pieteikties iespējai klātienē sekot līdzi debatēs spriestajam.

Plānots, ka debatēs norisināsies debašu turnīrs, kurā jaunieši un politiķi diskutēs par to, vai atļaut jauniešiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās no 16 gadu vecuma. Pasākumā arī tiks prezentēts Latvijas Jaunatnes padomes veiktais pētījums par jauniešu politisko līdzdalību Latvijā.

Gada garumā visā Latvijā norisinājās konsultācijas ar jauniešiem, pašvaldību pārstāvjiem un ministrijām par to, kā veicināt jauniešu politisko un sabiedrisko līdzdalību. Konsultāciju rezultātā tika izstrādātas rekomendācijas, ar kurām tiks iepazīstināti konferences dalībnieki. Savukārt pasākuma noslēgumā ir paredzēta paneļdiskusija, kurā politikas veidotāji un jaunieši diskutēs par to, vai jaunieši nav ieinteresēti aktīvi līdzdarboties sabiedrībā notiekošajos procesos un kā pauž savu viedokli un attieksmi par to.

Pašlaik tikai 9% jauniešu Latvijā iesaistās nevalstiskajās organizācijās, bet 2% - politiskos procesos, darbojoties politiskajās partijās un citās organizācijās . 12. Saeimas vēlēšanās pie vēlēšanu urnām devās 65% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.
Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs, izveidojot veselības maršrutus piecās Latvijas pilsētās, uzsāks sabiedrības informēšanas kampaņu „Aktīva ik diena!”. Kampaņas mērķis ir saistošā un atraktīvā veidā iedzīvotājiem skaidrot fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā un uzlabošanā katrā vecuma posmā.

Sadarbojoties ar pašvaldībām, kampaņas ietvaros tiks izveidoti veselības maršruti Ogrē, Jūrmalā, Tukumā, Varakļānos un Cēsīs, lai veicinātu iedzīvotāju fizisko veselību, apvienojot patīkamo ar lietderīgo – pastaigu brīvā dabā un fiziskās aktivitātes. Vidēji 2,5 kilometrus garajos maršrutos tiks izvietoti informatīvi plakāti ar vingrojumiem veselības veicināšanai dažādām vecuma grupām, kurus izstrādājis fizioterapeits. 

Kampaņas „Aktīva ik diena!” sauklis ir „Tu esi radīts kustībai!”. Ikvienam cilvēkam ir jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, lai ilgtermiņā justos labi. Kampaņas ietvaros paredzēts sniegt praktiskus padomus, kā ikdienu padarīt fiziski aktīvāku, iekļaujot vecumam un dzīvesveidam piemērotas fiziskās aktivitātes, kuras neprasa lielus finansiālus ieguldījumus.

Kā arī aicināt visa vecuma iedzīvotājus iesaistīties fiziskajās aktivitātēs kopā ar saviem tuviniekiem, draugiem, bērniem, uzsverot, ka kopīgi sportojot ir vieglāk veidot un saglabāt savu, un iesaistīto cilvēku motivāciju, lai regulāri nodarbotos ar fiziskajām aktivitātēm. 

Lai nodrošinātu iedzīvotājus ar informāciju par fiziskajām aktivitātēm, vingrojumiem, kā arī citu noderīgu informāciju, tiks izveidota jauna interneta vietne www.aktivadiena.lv.
Interneta vietnē būs iespējams apskatīt visus veselības maršrutus, dažādus vingrojumu kompleksus un daudz cita interesanta. 
Rudenī Eiropas Parlaments spriedīs par civilajiem bezpilota lidaparātiem jeb tā dēvētajiem droniem, kas patlaban ir ārkārtīgi populāri, tāpēc kļūst lētāki un pieejamāki ikvienam.

Sākotnēji lidojošās ierīces tika radītas izklaidei. Kā labs piemērs ir latviešu projekts AirDog, kas pārvērtis dronu par video operatoru, kas seko līdzi sportistam. 

Dronus iespējams izmantot arī lauksaimniecībā, pārraugot labības laukus, avārijas dienestos, ziņu aģentūrās, izmeklējumos vai pat tiesiskuma aizsardzībā. Droni ir lieliska ierīce, lai iegūtu nepieciešamo informāciju no grūti pieejamām vietām un automātiski pārvietotu pat nelielu kravu. 
Lidojošie bezpilota aparāti gan paver jaunus apvāršņus, gan rada jaunus draudus – kāds min lieku troksni, cits iejaukšanos privātajā dzīvē.

