4.septembrī, Latvijas Ugunsdzēsības muzejs svinēja nozīmīgu jubileju – 40. gadadienu, kopš Rīgas Ugunsdzēsības tehniskās izstādes svinīgās atklāšanas, kas uzskatāma par muzeja pirmsākumu.

Ugunsdzēsības tehniskā izstāde divus gadus pēc tās atkāšanas arhitektoniski unikālajā ugunsdzēsības depo Hanzas ielā pārtapa par Ugunsdzēsības tehnisko muzeju – tagadējo Latvijas Ugunsdzēsības muzeju, kura krājumā patlaban ir vairāk nekā 31 tūkstotis priekšmetu, kas vēsta par ugunsdzēsības attīstību no 19.gadsimta vidus līdz mūsdienām.
Depo ēku, kurā mājo muzejs, būvējusi Rīgas pašvaldība 1910.-1912. gadā pēc Rīgas galvenā arhitekta Georga Šmēlinga projekta.

Patlaban tā ir arhitektūras piemineklis un atrodas valsts nozīmes būvniecības pieminekļa un UNESCO Pasaules dabas mantojuma vietas – Rīgas pilsētas vēsturiskā centra aizsardzības zonā.

Muzeja ekspozīcijas allaž ir piesaistījušas kuplu interesentu loku, jo reizē ar ugunsdzēsības vēstures izzināšanu iespējams apgūt drošības padomus un iemaņas dzēšanas darbos. Cita starpā Latvijas Ugunsdzēsības muzeja apmeklējums ir iekļauts arī Latvijas simtgades iniciatīvā “Latvijas skolas soma”.
Muzejs ir ne tikai nozīmīgs ugunsdzēsības vēsturisko tradīciju glabātājs, bet ar cerību raugās nākotnē un plāno, kā attīstīt ekspozīcijas un muzeja piedāvājumu laikmetīgā garā ar dažādām interaktīvām tehnoloģijām un iespējām.
Sestdien, 8.septembrī Mākslas telpā MALA, Cēsīs, Lielā Skolas ielā 4, notiks ikgadējais Krāmu, Kasešu un Plašu tirdziņš. Tirdziņā aicināts piedalīties ikviens interesents, kam mājās ir kāda lietota, jauna vai pašdarināta lieta, kas meklē jaunu saimnieku.
Tas var būt jebkas - sākot no senas zupas terīnes, šūpuļzirdziņa vai fotokameras, līdz pat lustrai, balles kurpēm, vijolei un spalvaskātam. 

Īpaša uzmanība šogad tiek pievērsta ar mūziku saistītām lietām - ar vairāk kā 1500 vinila platēm tirdziņā piedalīsies mūzikas kolekcionāri no Rīgas, Daugavpils un Cēsīm. Būs apskatāma un iegādājama arī mūzikas atskaņošanas aparatūra, kā arī aizvien lielāku pupularitāti atgūstošs fenomens - mūzikas kasetes. 

Visas dienas garumā par muzikālo noformējumu rūpēsies vinilplašu un kasežu entuziasti DJ Raimonds Mežaks, DJ Kalvis Amantovs un DJ Caurvējš, kā arī īpašais viesis no Sēlijas.
Neiztrūks arī izglītojošā daļa - plkstn.19:00 notiks lekcija "Latvijas mūziķu izdevumi vinila skaņuplatēs 2010-2018” un diskusija Raimonda Mežaka vadībā.
Pēc lekcijas un diskusijas noslēguma - Latviešu mūzikas vinila diskotēka. 



Teju puse (46%) pilngadību sasniegušo Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka vērtīgākais, ko tēvs viņiem iemācījis, ir dzīves vērtības un praktiskas iemaņas. Tajā pašā laikā tikai nepilna trešdaļa (29%) atzīmē Tēva dienu, noskaidrots  veiktajā aptaujā, tuvojoties Tēva dienai.

Līdzās dzīves vērtībām un praktiskām iemaņām, īpaši nopelni tēviem ir arī dabas iepazīšanas un izpratnes mācīšanā – to no tēva apguvis katrs trešais (33%) pilngadīgais Latvijas iedzīvotājs, bet teju ceturtajai daļai (24%) tēvs iemācījis lasīt un rēķināt.

Ja meitas visbiežāk no tēva apguvušas dzīves uztveri, tad vairāk nekā puse pieaugušo dēlu no tēva iemācījušies, kā pašu rokām paveikt dažādus praktiskus darbus, piemēram, veikt remontu, izgatavot priekšmetus no koka, skaldīt malku.

Šogad Tēva diena oficiāli Latvijā tiks atzīmēta desmito gadu, bet, kā liecina aptaujas dati, tā pagaidām nav kļuvusi par ģimenes tradīciju – to svin vien nepilna trešdaļa Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk to atzīmē 30-gadnieki (38%), visretāk – cilvēki vecumā pēc 60 gadiem (20%), tātad tēvi, kuru dēli un meitas jau pieauguši. Trīs iecienītākie Latvijā Tēva dienas atzīmēšanai ir ģimenes pusdienas vai vakariņas (61%), tēva apsveikšana klātienē (24%) un telefonisks sveiciens (18%).

“Mūsdienās mātes un tēva loma ģimenē kļūst arvien līdzvērtīgāka, tādēļ paredzams, ka Tēva diena nākotnē kļūs par tikpat nozīmīgiem svētkiem kā Mātes diena. Kaut gan tradīciju nostiprināšanai nepieciešams ilgāks laiks, šo procesu veicina svētku popularizēšana,” saka sociālantropoloģe Kristīne Rolle.

Tikai 27% pieaugušo norādījuši, ka ikdienā ar tēvu sazinās vismaz pāris reizes nedēļā, bet 14% - dažas reizes mēnesī. “Taču jānorāda, ka saziņas biežums neliecina par attiecību kvalitāti. Turklāt mūsdienās, kad sabiedrība ir toleranta pret dažādiem ģimenes modeļiem, un cilvēkam savas dzīves laikā ir iespēja izveidot arī vairākas ģimenes, iespēja pieaugušajiem uzturēt kvalitatīvas ilgtermiņa attiecības ar vecākiem ir teju ekskluzīva parādība,” saka K.Rolle.

Grupai “Dziļi violets”  tapusi pateicības dziesma “Paldies, tēt!”


Arī šogad septembrī visā Latvijā notiks starptautisks profesionālās dzejas festivāls "Dzejas dienas".
Rīga vairums pasākumu norisināsies no 7. līdz 16. septembrim, savukārt ārpus Rīgas "Dzejas dienu" vēsmas varēs baudīt visa septembra garumā.

Šogad Dzejas dienu festivāls būs pieejams arī online - katram interesentam būs iespēja nedēļas laikā nopublicēt septiņus dzejoļus un iegūt arī profesionālu dzejnieku komentārus un ieteikumus. "Facebook" plānota arī zibakcija "Nolasi savu mīļāko dzejoli!", kurā ikviens, sekojot Latvijas populāro dzejnieku piemēram, varēs nofilmēt sevi, lasot savu mīļāko dzejoli, un publicēt to ar mirkļbirku #Dzejasdienas. 

2018. gadā festivālā ir vairāki jauninājumi. Ir izveidota festivāla padome, kurā darbojas trīs dzejnieki Eduards Aivars, Ingmāra Balode un Ērika Bērziņa, laikraksta "Konteksts" galvenā redaktore Sandra Ratniece un Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, rakstnieks un žurnālists Arno Jundze. Padome ir izstrādājusi Festivāla nolikumu, ir lēmusi par šī gada "Dzejas dienu" programmu un viesu valstīm, kā arī noteikusi festivāla attīstību nākamgad - 2019. gadā "Dzejas dienu" fokusā būs Balkānu valstis. 

Savukārt šogad "Dzejas dienu" uzsvars ir mūsu kaimiņvalstis - Lietuva un Igaunija, ar kurām kopā svinam trīs valstu simtgadi. Baltijas valstu viesu vakars būs viens no centrālajiem "Dzejas dienu" pasākumiem un norisināsies 13. septembrī plkst.18 Latvijas Nacionālajā muzejā. Pasākumā piedalīsies spilgtākie dažādu paaudžu dzejnieki - Toms Venclova, Jurgita Jasponīte un Giedre Kazlauskaite no Lietuvas, Veronika Kivisilla, Haso Krulls un Igors Kotjuhs no Igaunijas. Muzikālo priekšnesumu nodrošinās Veronika Kivisilla, kura ar savu balsi jau priecējusi Londonas grāmatu tirgus atklāšanas ceremonijas viesus. Pasākumu vadīs Arno Jundze.

Festivāla programmā iekļauti gan jauni pasākumi, gan tādi, ko jau iemīļojuši "Dzejas dienu" apmeklētāji. Tradicionāli notiks "Literārās akadēmijas" dzejas meistardarbnīcas studentu lasījumi, "Ceļojums ar dzejniekiem" (šogad –Čiekurkalnā), pasākums "Atvērt nevar aizvērt" (pēdējā gadā izdoto dzejas grāmatu autoru lasījumi Ojāra Vācieša muzejā), lasījums Jūrmalā pie Raiņa priedēm, piemiņas pasākums Brāļu kapos Raiņa dzimšanas dienā un citi.

Šogad padome nolēma atjaunot Dzejas balvas pasniegšanu, kas vairākus gadus bijis viens no svarīgākajiem notikumiem Latvijas dzejas pasaulē. Dzejas dienas balvai ir iesniegti 17 dzejas krājumi, un tā tiks pasniegta Latvijas dzejas klasiķu vakarā 14. septembrī. Dzejas dienu balvas apjoms ir 1000 eiro, ieskaitot nodokļus, un laureāts saņems arī simbolisko Pegaza pakavu, kura autors ir tēlnieks Uldis Kurzemnieks.

