Laikā, kad Rīgā norisinās pasaules mēroga "Grand Prix" šahā, 16. jūlijā sāksies arī Latvijas Šaha federācijas organizētais Mihaila Tāla piemiņas turnīrs, kurā sacentīsies lielmeistari no visas pasaules. 

Vairākas dienas viesnīcā “Radison Blu Latvija” zālē “Omega” norisināsies divi vērienīgi Mihaila Tāla piemiņas turnīri, kuros spēkiem mērosies šaha lietpratēji. Uzreiz pēc turnīra atklāšanas sāksies divu dienu rapida sacensības, kurām pieteikušies 315 dalībnieki. Savukārt blics paredzēts 18.jūlijā un tam reģistrējušies 280 spēlētāji. No dalībniekiem, kas pieteikušies, vairāk kā 50 ir pasaules klases lielmeistari.

Paralēli pieaugušo šaha notikumiem, no 20. līdz 24. jūlijam, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks starptautiskais turnīrs “Rīgas Brīvdienas”, kurā tiks noskaidroti spēcīgākie šahisti bērnu vidū.

Rīga vēsturiski ir bijusi svarīgs centrs pasaules šaha kartē, un pirmkārt – pateicoties izcilajam lielmeistaram Mihailam Tālam, kurš šeit dzīvoja un strādāja. Latvijas galvaspilsēta arī agrāk ir notikuši nozīmīgi šaha turnīri. 
Piektdien, 12.jūlijā, Lucavsalā gaidāms šogad lielākais ārzemju mākslinieka koncerts Latvijā – vairāk kā 55 000 apmeklētāju ieradīsies uz britu dziesminieka Eda Šīrana koncertu Lucavsalā. Tieši piektdien Eds Šīrans izdod arī jauno albumu, līdz ar to koncerts Rīgā būšot ļoti īpašs. Līdz šim popmūzikas zvaigzne albuma “Divide” tūres ietvaros jau nospēlējusi 260 koncertus.

Jau no ceturtdienas būs ierobežota satiksme pasākuma apkaimē, bet koncerta dienā Pārdaugavā jārēķinās ar sastrēgumiem. Zaķusalā līdz TV tornim būs ierobežota satiksme, tur izveidota Igaunijas un Lietuvas fanu autobusu stāvvieta. Lucavsala privātam transportam būs slēgta vispār.  Sastrēgumi skaršot arī tos, kas pilsētu vēlēsies pamest.

Policija norāda, ka lai kaut cik atvieglotu situāciju, jau no pulksten 15  piektdien tiks izveidots zaļais koridors  izbraukšanai no pilsētas pa Mūkusalas ielu, Ziepniekkalna ielu, līdz pagriezienam uz Baložiem. Tāpēc apmeklētājus uz koncertu aicina ierasties kājām vai ar sabiedrisko transportu. Būs arī velo novietnes.
Rīgas satiksme nodrošinās speciālu trolejbusa maršrutu no Latvijas Universitātes uz Salu tiltu, tālāk kājām cauri tunelim varēs nokļūt pasākuma teritorijā. Pēc pēdējās dziesmas satiksme Mūkusalas ielā un uz Salu tilta uzbrauktuvēm tiks slēgta vispār, lai ļaužu masas varētu doties projām.

Koncerta apmeklētājiem jārēķinās ar papildus pārbaudēm, jo pirmo reizi Baltijā ir personalizētas ieejas biļetes, gaidāma trīskārša drošības kontrole un garas rindas. Uz katras biļetes ir pircēja vārds un uzvārds. Pie ieejas pārbaudīs, vai tas sakrīt ar dokumenta datiem, kur redzams apmeklētāja vārds un fotogrāfija. Līdznācēji ierodas kopā ar biļešu pircēju. Un kā norāda koncerta rīkotāji, tad tāda esot mākslinieka prasība, lai pēc iespējas samazinātu biļešu nonākšanu otrreizēji tirgū un spekulēšanu.


Satiksmes ierobežojumi:


Ceturtdien, 11. jūlijā, jau no plkst. 8.00 līdz pat sestdienas rītam, 13. jūlija, plkst. 8.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot operatīvo transportu, transportlīdzekļus ar pasākuma organizētāja un Pārdaugavas izpilddirekcijas izsniegtām atļaujām un iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri atrodas ielas slēgtajā posmā) Lucavsalas ielā.

Piektdien, 12. jūlijā, no plkst. 08.00 līdz plkst. 24.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot operatīvo transportu, transportlīdzekļus ar pasākuma organizētāja atļaujām un iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri atrodas ielas slēgtajā posmā) Zaķusalas krastmalā, posmā no Salu tilta līdz Televīzijas tornim.

Piektdien, 12. jūlijā, no plkst. 22.00 līdz plkst. 24.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot operatīvo transportu, transportlīdzekļus ar pasākuma organizētāja atļaujām un iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri atrodas ielas slēgtajā posmā) Mūkusalas ielā, posmā no Akmeņu ielas līdz Bauskas ielai.

No 11. jūlija plkst. 20.00 līdz 12. jūlija plkst. 24.00 tiks aizliegts apstāties un stāvēt, kā arī atstātie transportlīdzekļi tiks piespiedu kārtā pārvietoti ar autoevakuatora palīdzību uz tuvāko iespējamo stāvēšanai atļauto vietu (izņemot transportlīdzekļus ar pasākuma organizētāja atļaujām) Zaķusalas krastmalā, posmā no Salu tilta līdz Televīzijas tornim, Lucavsalas ielas abās pusēs, Laivu ielas abās pusēs (Lucavsala), Mūkusalas ielas rotācijas aplī, Merķeļa ielā posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz Inženieru ielai (izņemot sabiedrisko transportu), kā arī Pulkveža Brieža ielā 60 m garā posmā no trolejbusu galapunkta virzienā uz Hanzas ielu (izņemot sabiedrisko transportu) un Ganību dambī, posmā no ēkas Nr. 3, korpuss 1 līdz Pētersalas ielai (izņemot sabiedrisko transportu).

Tāpat autovadītājiem jārēķinās, ka piektdien, 12. jūlijā, no plkst. 7.00 līdz plkst. 24.00 Mūkusalas ielā, posmā no Akmeņu ielas līdz Bauskas ielai, brauktuves paplašinājumā pie ēkas Nr. 8 un sadalošajā joslā no Akmeņu ielas līdz dzelzceļa tiltam tiks aizliegts apstāties un stāvēt, kā arī atstātie transportlīdzekļi tiks piespiedu kārtā pārvietoti ar autoevakuatora palīdzību uz tuvāko iespējamo stāvēšanai atļauto vietu (izņemot transportlīdzekļus ar pasākuma organizētāja atļaujām). Arī DUS „Neste” Mūkusalas rotācijas aplī tiks aizliegts stāvēt automašīnām.

Ierobežojumi būs arī tiem, kuri pārvietojās pa Daugavu. Piektdien, 12. jūlijā, no plkst. 8.00 līdz 24.00 tiks aizliegta kuģošanas līdzekļu tauvošanās un enkurošanās Mazajā Daugavā, un no plkst. 15.00 līdz plkst. 24.00 tiks slēgta kuģošanas līdzekļu satiksme Mazajā Daugavā.
Avots: lsm.lv; Valsts policijas info; Rīgas satiksmes info.
Invazīvās skaistumkopšanas procedūras jāveic pie ārstniecības personām, nevis "kaktu kantoros", šodien informatīvās kampaņas "Uzticies pārbaudot!" atklāšanā norādīja uzaicinātie eksperti.

Kā sacīja veselības ministre Ilze Viņķele, Latvijā arvien vairāk cilvēku izvēlas savu ķermeni izskaistināt. Daļa šo cilvēku pakalpojumu izvēlas, nevis pēc to kvalitātes, bet zemākās cenas, kas var būt lielas lamatas, piebilda ministre.

Viņķele uzsvēra - izvēloties zemāko cenu, nevis kvalitāti, cilvēki pakļauj sevi dažādiem riskiem, tostarp infekcijām, nervu bojājumiem, turklāt smagākos gadījumos cilvēki var tikt pat inficēti ar C hepatītu vai HIV. Šī iemesla dēļ Veselības ministrija (VM) ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) un Veselības inspekciju (VI) nolēmusi sākt kampaņu "Uzticies pārbaudot!", kuras mērķis ir patērētāju informēšana par invazīvās skaistumkopšanas pasauli, nodrošinot, ka iedzīvotāji sava skaistuma pilnveidošanu izvēlas veikt drošā veidā.
 
                     
Arī VI Sabiedrības veselības departamenta vadītāja Solvita Muceniece uzskata, ka izglītošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā nodrošināt risku pārvaldību. Pēc Mucenieces paustā, Latvijā būtiski pieaugusi skaistumkopšanas pakalpojumu izplatība, tomēr daļa pakalpojumu sniedzēju paliek ārpus inspekcijas uzraudzības, jo patiesībā nedrīkstētu nodarboties ar skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu.

Invazīvās skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējam jābūt reģistrētai ārstniecības personai. Muceniece norādīja, ka mēdz būt arī gadījumi, kad invazīvās skaistumkopšanas procedūras tiek veiktas dzīvokļos. Cilvēkiem, kuri praktizē šādu nodarbošanos, var draudēt tas pats, kas jebkuram cilvēkam, kurš nodarbojas ar neatļautu ārstniecību, skaidroja eksperte.

Krimināllikums paredz, ka par neatļautu ārstniecību, ja tā izraisījusi cietušā veselības traucējumu, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Tikmēr par neatļautu ārstniecību, ja tā izraisījusi cietušā nāvi vai smagus miesas bojājumus vainīgā neuzmanības dēļ, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

Muceniece uzsvēra, ka svarīgi, lai iedzīvotāji pakalpojuma sniedzēju izvēlētos pārdomāti, un neatbalstītu nelegālo "biznesu", kas ietekmē ne tikai konkrētā cilvēka, bet arī visas sabiedrības veselību kopumā.

Arī dermatologs Raimonds Karls savā ārsta praksē saskāries ar dažādām smagām sekām, kas saistītas ar nekvalitatīva skaistumkopšanas pakalpojuma izvēlēšanos. Karls norādīja, ka šāda pakalpojuma izvēlēšanas var rezultēties ar ilgstošu apsārtumu, vīrusa infekciju, C un B hepatītu, papilomas vīrusu, kurš var izraisīt onkoloģisku saslimšanu, bakteriālām un sēnīšu infekcijām.

Tāpat nereti klienti, kuri saņēmuši nekvalitatīvu pakalpojumu, pie ārsta vēršas saistībā ar sejas asimetriju, noslīdējušiem plakstiņiem, rētām un pat aklumu, piebilda ārsts.

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes locekle, sertificēta skaistumkopšanas speciāliste kosmetoloģijā Ilze Briža izteica gandarījumu, ka problēma beidzot aktualizēta. Briža uzsvēra, ka neredzamā šīs problēmas puse ir daudz briesmīgāka nekā redzamā.
Pēc speciālistes kosmetoloģijā paustā, nereti personas, kuras sniedz skaistumkopšanas pakalpojumus, nevēlas mācīties, tomēr viņa uzsvēra izglītības nozīmi kvalitatīva pakalpojuma sniegšanā. Briža uzsvēra, ka skaistumkopšanas procedūras veikšanai nepietiek ar video noskatīšanos vietnē "Youtube".

Skaistumkopšanas speciālista izglītības dokumentam jābūt par pamatu uzticības garantam, un klientiem nevajadzētu baidīties lūgt šī dokumenta esamības apliecinājumu, uzsvēra speciāliste. Viņa norādīja, ka klientiem būtu svarīgi pārliecināties, vai invazīvās skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēta ārstniecības persona.

Pēc Brižas paustā, cilvēki nereti kautrējas runāt vai vērsties VI par to, ka saņēmuši nekvalitatīvu pakalpojumu, jo saņēmuši to nelegālā veidā. Šī iemesla dēļ VI bieži vien pat neuzzina par nekvalitatīvo pakalpojumu sniedzējiem, kuri var radīt kaitējumu vēl citiem.
Trešdien, 10.jūlijā, Latvijas armijas 100. dzimšanas dienā, Aizsardzības ministrija aicina ikvienu valsts iedzīvotāju piedalīties armijas dibināšanas gadadienai veltītajā akcijā „Pasveicini karavīru!”.

Aizsardzības ministrija aicina - ja Tavs radinieks, draugs, kaimiņš vai cits pazīstams cilvēks ir Nacionālo bruņoto spēku karavīrs vai zemessargs, iepriecini viņu armijas dzimšanas dienā ar sirsnīgu sveicienu. Tie var būt labi vārdi īsziņā, telefona zvans, sociālā tīkla profilā ievietots sveiciens, sen neredzēta cilvēka apciemojums vai jebkurš cits patīkams pārsteigums pēc Tavas izvēles.

Ja nepazīsti nevienu karavīru personīgi, vari apsveikt Latvijas armiju sociālajos tīklos - @Latvijas_armija Twitter, @latvijas-armija draugiem.lv, @latvijas_armija Instagram un @Latvijasarmija Facebook! Sveicienam sociālajos tīklos aicinām pievienot tēmturi #pasveicinikaravīru

Jau ziņots, ka 7.janvārī Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas norisināsies šogad un 2020.gadā. Pasākumi notiks hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.
Berlīnes modes skatē jaunu elpu iegūst pārstrādātie materiāli - somas no ābolu mizām un apavi no sūnām un siena. Tāda ir atsevišķu modes mākslinieku atbilde uz neskaitāmajiem pārmetumiem modes industrijai par videi nodarīto kaitējumu.

Kaut gan skatuve Berlīnes modes nedēļā izskatās gluži tāpat kā citviet, ir viena liela atšķirība – viss modeļu demonstrētais apģērbs ir darināts no ilgtspējīgiem materiāliem.

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas aplēsēm, modes industrija ir atbildīga par 20% globālo notekūdeņu un 10% oglekļa dioksīda emisiju. Tas ir vairāk nekā emisiju apjoms, ko rada visi starptautiskie pārlidojumi un kuģniecības pārvadājumi kopā.

Taču modes skate ar nosaukumu “Neonyt” pierāda, ka vienlaikus var izpildīt gan industrijas augstās prasības, gan arī ekoloģijas standartus. 
Viens no piemēriem ir vācu ekomodes kompānijas somas – tās visas ir darinātas no ābolu mizām. Cits vācu uzņēmums darina apavus no sūnām un siena, savukārt Somijas kompānija ražo T-kreklus no materiāla atgriezumiem un pārstrādātās plastmasas.

Tiesa, augstas ekoloģijas prasības nozīmē arī samērā augstas cenas. Ābolu somas maksā no 29 līdz pat 200 eiro, sūnu apavu pāra cenas sākas no 150 eiro, bet klasiskus pārstrādāto materiālu T-kreklus tirgo, sākot no 29 eiro.
Avots: lsm.lv
6.jūlijā, Valmierā tika atklāta jaunuzceltā BMX riteņbraukšanas trase, kas nosaukta par godu valmierietim, divkārtējam olimpiskajam čempionam BMX Mārim Štrombergam. Trasei dots nosaukums "Māra Štromberga BMX trase "Valmiera"".

Trasi ar svinīgu lentas pārgriešanu atklāja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs. Ceremonijā piedalījās arī Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis, kā arī daudzi citi BMX sporta Latvijā attīstības virzītāji un interesenti.