Septembrī Eiropas Parlamenta transporta komitejas deputāti balsos par šīm ierīcēm, līdz tam vēl tiks izlemti tieši ar drošību un privātumu saistīti jautājumi. Piemēram, ir atšķirība, vai šādu lidaparātu cilvēks lidina virs savas pļavas un filmē margrietiņas, vai izmanto rokkoncertā.  Tāpēc plānots noteikt ģeozonas, kur lidaparātu var pārtvert, bloķēt vai tiem  būs nepieciešama atļauja – tās ir lidostas, dažādi svarīgi objekti.

Taču vēl jādiskutē, kā lidaparāti neapdraudētu, piemēram, medicīnas helikopterus, kas bieži darbojas attālos reģionos. Jau tagad ES valstīs ir virkne tiesību aktu, kas nosaka, ka katram ir tiesības uz privātumu. Topošos  noteikumos vēl skaidrāk būs šie akti jāattiecina arī uz droniem.  Tāpat šobrīd  katra ES dalībvalsts atsevišķi nosaka regulējumu bezpilota lidaparātiem, taču drīzumā taps vienoti noteikumi, kas šos daudzos diskutablos jautājumus sakārtos.

Arī Latvijā vairāki uzņēmumi nodarbojas ar bezpilota lidaparātu veidošanu un izplatīšanu. Kompānija „FlyVision” ražo bezpilota lidaparātus mērniekiem, kā arī foto un video uzņemšanai. „FlyVision” īpašnieks Gvido Puķe uzskata, ka lidaparātu dalīšana grupās ir solis pareizā virzienā:
„Pirmajā kārtā ir jāsadala profesionāļi no hobija līmeņa pilotiem. Tur būs, teiksim, hobija līmenī pilotiem kaut kādi 15 punkti, kas viņam ir jāievēro. Tu nelidosi tur un tur, un tu nelidosi ar smagāku aparātu par tādu un tādu svaru. Otra lieta ir, ka mēs gribam, lai tas būtu sakārtots no tāda viedokļa - mēs varam doties pie apdrošināšanas kompānijas un veikt ne tikai civiltiesisko apdrošināšanu, bet arī KASKO apdrošināšanu, lai visi šie te lidaparāti būtu kaut kādā uzskaites sistēmā. Līdzīga sistēma, kā tas ir CSDD vai kas tamlīdzīgs.”

Vēl viena Latvijas bezpilotu lidaparātu izgatavošanas kompānija „Drone Technology” koncentrējas uz augstas klases bezpilota lidaparātiem, kuri nav domāti plašai publikai. Kompānijas pārstāvis Reinis Tocelovskis piekrīt, ka regulējums nozarē ir vajadzīgs:
„Līdzīgi, kā mēs vadam automobili, ir zināmi ierobežojumi - ir ātruma ierobežojumi, ir vecuma ierobežojumi, no kura vispār drīkst vadīt automobili. Un tieši tas būtu jāizdara, runājot par bezpilota lidaparātiem.”
Tocelovskis uzskata, ka tieši uz pilotu sagatavošanu būtu jāliek uzsvars jaunajā regulējumā. Tāpat būtu jādomā par apstākļiem, kādos atļaut lidot ar bezpilota lidaparātiem. Tomēr svarīgi būtu nepārspīlēt ar likumiem, lai nekavētu biznesa attīstību.
„Ir svarīgi sabalansēt, tātad, no vienas puses, lai šīs prasības nebūtu neadekvāti augstas un neierobežotu industrijas attīstību kā tādu; no otras puses, lai tiktu noteiktas tādas minimālās prasības, kas garantētu, ka netiks nodarīts nekāds zaudējums vai skāde, vienalga, mantai vai cilvēka veselībai un dzīvībai,” norāda Tocelovskis.

Ja arī Tev ir aktuāls jautājums par Eiropas Parlamentā lemtajiem jautājumiem, raksti: studija@radiotev.lv, meklēsim atbildes.

Citas ziņas

Draugiem Instagram