Absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju, izvēloties pārtikas produktus, apdomā, vai viņi nepārmaksā par iesaiņojumu — tā atbildēja 69 % aptaujāto*. Patiesi, šķiet pats par sevi saprotams, ka dažādi iesaiņojuma veidi atšķirīgi ietekmē preces cenu. Kādi faktori ir svarīgi, un kā izvēlēties savam makam visdraudzīgāko variantu?

57,6 % Latvijas iedzīvotāju vienmēr vai reizēm izvairās pirkt produktus smagā un apjomīgā iesaiņojumā, jo uzskata, ka tas palielina produktu cenu. „Tas patiešām tā ir. Un ne tikai tāpēc, ka lielāks izejvielu apjoms, kas ir nepieciešams apjomīga iesaiņojuma ražošanai, ir dārgāks par kompaktā iesaiņojuma izejvielām. Ir arī citi faktori,” paskaidro uzņēmuma IMMER Group, kas jau vairāk nekā 30 gadus ražo un eksportē iesaiņojumu, prezidente Irīna Mirošņika.

Apjomīgs iesaiņojums aizņem daudz vietas.
Līdztekus apjomīga iesaiņojuma izejvielu izmaksām ir svarīga arī tā uzglabāšana. Plaša noliktava ir vajadzīga gan iesaiņojuma, gan pārtikas produktu ražotājam, gan arī pēc tam veikalam, kas iepērk šo produkciju. Protams, noliktavu noma maksā naudu un šīs izmaksas ir iekļautas preču cenā. „Nedomājiet, ka šis ir nesvarīgs faktors. Ja ir jāiesaiņo tonna gatavās produkcijas, šādam produkcijas apjomam nepieciešamās stikla taras uzglabāšanai ir vajadzīga 60 reizes lielāka telpa** nekā, piemēram, elastīgajam iesaiņojumam. Tas viss sadārdzina jūsu kečupu vai majonēzi,” komentē I. Mirošņika.

Apjomīgam iesaiņojumam vajag 26 reizes vairāk kravas automobiļu.
Ar iesaiņojuma uzglabāšanu nekas nebeidzas. Ne mazāk svarīgs ir loģistikas jautājums. Jo apjomīgāks iesaiņojums (pat tukšs), jo vairāk kravas automobiļu vajag, lai piegādātu šo iesaiņojumu vispirms produkcijas ražotājam, bet pēc tam arī veikaliem. Lai piegādātu tukšu iesaiņojumu tai pašai tonnai produkcijas, var būt nepieciešami 26 kravas automobiļi vai tikai viens (atkarībā no ražotāja izvēlētā iesaiņojuma masas un apjoma). Pēc tam šis ar precēm piepildītais iesaiņojums ir jāpiegādā veikaliem. Tas pirmām kārtām ietver automobiļu ekspluatācijas, kā arī degvielas izmaksas un, visbeidzot, autovadītāju atalgojumu. Lieliem ražotājiem, kas piegādā preces uz ārzemēm, tas veido lielas summas, kas tiek ietvertas preču cenā. Tikai iedomājieties izdevumu atšķirību par 26 vai par vienu kravas automobili!

Arī iesaiņojuma masa ietekmē produktu cenu veikalā.
„Nākamā nianse — iesaiņojuma masa,” piebilst I. Mirošņika. „Skaidrs, ka piegādājamās produkcijas masa ietekmē degvielas patēriņu. Ja kādreiz esat pārvācies, droši vien ievērojāt, ka piekrauts automobilis patērē vairāk degvielas. It kā sīkums, taču arī tas ir ņemts vērā cenas veidošanā, jo preces ražotājam, kas piegādā simtiem tonnu produkcijas smagā vai vieglā iesaiņojumā, tas nozīmē nevis pāris centu, bet gan tūkstošiem eiro.”

Tādējādi, ja nevēlaties pārmaksāt par iesaiņojumu, dodiet priekšroku tādam, kas ir vieglāks un mazāk apjomīgs — tad jūs noteikti ietaupīsit. Un arī būs daudz vieglāk pārnēsāt šādu iesaiņojumu somā.

Baltijas valstīs veiktajā aptaujā konstatēts, ka tikai trešā daļa darbinieku savu pašreizējo darbu uzskata par normālu, Latvijā rezultāts vēl zemāks. Puse no aptaujas dalībniekiem būtu gatavi mainīt esošo darbu pret citu, ja piedāvātais darbs atbilstu viņu prasībām par “normālu darbu”. Pētījuma veidotāju mērķis bija noskaidrot, ko cilvēki uzskata par normālu darbu.