Māris Štrombergs savas sportista gaitas sācis Valmierā. Uz BMX velosipēda pirmo reizi uzkāpis agrā bērnībā, un savas spožās karjeras laikā nesis ne vien Latvijas, bet arī Valmieras vārdu pasaulē. Māris Štrombergs vairākkārt izcīnījis Eiropas, Amerikas un Pasaules čempiona titulus, 2008. gadā Pekinā kļuva par pirmo Olimpisko čempionu BMX, šo panākumu atkārtojot Londonas Olimpiskajās spēlēs 2012.gadā un kļūstot par vienīgo divkārtējo Olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā.

"Māra Štromberga BMX trase "Valmiera"" ir otrā sporta būve Valmierā, kas nosaukumā nes Valmieras olimpieša vārdu.

Pēc trases atklāšanas "Māra Štromberga BMX trasi "Valmiera"" piepildīja sportisti – norisinājās pirmās sacensības tajā - 2019. gada Latvijas nacionālais čempionāts BMX riteņbraukšanā. 

Latvijas nacionālais čempionāts bija pēdējais sagatavošanās posms pirms gaidāmā Eiropas BMX čempionāta, kas no 11. līdz 14. jūlijam notiks Latviešu BMX sportistu mājas trasē Valmierā. Tās būs BMX sporta vēsturē nozīmīgākās sacensības, kas norisinās Latvijā.
Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) iepazīstinās britu popmūziķa Eda Šīrana šefpavāru Džošu Hārtu ar Latvijas mūsdienu virtuvi un pārtikas nozares inovācijām.

Divas dienas pirms 12. jūlijā Rīgā gaidāmā mūziķa Eda Šīrana koncerta Latvijā ieradīsies šefpavārs, kurš kopā ar mūziķi dodas Eiropas koncerttūrē un veido blogus par apmeklēto valstu virtuvi, ēdināšanas biznesu un pārtikas nozari. D. Hārta vizītes organizēšanā piedalās arī RTU, kas ir Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu un inovācijas kopienas "EIT Food" partnere. RTU Dizaina fabrikas "EIT Food HUB Latvia" ir "EIT Food" kontaktpunkts Latvijā.

10. jūlijā D. Hārts tiksies ar pazīstamiem Latvijas pavāriem, ēdināšanas entuziastiem un pārtikas nozares uzņēmējiem – Mārtiņu Sirmo, Ēriku Dreibantu, Renāru Purmali, Aigaru Ruņģi un citiem. Viņš apmeklēs "Rīgas Centrāltirgu" un ieturēs pusdienas 3 pavāru restorānā "Tam labam būs augt", brīvā atmosfērā ar pavāriem un uzņēmējiem pārrunājot nozares aktualitātes, izaicinājumus un iespējamos risinājumus.

"Vizītē piedalīsies arī "EIT Food HUB Latvia" pārstāvji, lai, reaģējot uz izaicinājumiem, piedāvātu atbalsta instrumentus, kas industrijai, sadarbojoties ar zinātniekiem, ļauj pētīt, izstrādāt un ieviest inovācijas pārtikas un ar to saistītajās nozarēs, sākot no lauksaimniecības un ražošanas līdz pat piegādei un klientu apkalpošanai," norāda RTU Dizaina fabrikas "EIT Food HUB Latvia" vadītāja Liene Briede.

RTU par "EIT Food" partneri kļuva šogad, taču jau četrus gadus tā ir klimata zināšanu un inovāciju kopienas "EIT Climate-KIC" pilntiesīga biedre. "EIT Food HUB Latvia" sadarbojas ar vairākām Latvijas augstskolām un zinātniskajām iestādēm, konsultē un atbalsta interesentus gan pārtikas ražošanas inovāciju izstrādē, gan finansējuma piesaistē, piemēram, palīdzot atrast piemērotākos dažādu programmu un konkursu uzsaukumus. Šobrīd ir atvērta pieteikšanās divās programmās.

Programma "EIT Food Government Executive Academy" vērsta uz stratēģijas izstrādi un pārtikas nozares saistīto sistēmu ekspertīzi, tā domāta nozares profesionāļiem, savukārt programmā "EIT Food RIS Solutions" RTU Dizaina fabrika aicina pieteikties studentu komandas, kas vēlas iesaistīties industrijas partneru definētu problēmsituāciju risināšanā.

"EIT Food HUB Latvia" organizē arī jauno ideju/jaunuzņēmēju konkursu "Inovāciju balva" ("Innovation Prize"). Ar pieteiktajām idejām, kas radīs pievienoto vērtību pārtikas nozarei, sākot no ražošanas optimizācijas risinājumiem, jauna iepakojuma, pārtikas piedevām līdz produktu līnijām, visiem interesentiem būs iespēja iepazīties 5. septembrī Baltijas lielākajā pārtikas industrijas izstādē "Riga Food 2019". Divi no konkursa dalībniekiem saņems grantu. Rudenī "EIT Food HUB Latvia" ar partneriem Latvijā plāno organizēt arī pārtikas nozares hakatonu.
Šogad jau trešo reizi augusta otrajā nedēļas nogalē šefpavāri Ēriks Dreibants un Mārtiņš Sirmais ar komandu rīko brīvdabas garšu, papīra un sarunu festivālu “Pārceltuve” Līgatnē. Notikumos visas dienas garumā izzināt Latvijas dabu, garšas un cilvēkus varēs gan lielie, gan mazie. Bet dienas noslēgumā Līgatnes kultūras namā tiks klāti garie galdi un radītas mūsdienu latvieša dzīres gardēžiem.

Garo galdu restorāns brīvdabas garšu, papīra un sarunu festivāla “Pārceltuve” ietvaros ir ikgadējs notikums un neapšaubāmi viens no spilgtākajiem. Pie garajiem galdiem sapulcējušies būs simts gardēži, kuriem šefpavāri Mārtiņš Sirmais, Ēriks Dreibants, Juris Dukaļskis un Artūrs Trinkuns gatavos vasarā atrodamās garšas savā interpretācijā par mūsdienu Latvijas virtuvi. Ceļot galdā vairāku kārtu vakariņas pie klātiem galdiem un vietējiem muzikantiem skandējot dziesmas, kultūras namā tiks radītas īstas latviešu dzīres. Biļetes uz garo galdu restorānu kultūras namā jāiegādā iepriekš, to var izdarīt te.

Festivāla diena veidota tā, lai jēgpilni un jautri būtu kā lielajiem, tā mazajiem un darāmā būtu visai diena. Ieplānotas dažādas meistardarbnīcas, organizētas ekskursijas uz papīrfabriku, Padomju slepeno bunkuru un citviet, vietējo amatnieku tirgus, brīvdabas kafejnīcas un Dabas garšas sarunas. Šajās sarunās, kuras ikggadēji vadīs biologs Māris Olte, ar saviem stāstiem dalīsies žurnāliste un Pasaules dabas fonda vēstnese Kristīne Garklāva, grafikas dizaineris Miķelis Baštiks, šefpavārs no Krievijas Aleksandrs Žerebcovs, starpautiskās Slow food kustības pārstāve Anna Kanšijeva un citas personības. Dienas laikā uz plosta Līgatnes dīķī koncertēs ģitārists Mārcis Auziņš, koklētājs Ansis Jansons un citi, savukār pēcpusdienā pie Anfabrikas klintīm īpašu skaņu performanci Meklētājs rādīs mūziķe Dace Straume ar multinstrumentālistu Kasparu Tobi. Pēcpusdienā, kā kā jau minēts, šefpavāri atvērs garo galdus restorānu Līgatnes kultūras namā, bet festivāla noslēgumā būs iespēja baudīt brīvdabas kino.

Šogad festivāls īpašu uzmanību pievērsis slow food tēmai, jo tieši šajā gadā Latvija ar saviem labākajiem šefpavāriem pievienojas pasaules kustības slow food šefpavāru aliansei. Ar šīs kustības stāstu festivāla viesus tuvāk iepazīstinās un šefpavāru aliansi svinīgi atklās Anna Kanšijeva, programmas pārstāve Eiropā un Āzijā. Notikumiem par godu šajā reizē festivāla tirgus sadaļu īpaši veidos Straupe Slow food organizācija. Tāpēc iepazīt un iegādāt godīgus, tīrus vietējos ražojumus un darinājumus šoreiz varēs izslavētajā Straupes lauku labumu tirdziņā, kas īpaši uz vienu reizi no savas mājvietas Straupē pārcelsies uz Līgatni pār Gauju.

Uz festivālu aicināti visi tiem, kam tuva mūsu pašu Latvijas iepazīšana caur garšām, sarunām un būšanu dabā. Jo vērtīga būs ne vien festivāla programma, bet arī iespēja ķermenim tikt pie svaiga gaisa, zaļas ainas un iespēja prātam apstāties, atgūties no ikdienas steigas un ļauties svarīgākajam – būšanai kopā ar savējiem.

Ieeja festivālā ir bez maksas. 
Šogad Rīgas svētki veltīti Rīgas leģendām, jo leģendas un vēstures elpa ir tā, kas strāvo Vecrīgas ieliņās, tās senajās celtnēs, brīnumaini atdzīvojoties ikreiz, kad Rīga svin svētkus. Ikviens aicināts piedalīties Rīgas svētku svinībās, kas notiks no 16. līdz 18. augustam, kad varēs izzināt pilsētas leģendas, teikas un nostātus, iepazīt galvaspilsētas bagāto vēsturi, baudīt daudzveidīgo kultūras un sporta aktivitāšu programmu.

Paviesoties leģendu pasaulē svētku apmeklētāji gaidīti jau 16. augusta vakarā Doma laukumā, kur, satiekoties mūzikā vēsturei un mūsdienām, izskanēs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas 100. jubilejas sezonas ieskaņas koncerts.

Svētku turpinājumā iedzīvotāji varēs dzirdēt vēsturiskus stāstus un satikties ar leģendārām personībām divu dienu garumā svētku norišu vietās - 11. novembra krastmalā un Vērmanes dārzā, apmeklēt pasākumus Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, kinoteātrī “Splendid Palace”, jaunatklātajā kultūras un izklaides centrā “Hanzas Perons”, un citviet pilsētā.

Būs iespēja vērot Vācijas un Nīderlandes ielu cirka mākslinieku priekšnesumus, Prāgas klaunu trupas “Squadra Sua” sniegumu, kā arī tālās Taivānas cirka grupa “FOCA” piedāvāto izrādi “Zemes dziesmas”.

Kā ik gadu, rīdziniekiem un pilsētas viesiem ir iespēja piedalīties “Ostas svētku” rīkotajās aktivitātēs - diennakts basketbola turnīrā “Krastu mačs”, “Ielu mūzikas dienā” un citos tradicionālos, iedzīvotāju iecienītos notikumos. Šī gada svētku jaunums būs Rīgas brīvostas SUP festivāls ar paraugdemonstrējumiem un Latvijas čempionāts SUP sprintā. Svētku apmeklētāji varēs vērot strūklaku šovu “Ūdens stāsts mēness gaismā”.
Tie, kam tuvāks ir aktīvs dzīvesveids, ir aicināti iesaistīties “Pludmales spēlēs”, kas risināsies Lucavsalas atpūtas parkā un Ķīpsalas pludmalē. Tajās ikviens varēs izmēģināt spēkus ap 20 dažādos sporta veidos.

Svētku apmeklētāji gaidīti arī Pārdaugavā, lidlaukā “Spilve”, kurs notiks jau tradicionālie aviācijas svētki “Riga Fly-in 2019”, kas šogad sola avio, dronu un izplētņlēcēju paraugdemonstrējumus, iespēju iepazīties ar Latvijas aviācijas vēsturi - tās personībām, stāstiem un sasniegumiem, kā arī apskatīt aviācijas tehniku.

Kā katru gadu - tieši mēnesi pirms svētkiem - tīmekļa vietnē www.rigassvetki.lv tiks publicēta “Rīgas svētku 2019” programma.

Aktualitātēm varēs sekot līdzi arī sociālo tīklu kontos: www.twitter.com/rigassvetki, www.facebook.com/RigasSvetki un www.instagram.com/rigas_svetki.

Rīgas svētku dienās, 17. un 18. augustā, sabiedriskais transports būs bez maksas.
Sestdien, 6.jūlijā, no plkst. 14 līdz 21, Rīgā, 11. novembra krastmalā notiks Latvijas armijas simtgadei veltīts lielkoncerts, būs vērojami Nacionālo bruņoto spēku paraugdemonstrējumi, kā arī Latvijas un sabiedroto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstāde.

Svētku lielkoncerts sāksies ar goda viesu – Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, aizsardzības ministra Arta Pabrika un Nacionālo bruņoto spēku komandiera ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa uzrunām.

Katra no koncerta četrām daļām būs veltīta konkrētam Latvijas un Latvijas vēstures posmam, sākot no Latvijas armijas izveidošanas līdz mūsdienām, ar tautā iemīļotām dziesmām un mūziku, ļaujot pasākuma apmeklētājiem emocionāli izdzīvot Latvijas neatkarības cīnītāju degsmi un pašaizliedzību, cīnoties par Latvijas brīvību. Pirmās koncerta daļas nosaukums ir “Neatkarības cīņa”, otrās – “Mūsu zeme brīva”, trešās – “Zaudētā brīvība, nezudusī cerība,” un noslēdzošās - “Atgūtā brīvība”.

Koncertā piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku štāba un Zemessardzes orķestris, Kanādas bruņoto spēku Centrālais orķestris, Ieva Akuratere, Jānis Stībelis, Dainis Skutelis, Aija Andrejeva, Mārtiņš Ruskis, Andris Ērglis, Ieva Sutugova, Žoržs Siksna, vīru kopā “Vilki”, reperis Artūrs Strēlnieks - R.2.R.S., Arturs Gruzdiņš un citi. Svētkus vadīs Jānis Paukštello un Jēkabs Reinis.

Plkst.14.25 Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri piedāvās vērot defilē programmu, plkst.16.15 Speciālo uzdevumu vienības karavīri sadarbībā ar Gaisa spēkiem, lidojumam labvēlīgos laika apstākļos, sniegs paraugdemonstrējumus gaisā un Daugavā. Savukārt plkst.18.00 Krastmalā uzstāsies Kanādas bruņoto spēku Centrālais orķestris.

Koncerta pārtraukumos pasākuma apmeklētāji varēs vērot Nacionālo bruņoto spēku paraugdemonstrējumus, apskatīt Latvijas un sabiedroto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstādi.

Militārā policija pasākuma apmeklētājiem piedāvās aplūkot Militārās policijas automašīnu, pūļa kontroles ekipējumu, sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšanas un identificēšanas uz sauszemes un zemūdens ekipējumu, kā arī klātesošajiem būs iespēja vērot Militārās policijas karavīru tuvcīņas paraugdemonstrējumu.

Zemessardzes pārstāvji aicinās pasākuma apmeklētājus pārbaudīt savas spējas stilizētā šķēršļu joslā un šaušanā par mērķiem, piedāvājot iespēju nofotografēties uz saņemt simtgades piemiņas fotogrāfiju, kas tiks uzņemta stilizētā foto studijā.