Latvijas dzejas klasiķu vakarā piedalīsies latviešu dzejas grandi, mūža balvas literatūrā laureāti - Knuts Skujenieks, Uldis Bērziņš, Jānis Rokpelnis un Juris Kronbergs. Par muzikālo atmosfēru rūpēsies kontrabasists Stass Judins. Pasākumu vadīs dzejnieks Eduards Aivars.

Īpaša būs "Dzejas dienu" festivāla atklāšana 7. septembrī Kaņepes kultūras centrā. Pasākumā "Dzejas frekvence" dzejnieks un mediju mākslinieks Artūrs Punte uzstāsies ar pašdarinātu instrumentu "Talvisota Sturm Machine". Savukārt Ingas Gailes, Edvīna Raupa un Toma Treiberga lasījumus papildinās apvienības "VSKB audio" un "Baltic Analog Lab" analogā kino performance. Uzstāsies arī ASV dzejnieks Džeimss Hopkins ar savu jaunāko dzeju. Pēc lasījumiem notiks diskotēka ar dzejniekiem līdz pat rīta gaismai. 

Festivāla noslēgumā 16. septembrī pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas notiks Dzejas maratons, kur pie brīvā mikrofona būs iespēja nolasīt savu mīļāko dzejoli. Šīs pasākums plānots kā atpūta visai ģimenei - skanēs mūzika, būs radošās darbnīcas, varēs piedalīties kultūras kanona spēlē un citās aktivitātēs. 

Runājot par "Dzejas dienu" nākotni un tagadni, Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Jundze ir pārliecināts: "Festivālam jākļūst par vietu, kur šķiļas idejas, satiekas autori, bet Latvija var ieraudzīt to bagātību, kas radusies mūsu valstī pēdējā gada laikā. Jācer, ka nākotnē izdosies īstenot arī idejas par laikmetīgās dzejas piesaisti, par īpašu dzejai veltītu kino programmu. "Dzejas dienām" ir jākļūst par Eiropas mēroga dzejas notikumu, bet, protams, tie ir plāni, vīzija un jābūtība. Šā gada konkrētība ir sistēmiska pamata radīšana, atsakoties no neziņas un haosa, virzoties uz pārredzamību un loģiku."

Festivāla jaunumiem un programmai iespējams sekot līdzi interneta vietnē "www.rakstnieciba.lv/dzejas-dienas" un "https://www.facebook.com/dzejasdienas/". 
No Rīgas Latviešu biedrības (RLB) 150 gadu jubilejai veltītajiem bišu stropiem, kas šovasar bija izvietoti uz biedrības nama jumta, ievākti 64 kilogrami medus.

Ievāktā medus paraugi nodoti LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes laboratorijā un nosūtīti uz Vāciju ziedputekšņu un medus ķīmiskā sastāva analīzēm. Rezultāti tiks paziņoti šī gada septembrī.

Projekta "Bites Rīgas vēsturiskajā centrā" laikā savāktais Vērmanes liepu medus tiks marķēts kā "RLB 150.gadu jubilejas - Vērmanes liepu ziedu medus" un izplatīts kā jubilejas suvenīrs, no kura ienākumus paredzēts izmantot biedrības nama restaurācijai.

Kā ziņots, jūlijā notikušajā "Latvijas biškopju vasaras saietā 2018" konkursā "Garšīgākais Latvijas medus 2018" par uzvarētāju tika atzīts Rīgā ievāktais liepziedu medus, kuru ievācis Rīgas biškopis Valdis Janovs no savas dravas uz viesnīcas "Hotel Janne" jumta, savukārt otro vietu ieguva RLB bišu saimju ievāktais medus.
Teju 500 Latvijas sportistu un vairāk nekā 100 Latvijas vadošās sporta organizācijas, kas apvienojušies sabiedriskā iniciatīvā "Es atbalstu sportu!", šodien vērsušies pie valdības un politisko partiju pārstāvjiem, lai pieprasītu pārmaiņas sporta nozarē.
Sportisti atklātā vēstulē aktualizē kritisko situāciju Latvijas sportā un aicina nekavējoties risināt nozarei nozīmīgos jautājumus - nepietiekamo finansējumu un neefektīvu sporta pārvaldi.

Vēstuli parakstījuši gan olimpisko, gan neolimpisko sporta veidu pārstāvji, tostarp, Andris un Juris Šici, Aleksandrs Samoilovs, Jānis Šmēdiņš Oļegs Sorokins, Madara Palameika, Laura Ikauniece-Admidiņa, Rebeka Koha, Artūrs Plēsnieks, Matīss Karro, Elīza Cauce, Ulla Zirne, Roberto Puķītis, Haralds Silovs, Anastasija Grigorjeva, Pauls Ārents, Oskars Ķibermanis, Jeļena Prokopčuka, Sinta Sprudzāne un daudzi citi. Iniciatīvas atbalstam tās interneta vietnē www.esatbalstusportu.lv dažās dienās jau pievienojušies vairāk nekā 4 000 atbalstītāju.

Situācija Latvijas sportā ir sasniegusi kritisko robežu, un viens no iemesliem ir dramatiskais privāto ziedojumu apmēra kritums līdz 75%. Kā, tiekoties ar medijiem, skaidro viens no vēstules parakstītājiem, kamaniņu braucējs Juris Šics, to ietekmējis "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma" (UINL) jaunais tiesiskais regulējums, kas likvidēja Latvijā ilgi un sekmīgi darbojošos ziedojumu sistēmu visu nozaru sabiedriskā labuma organizācijām. Līdz šim ziedojumi nodrošinājuši aptuveni trešo daļu no valstiski svarīgāko sporta programmu un pasākumu īstenošanas.

Arī neefektīvais un smagnējais Latvijas valsts sporta pārvaldības modelis ir atstājis nopietnas sekas ne tikai uz sporta nozari un tās attīstību.

Hokeja skolas "Rīga" un Latvijas U-18 izlases galvenais treneris Oļegs Sorokins uzsver, "ka katram piektajam Latvijas bērnam ir liekais svars, un pusei no tiem - nopietna aptaukošanās, kas var izraisīt smagas hroniskas saslimšanas. Vairāk nekā pusei Latvijas skolēnu fiziskā sagatavotība ir zem vidējā līmeņa. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas 2014. gadā dotais solījums ieviest Latvijas skolās vismaz līdz devītajai klasei trešo sporta stundu gadu gaitā tā arī nav īstenots."

Savukārt Latvijas Vieglatlētikas izlases direktors Ronalds Arājs norāda, ka, kaut arī Eiropas fondu nauda palīdzējusi veidot un atjaunot sporta infrastruktūru Latvijā, joprojām trūkst treneru un atbalsta sporta nodarbību īstenošanai. Latvijas treneru sastāvs noveco.
Zemā atalgojuma dēļ treneriem izdzīvot iespējams, vien strādājot vairākās darba vietās, kas ietekmē darba kvalitāti un samazina jauno speciālistu motivāciju turpināt darbu šajā profesijā. Tādēļ šobrīd daudzu augstas klases sportistu un sporta spēļu komandu treneri tiek meklēti ārzemēs, kas prasa vēl lielāku finansējumu. Piemēram, Latvijas hokeja valstsvienības galvenais treneris ir kanādietis, volejbolā igaunis, bet futbolā somu speciālists.
Bez pārdomātas sporta politikas un pietiekama valsts atbalsta nav iespējama nozares attīstība reģionos. Šobrīd sporta infrastruktūra koncentrējas galvenokārt lielajās pilsētās, bet talanti dzimst un attīstās mazpilsētās un Latvijas laukos. Nepieciešams sporta infrastruktūras attīstības plāns 2020. - 2030. gadam.

"Ja nenotiks kardinālas pārmaiņas, tad mūs sagaida Olimpiādes bez medaļām un zaudētas vietas starptautiskos sporta turnīros. Tas jūtams jau šobrīd - Latvija piedzīvo sportisko rezultātu kritumu vairākos sporta veidos un pasākumos. Ierobežotā finansējuma dēļ sportistiem un komandām var nākties atteikties no dalības starptautiskās sacensībās. Visi šie apstākļi ir nopietns apdraudējums lielajam darbam, ko daudzus gadus pašaizliedzīgi veikuši sportisti, treneri, sporta ārsti, fizioterapeiti un citi nozarē strādājošie," atzīst kamaniņu braucēja Ulla Zirne.

Latvijas Handbola federācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis skaidro, ka pasaules pieredzē netrūkst labu piemēru, no kuriem varam mācīties, piemēram Slovēnija, Somija un Islande. Tā, piemēram, Islandē mērķtiecīgi ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidošanā un motivētu sporta darbinieku attīstībā ļāvuši sasniegt gan izcilus sportiskos panākumus, gan būtiskas pārmaiņas sabiedrības dzīvesveidā, būtiski samazinot no alkohola un citām atkarībām sirgstošo jauniešu skaitu.

Sportistu ieskatā, līdzīgi kā Islandei, arī Latvijai būtu nepieciešama īpaša valsts sporta pārvaldības institūcija. "Latvijas sportam vajadzīgs pārvaldnieks, kurš "deg" par sportu ikdienā un spēj risināt šos kritiskos jautājumus. Tādēļ ir nepieciešama diskusija par Latvijas valsts sporta pārvaldības modeļa maiņu," atklātajā vēstulē norāda sportisti un sporta organizāciju pārstāvji, atgādinot, ka "sporta politikas īstenošana nav tikai izglītības jautājums, tas vienlīdz plaši skar arī veselības, iekšlietu un aizsardzības, labklājības un reģionālās attīstības jomas".