Štāba bataljona Sakaru rotas stendā varēs apskatīt dažādus Nacionālo bruņoto spēku sakaru līdzekļus. Būs iespējams redzēt radiosakaru balss un datu pārraidi reāla laika režīmā, kā arī patstāvīgi veikt radiotelefona salikšanu un pievienošanu centrālei. Štāba bataljona Sakaru rotas galvenais uzdevums ir nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku komandpunkta izvēršanu un visa veida radiosakaru nodrošināšanu.
Jūras spēku mācību centrs pasākuma apmeklētājus aicinās sacensties, hidrotērpā mērojot konkrētu distanci, kā arī piedāvās aplūkot ūdenslīdēju individuālo iegremdēšanās ekipējumu, ūdenslīdēju iegremdēšanās aparātus, zemūdens meklēšanas iekārtas, kā arī informēs interesentus par iespēju kļūt par ūdenslīdēju bruņotajos spēkos.

Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri pasākuma apmeklētājiem demonstrēs brigādes bruņojumā esošos ieročus, kā arī piedāvās iespēju uzzināt vairāk par karavīra ikdienu un apmācību procesu. Pasākuma apmeklētāji varēs pieteikties dienestam Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3.kājnieku bataljonā, kas ir vienīgais no brigādes bataljoniem, kurā dien zemessargi.

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas un Rekrutēšanas un atlases centra stendā ikviens varēs uzzināt par iespējām dienēt bruņotajos spēkos un studiju iespējām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Ar 360 grādu brillēm un video būs iespēja izbaudīt braucienu ar kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnu "CVR(T)", piedalīties glābšanas operācijā, kā arī pārbaudīt savas spējas virtuālajā kaujas tehnikas simulatorā. Rekrutēšanas un atlases centrs aicinās sacensties fizisko aktivitāšu un zināšanu uzdevumu pārbaudē, apbalvojot labākos.

Laukumā iepretim Triangula bastionam varēs apskatīt Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes un NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā militāro tehniku, tostarp M109A5Oe tipa pašgājējhaubiču sistēmu, kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnu "CVR(T)" militāros taktiskos transportlīdzekļus "Polaris", vieglo kaujas bruņumašīnu "LAV", tanku “PT - 91”, bruņumašīnu “VAMTAC”, kaujas mašīnu BMP-2M un citu Latvijas un sabiedroto spēku militāro tehniku.

Savukārt svētku izskaņā no plkst.19.30 līdz 21.00 Nacionālie bruņotie spēki aicina pasākuma viesus apmeklēt Zaļumballi.

Jau ziņots, ka 7.janvārī Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas norisināsies šogad un 2020.gadā. Pasākumi notiks hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.

Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā: https://www.mil.lv/lv/latvijas-armijai-100


Aizsardzības ministrija aicina iedzīvotājus iemūžināt Latvijas armijas simtgades svētku pasākumus un piedalīties Latvijas armijas dibināšanas gadadienai veltītajā ikgadējā akcijā “Pasveicini karavīru!”, fotogrāfijās un video sociālajos medijos lietojot tēmturus: "#Latvijasarmijai100", #pasveicinikaravīru, ietagojot Latvijas armijas sociālo mediju kontu - "@Latvijas_armija".
Ja Tavs radinieks, draugs, kaimiņš vai cits pazīstams cilvēks ir Nacionālo bruņoto spēku karavīrs vai zemessargs, iepriecini viņu armijas dzimšanas dienā ar sirsnīgu sveicienu. Tie var būt labi vārdi īsziņā, telefona zvans, sociālā tīkla profilā ievietots sveiciens, sen neredzēta cilvēka apciemojums vai jebkurš cits patīkams pārsteigums pēc Tavas izvēles.

Iekļūšana ceļu satiksmes negadījumā rada stresu un bieži arī nezināšanu, kā rīkoties tālāk. Parasti pēc iekļūšanas negadījumā seko telefona zvans. Apdrošinātāji veica aptauju, lai noskaidrotu, kam negadījumā iekļuvušie autovadītāji zvana visbiežāk, protams, ar piebildi, ka negadījumā nav cietuši cilvēki.

Tika noskaidrots, ka autovadītāji visbiežāk pēc negadījuma zvanītu policijai (26%). Savukārt 23% no aptaujātajiem uzreiz pēc avārijas steidz sazināties ar apdrošinātāju. Tāds pats skaits respondentu (23%), pašam pirmajam zvanītu savam dzīvesbiedram. 7% respondentu vispirms sazinātos ar vecākiem. Jaunieši vecumā līdz 24 gadiem pēc iekļūšanas negadījumā tieši vecākiem zvanītu visbiežāk. Savukārt 3% no visiem aptaujātajiem sazinātos ar darba devēju, bet 5% padomu jautātu draugiem. Tikai 5% no aptaujātajiem atzina, ka nezvanītu nevienam un ar situāciju tiktu galā vieni paši.

Atšķiras tas, kam biežāk zvanītu sievietes, bet kam – vīrieši. Tikai 19% no aptaujātajiem vīriešiem atzina, ka zvanītu savai dzīvesbiedrei, lielākā daļa zvanītu policijai vai apdrošinātājam. Sievietes pēc negadījuma kā pašam pirmajam visbiežāk zvanītu vīram vai dzīvesbiedram (27%). Nav noslēpums, ka sievietēm sākotnēji nepieciešams emocionāls atbalsts un iespēja konsultēties. Kad nepieciešamā informācija ir apkopota, un zināms, kā rīkoties tālāk, tad seko zvani apdrošinātājam, policijai vai kādam citam.
 
If Apdrošināšanas pārstāve Līga Bērziņa atzīst, ka nav viena pareizā risinājuma, kā jārīkojas pēc ceļu satiksmes negadījuma. Rīcība atšķirsies, atkarībā no negadījuma smaguma un iesaistīto transportlīdzekļu skaita.

Ja negadījumā kāds ir cietis, svarīgi nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot pa tālruni 112. Ja negadījums nav smags, tajā nav cietušo, iesaistīti tikai divi transportlīdzekļi un nav bojāta trešās personas manta, tad vadītāji var aizpildīt saskaņoto paziņojumu. To var izdarīt arī mobilajā aplikācijā. “Ja automašīnām nepieciešams nobraukt brauktuves malā, lai aizpildītu saskaņoto paziņojumu, to var darīt. Pirms tam gan ieteiktu uzņemt fotogrāfijas, parādot notikuma vietas kopskatu, nevis tikai bojājumu tuvplānus,” stāsta Līga Bērziņa. Kad saskaņotais paziņojums aizpildīts, par negadījumu jāziņo apdrošinātājam.

Ja par negadījuma apstākļiem vadītāji nespēj vienoties, jāzvana policijai. Bieži pieļauta kļūda – vadītāji izkustina automašīnas, pirms policija ierodas notikuma vietā, apgrūtinot policijas darbu noteikt precīzus negadījuma apstākļus. 

Aptaujā 71% no autovadītājiem paši atzina, ka braucot ir nodarbināti ar blakus lietām, kas var novērst uzmanību. Visbiežāk autovadītāji pie stūres ēd vai lieto telefonu bez brīvroku sistēmas, tāpat daudzi klausās skaļu mūziku. Šādas nodarbes ne vien novērš uzmanību no ceļa, bet lēnāks kļūst vadītāja reakcijas laiks, un vairākas reizes palielinās risks iekļūt avārijā.
Cēsu pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Zaļā Brīvība” īsteno pirmo bezatkritumu pilsētas iniciatīvu Latvijā – “Tīri.Labi.”. Projekta mērķis ir aktualizēt bezatkritumu dzīvesveidu un izglītot Cēsu iedzīvotājus un uzņēmējus par tā pamatprincipiem, lai veicinātu atbildīgāku patēriņu un samazinātu radīto atkritumu daudzumu. 
 
Cēsis šīs iniciatīvas ietvaros apņemas samazināt resursu patēriņu, izmantot atkārtoti produktus un izejvielas, kā arī šķirot pārstrādei noderīgos izejmateriālus vai lietot tos citos veidos. Projekta pamatā ir sadarbība starp pašvaldību, nevaldības organizācijām, dažādiem radošajiem partneriem, uzņēmējiem un iedzīvotāju iniciatīvām. 
 
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzsver: “Vienmēr ir patīkami būt vienam no kādas tēmas aizsācējiem. Es domāju, ka šī tēma ir ļoti aktuāla, tādēļ centīsimies ieviest pārmaiņas. Tas nebūs vienas dienas jautājums, bet runa ir par filozofiju. Es domāju, ka pašvaldība ir tā, kas strādā uz sabiedrības izglītošanu  – informēt, stāstīt un, protams, arī savās iestādēs mēģināt vēl vairāk ieviest atkritumu šķirošanu, atkritumu dalīšanu, iepirkumos izmantot zaļās karotītes principu, kā arī pārdomāt dažādu resursu izmantošanu.”
 
Biedrības “Zaļā Brīvība” vadītājs Jānis Brizga papildina: “Ik gadu mēs radām vairāk kā 230 tūkstošus tonnu iepakojuma atkritumu. Liela daļa no tiem tiek apglabāti poligonos, bet citi nonāk apkārtējā vidē. Lai nodrošinātu kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanu, jāsāk šķirot jau atkritumu rašanās brīdī – mājsaimniecībās. Tāpēc ļoti novērtēju, ka Cēsu pašvaldība ir gatava iesaistīties un rādīt piemēru citiem, jo tā ir iespējams patiesi panākt pārmaiņas. Arī valsts līmenī ir jāsper soļi, piemēram, ieviešot depozīta sistēmu, kur kopīgu mērķu īstenošanā sadarbojas vairākas puses – ražotāji, tirgotāji un lēmumpieņēmēji.”
 
Sarunu festivāla LAMPA ietvaros Cēsu pašvaldība atklāja projektu un parakstīja apņemšanos ieviest bezatkritumu pamatprincipus. Pašvaldībai pievienojās vietējās organizācijas – Draugiem Group, Ruckas mākslas rezidenču centrs, kafejnīca “Solo”, Vides risinājumu institūts un pirmais bezatkritumu veikals Cēsīs “ieber.lv”. Jebkurš uzņēmums, organizācija vai iedzīvotājs var digitāli parakstīti apņemšanos samazināt piesārņojumu sev apkārt un uzlabot gan sevi, gan vidi, kurā dzīvojam, “Zaļā Brīvība” mājaslapā - zalabriviba.lv/tirilabi/
 
Pilotprojekts “Tīri.Labi. Pilsēta bez atkritumiem” Cēsīs norisinās no šī gada jūnija līdz gada beigām. Projekta ietvaros paredzētas vairākas izzinošas aktivitātes pilsētas iedzīvotājiem, tirgotājiem, ēdinātājiem un pašvaldības iestāžu darbiniekiem, lai radītu izpratni par alternatīvām bezatkritumu dzīvesveida ieviešanai ikdienā. 
 
Sarunu festivāls LAMPA šogad Cēsu pils parkā norisināsies piekto reizi, un šī pasākuma viesu ērtībām nu jau tradicionāli tiek norīkoti papildu vilcieni gan no rīta uz Cēsīm, gan naktī atpakaļ uz Rīgu.

"Pasažieru vilciens" ir papildinājis vilcienu kustības sarakstu ar reisu, kurš sestdienas, 29. jūnija, rītā plkst. 8.55 aties no Rīgas un Cēsīs pienāks plkst. 10.43. Savukārt festivāla apmeklētājus atpakaļ uz Rīgu aizvedīs divi īpaši norīkoti vilcieni – piektdienas, 28. jūnija, vakarā no Cēsīm vilciens aties plkst. 23.45 un Rīgā ienāks plkst. 1.32, bet naktī no 29. uz 30.jūniju, pēc festivāla noslēguma, vilciens no Cēsīm aties plkst. 0.32 un Rīgā ienāks plkst. 2.19.

Pirms vilciena atiešanas biļešu tirdzniecības kase Cēsu stacijā 28. jūnijā tiks atvērta no plkst. 23.00, bet naktī no 29. uz 30. jūniju - no plkst. 00.01.

Apskatīt vilcienu kustības grafiku un ērti iegādāties biļetes ir iespējams gan "Pasažieru vilciena" mājaslapā, gan mobilajā lietotnē.

RADIO TEV savukārt par transportu nesatraucas, jo mums ir divas laika mašīnas, kuras festivāla apmeklētāji varēs izmēģināt piektdien un sestdien Cēsīs.

RADIO TEV laika mašīnas piedāvās doties divos drosmīgos ceļojumos. Lec iekšā vienā  mašīnā un dodies uz nākotni, lai visgodīgākajā un atklātākajā sarunā Tu tiktos ar savu nākotnes "es". Ja esi drošs, ka, skrienot līdzi nežēlīgajam sekunžu maratonam, Tev nav zudusi laika sajūta un proti labi plānot savu laiku – laižam ar otro laika mašīnu! Pārliecinies – vai laiks kontrolē Tevi, vai Tu – laiku. Saki drosmīgu "jā" laika mašīnai, un tev rokās būs atslēga jauniem piedzīvojumiem!
Sestdien, 22.jūnijā, aizvadītās “Latvijas Uzvaras dienas. Cēsu kauju simtgades” svinības pulcējušas vairāk nekā 20 000 apmeklētāju - gan no Latvijas, gan ārvalstīm.

Kā norāda Latvijas Uzvaras dienas idejas autors Renārs Sproģis, apmeklētāju skaits pārsniedzis pat vispiesardzīgākās prognozes. Kopumā Cēsu kauju simtgades pasākumi, ieskaitot Igaunijas vēsturiskā bruņuvilciena “Wabadus” (Brīvība) ekspozīciju, kas bija aplūkojama Cēsu dzelzceļa stacijā jau kopš 15.jūnija, pulcējuši teju 30 000 cilvēku.

Kā ziņots, svētku gaitā Cēsis apmeklēja Latvijas un Igaunijas valstu prezidenti, kuri Cēsu Uzvaras pieminekļa pakājē pieņēma militāro parādi.
Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka pirms simts gadiem uz aicinājumu ar ieročiem rokās aizstāvēt savu valsti atsaucās gan veci, gan jauni, daudz bija tādu, kas nekad iepriekš nebija rokās ņēmuši ieročus - latviešu studenti, Cēsu pulka skolnieku rota. Viņus visus vienoja ticība brīvas, taisnīgas un pašu pārvaldītas Latvijas idejai, kas atšķīra viņus no pretiniekiem. “Brīvības cīņās mēs cīnījāmies, esot kopā ar mūsu sabiedrotajiem. Šajā kaujās mēs ieguvām ticību saviem spēkiem. Arī simts gadus pēc Cēsu kaujām Latvijas un sabiedroto karavīri stāv plecu pie pleca, aizstāvot mums svarīgas vērtības,” norādīja Vējonis, uzsverot: “Atcerēsimies, kā izcīnījām savu zemi, lai vienmēr apzinātos, cik svarīgi to nosargāt!”

Savukārt, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida uzsvēra, ka vēsturiskās uzvaras pierādīja, ka Igaunija un Latvija pelnījušas neatkarību un valstiskumu. “Cēsu kaujas pierādīja, ka politiskie stāvokļi un šķietami bezcerīga situācija nav nepārvarami šķēršļi, ja vien mēs paši vēlamies un uzdrīkstamies uzstāt uz brīvību. [..] Mēs vienmēr zaudējam, ja esam pa vienam. Kopā mēs vienmēr uzvaram,” sacīja Kaljulaida.

Svētku gaitā Cēsu centrā arī izskanēja NBS Štāba orķestra defilē programma, un koncerts “Ar dziesmu dzīvībā” ar dziedātājiem un dejotājiem no visas Vidzemes. Vienlaikus Cēsu galvenā artērija - Rīgas iela - bija pārvērtusies par savdabīgu laika asi, uz kuras notika dokumentālas performances, bet Cēsu vecpilsētā kopumā notika dažādi pasākumi, darbnīcas un aktivitātes mūsdienīgai un saistošai vēstures izzināšanai.
Svētku kulminācija bija pašu Cēsu kauju mūsdienu rekonstrukcija, kurā piedalījās vairāk nekā 200 rekonstruktori no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas cīņu meistari un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti. Dienas noslēgumā notika balle ar Zemessardzes orķestri un pūtēju orķestri “Cēsis”, bet koncertzālē “Cēsis” izskanēja Cēsu kauju simtgadei veltīts koncerts.

Pirms simts gadiem Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā. Pagrieziena punkts kara gaitā notika tieši Ziemeļlatvijas frontes līnijā, kur latviešu un igauņu karaspēki 1919.gada 22.jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu.
Rīgā svētdien, 30.jūnijā, norisināsies vairāki Starptautiskajai Asteroīdu dienai veltīti pasākumi, aģentūru informēja Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) un projekta "Meteoriti.lv" pārstāvji. Rīga ir viena no vairāk nekā 2000 dažādām pasaules vietām, kur šogad tiks organizēti tematiski Asteroīdu dienas pasākumi.

Šajā dienā no plkst.12 līdz plkst.21 Meteorītu muzejā Rīgā, Nīcgales ielā 3a piekto reizi tiks organizēti Asteroīdu dienas pasākumi visu vecuma grupu un zināšanu līmeņu interesentiem.

Šogad Meteorītu muzeja apmeklētājiem būs iespējams apskatīt arī pašus jaunākos eksponātus, tai skaitā unikālus pilnīgi svaigus debess akmeņu fragmentus, kas nokrituši uz Zemes tikai pirms dažiem mēnešiem Kubā un Kostarikā.

Asteroīdu dienas kustība pasaulē un Latvijā aizsākās 2015.gadā, apmēram divus gadus pēc gadsimta lielākā meteorīta nokrišanas Čeļabinskā, izvērtējot tā radītos postījumus un liekot pārvērtēt mūsu civilizācijas kosmisko draudu riskus. Apzinoties šīs problēmas globālo nopietnību, ar ANO rezolūciju Asteroīdu diena tika pasludināta par ikgadēju starptautiski atzīmējamu notikumu. Par tās datumu tika izvēlēts 30.jūnijs, kas ir gadadiena 1908.gada Tunguskas katastrofai, kad šajā apgabalā nokrita meteorīts.

Šogad Rīgā Asteroīdu dienas laikā būs iespējams piedalīties zinātniskās diskusijās, noklausīties vairākus populārzinātniskus stāstījumus, vērot un apspriest Asteroīdu dienas TV sižetus, noskatīties NASA astronauta Gereta Reismena Asteroīdu dienai veltītās virtuālās Latvijas vizītes ierakstu, kas maijā notika Latvijas Universitātes Zinātņu mājā, un diskutēt par dažādiem ar kosmosa izpēti saistītiem jautājumiem.

Galvenais pasākuma temats būs asteroīdi un meteorīti, to iespējamie draudi Zemei un mūsu civilizācijai. Tiks izvērtēti arī pēdējā laikā presē izskanējušie asteroīdu sadursmes riski un to pārspīlējumi, analizēta kosmisko katastrofu bīstamība mazākā un lielākā mērogā tagad un nākotnē, norāda organizatori.

Latvijā Asteroīdu dienas izskaņā jau tradicionāli Meteorītu muzejā tiks demonstrēta vācu izcelsmes kinorežisora Grigorija Rihtera dokumentālā realitātes stilā uzņemtā mākslas filma "51 Degrees North" ("51 grāds uz ziemeļiem"). Bezmaksas seansa sākums plkst.20 un interesentiem jāņem vērā, ka vietu skaits tajā ir ierobežots.

No 27.jūnija līdz 2.jūlijam HD kvalitātē angļu valodā vairāk nekā 100 miljonu auditorijai visā pasaulē tiks translēta īpašā Asteroīdu dienas TV programma. Tiks veidotas tiešās reportāžas un intervijas, notiks pieslēgšanās arī Latvijas Asteroīdu dienas kontaktpunktam Rīgā. Asteroīdu dienas TV programmu un translāciju internetā varēs skatīt vietnē "asteroidday.org/broadcast-schedule".

Asteroīdu dienas kustības iniciatori 2014.gada nogalē cita starpā bija astrofiziķis un grupas "Queen" basģitārists Braians Mejs un "Apollo" astronauts Rastijs Šveickarts. Kustībai īsā laikā no dažādām valstīm pievienojās zinātnieki, astronauti, inženieri, finanšu un biznesa līderi, mākslinieki un daudzi citi idejas atbalstītāji.
28. jūnijā Ministru kabinetā notiks valdību veidojošo politisko partiju tikšanās par nacionālās koncertzāles izveidošanu. Dienu pirms tam, 27. jūnijā, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) kļūs par ielu muzikantiem, vācot ziedojumus jaunās koncertzāles atbalstam, protestējot pret vairākus gadus ilgu kavēšanos un mudinot pieņemt lēmumu par koncertzāles projekta sākšanos, informē LNSO, atgādinot, ka šogad aprit 15 gadu, kopš starptautiskā arhitektu plenērā tika izvēlēta nacionālās akustiskās koncertzāles vieta, kā arī 13 gadu kopš skiču projekta konkursa par koncertzāles veidolu.

Orķestris muzicēs Esplanādē, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pagalmā, 27. jūnijā plkst. 19.

Koncertzāles celtniecībai rezervēti 23 miljoni no Eiropas Savienības fondiem, taču ar nosacījumu, ka darbi jāsāk, vēlākais, 2021. gadā un šī summa jāizlieto līdz 2023. gadam. Kultūras ministrija izvērtējusi deviņas iespējamās atrašanās vietas. Kā trīs reālās izvēles izvirzītas AB dambis, Eksporta iela Andrejostā un Kongresu nama pārbūve.
"LNSO pašreizējā mājvieta Lielā ģilde ir ļoti sliktā stāvoklī, orķestra darba apstākļi ir neatbilstoši vēlamajam. Tāpēc nacionālajam orķestrim ir nepieciešamas nesabrūkošas mājas, savukārt sabiedrībai vajag telpu, kuras skaņas kvalitāte ir atbilstoša pasaules mēroga līmenim," preses paziņojumā pauda orķestra komunikācijas konsultante Anna Babre. 

 

Austrijā dzīvojošā Latvijas taku skriešanas izlases pārstāve Diāna Džaviza 107 kilometru garajā distancē pārspēja iepriekšējā gada trases rekordu par vairāk nekā 26 minūtēm, ceļu no Brīvības pieminekļa Rīgā līdz Sīmaņa baznīcai Valmierā mērojot 9 stundās 66 minūtēs un 49 sekundēs.

Vīriešu konkurencē 2014. gadā atjaunotā skrējiena rekordu par nepilnām astoņām minūtēm laboja Zviedrijā dzīvojošais Latvijas ultramaratonists Ainārs Kumpiņš (8:10:50). Labdarības skrējiensoļojumā Rīga-Valmiera 22. jūnijā startēja 138 dalībnieki, no kuriem finišu sasniedza 101.
 
Līdz ar valsts himnas nodziedāšanu kopkorī, stāvot pie Brīvības pieminekļa, šoreiz startu pusnaktī izcēla pirmā atjaunotā skrējiensoļojuma uzvarētājs Valdis Ņilovs, kurš triumfēja 2014. gada 8. martā (9:54:24). Piecu gaidu laikā ultramaratonu kustība Latvijā ir tā progresējusi, ka ar šādu rezultātu varētu cerēt uz vietu labāko desmitniekā. Taču tas nav svarīgi, jo mūslaiku pirmā uzvarētāja gods ir īpašs un ogrēnietis arī šoreiz izbaudīja policijas eskortu deviņu kilometru garumā cauri visas Brīvības ielas garumā, skrienot ievērojamā atrāvienā no pārējiem sekotājiem. No malas skatoties, varēja padomāt, ka Valdis Ņilovs skrien stadionā 10 000 metru sacensībās, nevis atrodas ultramaratona pirmajā desmitdaļā.

Pēc vairākām minūtēm Juglu sasniedza Sergejs Maslobojevs, kurš tikai pirms piecām dienām bija ātrākais Latvijas pārstāvis Ventspils maratonā (2:42:49). Arī Alvis Danovskis pie Juglas ezera bija nepilnās 40 minūtēs kopš sacensību sākuma. Tālāk sekoja četrotne, kurai tempu diktēja cēsinieks Miķelis Vietnieks ar pagājušā gada trešās vietas ieguvēju Aināru Kumpiņu (8:45:17), Latvijas rekordists 24 stundās Jānis Actiņš un savulaik īsākas distances skrējušais Jānis Arseņikovs. Turpat aiz viņiem duetā traucās pagājušā gada uzvarētājs Konstantīns Biktimirovs (8:18:11), kuru pieskatīja pirms mēneša 19 gadus nosvinējušais jauneklis Edijs Dzalbs. Līderu grupā bija arī iepriekšējo gadu ātrākais valmierietis Ritvars Kalniņš, kurš pērn izcīnīja trešo vietu Latvijas čempionātā 100 kilometros, kā arī galvenais favorīts Kristaps Broks, kurš 2015. gadā bija otrais (9:30:34), taču piedzīvojis arī izstāšanās rūgtumu.

Pārsteigumu izpalika, un pērnā gada uzvarētāja Vita Devjatņikova pirmā ieradās Juglā, kurai ar nelielu atstarpi sekoja pasaules čempionāta (PČ) taku skriešanas izlases pārstāves Diāna Džaviza un Jolanta Krastiņa, kura gan šogad uz Portugāli neaizbrauca un turpināja gatavoties asfalta 107 kilometriem. Ceturtajā un piektajā pozīcijā kopā uz priekšu traucās 100 kilometru PČ izlases dalībniece Ieva Zirne un divus gadus šo distanci neskrējusī Sigita Vāce.

Pie Rīgas apvedceļa Valdis Ņilovs pēc noskrietiem 13,5 kilometriem (0:51:38) vēl saglabāja līderpozīcijas, taču vidējais temps mazinājās un tuvojās četrām minūtēm uz kilometru. Kopumā 11 skrējēji starprezultātu fiksēšanas punktu sasniedza ātrāk nekā stundā, skrienot trīs stundu maratona tempā un saglabājot izredzes par trases rekorda (8:01:38) labošanu. Alvis Danovskis no otrās pozīcijas bija izstūmis Sergeju Maslobojevu, kurš pie Tallinas pagrieziena skrēja kopā ar Kristapu Broku. Piektajā vietā atradās valmierietis Ritvars Kalniņš, savukārt otrajā pieciniekā vienkopus turējās Jānis Actiņš, Ainārs Kumpiņš joprojām pārī ar Miķeli Vietnieku, Jānis Arseņikovs, un vēl viens duets Edijs Dzalbs ar Konstantīnu Biktimirovu. 12.-14.pozīcijā skrēja trijotne ar pērnā gada vicečempionu Dmitriju Ničiporu (8:43:21) no Kocēniem, Miku Pētersonu un Aivaru Bondaru.

Sev ierastajā tempā (4:43min/km) skrēja Vita Devjatņikova (1:03:46), palielinot atstarpi ar kopā skrienošajām taku skrējējām Diānu Džavizu (1:11:03) no Austrijas galvaspilsētas Vīnes un Jolantu Krastiņu (1:11:14) no Vecpiebalgas. Tikmēr savulaik Cēsīs Latvijas čempionātā (LČ) brnzas medaļu taku skrējienos izcīnījusī Ieva Zirne (1:15:03) atkāpās uz sesto pozīciju, sev priekšā palaižot Sigitu Vāci (1:13:03) un Lietuvas pārstāvi Ingu Ivanovaiti-Bruzikieni (1:13:36). Sākotnēji pirmais piecinieks skrēja virs trases rekordam nepieciešamā tempa (5:30 min/km), ko līdz galam spēs izturēt tikai viena skrējēja. Otrajā pieciniekā maratona četru stundu tempā bez Zirnes skrēja vēl Aija Rogāle, Linda Laurena, pieredzējusī Tatjana Sviridova no Pēterburgas un Sabīne Eglīte. Savukārt uzreiz aiz desmitnieka turējās Dzintra Skārda no Aizkraukles.
Cauri Garkalnei Valdis Ņilovs (1:34:13) skrēja aiz automašīnas ar rezultātu tablo uz jumta, taču uz papēžiem mina Alvis Danovskis (1:35:22), kurš piecu minūšu deficītu bija samazinājis līdz minūtei. Pie dzelzceļa sliedēm, kur atradās pirmais lielais kontrolpunkts (22,67 km) ar dzērieniem un uzkodām, līderu maiņa vēl nenotika, un pirms pieciem gadiem uzvarējušais Ņilovs aizsteidzās tālāk, kamēr viņa sekotājs ieturēja 17 sekunžu pauzi.

“Latvijas dzelceļš” uz pāris stundām bija speciāli slēdzis sliežu ceļus kravu vilcienu sastāvu kustībai un naktī bija nozīmējis sava pārstāvja klātbūtni. Neapstājoties kontrolpunktā pāri sliedēm traucās nākamie pieci skrējēji, kuru vidū bija Maslobojevs, Vietnieks, Biktimirovs, Dzalbs un Kumpiņš. 37 sekundes dzērienu punktā pavadīja Actiņš, zaudējot divas pozīcijas. Ar 43 sekunžu pauzi pietika Kristapam Brokam, lai no ceturtās pozīcijas noslīdētu uz devīto, kas nozīmē tikai to, ka skrējēji atradās viens pie otra un otrā līderu grupa nebija vēl izretojusies. 10. vietu tobrīd vēl dalīja Jānis Arseņikovs un Ritvars Kalniņš, pēc piektdaļas distances atrodoties vēl tempa zonā, ko noturot, finišā var labot 1992. gada absolūto trases rekordu. Tikmēr trijotnei Ničiporam, Bondaram un Pētersonam bija pietuvojušies Andis Geste un vairākkārtējs 246 kilometru Spartatlona pieveicējs Pēteris Cābulis.

Deviņu kilometru posmā trases rekordiste Vita Devjatņikova savu pārsvaru no astoņām minūtēm bija pieaudzējusi līdz 11 un vienīgā līdz Garkalnei aizskrēja ātrāk par divām stundām (1:51:04) saglabājot tempu zem piecām minūtēm kilometrā. No Salacgrīvas nākusī Diāna Džaviza (2:02:41) bija tikusi vaļā no savas sekotājas Jolantas Krastiņas (2:06:44), kas bija atkāpusies uz ceturto pozīciju, paliekot arī aiz Sigitas Vāces (2:05:23). Nu vairs tikai trijnieks spēja teorētiski cīnīties par jaunu trases rekordu sievietēm. Labāko sešinieku noslēdza lietuviete Inga Ivanovaite-Bruzikiene, Ieva Zirne un trešo gadu pēc kārtas Rīga-Valmiera skrienošā Tatjana Sviridova. No 11. vietas uz septīto pozīciju bija pakāpusies Dzintra Skārda, kura nupat bija apsteigusi Sabīni Eglīti, kas pirms pirmā atsvaidzināšanās punkta skrēja ātrāk par sešām minūtēm kilometru.

Tūlīt aiz Garkalnes, sākot trešo kilometru desmitu, pirmo reizi mainījās līderi un Valdis Ņilovs beidza savu misiju un, pārejot soļos, strauji atkrita aiz trīsdesmitnieka.