Lai nepieļautu dramatisku sporta nozares finansējuma samazinājumu 2019. - 2021. gadā, nekavējoši ir jāizveido un minētajā termiņā jānodrošina kompensējošs mehānisms Valsts budžeta programmā "Sports" 2019. - 2021. gados, kamēr tiks pilnveidota nodokļu atlaižu kārtība vai izveidota cita sistēma sabiedriskā labuma organizāciju atbalstam.
"Ja situācija ar sporta nozarē neuzlabosies, noslēdzošais čempionāts, kurā sportisti sekmīgi varēs piedalīties, būs "Latvijas sporta izdzīvošanas čempionāts," teic Latvijas Bobsleja federācijas ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis, aicinot ikvienu sabiedrības pārstāvi un sporta entuziastu vairāk nekā jebkad atbalstīt Latvijas sportu, to apliecinot ar savu parakstu iniciatīvas mājas lapā www.esatbalstusportu.lv.

Sabiedrisko iniciatīvu "Es atbalstu sportu!" koordinē - Latvijas Hokeja federācija, Latvijas Basketbola savienība, Latvijas Futbola federācija, Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija, Latvijas Sporta federāciju padome, Latvijas Olimpiskā komiteja, un to jau ir atbalstījušas vairāk kā 100 Latvijas sporta organizācijas, federācijas un sporta klubi.
Papildu informācija:
Saskaņotais paziņojums ir līdzeklis, ar kuru pats transportlīdzekļa vadītājs var viegli atrisināt nelielus ceļu satiksmes negadījumus, nekavējot pārējos satiksmes dalībniekus. Par to  Valsts policija atgādina transportlīdzekļu vadītājiem, vēršot to uzmanību, kādās situācijās par negadījumu var tikt aizpildīts saskaņotais paziņojums, neiesaistot policiju.

Situācijās, kad noticis neliels ceļu satiksmes negadījums, proti, negadījumā iesaistīti tikai divi transportlīdzekļi, nav cietušās personas, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai vai negadījumā iesaistītajiem transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nedrīkst vai nevar turpināt ceļu, var tikt sastādīts saskaņotais paziņojums bez policijas klātbūtnes.

Īpaši būtiski par to atcerēties tajos brīžos, kad iespēja notikt nelielam negadījumam ir vislielākā - stāvlaukumos, sastrēgumu laikā un veicot manevru intensīvā satiksmē. Ja neliels negadījums noticis, savas un citu satiksmes dalībnieku ērtības labad, aicinām transportlīdzekļa vadītājus aizpildīt saskaņoto paziņojumu un pēc iespējas ātrāk atbrīvot brauktuvi satiksmei.
Francijas pilsētas Kalē pašvaldība atsaukusi atļauju rīkot nākamnedēļ paredzēto vegānu festivālu, bažījoties, ka vietējo lauksaimnieku, miesnieku un restorānu īpašnieku iecere vienlaikus ar to pilsētā rīkot gaļas grilēšanas pasākumu varētu izraisīt nekārtības.
Pašvaldības amatpersonas neatklāj, kas tām liek domāt, ka varētu izcelties nekārtības.

Tomēr Francijas miesnieku federācijas vietējās nodaļas vadītājs laikrakstam "Le Figaro" teicis, ka, ja vegānu festivāls notiktu, "mēs kopā ar medniekiem, lauksaimniekiem un restorānu īpašniekiem bijām gatavi rīkot lielu gaļas grilēšanas pasākumu".

Pēdējā laikā Francijā radikālie vegāni izdemolējuši vairākus miesnieku gaļas veikaliņus, tāpēc miesnieku federācija lūgusi Iekšlietu ministrijai papildu aizsardzību pret karojošajiem vegāniem, norādot, ka "viņi vēlas uzspiest savu dzīvesstilu absolūtajam vairākumam cilvēku".

Francijas gaļas produktu ražotāji aicinājuši aizliegt veģetāru pārtikas produktu nosaukumos izmantot tādus vārdus kā "desa", "steiks", "fileja" vai "bekons".
23.augustā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa tikās ar Cēsu mēru Jāni Rozenbergu un apmeklēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo Cēsīs, lai izvērtētu iespēju nākotnē depo telpās izvietot daļu no vienotā operatīvo dienestu 112 zvanu centra.

Tikšanās laikā R. Kolzovskis pauda pārliecību, ka iekšlietu nozares funkciju nodrošināšanai ir būtiski izmantot cilvēkresursus ne tikai galvaspilsētā, bet arī reģionos.
"Lai gan tradicionāli daudzu funkciju īstenošana notiek Rīgā, esam secinājuši, ka 112 zvanu centra izveide ne tikai galvaspilsētā, bet arī Cēsīs būtu būtisks pienesums vienotā zvanu centra darbības nodrošināšanā," sacīja Kozlovskis.
Ministrs arī atzīmēja, ka jaunā VUGD depo ēka Cēsīs ir pielāgota cilvēkiem ar invaliditāti, līdz ar to darbam būs iespējams piesaistīt cilvēkus, kam vides pieejamība ir būtiska.

Savukārt ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa skaidroja, ka piesaistot ES fondu finansējumu tiks izveidots moderns zvanu centrs, kas nodrošinās to, ka iedzīvotājiem nebūs jāzvana uz vairākiem ārkārtas numuriem operatīvajiem dienestiem, lai ziņotu par nelaimi vai ārkārtas situāciju, bet tikai uz vienu numuru 112.
Tādejādi tiks nodrošināta operatīva un kvalitatīva palīdzības saņemšana, nezaudējot laiku, kā arī operatīvi tiks noteikta precīza zvanītāja atrašanās vieta.

Jau ziņots, ka ERAF projekta "Vienota kontaktu centra platforma operatīvo dienestu darba atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei" ietvaros tiks uzlabota pakalpojuma 112 kvalitāte un pieejamība iedzīvotājiem, savukārt visiem iesaistītajiem dienestiem - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam tiks nodrošināta pilnas informācijas pieejamība par notikumu tiešsaistes režīmā.
Projekta ietvaros plānots izveidot ārkārtas ziņojumu - zvans, eZvans, SMS u.c. saņemšanas vienotu tehnoloģisko vidi. Tiks izveidota arī 112 pakalpojuma kvalitātes kontrole un modernizēta operatīvo dienestu resursu vadības sistēma.
Dabas pētnieks, ceļotājs un makšķernieks Māris Olte kopā ar biedrība "Zivju gani" 8. septembrī plkst. 12:00 aicina uz Aktīvā tūrisma centru "’Stacija", kur notiks Latvijas tūrisma
profesionāļu un entuziastu salidojums.
Tūrisma salidojumā ir paredzēta aktīvā tūrisma daudzveidības iepazīšana sapulcējoties vienas dienas izziņas pasākumā ar mērķi izglītot sabiedrību par jēgpilnu cilvēka uzvedību dabā, par videi draudzīgu paradumu izkopšanu un dabai draudzīga un aktīva dzīves stila veidošanu.

Pasākuma norises vieta ir bijušās Ērgļu dzelzceļa stacijas perons jeb aktīvā tūrisma centrs "Stacija". Ērgļu stacijas komplekss un tam apkārt esošā teritorija ir ideāls nebeidzamu izmēģinājuma un eksperimentu poligons pie dabas. "Stacija" rada priekšnoteikumus tam, lai Ērgļi pēc gadiem pieciem kļūtu par "Latvijas outdoor galvaspilsētu".

Pasākuma pirmajā daļā, iepriekš piesakoties, ikviens interesents varēs doties pārgājienā, izmēģinot jaunus Vidzemes augstienes tai skaitā Ērgļu novada taku maršrutus.
Maršrutiem dažādas grūtības pakāpes un distances. Pārgājienus vadīs Latvijas labākie gidi.
Speciāls pārgājiens izturīgākajiem dalībniekiem notiks nakts laikā, uzvarot 28 km distanci no Ērgļu stacijas līdz Ķeipenes dzelzceļa stacijai.

Visas dienas garumā Ērgļu dzelzceļa stacijā notiks aktīvā tūrisma paraugdemontrējumi, izglītojošas profesionāļu un aktīvā tūrisma entuziastu lekcijas un diskusijas par aktīvā tūrisma tematiku.
Šonedēļ 28., 29. un 30. augustā Rīgā, Grīziņkalna kolizejā, notiks sezonas noslēguma pasākumi jeb superfināli ielu florbolā, ielu futbolā un 3x3 basketbolā, ar kuriem ielu sporta un kultūras kustība Ghetto Games noslēgs savu 10.sezonu.
Visi trīs pasākumi apmeklētājiem ir bez maksas.

Ghetto Games 10. sezonā norisinājās 14 ielu florbola, 14 ielu futbola un 15 ielu basketbola turnīri Grīziņkalnā, kā arī izbraukuma turnīri Ogrē, Kuldīgā, Jūrmalā, Rēzeknē, Smiltenē, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Krāslavā, Cēsīs, Ventspilī un Alūksnē. Katrā no turnīriem Ghetto Games dalībnieki krāj punktus rangā, pēc kuriem tiek noskaidroti labākie sezonā. Labākās regulārās sezonas komandas, iekļūst superfinālā, kurā cīnās par iespaidīgām balvām.

“Tie ir sezonas lielākie svētki gan mums pašiem, Ghetto Games komandai, jo tas ir 10.sezonas noslēgums, gan tas ir laiks, kad satiekas visas komandas, lai noskaidrotu spēcīgākos. Šis gads ir īpašs, jo ceturtdien noslēgsim sezonu ar lielisku dāvanu lielākajiem basketbola entuziastiem - Ghetto Basket amatieru grupai. Šogad Andris Biedriņš dāvinās nedēļu garu braucienu uz Ņujorku. Būs jaudīgs šovs!” uz pasākumiem aicina Ghetto Games līderis Raimonds Elbakjans.