Ceļu remontu pārņemtajā Sēnītē (36,0 km) pirmais ieradās Alvis Danovskis (2:34:28), kur piestāja uz 50 sekundēm un devās tālāk Raganas virzienā. No devītās uz otro vietu pakāpās Kristaps Broks (2:36:50), divas reizes samazinot četru minūšu deficītu. Uzreiz aiz viņa Sēnītes kontrolpunktā ieradās Sergejs Maslobojevs (2:37:00) un pēc īsākas pauzes atguva vicelīdera pozīciju.
Sēnītē skrējēji ieradās viens pēc otra, un iepriekš izveidojušās līderu grupiņas bija pajukušas. Ceturtajā pozīcijā skrējušais Miķelis Vietnieks vēl pirms nosacītās maratona atzīmes bija atkritis uz desmito ailīti starpfiniša protokolā (2:52:18), tempam nokrītoties aiz piecām minūtēm uz kilometru. Tumsas aizsegā līderu desmitniekā bija notikušas vēl vairākas rokādes. Tā piemēram, no septītās vietas uz ceturto pakāpās pērnā gada čempions Konstantīns Biktimirovs (2:37:19). Nemainīgā ātrumā uz priekšu traucās Ainārs Kumpiņš (2:37:35), kuram šī bija trešā ultragarā distance mēneša laikā, kas varēja ietekmēt sniegumu un atstāt ārpus pjedestāla, taču pērnās trešās vietas ieguvējs Sēnītē ieradās piektais, pakāpjoties par vairākām pozīcijām. Ja Biktimirovam Sēnītē bija pirmā, pauze, tad Kumpiņš turpināja neapstājoties un sacensību pirmo trešdaļu noslēdza jau uzreiz aiz vadošā trijnieka, pie Rāmkalniem no trases malā stāvošā Andra Ronimoisa uzzinot, ka ir jau ceturtajā pozīcijā.

Nākamais uzvarētājs pēcāk finišā stāstīs reportieriem, ka sākums bijis smags un ap Garkalni, palaidis garām virkni pļāpājošus konkurentus, sākot prātot, vai spēs noturēties desmitniekā.

Pirms tam Sēnītē un vēlāk Raganā neapstājoties, Kumpiņš nebija pamanījis, ka apdzen vairākus skrējējus. Tikmēr Edijs Dzalbs (2:37:57) bija sācis atpalikt no sava tempa turētāja Biktimirova, taču turējās otrā piecinieka vadībā. Sešus kilometrus pirms maratona vēl tikai abi Jāņi – Actiņš (2:40:26) un Arseņikovs (2:41:18) saglabāja iespēju izskriet kāroto trases rekordu.

Sieviešu konkurencē nekas nemainījās arī pēc pirmās trešdaļas – ar 107. numuru skrienošā Vita Devjatņikova (3:00:01) turpināja audzēt savu pārsvaru, kamēr Diāna Džaviza (3:14:13) un Sigita Vāce (3:19:37) arī spēja noturēt savus sākotnējos vienmērīgos tempus (5:20min/km un 5:30min/km). Krievijas pārstāve Tatjana Sviridova šajā posmā pamanījās apsteigt lietuvieti Ingu Ivanovaiti-Bruzikieni un pakāpties jau uz piekto pozīciju aiz Jolantas Krastiņas. Nākamās skrējējas Sēnītes virzienā pārvietojās ar aptuveni 6:30 min/km tempu.

Ja pirmo reizi līderi mainījās trešajā kilometru desmitā, tad otrā maiņa risinājās pēc divreiz īsākā laika sprīža, kad pie Krimuldas novada robežām sacensību galvenais favorīts Kristaps Broks pārliecinoši apsteidza Alvi Danovski, kurš augsto tempu izturēja maratona garumā.
Taču strauji tuvojās līderiem bīstamā Ragana, kur iepriekšējos gados no cīņas par trases rekordu izstājušies vadībā esošie Andris Ronimoiss (2018), Kristaps Broks (2017) un Mārtiņš Puriņš (2015). Raganā (45,6 km) teju vienlaikus 10 sekunžu laikā ieradās galvenie favorīti Kristaps Broks (3:20:03), Sergejs Maslobojevs (3:20:13) un Ainārs Kumpiņš (3:20:13), tomēr, ja Broks piestāja kontrolpunktā, tad abi sekotāji nu jau kļuva par līderiem.

Pēc nepilnām divām minūtēm Raganā ieradās Konstantīns Biktimirovs (3:22:01) un Jānis Actiņš (3:26:14). Šis piecinieks vienīgais saglabāja teorētisku varbūtību finišu sasniegt astoņās stundās, labojot trases rekordu. Iepriekšējais līderis Alvis Danovskis (3:29:55) bija atkritis uz septīto pozīciju aiz Jāņa Arseņikova (3:28:56), nu jau pārvietojoties lēnāk par četru stundu maratona tempu.

Tuvojoties Raganai, jāpieveic asfalta kāpums pie Murjāņiem. Līderei Vitai Devjatņikovai (3:52:16) temps nokritās līdz tuvākai sekotājai, tādējādi nemainījās 14 minūšu pārsvars ar Diānu Džavizu (4:06:17). Nemainīgā tempā turpināja skriet arī Sigita Vāce (4:13:03). Labāko sešinieku noslēdza Tatjana Sviridova, Jolanta Krastiņa un Inga Ivanovaite-Bruzikiene.

Kristaps Broks šo distanci mēroja ceturto reizi un tikai vienreiz bija sasniedzis finišu. Tāpat kā iepriekšējās divās neveiksmēs, arī šoreiz sacīkste beidzās pēc 50 kilometriem, kas tika veikti 2 stundās un 40 minūtēs ar vidējo tempu 4:24min/km.
Olimpiete Agnese Pastare bija apņēmusies pusdistanci veikt soļojot, kas var noderēt arī viņas profesionālajā sportistes darbībā, kur samērā nesen tika ieviesta 50 kilometru soļošanas disciplīna arī sievietēm. Temps joprojām saglabājās zem 7 min/km un ogrēniete neskrienot pusceļā bija pakāpusies līdz 10. pozīcijai sieviešu konkurencē.
Garajā 18 kilometru pārskrējienā no Raganas līdz Braslas upes tiltam (63,9 km) Ainārs Kumpiņš (4:44:57) pameta Sergeju Maslobojevu (04:50:09) un rītausmā ieradās ceturtajā kontrolpunktā, vienīgais saglabādams vidējo tempu (4:26min/km), kas nodrošina ceļu uz trases rekordu. Lai to realizētu, bija jāpaveic gandrīz brīnums – trīs stundās un ceturksnī jāpieveic maratons, ko ārpus Latvijas dzīvojošais skrējējs pirms mēneša spēja kā tempa turētājs Rīgas maratonā.

Lielisku sniegumu demonstrēja rekordists Jānis Actiņš (4:59:32), piecu stundu laikā tiekot līdz trešajai pozīcijai, atstājot aiz sevis Konstantīnu Biktimirovu (05:01:21), kurš kontrolpunktā pavadīja piecas minūtes, pilnībā pārģērbjoties. Drēbju maiņa palīdzēja un līdz Stalbei (77,0 km) pērnais čempions atguva trešo pozīciju (6:12:33), atstājot Jānis Actiņu (6:14:27) divas minūtes aiz sevis.

“Smagajā sacensību režīmā labāk patīk skriet vienam, jo tad nav temps ne ar vienu jāsaskaņo. Vieglākā režīmā kompānija gan man ļoti patīk. Šis bija vēl smagāk nekā 12 stundu skriešana. Tā bija laba pieredze, jo pēc 12 stundām zināju, ko mans organisms ir spējīgs izturēt. Līdz ar to biju ļoti motivēts un izspiedu visu. Ļoti arī palīdzēja Zane kontrolpunktos, kas sagatavoja un optimāli padeva dzērienus un želejas. Nebija tur lieki jāzaudē laiks. Pēdējos kontrolpunktus gan izmantoju kā oficiālu iespēju kaut uz mirkli apstāties un ievilkt elpu. Zināju, ja apstāšos skriešanas laikā, tad pats sevi pēc tam lamāšu, ka esmu padevies. Un brīvprātīgie palīgi ir tik forši,” pēc skrējiena teiks Ainārs Kumpiņš: “It sevišķi Ina un Divplākšņi. Pārējos diemžēl nepiefiksēju, jo bija baigais autopilots. Taču tāpat jutos aprūpēts.”

Sākoties skrējiena otrajai pusei, arī sieviešu skriešanas tempi mazinājās, taču trīs vadošās skrējējas Braslā ieradās līdz sešiem no rīta un Diāna Džaviza (5:46:05 ) saglabāja 13 minūšu atstarpi ar priekšā skrienošo Vitu Devjatņikovu 5:33:48) un aizmugurē esošo Sigitu Vāci (5:59:47). Pirms tam piektajā vietā esošā Jolanta Krastiņa, kas sacensības sāka trijniekā, bija pārtraukusi sacensības. Tādējādi sešiniekā atgriezās Ieva Zirne, kura bija iespraukusies starp ārvalstu dalībniecēm Tatjanu Sviridovu un Ingu Ivanovaiti-Bruzikieni.
Tikmēr 30 kilometrus līdz finišam līderis Ainārs Kumpiņš (5:47:12) vienīgais turpināja skriet ātrāk par piecām minūtēm katru kilometru, taču, tuvojoties Rubenei (93,5 km), sapnis par rekordu sāka attālināties uz nākamo gadu. 13 kilometrus līdz finišam (7:05:27) vidējais temps bija nokrities virs 4:30 min/km un sasniedzis 4:33 min/km.

“Skrēju pēc plāna un nevienam pakaļ nedzinos. Zināju, ka sākšu ap 4:20-25 un mēģināšu izturēt maksimāli ilgi. Un zināju arī, ka lūzīšu nost. Rezultāta plāns bija 8 stundas un 15-25 minūtes ar nelielu cerību uz pjedestālu, jo šogad tomēr bija ļoti spēcīgs starta sastāvs.”
Ja pērn Vitai Devjatņikovai skriešanas temps mazinājās astotajā kilometru desmitā, tad šoreiz tas notika ātrāk (līdz 6 min/km), kamēr sīvākā konkurente Diāna Džaviza spēja savu tempu kāpināt līdz 5:10 min/km un no Braslas, kur līdz finišam bija atlikuši simboliskie maratona 42 kilometri, līdz Stalbes kontrolpunktam 13 minūšu deficīts tika likvidēts un 30 kilometrus pirms finiša dažas minūtes pirms septiņiem varēja vērot vienīgo sieviešu līderu maiņu sacensību gaitā. Devjatņikova kontrolpunktā bija 43 sekundes ātrāk (6:55:02), taču tur pavadīja trīs minūtes, kamēr nākamā uzvarētāja (6:55:45) tur pabija divreiz īsāku laika sprīdi. Tiesa, abas skrējējas vienīgās saglabāja intrigu par trases rekordu.

Pēc Ievas Zirnes izstāšanās vienīgā profesionālā sportiste šajās sacensībās Agnese Pastare pakāpās uz sesto pozīciju, ko veicināja ne tikai sāktā skriešana pamīšus soļošanai, bet arī vairāku citu dalībnieču sacensību pārtraukšana.

Otrajā garajā starposmā no Stalbes līdz Rubenei jaunā līdere Diāna Džaviza (8:21:44) saprata, ka ir spēka rezerves un finišs tuvojas, tāpēc skriešanas ātrums tika kāpināts vēl vairāk un tuvojās piecām minūtēm kilometrā, kamēr Vita Devjatņikova (8:47:45) skrēja par pusotru minūti lēnāk, Rubenē pie mazā Anša zaudējot jau 26 minūtes un krietni atpaliekot no sava pērnā trases rekorda.

Pusstundu vēlāk Rubenē ieradās Sigita Vāce (9:19:59), brīvprātīgo aprūpē pavadot piecas minūtes, atklājot, ka temps mazinājies, jo pēc līdzdarbošanās sacensību rīkošanā piemeklējis miega bads. Vēlāk dienas gaitā, pēdējā kontrolpunktā ierodoties nākamajiem dalībniekiem, dīkstāves laiki reizēm sasniedza pat 25 minūtes, kurās varēja paspēt pat veikt ierakstus īpašā sūdzību un ierosinājumu grāmatā.

Pirmo reizi Rīga-Valmiera sacensību dalībnieki sadalīja LČ medaļas 100 kilometru skrējienā. Pirmo reizi cīņā par Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) medaļām bija tik liela konkurence. Kamēr LČ risinājās citviet, reizēm medaļu bija vairāk par dalībniekiem, šoreiz cīņā iesaistījās 42 dāmas un 96 kungi.

Valmieras pievārtē, tuvojoties Limbažu pagriezienam Kocēnu novadā, Ainārs Kumpiņš saprata, ka sasniedzami ir divi tituli – gan Latvijas čempions 100 kilometros, gan uzvara Rīga-Valmiera un neizpalika emocijas: “Kaklā baigais kamols sakāpa un sāka uz bimbu vilkt. 12 stundās ar 150 kilometru robežu bija līdzīgi. Plus, es pat neatminos, kā kļuvu par līderi un kurš pateica, ka tāds esmu.” 

LVS sporta klase “Meistars” šoreiz Kumpiņam netika, taču “Meistarkandidāts” nopelnīts reizē ar valsts čempiona titulu un zelta medaļu (7:37:46). Pie pirmās sporta klases tikai sudraba un bronzas medaļnieki Sergejs Maslobojevs (8:04:47) un Konstantīns Biktimirovs (8:22:34), kura krājumos jau bija divas sudraba medaļas.

Kas nebija pa spēkam vīriem, to paveica sievietes – kopā ar LČ zelta medaļu, LVS sporta klasi “Meistars” izcīnīja Diāna Džaviza (8:53:52), pārspējot 21. gadsimta labāko rezultātu - 8:55:36, ko PČ 2010. gada 7. novembrī uzrādīja Liepājas vieglatlēte Irina Štūla-Pankoka. Savukārt sudraba un bronzas medaļas kopā ar sporta klasi “Meistarkandidāts” nopelnīja Vita Devjatņikova (9:29:53) un Sigita Vāce (9:56:51).

Pēdējais septiņu kilometru nogrieznis tika izvēlēts par sacensību sprinta etapu, kura uzvarētājs tiek pie atsevišķas balvas. Šoreiz veiksmīgākais bija pērnais vicečempions Dmitrijs Ničipors, kurš šogad bija atkritis līdz 19.pozīcijai un daudzviet pastaigājoties atpūtās, tādējādi atguva spēkus finiša ātrumposmam. 28 minūtēs un 28 sekundēs ar vidējo tempu 4:04min/km tik noskrieti pēdējie 7 kilometri, pārspējot Balatonu apskrējušo Didzi Braunu (0:32:07), abiem pakāpjoties attiecīgi par trim un vienu pozīciju.

Pagājušā gada sprinta uzvarētājs Ainārs Kumpiņš šoreiz jau bija kļuvis par čempionu un viņa galvenais uzdevums bija noturēt pašreizējo tempu, nevis censties to vēl kāpināt, tāpēc šoreiz ceturtais ātrākais laiks (0:32:43) uzreiz aiz Diānas Džavizas (0:32:22), kura turpināja kāpināt savu tempu un ar čempiones lentu rokās pirmo reizi sacensību laikā skrēja ātrāk par piecām minūtēm (4:37 min/km) vidēji katru noslēdzošo kilometru. Arī Sigitai Vācei (0:36:57) ātrākie kilometri bija sacensību noslēgumā (temps 5:17 min/km), kamēr trešā ātrākā bija Dzintra Skārda (0:38:10), apsteidzot pagājušā gada sprinteri Vitu Devjatņikovu (0:44:21).

Tikmēr finišā uz sarkanā paklāja jau bija sagaidīti Rīga-Valmiera laureāti Ainārs Kumpiņš (8:10:50), Sergejs Maslobojevs (8:43:55) un Konstantīns Biktimirovs (8:56:56). Jaunajam uzvarētājam izdevās savu iepriekšējā gada sniegumu uzlabot par 35 minūtēm, kamēr līdzšinējais uzvarētājs piedzīvoja 38 minūšu kritumu. Abi skrējēji ne tikai apmainījās vietām ar 1. un 3. pozīciju, bet vienlaikus Kumpiņam izdevās labot šī gadsimta rekordu par 8 minūtēm un vēl vairāk pietuvoties 1992. gada trases absolūtajam rekordam: “Milzīgs prieks par sasniegto, taču jūtu, ka man tas izdevās tikai tāpēc, ka vairumam konkurentu bija dažādas likstas. Jācer, ka šis ir tikai pirmais gads un sākums šādai konkurencei un ka nākamgad viss trijnieks būs zem astoņām stundām. Domāju, ka tas ir reāli.”

Atjaunotā skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera sešu gadu vēsturē vairākkārt laboti sieviešu trases rekordi – vēsturē iegājusi Marta Zumberga (10:49:53, 2015. gadā), Viktorija Tomaševičiene (10:31:07, 2017. gadā) un Vita Devjatņikova (9:53:06, 2018. gadā). Šoreiz par jaunu trases rekordu parūpējās Diāna Džaviza (9:26:49), palaižot priekšā tikai piecus vīrus un visu distanci veicot ar vidējo tempu 5:18 min/km, kas neatšķīrās sacensības uzsākot.

Finišā uzvarētāja atzina, ka būtu gatava startēt PČ diennakts skrējienā Latvijas komandas sastāvā un ne tikai to: ''Vairākas dienas pirms sacensībām sāku justies satraukusies un nevarēju sagaidīt startu. Tik spēcīga sajūta, ka esmu gatava šādām sacensībam, vēl nekad nebija bijusi. Šogad trenēties pēc plāna nesanāca, jo gada sākumā daudz slimoju un pēc tam ceļos sākas iekaisums, un plānotie kalna treniņi bija jāatliek. Ārsts atļāva skriet tikai līdzenus gabalus un daudz braukt ar riteni. Bija skaidrs, ka lielajam sezonas mērķim pasaules čempionātam taku skriešanā optimāli sagatavoties nebūs iespājams. Aprīlī bija skaidrs: līdzena gabala ultra pašlaik būtu pats piemērotākais. Radās jauns mērķis. Ļoti priecājos, ka tieši Latvijā jūnijā būs Rīga-Valmiera skrējiens. Viss notika likumsakarīgi. Pirms starta, kad sākām dziedāt Latvijas himnu, acīs parādījās asaras. Neaprakstāmas emocijas: stāvēt pie Brīvības pieminekļa ar savas zemes tautiešiem, dziedāt “Dievs, svētī Latviju!” un doties vēsturiskajā skrējienā ar 138 citiem tikpat trakiem skrējējiem kā es. Izskrienot ārā no Juglas, apkārt viss palika klusāk, nomierinājās. Sāku sajust sāpes vēderā un nelabuma dūšu. Centos koncentrēties un sajūtas novelt uz uztraukumu. Bet nepārgāja. Želejas bija jāpiespiež norīt, jo zinu, ka nepietiekama barības uzņemšana beigsies bēdīgi. Ar vēdera un sliktas dūšas problēmām cīnījos apmēram līdz 64. kilometram, kaut gan jāpiebilst, ka kontrolpunktos vienmēr izdevās uzsūkt spēku, dzirdot latviešu valodu un varot pateikt “Labrīt!”. Tas deva man tādu kā laimes sajūtu, ko es nevaru pat īsti izskaidrot: es jutu, ka esmu mājās. Visgrūtāk gāja no 50 līdz 66 km, kur es vairs nebiju pārliecināta, ka man izdosies tikt līdz Valmierai. Papildus sliktuma sajūtai ļoti pastiprinājās sāpes kreisajā kājā, kuras man jau bija no pirmajiem kilometriem, bet ciešamas. Paldies par atbalstu kontrolpunktā, sapūšot aukstumu, bez tā es nebūtu tālāk tikusi. Paldies meitenei, kas man pajautāja, vai ir bijušas domas izstāties, jo tajā brīdī es sapratu, ka es sev to nepiedošu, ja izstāšos - šis skrējiens man ļoti daudz nozīmēja un DNF nebija variants, vienalga kādā laikā es ieskrietu - man bija svarīgi finišēt. Man ultraskrējieni nozīmē cīņu pašai ar sevi un nevis vietām.Ieraugot atlikušo 42 km atzīmi, manī kaut kas 'atvērās' - līdz tam brīdim nebiju īsti skrējienu izbaudījusi, nolēmu noskriet vismaz vienu maratonu patīkamu, tāpēc atmetu ar roku skatīšanai pulkstenī, vai temps pareizs utt., un vienkārši skrēju - skrēju ar sirdi. Jo to, ka sāp un sāpēs, zināju tāpat. Kad izrāvos vadībā, vairāk un vairāk sāku sajust adrenalīnu, kas palīdzēja kājām pašām darboties. Kad mani sāka pavadīt mašīna, viss likās vēl nereālāk. Tas viss šķita neaptverami. Ļoti motivēja. 100 km atzīme - Latvijas čempione 100 km šosejas skrējienā - sapnis, kuru nezināju, ka eksistē! Vēl šodien prātam neaptverami! Uzvarētāja 30 gadu jubilejas skrējienā, uzstādot trases rekordu - es ceru, ka man būs daudz mazbērnu, kuriem varēšu ar šito stāstu krist uz nerviem!
Bez labās sacensību organizācijas un ļoti, ļoti labajiem un izpalīdzīgajiem brīvprātīgajiem, šāds rezultāts nebūtu bijis iespējams. Tāpēc liels paldies! Un paldies manai pirmajai fizkultūras skolotājai Salacgrīvas vidusskolā Rasmai Turkai, no kuras es iemācījos nekad nepadoties!”

Šoreiz otro vietu izcīnīja pagājušā gada uzvarētāja Vita Devjatņikova (10:15:13), savukārt savu iepriekšējo personīgo rekordu par nepilnu pusstundu laboja Sigita Vāce (10:34:25).

Tādējādi tiek saglabāta tradīcija katrā skrējiensoļojumā kronēt jaunus uzvarētājus, un sestajā gadā to skaits pieaudzis līdz 12. Interesanti, ka abi šī gada uzvarētāji ir ārpus Latvijas dzīvojoši tautieši, kas strādā informācijas tehnoloģiju  nozarē. Abi otro vietu ieguvēji skriešanas treniņus sāk vienā Rīgas mikrorajonā netālu viens no otra, savukārt trešo vietu ieguvēji iepriekšējā reizē izbaudīja uzvaras garšu pie Sīmaņa baznīcas.

No 138 startējušajiem dalībniekiem finišu 24 stundu laikā sasniedza 101 sacensības uzsākušie.

No 42 sievietēm līdz baznīcas kliņķim tika 28 jeb divas trešdaļas, savukārt no 96 vīriešiem galā tika 73 jeb trīs ceturtdaļas.

Astoto reizi finišu 68 gadu vecumā sasniedza Viktors Subrins (17:45:41), kurš vēsturiskajā skrējienā triumfēja 1991. gadā (8:03:45) un 1993. gadā (8:44:03), bet 1992. gadā palika otrais (8:06:20) aiz trases absolūtā rekordista Georga Jermolajeva (8:01:38). Sesto reizi pēc kārtas šo distanci pieveica Dmitrijs Ničipors un Mārtiņš Sirmais.

Jaunākā dalībniece bija 18-gadīgā orientieriste Elīna Krēmere (19:46:31). Kā noslēdzošās pie Sīmaņa baznīcas 39 minūtes pirms pusnakts vienlaikus ieradās Anete Skrastiņa un Linda Strikere.

Labdarības skrējiensoļojums Rīga-Valmiera šogad turpina tradīciju, palīdzēt bērniem ar kustību traucējumiem. Šogad sadarbībā ar fondu “Ziedot.lv” tiek vākti līdzekļi cēsinieces Undīnes Ozoliņas ārstēšanai no kaķa brēciena sindroma. Otrdien, 2. jūlijā, plkst.18.00 bērnu rehabiltācijas centrā “POGA” plānots labdarības skrējiena noslēguma pasākums, kurā tiks paziņota saziedotā summa un būs iespējams sastapt pašu Undīni Ozoliņu ar viņas ģimeni, kā arī sacensību laureātus, dalībniekus un brīvprātīgos palīgus.
Teksts: Matīss Vecvagaris, skrējiensoļojuma Rīga - Valmiera viens no organoizatoriem

Latvijā ir gandrīz 10 tūkstoši cilvēku ar redzes invaliditāti, bet tikai 15 suņi pavadoņi, kas viņu ikdienu dara daudz vieglāku un patīkamāku. Lai palīdzētu arī citiem un izskolotu jaunus četrkājainos palīgus, nepieciešami lieli līdzekļi, kuri tiek vākti akcijā "Acis iet skolā". 
Viena suņa pavadoņa skološana izmaksā aptuveni 10 tūkstošus eiro. Ziedot var servisa suņu biedrībai "Teodors" vai pa ziedojumu tālruni 90006788.
Vēsturiskais 107 km skrējiensoļojums Rīga-Valmiera šogad atzīmē 30 gadu jubileju kopš pirmā Rīga-Valmiera 1989.gadā, kas risinājās trīs dienas pēc vēsturiskā Baltijas ceļa, kas 600 kilometru garumā stiepās cauri visām galvaspilsētām un vienoja divus miljonus iedzīvotājus.

Šogad skrējiensoļojumam Rīga - Valmiera starts tiks dots pusnaktī no 21. uz 22. jūniju, plkst. 00.00 pie Brīvības pieminekļa Rīgā, lai skrējēji dotos 107 km tālajā ceļā, finišējot pie Sv. Sīmaņa baznīcas Valmierā.

Prognozēts, ka ātrākie skrējēji varētu sasniegt finišu 22.jūnija rītā pirms plkst. 8.00, tādējādi labojot 1992.gada Georga Jermolajeva trases rekordu (8:01:38). Leģendārais skrējējs 76 gadu vecumā arī dosies trasē. 2019.gadā Rīga-Valmiera būs arī Latvijas čempionāta (LČ) statuss un noskaidrosim labākos 100 kilometru distancē.

Sacensībās ar 100.numuru startē Londonas un Rio olimpisko spēļu dalībniece soļotāja Agnese Pastare (starta Nr.100). Skrējienā piedalīsies arī sieviešu trases rekordiste Vita Devjaņikova (9:53:06), kura skries ar īpašo 107.numuru. Konkurenci sastādīs taku skriešanas izlases pārstāves Diāna Džaviza un Jolanta Krastiņa, kā arī viena no iepriekšējo gadu uzvarētājām Sigita Vāce, kura turpina gatavoties septembrī gaidāmajam 247 kilometru Spartatlonam Grieķijā.

Vīru konkurencē cīņā par LČ medaļām cīnīsies viss pērnais pjedestāls - Konstantīns Biktimirovs, Dmitrijs Ničipors un Ainārs Kumpiņš, kā arī iepriekšējo gadu laureāts Kristaps Broks, kuram pievienosies nule Ventspils maratonā trešo vietu izcīnījušais Sergejs Maslobojevs un pašreizējais bronzas medaļnieks 100 kilometros Ritvars Kalniņš no Valmieras.

Trasē dosies arī pirmā atjaunotā Rīga-Valmiera skrējiena uzvarētājs Valdis Ņilovs un vairāki Latvijas rekordisti, tostarp diennakts skrējienos labākais asfaltnieks Jānis Actiņš un skriešanas leģenda Viktors Suborins, kam no 1984. gada pieder rekords ar 258,845 kilometriem stadionā. Arī abi Balatona 220 kilometru apskrējēji Pēteris Cābulis un Didzis Brauns skries Rīga-Valmiera, tāpat kā Spartatlona pieveicējs Nikolajs Lucāns.

Sacesnības sāksies 21.jūnija vakarā plkst.21.00 ar dalībnieku reģistrāciju Latvijas Universitātē, Raiņa Bulvārī 19 un skrējiena atklāšanu plkst.23.15. Īsi pirms pusnakts pie Brīvības pieminekļa būs kopīga himnas dziedāšana Latvijas Operas pārstāvja Mika Vilsona vadībā,. Tieši pusnaktī Latvijas labākais taku skrējējs Andris Ronimoiss dos starta signālu un policijas pavadībā skrējēji nesīs Mildas sveicienu Sīmanim.

Skrējiena tiešaistes rezultāti - http://rezultati.ultrataka.lv/
Plašāka informācija pieejama http://facebook.com/ultrataka.lv

Pirmssvētku laikā aicinām autovadītājus būt piesardzīgiem uz Valmieras šosejas, ieraugot sacensību dalībniekus drošības vestēs.
Interneta kompānija “Facebook” paziņojusi par ambicioziem plāniem izveidot jaunu digitālo valūtu. Kopā ar vēl 27 pasaules mēroga uzņēmumiem plānots izveidot norēķinu tīklu, kas ļaus veikt maksājumus dažādās mobilajās lietotnēs.

Aptuveni pirms desmit gadiem toreiz vēl augošā tehnoloģiju kompānija “Facebook” izveidoja virtuālo valūtu „Facebook credits”, kas ļāva lietotājiem veikt darījumus sociālās saziņas vietnē un citās lietotnēs. Taču šis projekts tika likvidēts jau pēc diviem gadiem. Tagad “Facebook” nāca klajā ar ideju par jaunas digitālās valūtas izveidi. Tās nosaukums būs “Libra”, un ar to būs iespējams izdarīt maksājumus “Facebook” īpašumā esošajās mobilajās lietotnēs, kā arī saziņas vietnē “WhatsApp”.

Kā liecina “Facebook” sniegtā informācija, sākot no nākamā gada lietotājiem būs iespēja iegādāties jauno valūtu “Libra”, uzglabājot to digitālajā makā, ko sauc “Calibra”. Tā būs no “Facebook” neatkarīga organizācija, kuras vadītājs Deivids Markuss norāda, ka jauno digitālo valūtu būs iespējams nosūtīt citiem lietotājiem tikpat viegli, kā nosūtīt īsziņu.

“Ja jūs vēlaties salīdzināt “Libra” ar citām kriptovalūtām, tad pirmā lielā atšķirība ir tajā, ka kriptovalūtas parasti ir investīciju instruments, nevis lielisks norēķinu veids. Mūsu produkts ir no paša sākuma izstrādāts kā augstas kvalitātes norēķinu līdzeklis ikdienas maksājumiem, pārrobežu maksājumiem, mikropārskaitījumiem. Vēl ir ļoti daudz jautājumu, kuri ir jāatrisina. Taču mēs jutām, ka ir laiks pamēģināt ko jaunu. Un šis ir sākums garam ceļojumam līdz šim jaunajam tīklam un jaunajai digitālajai valūtai,” paziņoja Markuss.