Ņemot vērā to, ka ar florbolu lielākoties nodarbojas hokejisti, Ghetto Floorball sezonas laikā tika organizēti dažādi tematiskie turnīri, to skaitā arī Dinamo Rīga “Hokeja diena”. Lai arī hokejs nav vasaras sporta veids, Ghetto Floorball laukumi piedāvā lielisku nodarbošanos hokejistiem vasarā.
Otrdien, 28. augustā notiks superfināls, kurā sportistiem būs iespēja pierādīt savas prasmes sezonas noslēguma pasākumā. 17+ jeb “grandu” grupa iegūs Latvijas Florbola savienības dāvāto ceļojumu uz Zviedrijas Florbola Superlīgas fināliem. Pasākumā gaidāmas dažādas aktivitātes gan dalībniekiem, gan arī pasākuma apmeklētājiem.

Trešdien, 29.augustā, notiks Ghetto Football superfināls, kurā 72 labākās komandas piecās grupās sacentīsies ne tikai par čempionu titulu, bet arī par iespaidīgām balvām. Piemēram, spēcīgākā 17+ jeb PRO grupa iegūs braucienu uz “El Clasico” spēli starp Real Madrid un FC Barcelona. Aizvadītajā sezonā notika 19 ielu futbola turnīri, no kuriem daži norisinājās arī citās latvijas pilsētās - Rēzeknē, Daugavpilī, Smiltenē, Jūrmalā un Ventspilī. Šajā gadā norisinājās arī vairāki starptautiska mēroga turnīri – pirmo reizi Grīziņkalnā tika aizvadīts turnīrs, kurā pulcējās labākie “panna” sportisti no Eiropas, starptautiskais 3 pret 3 ielu futbola turnīrs, un sezonas kulminācija bija “International Ghetto Football Freestyle”, kuras “Ghetto Football” organizēja kopā ar Eiropas vadošo “frīstaila” organizāciju “DaMove” (Itālija) un tās līderi Lorenco Pinciroli.
Trešdien gaidāms sezonas noslēdzošais pasākums, kurā paredzētas dažādas aktivitātes Ghetto Games parka teritorijā - sumo cīņas tērpi, galda futbols un daudz kas cits.

Ceutrtdien, 30.augustā, Ghetto Basket superfinālā oficiāli tiks noslēgta Ghetto Games 10.sezona. Mēs droši varam teikt, ka Ghetto Games kustība iespējams ir izaudzinājusi nākotnes olimpiskos čempionus, jo kā mēs zinām, 3x3 basketbols šobrīd kļuvis par olimpisko sporta veidu. Un tieši Ghetto Basket spēlētāji - Nauris Miezis, Kārlis Pauls Lasmanis, Agnis Čavars un Edgars Krūmiņš, veido Latvijas 3x3 basketbola izlasi. Pagājušajā gadā komanda “Rīga” kļuva par Eiropas kausa čempioniem. Arī šajā gadā tika aizvadīts nozīmīgs Ghetto Basket notikums - “GGFEST” ietvaros Ventspilī tika organizēts prestižās basketbola organizācijas FIBA 3x3 “Ghetto Basket Ventpils Challenger”. Visas sezonas garumā, Ghetto Basket izbraukuma turnīros, komandas cīnījās par ceļazīmēm uz šo turnīru. Finālā, uzvarot spēcīgos serbus, turnīrā triumfējā tieši komanda “Rīga”. PRO grupai labākos noskaidrojām jau 21.augustā, taču amatieru, sieviešu, U16 meiteņu, U16 zēnu, U14 un U12 grupām viss noslēgsies ceturtdien, 30.augustā, Ghetto Basket Superfinālā, kur labākās komandas sacentīsies par čempionu titulu.
Jāpiemin, ka šajā sezonā pirmo gadu spēcīgākā amatieru grupas komanda balvā saņems Andra Biedriņa dāvāto ceļojumu uz Ņujorku. Iepriekšējos 9 gadus tas tika dāvināts PRO grupai. Pasākumā, protams, gaidāma dažādas Latvijā pazīstamu maākslinieku uzstāšanās un dažādi citi šovi skatītājiem.
Eiropas Nāciju kauss motokrosā norisināsies 8. un 9. septembrī Polijas pilsētā Gdansk, kurā dalību ņems arī Latvijas Junioru izlase.

Katru valsti pārstāv 4 sportisti - tie ir divi MX85 klases braucēji, viens MX125 klases braucējs un viens MX2 klases braucējs, kurš vēl nav sasniedzis 21 gada vecumu.

Šogad Latvijas izlasē startēs - MX85 klasē Kārlis Alberts Reišulis no Krimuldas un ikdienā pārstāv motoklubu “Rodeo” un Aleksis Araids no Ikšķiles un ir Kārļa komandas biedrs. MX125 klasē Ralfs Edgars Ozoliņš ir no Vecumnieku novada un šogad pārstāv komandu “Salacas Kauss”, savukārt MX2 klasē pie starta barjeras stāsies dobelnieks Arnolds Sniķers “MX4 Dobele”.

Fīlips Kempelis, Latvijas Junioru izlases vadītājs: “Izlases sastāvs ir gana spēcīgs un konkurētspējīgs, lai pacīnītos par augstām vietām. Dodoties uz šādām sacensībām mērķis ir uzlabot pagājušā gada sniegumu. Ne visu valstu izlašu sportisti ir publicēti, tādēļ grūti vēl komentēt mūsu sportistu priekšrocības vai trūkumus. Noteikti aicinām apmeklēt šīs sacensības Latvijas līdzjutējiem, lai mūsu sportisti izjustu atbalstu trases malā, turklāt Gdaņska ir Polijas kūrortpilsēta, līdz ar to sacensību apmeklējumu iespējams apvienot ar atvaļinājumu, tikai 750km no Rīgas.”

Sacensības norisinās trīs dienas - pirmajā dienā ir tehniskā kontrole un komandu prezentācija, otrā dienā brīvie treniņi un kvalifikācijas braucieni, un trešā dienā galvenie finālbraucieni. Latvijas izlase šajās sacensībās piedalīsies ceturto reizi un katru gadu izdevies sniegumu uzlabot: 2013. gadā - 11. vieta, 2015. gadā - 9. vieta, bet pagājušajā gadā- 8. vieta.
Ozolnieku novadā atklāta jaunuzceltā Latvijas Valsts pirmā prezidenta piemiņas muzeja ēka, kas  atrodas pagalmā līdzās tagadējām "Auču" mājām.

Topošās Čakstes muzeja ēkas pamatakmens tika ielikts 2017.gada 12.maijā.

Ēkas būvniecībai un apkārtnes iekārtošanai līdzekļus ieguldījusi Čakstes mazmazmeita Kristīne Čakste ar ģimeni, kuri Latvijā atgriezās 1989.gadā.

14.septembrī, kad "Aučos" tiks svinēta Čakstes dzimšanas diena, šogad būs īpašas svinības.
Šajā dienā "Aučos" viesosies Latvijas Valsts esošais un bijušie prezidenti, bet apmeklētāji varēs bez maksas iepazīt jauno muzeja ekspozīciju.
No pirmdienas, 27.augusta, pedagogi, bērni un vecāki var konsultēties un saņemt atbalstu par sev svarīgiem jautājumiem, kuri saistīti ar bērniem un jaunā mācību gada sākšanos.
Vecāki, pedagogi un citi var zvanīt uz uzticības tālruni 116111.

Ikdienā uzticības tālrunis visu diennakti sniedz bezmaksas palīdzību bērniem. Taču jautājumi par dažādām situācijām rodas arī vecākiem un pedagogiem. 

Savukārt sākoties jaunajam mācību gadam, psihologi aicina vecākus ar bērniem pārrunāt gaidāmo skolas laiku, interešu pulciņus, skolas dzīvi un tamlīdzīgi.
Bet Veselības inspekcija atgādina, ka līdz ar jauno mācību gadu skolās jānodrošina higiēnas prasībām atbilstoša vide.
Tas nozīmē, ka visām telpām un to iekārtām jābūt tīrām un darba kārtībā.
Tāpat mācību telpās galda un krēsla augstumam jābūt atbilstošam skolēnu augumam, bet apgaismojumam telpās jābūt pietiekošam un vienmērīgam.
Skolā jābūt nodrošinātai vietai, kur skolēniem uzglabāt ikdienā nepieciešamās lietas, lai atvieglotu skolas somas saturu. Tāpat skolā jābūt apmācītam darbiniekam, kurš varētu sniegt pirmo palīdzību, ja bijusi kāda trauma. Turklāt mācību gada sākumā skolēniem jāveic profilaktiskās veselības pārbaudes.


Ekspedīcijas grupai “Monblāns 2018” šorīt izdevies sasniegt Alpu kalnu augstāko virsotni Monblānu, par to Radio TEV rīta programmai “Uzlādē rītu” paziņoja ekspedīcijas vadītājs Aldis Kunšteins.

Tiesa, virsotne sasniegta bez desmit metru garā karoga masta, kas tika arestēts 3100 metru augstumā pagājušajā nedēļas nogalē. Tomēr, neskatoties uz to, ekspedīcijas grupa turpināja ceļu kalna virsotnē, to sasniedzot trešdien, plkst. 8:30 pēc Latvijas laika.


Entuziastu grupa no Latvijas turpina ceļu pretī nospraustajam mērķim – sasniegt Alpu kalnu augstāko virsotni – Monblānu. Lai arī šobrīd delegācija turpina ceļu bez desmit metru garā, viengabalainā karoga masta, Latvijas karogs virsotnē varētu sākt plīvot jau rīt.

Ekspedīcijas idejas autors un vadītājs Aldis Kunšteins šodien intervijā Radio TEV apstiprināja, ka komanda joprojām atrodas otrajā kalnu nometnē, kas atrodas 3800 metru augstumā. Sliktie laika apstākļi, kuru dēļ nav iespējams ceļu turpināt, sāk uzlaboties, un pastāv cerība šovakar turpināt augstkalnes testa treniņu. 