“Calibra” vadītājs norādīja, ka pašlaik pasaulē ir 1,7 miljardi cilvēku, kuriem netiek nodrošināti vai nav pieejami pietiekami finansiāli pakalpojumi. Pēc viņa vārdiem, pat ar lētāko viedtālruni ir iespējams piekļūt faktiski jebkuriem pakalpojumiem, taču ar naudu tā nav. Tāpēc esot plāns šo sistēmu mainīt.

Sākotnējā informācija liecina, ka jaunajā tīklā transakcijas būs gandrīz bezmaksas, taču kompānija plāno iekasēt nelielu komisijas maksu.
“Facebook” norāda, ka “Libra” pārvaldība būs neatkarīgas kompāniju un labdarības organizāciju grupas rokās. Esot sagaidāms, ka pēc kāda laika “Libra” maksājumus varētu pieņemt arī tādi uzņēmumi kā “MasterCard” un “Visa”, digitālie uzņēmumi “eBay”, “Spotify” un “Uber”, telekomunikāciju firmas “Vodafon” un citas. Potenciāli nākotnē “Libra” varētu tikt pārdota arī valūtas tirgū.

Lai arī “Facebook” apgalvo, ka jaunā digitālā valūta būs globāla, mobilajām lietotnēm un pakalpojumiem, kas to izmantos, būs jāievēro regulējums tajos tirgos, kuros tās darbojas. Kā norāda BBC, pagaidām nav skaidrs, kāds būs jaunās valūtas liktenis tādās valstīs kā Indija, kur pēdējā laikā notiek asa vēršanās pret kriptovalūtām. Tāpēc tiek prognozēts, ka uz “Libras” ieviešanas laiku tam varētu būt gatavas vien aptuveni 12 valstis.

Nenoliedzami, ka šādas jaunas digitālas valūtas parādīšanās jau tagad ir radījusi virkni jautājumu. Piemēram, par to, kā tiks aizsargāti patērētāji un personu dati, kur valūta tiks glabāta, kā arī tas, kā izvairīties no straujām valūtas svārstībām, kādu piedzīvojis “Bitcoin”. “Facebook” to cer novērst, piesaistot “Libras” vērtību starptautiskam valūtas grozam, kurā būtu ASV dolārs, sterliņu mārciņa, Japānas jena un eiro.
Autors: lsm.lv


Latvijā ik gadu tiek radītas vairāk nekā 800 000 tonnas sadzīves atkritumu, no kurām vairāk nekā trešdaļa jeb 230 000 tonnas ir dažāda veida preču iepakojums. Šobrīd aptuveni 40% no izlietotā iepakojuma nonāk atkritumu poligonos, kur tos apglabā kopā ar citiem sadzīves atkritumiem. Lai veicinātu iepakojuma atkārtotu pārstrādi un aprites ekonomikas pamatprincipu iedzīvināšanu jau iepakojuma ražošanas un produktu iepakošanas procesā, AS “Latvijas Zaļais punkts” radījis iniciatīvu un preču zīmi “Zaļi pakots”.

Tās mērķis ir nodrošināt, ka uzņēmēji savu produktu iepakošanai izmanto pārstrādājamu iepakojumu, ko iedzīvotāji var šķirot un būt droši, ka tas tiks pārstrādāts jaunās izejvielās.

Kā liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja, lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju rūp iepakojuma radītā ietekme uz vidi. Tā, piemēram, 58% Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, lai iegādātās preces iepakojums būtu videi draudzīgs un atkārtoti pārstrādājams. Domājot par to, kā samazināt sava patēriņa radītās sekas uz vidi, divas trešdaļas aptaujāto cenšas iepakojumu izmantot atkārtoti, trešdaļa apmeklē veikalu, līdzi ņemot savu iepakojumu (auduma maisiņu, trauku beramajiem produktiem u. c.), bet vēl daļa apzināti neliek produktus plastmasas maisiņos un cenšas izvēlēties tos atkārtoti pārstrādājamā, videi draudzīgā iepakojumā.

Līdz pat 17. augustam turpinās skolēnu elektroniskā reģistrācija darbam vasarā. Stādāt gribošos jauniešus patlaban visvairāk meklē darba devēji Nodarbinātības Valsts  Aģentūras Aizkraukles, Cēsu, Dobeles, Jūrmalas, Ogres, Siguldas un Valmieras filiālēs.
 
Skolēni NVA piedāvātajos darbos šovasar strādā jau no 1. jūnija. Līdz 18. jūnijam dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā bija reģistrējušies 9232 skolēni visā Latvijā. Iespēju ar NVA atbalstu strādāt vasaras brīvlaikā šogad varēs izmantot par apmēram 2 tūkstošiem skolēnu vairāk nekā pērn, jo ir palielināts pasākuma finansējums.

Informācija par skolēniem pieejamajām darba vietām NVA filiāļu apkalpošanas teritorijās atrodama NVA tīmekļvietnē (www.nva.gov.lv): ir jāuzklikšķina uz galvenās lapas labajā pusē esoša banera Reģistrācija, Skolēnu vasaras darbs, atvēroties reģistrācijas lapai, tās apakšdaļā, NVA filiāļu sarakstā, ir jāsameklē attiecīgās filiāles nosaukums un jāuzklikšķina uz tā, atvērsies tabula, kurā būs izlasāms darba devēju un pieejamo darba vietu saraksts.

Skolēnam ir jāreģistrējas tajā reģionā un novadā, kura teritorijā viņš vēlas strādāt!

Piedalīties pasākumā var jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kuri mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs.
Latvijā regulāri asinis ziedo 16% iedzīvotāj, to izpratne par asins ziedošanas nepieciešamību ir augsta, 77% donoru būtu gatavi atteikties no donoram pienākošās kompensācijas, 5% iedzīvotāju asinis nebūtu gatavi ziedot nekad, šie un citi rezultāti atspoguļojas VADC un GEMIUS veiktajā aptaujā par Latvijas iedzīvotāju motivāciju ziedot asinis.

Aptauja tika veikta laika posmā no 30. maijam līdz 3. jūnijam, atbildes sniedza 1120 interneta lietotāji vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Pētījumā analizētas trīs iedzīvotāju grupas – regulārie donori, donori, kuri asinis ziedojuši kādreiz, taču nav regulāri donori, kā arī tie iedzīvotāji, kuri asinis nav ziedojuši nekad.

Dati liecina, ka 16% Latvijas iedzīvotāju asinis ziedo regulāri (vismaz vienu reizi gadā), 41% iedzīvotāju asinis ziedojuši kādreiz, taču nav pastāvīgi donori, savukārt 43% asinis nav ziedojuši nekad.

Regulāros asins donorus galvenokārt motivē ziedot izpratne par asiņu nepieciešamību dzīvību glābšanā – 85,2%, starp atbilžu rezultātiem dominē arī tādi kā: “Vēlme izdarīt kaut ko labu un nozīmīgu” – 62,8%, apziņa, ka pašam kādreiz var būt nepieciešamas asinis – 53%. Finansiāls vai cits materiāls ieguvums ir sekundārs, tas ziedot motivē mazāk nekā 10% donoru.  

Lielākā daļa jeb 81% darba devēju atbalsta savu darbinieku iniciatīvu ziedot asinis, kā arī neiebilst pret brīvdienas izmantošanu. 13% respondentu norāda, ka viņu darba devējs nav informēts par to, ka darbinieks ir donors, Savukārt 3% darba devēju nelabprāt piešķir donoram pienākošos brīvdienu un neatbalsta, ka darbinieks asinis ziedo darba laikā. Vēl 3 % norādīja, ka darba devēja attieksme ir neitrāla, vai asinis mēdz ziedot ārpus darba laika.

Donori, kuri asinis nav ziedojuši nekad, to būtu gatavi darīt, ja asinis būtu nepieciešamas to tuviniekiem vai paziņām – 68%. Visbiežāk šos donorus ziedot attur veselības stāvoklis – 50%, daļu arī bailes no procedūras – 14% vai ķermeņa reakcijas pēc asins ziedošanas – 16%.
5% respondentu, kuri vēl pirms tam nav ziedojuši asinis, norādīja, ka asinis nebūtu gatavi ziedot nekad, to pamatojot ar bailēm, iepriekš saņemtu atteikumu, regulāru ceļošanu, slikti redzamām vēnām vai ierobežojumiem ziedot veselības stāvokļa dēļ.

Valsts asinsdonoru centrs iegūtos rezultātus vērtē pozitīvi, viens no būtiskākajiem mudinājumiem ziedot asinis ir izpratne par asins komponentu nepieciešamību dzīvību glābšanā. Tāpat iepriecinoši ir dati par darba devēju atsaucību, to Valsts asinsdonor centrs novērojis arī praksē – uzņēmēji ne vien iesaistās Donoru dienu rīkošanā, bet arī piedāvā darbiniekiem papildu bonusus. Savukārt donoru augstā gatavība atteikties no kompensācijas liecina par pozitīvām iezīmēm bezatlīdzības donoru kustības kontekstā.  
No 26.jūnija līdz 13.jūlijam, par godu Latvijas armijas un Neatkarības kara simtgadei, Latvijā viesosies Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris, lai sadarbībā ar Zemessardzes orķestri sniegtu koncertus Rīgā un Latvijas reģionos.

29.jūnijā plkst.16.00 Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris uzstāsies Sv.Pētera baznīcā, Rīgā.
30.jūnijā plkst.15.00 Kuldīgā, Pilsētas dārzā notiks Zemessardzes orķestra un Kanādas Bruņoto spēku Centrālā orķestra kopīgs koncerts.
4.jūlijā plkst.19.00 Jēkabpils Tautas namā Zemessardzes orķestris un Kanādas Bruņoto spēku Centrālā orķestris koncertēs Jēkabpils pilsētas svētku ietvaros.
5.jūlijā plkst.18.00 Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris uzstāsies laukumā pie pieminekļa Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem Balvos, Latgales partizānu pulka dibināšanas 100. gadadienas un Nacionālo bruņoto spēku dienas Balvos ietvaros.
6.jūlijā no plkst.14.00 Rīgā, 11.novembra krastmalā notiks Latvijas armijas simtgades lielkoncerts, kurā muzicēs gan Zemessardzes orķestris, Zemessardzes koris “Stars”, gan Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris un Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris kopā ar dažādiem Latvijā populāriem solistiem.

Koncertu programmā iekļauta latviešu un kanādiešu oriģinālmūzika un tautas dziesmu aranžējumi.

Vizītes laikā Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris koncertēs arī Kanādas dienā Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajā štābā un Kanādas vēstniecības rīkotajās pieņemšanās Rīgā un Tallinā, Igaunijā.

Pagājušajā gadā Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris jau viesojās Latvijā, bet Zemessardzes orķestra priekšniekam un diriģentam kapteinim Andim Karelim un Zemessardzes orķestra mūziķiem bija iespēja sadarboties ar Kanādas Bruņoto spēku Centrālo orķestri Otavā, Kanādā. Šogad maijā Latvijā viesojās Kanādas Bruņoto spēku Centrālā orķestra diriģents kapteinis Džons Fulertons (John Fullerton) un seržante pianiste Natālija Lernere (Natalia Lerner). Šī vizīte ir kā turpinājums aizsāktajai sadarbībai.

Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris dibināts pirms vairāk nekā 70 gadiem un darbojas Kanādas galvaspilsētā Otavā, nodrošinot centrālās Valsts protokola un militārās ceremonijas, sniedzot koncertus un reprezentējot Kanādu visā pasaulē.

Zemessardzes orķestris dibināts 2011.gada 1.novembrī. Tajā muzicē pamatā jaunieši, kas ir jau profesionāli mūziķi vai topošie profesionāļi. Orķestra uzdevums ir Zemessardzes popularizēšana sabiedrībā, kā arī Zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku ceremoniju muzikālā noformēšana. Pastāvēšanas gadu laikā Zemessardzes orķestris ir piedalījies arī dažādu pilsētu svētkos un sabiedriskos pasākumos. Iepriekšējais gads Zemessardzes orķestrim bijis notikumiem bagāts, orķestris viesojās gan Mičiganā, ASV, gan Kanādā. Tāpat Zemessardzes orķestris ar panākumiem piedalījās “XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos”. Zemessardzes orķestris regulāri sadarbojas ar Zemessardzes kori “Stars” un populāriem solistiem.
 
Turpinot Zemessardzes un Zemessardzes orķestra tradīcijas, ieeja koncertos – bez maksas.
 
Kanāda vada daudznacionālo kaujas grupu Latvijā, un to veido aptuveni 1400 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt un drošības vides izaicinājumiem.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot alianses solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm.
Svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017.gada 19.jūnijā Ādažu bāzē.
 
Jau ziņots, ka 7.janvārī Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas norisināsies šogad un 2020.gadā. Pasākumi notiks hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.

1918.gada 18.novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.
Latvijas armija tika izveidota 1919.gada 10.jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.
1919.gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3.jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6.jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919.gada 10.jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.

Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.

Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā sadaļā Latvijas armijai 100.
 
 
15. jūnijā, plkst. 13.00 ar rekonstruētā vēsturiskā Igaunijas bruņuvilciena „Brīvība” ierašanos Cēsu dzelzceļa stacijā un karavīru atmiņu stāstu lasījumiem tiks atklāta Cēsu kauju simtgades programma. Atklāšanas pasākums ievadīs nedēļu garu notikumu kopumu, kas noslēgsies ar vērienīgām Cēsu kauju simtgades svinībām 22. jūnijā.
 
Rekonstruētais bruņuvilciens „Brīvība” gada garumā apceļojis Igauniju, piestājot vietās, kur pirms simts gadiem norisinājās Neatkarības kara cīņas. Šis autentiski rekonstruētais bruņuvilciens ir kļuvis par vienu no populārākajiem Igaunijas simtgades notikumiem. Izstādes ietvaros būs iespēja iepazīt svarīgākās bruņuvilciena sastāvdaļas: lielgabala vagonu ar visu bruņojumu; ložmetēju vagonu, kas padarīja bruņuvilcienus par grūti ieņemamiem cietokšņiem; desanta vagonu – apkalpes ikdienas dzīves centru; sanitāro vagonu – ievainoto apkopšanas punktu un, protams, bruņu lokomotīvi.
 
Tāpat vilcienā varēs papildināt savas zināšanas par Cēsu kauju vēsturi un to nozīmi ar interaktīvas spēles palīdzību. Interesanti būs ne tikai ieroču, tehnikas un vēstures entuziastiem, bet ikvienam, kuram patīk atklāt interesantus stāstus un ieraudzīt sevi šodienā caur vēstures prizmu.
 
Cēsu kauju simtgades programmas svinīgajā atklāšanā no plkst. 13.00 līdz plkst. 14.00 klātesošos uzrunās Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja starptautiskās programmas vadītāja Leonarda Ķestere, VAS “Latvijas Dzelzceļš” prezidents Edvīns Bērziņš, Zemessardzes 27. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Normunds Zaviļeiskis un Cēsu novada domes deputāte, domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova. Atklāšanas notikumu vadīs aktieris Juris Kalniņš, Cēsu kauju dalībnieku atmiņu stāstus lasīs aktieris Mārtiņš Meiers, bet par muzikālo noformējumu rūpēsies komponists Jēkabs Nīmanis un Jakob Noiman Festival Band. Tāpat ikviens interesents aicināts iesaistīties interaktīvās spēlēs un piedalīties ekskursijās vēsturnieka Kārļa Sila vadībā.