Ja laika apstākļi būs labvēlīgi, Latvijas komanda trijos naktī mēros ceļu pretī Monblāna virsotnei. “Plāns ir šāds – trešdien ap desmitiem, vienpadsmitiem mums vajadzētu nonākt virsotnē, pagaidām bez masta, uzsvars uz vārdu “pagaidām”,” intervijā Radio TEV sacīja Kunšteins.

Delegācijai no Latvijas plānots sasniegt 4700 metru augstumu, sasniedzot augstāko kalnu virsotni Eiropas savienībā.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā komanda sāka ceļu no Latvijas, līdzi ņemot desmit metru garu karoga mastu, lai tajā uzkārtu Latvijas karogu Monblāna virsotnē. Sestdien Francijas kalnu policija ar helikopteru pārtvēra delegāciju un, neminot konkrētu iemeslu, aizliedza ceļu turpināt ar karoga mastu.

Ekspedīcijas dalībnieki lēma ceļu turpināt bez masta, bet joprojām cer, ka izdosies to nogādāt virsotnē. Šobrīd masts atrodas 3100 metru augstumā.
Centrālā vēlēšanu komisija   izlozējusi 13.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numurus.
Kopumā 13. Saeimas vēlēšanās iesniegti 16 saraksti, kuri būs numurēti šādā secībā:

1. Latvijas Krievu savienība
2. Jaunā konservatīvā partija
3. Rīcības partija  
4. Nacionālā apvienība
5. “Progresīvie”
6. Latvijas Centriskā partija
7. LSDSP/KDS/GKL
8. “No sirds Latvijai”
9. “Saskaņa”
10. “Attīstībai/Par!”  
11. Latvijas Reģionu apvienība
12. “Latviešu nacionālisti”
13. “Jaunā Vienotība”  
14. “Par alternatīvu”
15. “KPV LV”
16. Zaļo un Zemnieku savienība

Kārtība, ka Saeimas vēlēšanās kandidātu saraksti ir numurējami un numuri piešķirami izlozē, ir noteikta Saeimas vēlēšanu likumā. Izlozes nosacījumi paredz, ka partiju un partiju apvienību pārstāvji lozes velk kandidātu sarakstu reģistrēšanas secībā.
Ja kāda saraksta pārstāvji uz izlozi neierodas, šī saraksta numuru izlozē CVK sekretārs.

Viena nosaukuma kandidātu sarakstam visos Saeimas vēlēšanu apgabalos ir piešķirams vienāds numurs.

Izlozētie kandidātu sarakstu numuri vēlāk tiek drukāti uz vēlēšanu zīmēm blakus saraksta nosaukumam, un vēlēšanu iecirkņos zīmes vēlētājiem izsniedzamas sakārtotas numerācijas secībā, sākot ar numuru 1 zīmju komplekta virspusē.
Baltijas bundzinieku samits ir lielākais šāda veida notikums Ziemeļeiropā, kas pulcē jau vairāk kā 300 bundziniekus no dažādām valstīm. Šogad tas notiks ceturto reizi, kad 19. augustā 11. novembra krastmalā Rīgas 817. dzimšanas dienā pulcēsies ikviens interesents no Latvijas un ārzemēm, bet īpašo viesu statusā būs ASV, Ungārijas un Polijas sitaminstrumentu spēles pārzinātāji.

Aicināts uz samitu tiek ikviens, kurš spēlē bungas, neatkarīgi no meistarības līmeņa un vecuma.

Bundzinieku samita kulminācija būs Lielais vakara koncerts, kas sāksies pulksten 20. Tajā visi bundzinieki kopā izpildīs dažādus ritmus un spēlēs līdzi populārām dziesmām.

Koncerta galvenie viesi būs Mike Terrana no ASV un Gergo Borlai no Ungārijas.

58 gadus vecais Terrana ir hārdroka un smagā metāla bundzinieks, taču savas karjeras laikā spēlējis ļoti dažādos stilos, sadarbojoties ar daudziem mūziķu sastāviem. Nu jau 20 gadus viņš dzīvo Eiropā un šobrīd spēlē kopā gan ar itāliešu metālgrupu “Vision Divine”, gan spāņu metālistiem “Avalanch”, gan čehu apvienību “Kreyson”. Papildu tam viņam ir sava hārdroka grupa “TERRANA” un dzīvās mūzikas projekts, kas apvieno klasisko un rokmūziku.
Savukārt Gergo Borlai ir viens no atzītākajiem ungāru džeza bundziniekiem, kurš 40 gadu vecumā piedalījies jau vairāk kā 100 albumu ierakstos un saņēmis dažādus prestižus apbalvojumus, tajā skaitā divas balvas par mūža ieguldījumu Ungārijas mūzikas attīstībā! Viņš zināms, kā īpaši aizraujošo bungu solopartiju meistars, ko ne viens vien izbaudījis arī interneta vietnē YouTube.

“Baltijas bundzinieku samits pāris gadu laikā izaudzis no mazas, šķietami utopiskas idejas līdz skaļākajam pasākumam Baltijas valstu bungu spēles vēsturē,” ar lepnumu saka galvenais pasākuma organizētājs, bundzinieks Andžejs Grauds. “Man ir milzīgs prieks, ka neskatoties uz grūtībām, ar kurām sastapāmies sākumā, esam izturējuši un vairs nevienam nekas nav jāpierāda. Ar katru gadu vēlamies šo pasākumu pacelt arvien jaunā kvalitātē.”

Visu pasākuma laiku speciālos stendos ikviens varēs apgūt bungu un perkusiju spēles pamatus, iepazīt un izmēģināt bungu industrijas jaunākos izstrādājumus un piedalīties vēl citās aktivitātēs. 
Reģistrēties bundzinieku samitam un iegūt papildu informāciju par pasākumu var interneta lapā drumsummit.lv.
Gan dalībniekiem, gan apmeklētājiem ieeja pasākumā būs bez maksas.
No 13. līdz 17.augustam, Iecavas novada "Melnmeķos" notiks "Fonda Līdzskaņa" radošā nometne, kurā piedalīsies ap 50 Latvijas mūziķu. Šajās četrās dienās viņi radīs jaunus skaņdarbus, par kuriem gūtie ienākumi tiks veltīti grūtībās nonākušajiem mūziķiem.

To veidošanā piedalīsies Atis Zviedris, Edgars Rakovskis, Kārlis Būmeisters, Elizabete Vētra, Andrejs Osokins, Katrīna Gupalo, Kārlis Auzāns, Arstarulsmirus, Katrīna un Laima Dimantas, Rūta Dūduma, Ira Krauja un citi.

“Fonda Līdzskaņa” radošā nometne notiks jau otro gadu.
Pirmajā nometnē, apvienojoties tādiem māksliniekiem kā Atis Zviedris, Valdis Atāls, Olga Rajecka, Aija Andrejeva u.c., tika radīta šobrīd Latvijas radiostacijās dzirdamā dziesma “Pirms”. Šī bija pirmā dziesma Latvijas mūzikas vēsturē, kas tapusi ar mērķi palīdzēt grūtībās nonākušajiem mūziķiem.

Šī gada nometnē radītās dziesmas turpinās šo tradīciju.
Vēl bez muzikālās jaunrades, šīs nometnes mērķis ir arī saliedēt mūziķus, ļaut tiem māksliniekiem, kuri dažādu apsvērumu dēļ nevar aktīvi muzicēt, nezaudēt saikni ar Latvijas mūzikas industrijas pārstāvjiem un tajā notiekošo. Piemēram, pirms vairāk nekā diviem gadiem autoavārijā cietušajam grupas The Hobos solistam Rolandam Balodim-Ūdrim šis ir svarīgs notikums, kas ir nozīmīgs viņa atlabšanas procesā. Turklāt, kolēģiem viņu atbalstot, Ūdris tajā pirmo reizi izmēģinās Hopp pielāgoto trīsriteni, kas turpmāk krietni atvieglos viņa ikdienas gaitas.

Vēl viena no ierastajām nometnes aktivitātēm ir gleznošana. Kā izrādās, daudzi mūziķi nododas arī vizuālajai mākslai un labprāt glezno. Pēcāk šie darbi tiek reproducēti uz krūzītēm, kuras var iegādāties nodibinājuma e-veikalā.

Arī tu vari atbalstīt mūziķus, veicot mērķziedojumu fonda mājas lapā www.lidzskaņa.lv vai arī iegādājoties mūziķu radītos oriģināldarbus e-veikalā. Fonds Līdzskaņa” ir sabiedriskā labuma organizācija, līdz ar to, ziedojot iespējams iegūt nodokļu atvieglojumus.

Vairāk: www.lidzskana.lv
Turpmāk tiks paplašināts valsts atbalsts darba devējiem - komersantiem un valsts vai pašvaldību institūcijām, kas nodarbina cilvēkus vecumā no 50 gadiem. Atbalsts paredzēts, lai paildzinātu viņu darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību, jo šie cilvēki ir pakļauti vislielākajam bezdarba riskam.

Lai šo atbalstu saņemtu, vispirms tiek veikts darba devēju (darba vides un gados vecāku nodarbināto darbspēju) izvērtējums. Līdz šim šāds atbalsts bija paredzēts tikai tiem darba devējiem, kas darbojās kādā no piecām prioritārajiem saimnieciskās darbības veidiem, kuros ir lielākais gados vecāko nodarbināto īpatsvars.
Tāpat arī vismaz 30 % no nodarbinātajiem bija jābūt vecumā virs 50 gadiem un jāatbilst tādiem papildu kritērijiem, piemēram, veselības stāvokļa neatbilstība veicamajam darbam, cilvēks nodarbināts mazkvalificētos darbos u.tml. Tagad šie papildu kritēriji vairs nav noteicošie un izvērtējumam var pieteikties vairāk darba devēju, tai skaitā plašākā lokā no privātā sektora.

Darba devēji var saņemt informatīvi konsultatīvu atbalstu, kā arī finanšu dotāciju, piemēram, darbavietas pielāgošanai un mentoringam, lai uzlabotu nodarbināto personu vecumā no 50 gadiem darba vidi.
Tāpat arī pēc darbspēju izvērtējuma būs pieejams atbalsts gados vecāku nodarbināto veselības uzlabošanai, piemēram, nodrošinot ārstniecisko vingrošanu, fizikālās medicīnas procedūras, masāžas u.c. Tas ir būtisks atspaids vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, kuriem nav papildu līdzekļu, lai uzlabotu darbinieku veselību un ilgāk saglabātu darbaspējas saviem gados vecākiem darbiniekiem.

Šo uzņēmumu izvērtējumu un nepieciešamo atbalstu nodrošinās Nodarbinātības valsts aģentūra, piesaistot nepieciešamos pakalpojuma sniedzējus, t.sk. darba aizsardzības speciālistus, arodārstus, personāla vadības speciālistus, ergoterapeitus u.c.
28. jūlijā, bruņotajos spēkos sāksies pirmais rezervistu apmācības kurss, kurā brīvprātīgi militārās pamatiemaņas apgūs 42 rezervisti – bruņoto spēku rezervē ieskaitītie pilsoņi bez militārām iemaņām. Apmācību sekmīgi apguvušos rezervistus ieskaitīs rezerves karavīros.

Kursā, kas notiks Kājnieku skolā Alūksnē, rezervisti apgūs militārās pamatiemaņas individuālās apmācības līmenī. Apmācības noslēgumā rezervisti Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes sastāvā piedalīsies militārajās mācībās “Namejs 2018”.

Militārās apmācības laikā rezervisti pildīs aktīvo dienestu, viņiem būs karavīra statuss un mācību laiks tiks ieskaitīts viņa izdienas stāžā. Rezervistus nodrošinās ar dzīvojamo telpu kazarmā vai lauka apstākļos — teltī, karavīra uzturdevu, formas tērpu un nepieciešamo inventāru. Par katru militāro mācību dienu viņiem izmaksās kompensāciju.

Sekmīgi apgūstot militārās apmācības kursu, rezervisti 25. augustā dos karavīra zvērestu, saņems rezerves karavīra apliecību, mobilizācijas norīkojumu un tiks ieskaitīti bruņoto spēku rezervē rezerves karavīra statusā, tādējādi sākot pildīt rezerves karavīra pienākumus – ierasties uz kārtējām vai pārbaudes mācībām, lai saglabātu un pilnveidotu noteiktai militārai specialitātei nepieciešamās kaujas zinības, iemaņas un sagatavotību.

Jau ziņots, ka šogad tika plānota līdz 50 rezervistu apmācība.
Savukārt turpmākais militārās apmācības kursa biežums un apmācāmo skaits būs atkarīgs no rezervistu intereses par iespējām brīvprātīgi iesaistīties valsts aizsardzībā un apgūt militārās iemaņas, kas nepieciešamas rezerves karavīram.

Līdz 1. jūlijam pieteikties apmācības kursam varēja Latvijas Republikas pilsoņi vecumā no 18 līdz 50 gadiem ar vismaz iegūtu pamatizglītību un pārvaldot valsts valodu vidējā līmenī. Pieteikuma anketas dalībai iesniedza 97 rezervisti.

Militārajai apmācībai pieņem rezervistus, kas atbilst dienestam rezervē noteiktajam veselības stāvoklim, ko pārbaudīja medicīniskā komisija. Militārajai apmācībai nepieņem rezervistus, kuriem ir kriminālā sodāmība, kuras dēļ rezervistus nevar pieņemt dienestam rezervē, kā arī to rezervistus, kas ir atvaļināti no valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem un kas ir bijuši PSRS, Latvijas PSR vai šobrīd ir kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs. Apmācībai nevar pieteikties rezervisti, kuri dienē Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Rezerve ir viens no trim militārajiem formējumiem, kurš kopā ar regulārajiem spēkiem un Zemessardzi, veido Nacionālos bruņotos spēkus. 

Papildu informācijai: Rezervistu apmācība brīvprātīgai ieskaitīšanai rezerves karavīros http://www.mil.lv/Rezerve/Apmaciba_ieskaitisanai.aspx
 
Lai gan mammas piens ir kritiski nozīmīgs priekšlaikus dzimušo bērnu izdzīvošanai un attīstībai, ne visām māmiņām, mazulim piedzimstot pirms laika, ir savs piens.
Tāpēc gandrīz visur Eiropā darbojas mātes piena bankas - līdz šim donoru piens nav bijis pieejams vienīgi Latvijā un Rumānijā.
Tomēr beidzot arī Latvija ir soli tuvāk pirmās mātes piena bankas izveidei - šodien iegādāta viena no svarīgākajām ierīcēm mātes piena bankas projekta īstenošanai - piena analizators.
Līdzekļus analizatora iegādei izdevies savākt vērienīgā labdarības kampaņā Dod spēku vismazākajam!, ko rīkoja Latvijas Neonatologu biedrība sadarbībā ar uzņēmumiem un priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku biedrību Esmu klāt!.
Dažu mēnešu laikā piena bankas izveidei tika saziedoti 35 427,17 eiro.

Ar piena analizatora palīdzību tiek noteikts mammas pienā esošo uzturvielu daudzums un piena makroelementu sastāvs, tādējādi pārbaudot, vai tajā ir pietiekami daudz priekšlaikus dzimušajiem bērniem tik kritiski svarīgo uzturvielu, piemēram, olbaltumvielu, lipīdu un laktozes.
Tāpēc svarīgi piezīmēt, ka analizators tiks izmantots arī pirms piena bankas atklāšanas - lai pārbaudītu māmiņu piena sastāvu un noteiktu, vai to nepieciešams stiprināt.

Lai gan piena analizatora iegāde ir liels un būtisks solis pretī piena bankas izveidei, tas ir laikietilpīgs process un līdz piena bankas atvēršanas svētkiem vēl sperami vairāki soļi - nepieciešams iekārtot telpas un iegādāties pārējo aprīkojumu. Trūkstošā aprīkojuma kopējās izmaksas lēšamas ap 120 tūkstošiem eiro.

Šī gada būtisks jauninājums būvniecības kvalitātes vadības procesā ir būvuzraugu reģistra ieviešana VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) būvniecības objektos. Šo pieredzi uzņēmums pārņēma no Igaunijas kolēģiem, lai nodrošinātu, ka būvuzraudzība katrā objektā atrastos visu darba laiku.
Būvuzraugu reģistrācija notiek ar aplikācijas palīdzību, šiem datiem tiešsaistē var sekot LVC projektu vadītāji, par to  informēja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Edgars Strods.
 
“Uzskatām, ka lai nodrošinātu pilnvērtīgu būvdarbu procesa uzraudzību, būvuzraudzības komandas pārstāvjiem jābūt būvlaukumā visā būvniecības gaitā, tāpēc ieviesām sistēmu, kas palīdz mums pārliecināties, ka būvuzraudzība notiek kā tas ir paredzēts,” norādīja Strods.
 
Lai arī šogad nozarē ir jūtams resursu trūkums, LVC kvalitātes prasības nekādā gadījumā netiks pazeminātas, kvalitātes uzraudzība notiek visa būvniecības procesa laikā, neatbilstoši materiāli un tehnoloģijas netiek pieļautas, uzsvēra Strods.
 
Būvniecības sezona valsts autoceļu tīklā rit veiksmīgi, šonedēļ darbs notiek 114 objektos, no tiem 57 objekti ir vietējās nozīmes autoceļu posmi ar grants un daļēju grants/asfalta segumu. Patlaban darbi jau ir pabeigti 14 objektos, kas bija šīs būvniecības sezonas plānā. Kopumā no šogad valsts autoceļu tīklā plānotajiem 150 objektiem, darbi uzsākti vai jau pabeigti 128 objektos.
 
Veicot būvdarbu kvalitātes kontroli, pērn tika nolemts veikt pārbūvi vairākos jau pabeigtos autoceļu posmos:

Deformācijas šuves:
uz Ventspils šosejas (A10) pārbūvēt deformācijas šuves uz tilta pār Vašleju (68. km) un uz pārvada pār dzelzceļu (65. km), būvnieks piegādātāju apvienība Strabag un A.C.B. Būvnieki jau ir veikuši pārbūvi par saviem līdzekļiem.

Asfalta virskārtas pārbūve:
uz vietējās nozīmes autoceļa Subinaite–Pertniki–Dūņukrogs (V588), posmā no Subinaites līdz Dūņukrogam – 6465 m², būvnieks SIA Ošukalns. Būvnieki jau ir veikuši pārbūvi par saviem līdzekļiem;
uz reģionālā autoceļa Vecumnieki–Nereta–Subate (P73) posmā no Krastiem līdz Ērberģei (29,20.-40,33. km) – 3850 m², būvnieks SIA Strabag. Būvnieki jau ir veikuši pārbūvi par saviem līdzekļiem;
augustā plānots veikt pārbūvi uz autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) posmā Ķeguma teritorijā – 1700 m², SIA Ostas celtnieks.
 
Ir arī posmi, kuros pēc būvdarbu veikšanas ir konstatēti defekti, taču tie tiek novēroti, lai konstatētu šo defektu cēloņus un izvēlētos atbilstošu metodi to novēršanai. Tādi defekti – plaisas – ir uz Vecpiebalgas ceļa un Klaipēdas šosejas.
 
Šogad pabeigtajos objektos tiek plānotas gala pārbaudes lai pārliecinātos, ka tajos viss atbilst LVC prasībām. Būvniecības laikā radušās atkāpes no prasībām tiek novērstas būvniecības procesā.  Šajā sezonā būvniekiem ir piemēroti 12 līgumsodi, lielākā daļa par satiksmes organizācijas pārkāpumiem.
 
I
 
 
Šī gada augustā un septembrī jau septīto reizi norisināsies Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) ikgadēji rīkotā “Tehniskās apskates nakts”. 