Bruņuvilciens apmeklētājiem bez maksas būs atvērts līdz 22. jūnijam katru dienu no plkst. 11.00 līdz plkst. 19.00. Ekskursijas gidu pavadībā latviešu un angļu valodā sāksies katrā apaļā stundā.
 
Igaunijas bruņuvilciena vizīte Cēsīs ir Igaunijas Kara muzeja dāvana Cēsu kauju simtgadē. Bruņuvilciena apskati organizē Cēsu novada pašvaldība un Cēsu Vēstures un mākslas muzejs  sadarbībā ar Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroju, VAS „Latvijas dzelzceļš” un „LDZ Apsardze”.
 
Cēsu kauju simtgade ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums, ko rīko Cēsu novada pašvaldība sadarbībā ar Kultūras ministriju, Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Pilna norišu programma cesis.lv un lv100.lv.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs karstuma dēļ izsludinājis  brīdinājumu. Svelme gaidāma vairākas dienas, un, lai saudzētu savu veselību, karstajās dienās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi iesaka būt piesardzīgiem. Pēc iespējas mazāk dienas vidū vajadzētu uzturēties tiešajos saules staros, jāuzņem pietiekamā daudzumā šķidrums, jāizvēlas atbilstošs apģērbs, kā arī jāparūpējas par bērniem un sirmgalvjiem.

Šajās dienās noteikti nevajadzētu visu dienu gulšņāt pludmalē, dienas vidū rušināties dārzā vai ilgstoši veikt fiziski smagu darbu. Tāpat tveice nav piemērots laiks aktīvai sportošanai, sevišķi laikā, kad saule ir visintensīvākā (no plkst. 11 līdz 15).

Bīstami ilgstoši atrasties saulē ir maziem bērniem, viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Svarīgi ir raudzīties, lai bērni regulāri padzertos un, uzturoties ārā, valkātu cepuri vai lakatiņu. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt mazuļus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Tāpat bērni var pārkarst arī, guļot nevēdinātās un karstās iekštelpās, kā arī ilgstoši uzturoties ratiņos. 

Jāņem vērā, ka ilgstoša karstuma ietekme var saasināt hronisku slimību norises gaitu, tāpēc ar ģimenes ārstu jāpārrunā, kā karstajās dienās pasaudzēt savu veselību. Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, arī karstā laikā precīzi jāievēro ārsta norādījumi par medikamentu lietošanu. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuriem ir ierobežotas pārvietošanās iespējas (piesaistīti pie gultas) un paši nevar par sevi parūpēties – nodrošiniet viņu telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu, kā arī pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu.

Arī seniori, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem, pakļauti pārkaršanas riskam. Gados vecākiem cilvēkiem būtiski ieklausīties savā organismā un ievērot īpašu piesardzību. Senioriem, tāpat kā bērniem, labāk uzturēties ēnā un labi vēdinātās telpās, kā arī ir dzert pietiekamā daudzumā ūdeni. 

Jāņem vērā, ka nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās arī var radīt risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem. 

Karstā laikā mediķi iesaka rīkoties šādi:

• Uzņemiet šķidrumu vairāk nekā parasti, padzerieties vēl pirms parādās slāpes. Ejot ārpus mājas, vienmēr paņemat līdzi ūdens pudeli, lai dienas gaitā regulāri padzertos. Ieteicams pamīšus lietot vēsu ūdeni vai minerālūdeni. Nelietojiet alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju – ķermeņa atūdeņošanos.
• Plānojiet savu dienu tā, lai varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturieties ilgstoši atklātā saulē.
• Ja Jums tomēr jādodas ārā, valkājiet cepuri un gaišas, vieglas, “elpojošas” drēbes. Paņemiet līdzi pietiekamu daudzumu ūdens, kā arī lietojiet saules aizsargkrēmu. 
• Pilsētās uz ielas turieties vairāk ēnas pusē, meklējiet atvēsinājumu veikalos, kafejnīcās u.c. telpās ar kondicionēšanas iekārtām. Dabā – ik pa brīdim atvelciet elpu ēnā zem koka. 
• Lai atvēsinātos, vairākas reizes dienā ejiet vēsā dušā, vannā vai norīvējieties ar slapju dvieli.
• Ievērojiet piesardzību peldoties. Atcerieties, ka pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī!

Palīdzības sniegšana pārkaršanas gadījumā:

• novieto cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus;
• atģērb cietušo;
• mitrini ar vēsu ūdeni cietušā pieri, kaklu, krūtis;
• dot dzert vēsu ūdeni;
• vēdini, dzesē, radi gaisa plūsmu.

Ja pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, konsultējaties ar savu ģimenes ārstu, vēršaties pie dežūrārsta vai dodaties uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu. Vakaros (17.00 – 08.00) un brīvdienās (visu diennakti) mediķa padomu saņemsiet, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.

Bet, ja veselības stāvoklis strauji pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums - nekavējoties palīdzību meklējiet slimnīcu uzņemšanas nodaļā vai zvaniet 113. 



Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) arī šogad rīko īpašu kampaņu pirms Līgo svētkiem, aicinot svinētājus izgulēt reibumu pirms sēšanās pie stūres.

CSDD šogad cilvēkus pēc svinībām aicina kārtīgi izgulēties un nebraukt, esot vēl reibumā. CSDD sadarbībā ar grupu “Bermudu divstūris” uzsāk kampaņu “Ballējam – izguļam”. Tās ietvaros mūziķi ir pārfrāzējuši slavenu hitu, izveidojot lipīgu šūpļa dziesmu. Statistika attiecībā uz iereibušiem autovadītājiem ir uzlabojusies. Taču aizvien šoferi mēdz sēsties pie stūres reibumā, un tam ir divi galvenie iemesli.

Gandrīz 60% autovadītāju, kas ir pieķerti reibumā, ir virs 1,5 promilēm. Tas ir ļoti daudz un tuvu tam, ka cilvēks vairs adekvāti nerīkojas. Savukārt otra dzērājšoferu grupa ir tie, kuri nav izgulējuši reibumu.

Ņemot vērā vidējo statistiku, alkohols no ķermeņa izvadās ar ātrumu 0,12 – 0,15 promiles stundā, ko ietekmē arī neskaitāmi daudz citu faktoru (dzimums, svars, ēšanas paradumi u.c.). Taču pat vienādi uzņemts alkohola daudzums katra cilvēka organismā mazināties var dažādos tempos, tādēļ ir būtiski cilvēkam pašam racionāli izvērtēt, cik daudz ir “par daudz” un cik ilgs laiks nepieciešams miegam, lai reibumu pienācīgi izgulētu. Tas, ka alkohola saturs organismā ir mazinājies, vēl nenozīmē, ka cilvēks var adekvāti rīkoties pie auto stūres. Tikai ilgs un pilnvērtīgs miegs sniedz garantiju kvalitatīvai uzvedībai un drošai auto vadīšanai. Jebkura sēšanās pie stūres reibumā var beigties slimnīcā vai pat morgā, brīdina ārste narkoloģe Ilze Maksima.

Sabiedrības attieksmes pētījums parāda, ka ceturtā daļa respondentu uzskata, ka braukšana reibumā Latvijā vēl aizvien ir izplatīta problēma. Vienlaikus sabiedrība kļūst zinošāka; lielākā daļa šoferu apstiprina, ka miegs ir vienīgās “zāles” pret reibumu. Ne ūdens, ne ēdiens, ne arī sporta aktivitātes vai kādas citas nodarbes nemazina alkohola koncentrāciju asinīs. Tādēļ kampaņa aicina: “Svini, kārtīgi izgulies un tikai tad sēdies pie stūres!”

Kampaņu “Ballējam – izguļam” rīko CSDD sadarbībā ar Valsts policiju.
Rīgā durvis vērusi RB Cafe - īpaša vieta, īpašiem cilvēkiem. Tā ir pirmā kafejnīca Baltijā, kur gandrīz visus procesus ar nelielu atbalstu veiks cilvēki ar funkcionāliem vai intelektuālās attīstības traucējumiem. RB Cafe ir sociālais uzņēmums, kas piedāvās izcilus konditorejas izstrādājumus, kafiju un telpu dažādiem pasākumiem. Tās primārais mērķis - integrēt Latvijas darba tirgū cilvēkus ar invaliditāti, mazinot vēsturiskos mītus un stereotipus.

Šī būs pirmā šāda veida kafejnīca Baltijā. Tajā sākotnēji tiks nodarbināti seši cilvēki ar invaliditāti, no kuriem četri ir ar intelektuālās attīstības traucējumiem, bet pārējie divi - ar funkcionālām traucējumiem.

“Mūsdienu sabiedrībā vēl arvien diemžēl valda dziļi iesakņojušies stereotipi. Nereti nākas saskarties ar situācijām, kurās cilvēkus ar invaliditāti apzināti vai neapzināti izolē. Tas attiecas arī uz darba tirgu. Tādēļ radījām vietu, kurā pierādīt, ka arī cilvēki ar invaliditāti var veiksmīgi integrēties un apliecināt sevi darbā,” skaidro Biedrības Rūpju bērns valdes priekšsēdētājs un RB Cafe idejas autors Māris Grāvis, uzsverot: “Būšu viens no tiem retajiem darba devējiem, kas priecāsies, ja labākie darbinieki tiks aizvilināti uz citām darbavietām un pēc iespējas drīzāk. Tā būs iespēja nākamajiem darbiniekiem - viņu sagatavošanai darba tirgum.”

Kafejnīca darbību varēja uzsākt, pateicoties ALTUM programmas piešķirtajam grantam. Stāstot par idejas aizsākumiem, M. Grāvis atminas, ka sākotnēji, izklāstot ideju draugiem un paziņām, kā arī, prezentējot to dažādās institūcijās, ticība projektam nebija liela: “Tev tas nekad neizdosies - noteikti ne Latvijā! Tas mani motivēja! Šis projekts ir lielisks veids, kā mēs, kaut maziem solīšiem, varam strādāt pie sabiedrības attieksmes maiņas, vienlaikus palīdzot cilvēkiem ar invaliditāti integrēties sabiedrībā, uzlabot savu dzīves kvalitāti un kļūt neatkarīgākiem,” stāsta M. Grāvis.

ALTUM un RB Cafe aicina arī citus sociālos uzņēmumus izmantot šo Latvijā unikālo iespēju - ar valsts atbalsta palīdzību attīstīt dzīvotspējīgu un ilgtspējīgu biznesu, kas palīdz radīt labāku dzīvi tiem cilvēkiem, kuriem klājas grūtāk, un visai sabiedrībai kopumā. Tieši šādiem, jēgpilniem, ilgtspējīgiem un dzīvotspējīgiem sociālo uzņēmumu projektiem ir paredzēts ALTUM grants.

No unikāla notikuma Austrijā nesen atgriezusies latviešu komanda no uzņēmuma We Build Parks. 20 dienas tika veikti iespaidīgi sniega būvniecības darbi sadarbībā ar ilggadējo vācu partneri Schneestern. Tika uzbūvētas divas sniega pilis daudzstāvu māju augstumā, kur The Audi Nines pasākuma konceptā ar radošiem braucieniem izpaudās ielūgtie frīstaila slēpotāji.

Pašmāju uzņēmums Latvijas vārdu ir nesis pasaulē ne reizi vien, izbūvējot sniega trases kā Baltijā, tā arī starptautiskos, globāla mēroga projektos. Lielākais sasniegums ir dalība pagājušā gada Ziemas Olimpisko spēļu snovparka projektā, tomēr The Audi Nines noteikti izceļas ar savu unikalitāti un pasākuma formātu, padarot to par vērtīgu pieredzes papildinājumu.

Sniega parku izbūvē piedalījās 21 pārstāvis no Eiropas – sniega būvnieki no vācu partnera Schneestern, tajā skaitā, latvieši no We Build Parks. Gala rezultātā gan pasākuma organizatori, gan braucēji tika patīkami pārsteigti ar unikālajām sniega figūrām un to aprisēm. Trase tika būvēta atbilstoši sacensību prestižam.

“Iespaidīgās sniega pilis mēs būvējam tik tiešām labākajiem braucējiem. Tas nav brīvdienu brauciens piemājas snovparkā – The Audi Nines ir pasaules mēroga pasākums milzīgas auditorijas priekšā ar sniega elementiem daudzstāvu mājas augstumā,” stāsta latviešu pārstāvis Jānis Daļeckis.

Būvēt sniega pilis Alpos neapšaubāmi ir pašmāju uzņēmuma sapņu piepildījums, tomēr tas ir bijis vairāku gadu smags un mērķtiecīgs darbs: “Savu darbību sākām veicot dažādus palīgdarbus Cēsīs, Žagarkalnā. Ar lielu enerģiju un darbasparu nu jau esam strādājuši pie pasaules nozīmīgākajiem pasākumiem, kas kopā sasummējas izcilā sasniegumā. Noteikti visa komanda esam iedvesmoti par iespēju pieredzēt pasaules lielākās skatuves snovborda un slēpošanas nišā,” pieredzē dalās uzņēmuma vadītājs Jānis Jansons.

Uzņēmuma panākumus ir palīdzējis virzīt Vācijas uzņēmums Schneestern, kas ir oficiālais sadarbības partneris jau 10 gadus. Sadarbība starp uzņēmumiem ir bijusi arī tādos projektos kā Pasaules Kausa sacensības, X Games, Nike Chosen Sessions, Air&Style, Nine Knights, Nine Queens, Nine Royals, Ziemas Olimpiskās spēles un citos. Šobrīd notiek aktīvi darbi Vuokati, Somijas iekštelpu tunelī, izbūvējot vēl iepriekš neredzētu sniega atrakciju pilsētu, kas būs pieejama viesiem visu cauru gadu.

We Build Parks grupa projektē un būvē arī velo, veikborda un citus aktīvās atpūtas parkus. Pavisam nesen tika oficiāli atklāts Balvu veloparks, kā arī Baltijā lielākais piedzīvojumu veloparks Tērvetē.
Avots: nra.lv
Biedrība "Zemnieku saeima" aicina zemniekus, kā arī pašvaldības un valsts ceļu apsaimniekotājus ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā divas reizes sezonā - pēc vasaras Saulgriežiem jūlija sākumā un septembrī.Biedrībā norāda, ka vēlā pļaušana ļauj augiem noziedēt un pavairoties.

"Intensīvā ceļmalu un grāvju pļaušana ir "padomju laiku" mantojums, jo tādi bija skaistuma un saimnieciskuma standarti. Šobrīd būtu laiks apskatīties, kas notiek ārpus Latvijas robežām rietumu un Skandināvijas virzienā. Tur pēdējā desmitgadē ceļmalas ir pārvērtušās par ziedošu augu joslām, kas priecē autobraucējus ar savu krāšņumu un dod būtisku pienesumu biodaudzveidības saglabāšanā," skaidro "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Biedrība uzsver, ka ceļmalas ir dzīvotne dabīgajiem apputeksnētājiem un ligzdošanas vieta mazajiem putniem, kuru ligzdas iet bojā, pāragri apļaujot grāvmalas. Tāpat "Zemnieku saeima" vērš uzmanību, ka, nepārdomāti un pāragri apļaujot grāvmalas, būtiski samazinās augu daudzveidība - augiem neļauj noziedēt, un tie neierieš sēklas.
Facebook Draugiem Twitter Instagram