“Tehniskās apskates nakts” norisināsies Daugavpilī (11.08.), Liepājā (18.08.), Rīgā (26.08.), savukārt noslēgsies Jelgavas (22.09.) jaunuzceltajā tehniskās apskates stacijā. Nu jau septīto gadu auto īpašniekiem tiks piedāvāta iespēja bez maksas veikt gan auto diagnostiku, lai pārliecinātos par sava spēkrata drošību.

Ja klients vēlēsies, varēs veikt arī sava auto tehnisko apskati, pirms tam veicot nepieciešamos maksājumus.

Pasākuma mērķis ir mudināt autobraucējus piedalīties ceļu satiksmē ar drošiem un tehniskā kārtībā esošiem transportlīdzekļiem.

Arī šogad CSDD reģionālajās nodaļās – Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā – auto diagnostiku varēs veikt pēc iepriekšēja pieraksta vai nu CSDD e-pakalpojumos vai arī klātienē – jebkurā CSDD nodaļā.

Savukārt Rīgā, ņemot vērā iepriekšējā gada lielo pieprasījumu, pasākums noritēs svētdienā no plkst. 12.00 līdz 24.00. Tāpat kā pērn – arī šogad Rīgā iepriekšējā pierakstīšanās uz auto diagnostiku nav plānota. Par “Tehniskās apskates nakts” aktualitātēm aicinām sekot CSDD sociālajos tīklos un mājas lapā.

Sešu gadu laikā tehniskās apskates naktīs ir pārbaudīti vairāk nekā 8600 automobiļi.

Aicinot šoferus pievērst uzmanību auto tehniskajam stāvoklim un tā nozīmei ceļu satiksmes drošībā ikdienā, augustā turpināsies arī CSDD uzsāktā kampaņa “Mēs par drošu auto!”. Saplēstas riepas un pilnībā nodiluši protektori, izrūsējuši caurumi auto virsbūvē un detaļās, ar koka tapām aizdarinātas bākas – baisā realitāte, kas ik dienu paveras tehniskajā apskatē, kā arī automobiļu kontrolēs uz ceļa.
Tāpēc CSDD kampaņā aicina autovadītājus būt atbildīgiem – uzturēt savu auto kārtībā arī ikdienā, ne tikai pirms tehniskās apskates, jo pat elementāru drošības pasākumu neievērošana var novest pie traģiskām sekām.
31.jūlijā Rīgā, Kr. Barona ielā 59/61 notiks Latvijā pirmā beziepakojuma preču jeb “zero waste” veikala “Burka”atklāšana. Durvis vērs jauna, unikāla vieta, kas dos iespēju pirkt pārtikas preces uz svara, izmatojot savu taru. 

Iepērkoties beziepakojuma preču veikalā “Burka”, cilvēki samazinās radīto atkritumu daudzumu, kā arī ietaupīs uz iepakojuma rēķina, jo preces iepakojuma izmaksas var sastādīt līdz pat 40% no tās vērtības.

Veikala interjers ir izveidots no atjaunojamiem resursiem, demonstrējot, ka tā vietā, lai mestu ārā vecās paletes un salūzušās mēbeles, tās ir iespējams pārveidot un izmantot atkārtoti. 

Veikala atklāšana pieskaņota vispasaules akcijas “jūlijs bez plastmasas” nobeigumam.

Milzīgie plastmasas kalnu atkritumi ir kļuvuši par vienu no lielākajām mūsdienu ekoloģiskajām problēmām, tāpēc ir radusies “Zero waste” filozofija jeb dzīvesveids bez atkritumiem, kas liek pārdomāt savu patēriņu un mēģināt radīt pēc iespējas mazāk atkritumu.
25. jūlijā pārdošanā nonāks jauns žurnāls "Kā darītu Mīlestība". Žurnāla idejas un projekta autores ir Latvijā iecienītā sieviešu grāmatu autore Inese Prisjolkova un iedvesmas blogere Ginta Filia Solis.
Kad nezini, kā labāk darīt, pajautā - kā darītu Mīlestība.

Šis ir žurnāls mums, sievietēm. Par sievišķību, par spēku, par gudrību un viedumu, par attiecībām ar sevi un partnerattiecībām, par bērniem, par mūsu izvēlēm. Par kritieniem, par celšanos, par sievietes būtību. Par vērtībām. Par mīlestību, saka žurnāla veidotājas. 

Žurnāla pirmajā numurā būs intervija ar mākslinieci un viedo zināšanu glabātāju Ainu Tobi, ar mūziķi Andri Kiviču, ar rotu mākslinieci Vinetu Lunu Vitu, ar Valguma pasaules saimniekiem Viesturu un Vitu, ar gongu meistari Diānu Tulu, ceļojumu apraksts par Sokotras salu, skaistumkopšanas lapa, horoskopi, Imanta Liepiņa joku lapa un Ineses Prisjolkovas sagatavotās 100 dienas sievišķībai.

Izplatīšanas tīkli: grāmatnīcas "Jānis Roze", Latvijas Pasts, Pavasara studija, klātienes pasākumi.
Ziemeļeiropā UV starojuma aktivitāte ir tikpat spēcīga kā Vidusjūras zemēs.
Nemaz nav nepieciešams ceļot, lai nopietni kaitētu acu un ādas veselībai. Pētījumā pierādīts, ka tieši ziemeļeiropiešiem piemīt netikums aizmirst par aizsardzību esot saulē. Bioloģiski ziemeļeiropiešu āda nav adaptējusies tik lielai saules intensitātei, tāpēc cilvēki sevi un savu veselību pakļauj nopietnam riskam.

Saulainajā laikā puse jeb 51% vīriešu nēsā saulesbrilles, kas ir pat nedaudz vairāk, nekā sievietes - 46%.
Viszemākā saulesbriļļu nēsāšana ir bērniem. Turklāt, ja pat bērni nēsā saulesbrilles, lielākoties tās ir bez pārklājuma, kas aizsargā no UV stariem.

Visizteiktākā saulesbriļļu nēsāšana ir cilvēkiem vecumā no 15 - 44 gadiem, pēc tam tā atkal sarūk.

Saulesbriļļu lietošanu ikdienā nedaudz ietekmē arī iedzīvotāju finansiālais stāvoklis - tās nēsā 42% cilvēku, kuriem ikmēneša ienākumi ir zem 300 eiro, savukārt, tie, kam ienākumi ir augstāki - nedaudz vairāk - 56% respondentu, tās nēsā regulāri.

Pētījums atklāj, ka saulesbrilles nav ikdienišķs pirkums.
Vidēji tiek iegādātas 1-2 reizes gadā, savukārt 30% aptaujāto saulesbrilles kalpo vairākus gadus.

62% respondentu atzina, ka šis ir pārdomāts pirkums un brilles iegādājas optikas veikalos, taču arvien populārāk, īpaši jaunu cilvēku vidū, kļūst saulesbriļļu iegāde apģērbu un modes preču veikalos. Viņi lielāku uzmanību pievērš izskatam ne stiklu pārklājumiem vai acu aizsardzībai. Tikai nedaudz - 3% cilvēku - saulesbrilles iegādājas interneta veikalos, lielākā daļa respondentu kā galveno iemeslu nepirkšanai min - nav iespējams pamērīt, pat lētāka cena nespēj to kompensēt.

“Svarīgi pievērst uzmanību, kur iegādājas saulesbrilles - kvalitatīvas optiskās briļļu lēcas bloķē 70% līdz 100% UV starojuma, pasargājot ne vien acis, bet arī jūtīgo ādu ap acīm, kam ar aizsargkrēma lietošanu nepietiek. Izvēloties saulesbrilles, jāskatās pēc abreviatūras “CE”, kas nozīmē, ka briļļu kvalitāte atbilst Eiropas Savienības prasībām un pietiekami aizsargā no ultravioletā starojuma. Taču mūsdienās ļoti daudzos optikas veikalos iespējams pārbaudīt vai saulesbrilles aiztur UV starojumu, vai tomēr nē,” skaidro optometriste  Agnese Aleksejeva.

Galvenie kritēriji, pēc kuriem cilvēki izvēlas saulesbrilles: briļļu funkcionalitāte un kvalitāte (56%), zemas cenas (53%), plaša izvēle (43%). Tāpat lielu uzmanību pievērš izdevīgiem akcijas piedāvājumiem un optometrista ieteikumiem. Savukārt vismaznozīmīgākais kritērijs, izvēloties saulesbrilles - jaunākie modeļi un kolekcijas.

“Ja skatāmies uz tautību, tad tā neietekmē saulesbriļļu nēsāšanas paradumus, tās, procentuāli, ļoti līdzīgi nēsā latvieši - 45% un cittautieši - 54%. Vairāk varam runāt par modeļu un stilu izvēli. Latviešiem būs atturīgāki modeļi, iegādājoties vairāk domās ar ko no apģērba kopā vilks, lai nebūtu pārāk uzkrītoši. Te gan varam vilkt paralēles ar ienākumiem, jo dārgāku zīmolu saulesbrilles izvēlas, jo vairāk meklē dizaina detaļas, kas izceļas. Savukārt citu tautību cilvēki lielākoties meklē kaut ko ar ko atšķirties - krāsas, formas, lēcu krāsas, izteiksmīgāki rāmji,” atklāj stiliste Aleksandra Plahova.
Lai varētu strādāt produktīvi, turklāt - nekaitējot veselībai, darba drošības speciālisti un psihologi iesaka ieviest darba laikā reizi stundā piecas līdz desmit minūtes garas pauzes. Šajos atpūtas brīžos var ne tikai izstaipīties, iedzert kafiju, pastaigāties vai paklausīties mūziku, bet arī uzspēlēt kādu mobilo spēli.

Pierādīts, ka video spēles, tostarp spēles mobilajos telefonos, var efektīvi izmantot ne vien izklaidei, bet arī darba produktivitātes veicināšanai.

Piemēram, Notingemas Tentas universitātes profesors Marks Grifits norāda, ka šo spēļu spēlēšana attīsta cilvēkos argumentācijas prasmes, emocionālo noturību, mērķtiecību, telpisko un radošo domāšanu, kā arī uzlabo reakciju, koordināciju un koncentrēšanās spējas.
Ne velti vairāki tehnoloģiju giganti, piemēram, "Facebook" un "Google" integrē spēles savā darba vidē, uzskatot, ka tas palīdz strādāt efektīvāk.

Mobilās vai cita veida spēles balstās uz impulsiem, tādēļ tās ļauj viegli gūt prieku un apmierinājumu.
Tas patiešām palīdz atbrīvot prātu un pārslēgt uzmanību. Taču ir ļoti svarīgi apzināties un kontrolēt savu rīcību - kad, ko un cik ilgi spēlēt. Ja izklaide traucē darbam, labāk doties īsā pastaigā vai atrast citu atpūtas veidu, skaidro psiholoģe Ilva Vanaga.

Pastāv uzskats, ka viens no veidiem, kā ātri un efektīvi atbrīvot prātu, ir vienkāršas spēles, kurās to vai citu rezultātu var sasniegt ātri. Iespējams, tieši tāpēc pasaulē populārāko mobilo spēļu topos ir atrodamas tādas spēles kā "Angry Birds", "Candy Crush Saga", "Monster Strike", "Pokemon Go", kā arī šis tas klasiskāks - "Space Impact" un "Čūska" jeb "Snake".

Taču var izmēģināt arī mazāk zināmas spēles, kas, neraugoties uz vienkāršību, spēj aizraut uz ilgu laiku. Tās gan nodrošina izklaidi, kas uzlabo garastāvokli un mazina trauksmi, gan attīsta kognitīvās spējas, tā ievērojami uzlabojot darba produktivitāti.

"Threes!" - ciparu faniem

Šī spēle, kas ir veidota kā ciparu puzzle, lieliski attīsta loģisko domāšanu. Ideja ir ļoti vienkārša: tev jāsavieno dotie skaitļi, lai to summa dalītos ar trīs. Bāzes vienības ir viens un divi, kas kopā veido trīs. Trīs un trīs kopā veido seši, seši un seši - divpadsmit u.tml. Tā skaitļi kļūst aizvien lielāki un lielāki, kas nav slikti - jo lielāks skaitlis, jo vairāk punktu vari iegūt. Tajā pašā laikā, palielinoties skaitļu nomināliem, iespējas tos veiksmīgi savienot samazinās. Tāpēc, lai sasniegtu augstāko iespējamo skaitli - 6144, ir krietni jānopūlas. Bez īpašas spēles stratēģijas izstrādes neiztikt!

"Slither.io" - bonusu medniekiem

Ja atceries "Čūsku", kas bija populāra tā dēvētajos podziņtelefonos, zini - šī ir daudz labāka! Šī spēle ļauj uzlabot plānošanas, socializēšanās prasmes un veicināt sacensību garu, jo tiek spēlēta tiešsaistē - tev sava "čūska" ir jāsargā nevis no sienām jeb telefona ekrāna malām, bet no citu spēlētāju "čūskām", kas mēdz būt ļoti garas un izveicīgas.
Lai šajā spēlē sasniegtu augstāko iespējamo rezultātu, pieredzējuši virtuālo "čūsku dīdītāji" iesaka ņemt vērā vairākas būtiskas nianses. Pirmkārt, vienmēr sargā savas "čūskas" galvu, īpaši veidojot lamatas pretiniekiem! Otrkārt, izmanto jebkuru iespēju iegūt punktus - baro savu "čūsku" ar visu, kas pagadās ceļā, tostarp mirdzošajām pretinieku atliekām, kas rodas, kad tie ietriecas tavā vai jebkurā citā "čūskā", un ne tikai. Treškārt, kad sakrāti 1000 punkti, samazini "čūskas" kustības ātrumu - kustoties pārāk ātri, vari zaudēt punktus, tava "čūska" var strauji notievēt, kā arī "avarēt".
Starp citu - šī ir viena no trim pirmajām mobilajām spēlēm pasaulē. Tā pasaulei tika prezentēta līdz ar mobilo telefonu "Nokia 3210", kas tiek uzskatīts par vienu no veiksmīgākajām šī ražotāja izgudrojumiem.

"Dots & Co: A Puzzle Adventure" - stratēģiem

Šīs spēles ideja ir savienot pēc iespējas vairāk, bet ne mazāk kā trīs, vienādas krāsas punktus. Tos var savienot gan horizontālās, gan vertikālās līnijās, gan dažādās to kombinācijās, piemēram, kvadrāta formā. Ar katru nākamo līmeni šis uzdevums kļūst aizvien sarežģītāks, tāpēc te lieti noder "īpašās spējas", kuras var iegūt spēles gaitā. Tomēr uz veiksmi vien šeit paļauties nevar - lai iegūtu pēc iespējas vairāk punktu, jādomā vismaz divi soļi uz priekšu. Jāpiebilst, ka kopumā šajā spēlē ir 320 oriģināli līmeņi, tāpēc garlaicīgi nav ne mirkli!

"Mini Metro" - plānotājiem

Šī spēle lieliski attīsta projektu plānošanas prasmes, jo tavs uzdevums ir izbūvēt metro tīklu strauji augošā pilsētā. Jāatzīst, tas nav nemaz tik vienkārši paveicams darbs, jo šīs pilsētas iedzīvotāju skaits nepārtraukti palielinās, radot metro stacijās sastrēgumus, attiecīgi - tev visu laiku ir jāplāno aizvien jaunas un jaunas metro līnijas. Tāpat, lai efektīvi mazinātu šos "sastrēgumus", spēlētājiem ir iespēja iegādāties papildu metro vagonus un būvēt tiltus, lai iedzīvotāji varētu ērti nokļūt attālākās pilsētas vietās. Tādējādi, jo gudrāk tu plānosi metro tīklu un izmantosi pieejamos resursus, jo vairāk iedzīvotāju varēsi pārvadāt un vairāk punktu nopelnīt.
Spēli īpaši interesantu padara fakts, ka katru reizi tu vari plānot metro tīklu citā pilsētā. Kopumā tev ir iespēja izvēlēties vienu no 18 pasaules metropolēm - Berlīni, Honkongu, Londonu, Ņujorku, Sanktpēterburgu u.c.

"Bad Piggies" - inženieriem

Šī spēle īpaši uzrunās cilvēkus, kuri aizraujas ar "Lego" un cita veida konstruktoriem. Vizuāli tā ļoti atgādina pirms pāris gadiem ļoti populāro mobilo spēli "Angry Birds" (kā nekā, tā ir šīs spēles franšīze), taču šoreiz stāsts ir par un cūkām, kuras medī olas. Protams, šajā medību procesā viss nenotiek, kā plānots - sūri, grūti izstrādāto "dārgumu" karti saplosa ventilators. Tāpēc savs uzdevums ir palīdzēt cūkām atrast visus šīs kartes fragmentus, būvējot ļoti sarežģītus mehānismi, kas veidoti kā aizraujoša un visnotaļ izaicinoša puzzle.
Pirmo reizi Rīgā ieradušies Gran Turismo pasaules tūres dalībnieki ar tādām ekskluzīvām automašīnām kā Ferrari, Porsche, McLaren un Lamborghini, lai parādītu gandrīz 30 000 zirgspēku jaudu mūsu galvaspilsētas ielās, kā arī 3 dienu sacensībās Biķernieku trasē. 

“Gran Turismo" ir super auto īpašnieku klubs, kurš pulcē biedrus no visas pasaules. Gran Turismo Baltica ir privāts pasākums, taču piektdien no 12.00 līdz 17.00 trase tiks atvērta arī citiem interesentiem, un dalībnieki aicina visus ierasties.

Gran Turismo apvieno 4 800 dalībniekus no visām Eiropas valstīm, Dienvidāfrikas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Āzijas un Austrālijas.
Tā ir slēgta kopiena, kurā jauni biedri tiek uzņemti tikai pēc īpašām rekomendācijām. Katra biedra īpašumā jābūt vismaz vienam ekskluzīvajam auto.
11. augustā, tieši simts dienas pirms Latvijas valsts simtās dzimšanas dienas, visā Latvijā un pasaulē pakalnos, jūru un upju krastos, pilsdrupu estrādēs, parkos un pļavās notiks Zaļumballes.
Tām gatavojas dejotāji, lauku kapelas, orķestru muzikanti, ziņģētāji un tautas mūzikas ansambļi vairāk nekā 140 vietās visos Latvijas novados, kā arī Krievijā, Omskas apgabala Taras rajona Augšbebru ciemā, un Īrijā, Lough Ramor Camping Virdžīnijā.

Novērtējot zaļumballes fenomenu Latvijā un citviet pasaulē, pētnieku grupa Serde izveidojusi īpašu zaļumballes tradīciju burtnīcu, kurā apkopotas dažādas zaļumbaļļu tradīcijas, notikumi un cilvēku pieredzes stāsti.

Jau senlaikos latvieši ir pratuši rast laiku, lai pulcētos zaļumos uz deju vakaru.
Kaimiņš uzrunājis kaimiņu, dodoties kopīgā pāris kilometru garā pastaigā uz lampiņām izgaismoto estrādi. Visur, kur cilvēki pulcējušies uz zaļumballēm, skanējušas ziņģes un dažādos laikos atļautas un aizliegtas dziesmas, kas izdejotas mājas ballītēs un kopīgās satikšanās reizēs.

Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs ceturtdien, 26.jūlijā, rīko zaļumballes ieskandināšanas pasākumu, kas notiks Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā.

Facebook Draugiem Twitter Instagram