“Aptaujā vairāk nekā 1500 cilvēkiem darbaspējīgā vecumā jautājām, ko viņi uzskata par normālu vadītāju un normālu komandas darbu, vai darbam jābūt jēgpilnam un kas nepieciešams, lai darbinieki savā darbavietā justos labi,” norādīja viena no pētījuma iniciatorēm If Apdrošināšanas Personāla daļas vadītāja Žanna Upeniece. “Iegūtie rezultāti liecina, ka cilvēki galvenokārt vēlas, lai darbā viņiem uzticas, lai viņi varētu uzņemties atbildību un tiktu atbalstīti, kā arī, lai darbs ir elastīgs.”

Baltijā vidēji trešā daļa uzskata, ka viņu esošais darbs atbilst iezīmēm, kuras viņi uzskata par normālām. Latvijā savu darbu par normālu sauc tikai katrs ceturtais, 40 % uzskata, ka viņu darbs nav pietiekami normāls, bet 36 % - ka tas noteikti nav normāls.
Gandrīz puse aptaujāto ietu prom no pašreizējās darbavietas, lai strādātu darbā, kas labāk atbilst iezīmēm, kuras viņi uzskata par normālām. Latvijā to darītu vairāk nekā puse – 55 % aptaujāto, Lietuvā aiziešanu no darba apsvērtu 48 %, bet Igaunijā – 47 %.


„Jautāti, kas varētu būt galvenie iemesli, lai aizietu no pašreizējā amata, vairākums darbinieku piemin lielāku algu, ko piedāvā citā vietā, vai nepieņemamus darba apstākļus pašreizējā darba vietā. Šajā gadījumā ir jārunā par smalkām, grūtāk pamanāmām niansēm, kādēļ cilvēki varētu apsvērt aiziešanu no darba, taču sajūta par “normālu darbu” ir būtiska jebkuram darba izvēlē,“ komentē personāla vadības eksperte Žanna Upeniece.

Viedoklis par to, kādām iezīmēm jāpiemīt darbam, lai to varētu saukt par normālu, katrā no valstīm atšķiras. Latvijā par galvenajām prioritātēm darbinieki uzskata drošību un stabilitāti (51 %), kā arī cienījamus vadītājus (50 %), Lietuvā - labu mikroklimatu (46 %) un profesionālās izaugsmes iespējas (41 %), bet igauņi uzskata, ka vissvarīgākās normāla darba iezīmes ir draudzīgi kolēģi (50 %) un elastīgs darba laiks (49 %).

„ Pat vienā uzņēmumā strādājošiem darbiniekiem dažādās valstīs ir tendence par normāliem uzskatīt atšķirīgus aspektus. Taču labi un profesionāli kolēģi ir būtiski visu trīs valstu darbiniekiem. Tomēr tieši igauņi aptaujā visvairāk uzsvēra, ka ir svarīgi, lai kolēģi būtu arī labi draugi,“ piebilst Upeniece. 

Aptaujā tika noskaidrots, kā darbinieki vērtē vairākus būtiskus pašreizējā darba aspektus. Viszemāk visās trīs valstīs tika novērtēts vadības darbs (6,6 punkti no 10), bet visaugstāk – sava darba jēga (7,5).

Vairākums darbinieku atzīmē, ka esošajā darba vietā ievērojami būtu jāuzlabo komandas darbs, darba un personīgās dzīves līdzsvars, kā arī viņu labsajūta. Latvijā visbiežāk - vairāk nekā puse no aptaujātajiem (57 %) - uzsvēra, ka būtu nepieciešams uzlabot tieši darbinieku labsajūtu. 
"Mēs redzam, ka ir nepieciešams mainīt veidu, kā uzņēmumi raugās uz savu darbinieku iesaisti. Daudzi uzņēmumi meklē darbiniekus „supervaroņus“, kuriem jāuzvar viens izaicinājums pēc otra. Šī tendence ir izraisījusi pārāk daudz ar darbu saistīta stresa un izdegšanas gadījumu – gan jaunu, gan pusmūža cilvēku vidū. Darbavietās ir jāveido veselīgāka ilgtermiņa stratēģija, lai cilvēki būtu motivēti, apmierināti un produktīvi ilgtermiņā,“ skaidro Upeniece.

Svinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienu un gatavojoties Cēsu kauju simtgades svinībām, maija sākumā Cēsīs notika dokumentāli izglītojošās filmas “Cēsu kaujas. Pagrieziena punkts Latvijas vēsturē” pirmizrāde, kas tapusi Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.

Dokumentāli izglītojošā filma “Cēsu kaujas. Pagrieziena punkts Latvijas vēsturē” ir divu jauniešu ceļojums vēsturē, kas uzskatāmi un saprotami stāsta par valstisko situāciju Latvijā 1919.gadā un izskaidro Cēsu kauju nozīmi Latvijas vēsturē. Jauniešu sarunas ar vēsturniekiem un kauju dalībnieku pēctečiem palīdz labāk izprast šo vēstures posmu un novērtēt tā laika jauniešu patriotismu, pievienojoties Cēsu skolnieku rotai un iesaistoties vienā no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas vēsturē – Latvijas Brīvības cīņās.

Filma tapusi studijā “Red Dot Media”, tās režisors ir Kaspars Goba, un scenārija autors Andris Vanadziņš. Tā būs brīvi pieejama tiešsaistē un izmantojama kā izglītojošs materiāls arī mācību stundās. Filma tapusi ar Kultūras ministrijas un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Saite uz filmu: https://vimeo.com/335469456 

Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve Jolanta Borīte filmas pirmizrādē izteica cerību, ka filma kļūs par noderīgu Cēsu kauju notikumu izziņas un apguves materiālu, ko izmantos skolās visā Latvijā. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs pateicās filmas dalībniekiem un veidotājiem par ieguldīto darbu, radot vēl nebijušu un nozīmīgu filmu, kas palīdz izzināt būtiskus pagātnes notikumus no šodienas jauniešu skatupunkta, kā arī aicināja ikvienu apmeklēt Latvijas Uzvaras dienas pasākumus 22.jūnijā Cēsīs.

Pēc filmas seansa ar skatītājiem tikās filmas radošā komanda: abi filmas galvenie varoņi, Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēni, Varis Hans un Rodrigo Liepiņš, scenārija autors Andris Vanadziņš, Latvijas Uzvaras dienas idejas autors Renārs Sproģis, filmas mūzikas un skaņas meistari Pēteris un Aija Pāsi, producente Līna Bērziņa, kā arī filmā redzamie Inese Kornete, Ansis Rozenbergs, Tālis Pumpuriņš. Sarunu vadīja Cēsu novada Jauniešu domes pārstāvis Agris Ratniks.

Filmas veidotāji saņēma baltus ziedus - uzvaras simbolu, kam Cēsu kauju vēsturē ir īpaša nozīme. Sagaidot Cēsu kauju dalībniekus pēc uzvaras, cēsnieces karavīrus apbēra baltiem ziediem. Svinot Cēsu kauju simtgadi, šogad cēsnieki aicināti stādīt baltus ziedus pie mājām un pasniegt draugiem un radiem, tādā veidā godinot varoņus, kuri pirms simts gadiem izcīnīja uzvaru Cēsu kaujās.

Latvijas Uzvaras dienu, Cēsu kauju simtgadi, Cēsīs svinēs 22.jūnijā, kad pilsētā gaidāma plaša pasākumu programma. Latvijas Uzvaras diena, Cēsu kauju simtgade iekļauta Latvijas valsts simtgades svinību programmā, un šogad Cēsīs izskanēs īpaši plaši, uzsverot cilvēku līdzatbildību, līdzdalību un sev svarīgo vērtību aizstāvēšanu, ne tikai pagātnes, bet jo īpaši šodienas un nākotnes zīmē.

Pirms simts gadiem Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā. Pagrieziena punkts kara gaitā notika tieši Ziemeļlatvijas frontes līnijā, kur latviešu un igauņu karaspēki 22.jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu.

Sociālo mediju sensācija un viens no populārākajiem dzīvniekiem "Instagram" Nīgrais kaķis miris 14. maijā, "Twitter" paziņoja kaķa saimniece. Mincis miris septiņu gadu vecumā. "Neskatoties uz profesionālu veterinārārstu un viņas mīlošās ģimenes sniegtās palīdzība, īgnā kaķene cīnījās ar nesen piedzīvotā urīna ceļa iekaisuma radītajām komplikācijām, kas bija spēcīgākas par viņu," vēstīts Tabatas ierakstā "Twitter".

Nīgrais kaķis, kas pasaulē pazīstams kā Grumpy cat, kopā ar saviem saimniekiem – Tabatu, Braienu un Kristalu – dzīvoja Amerikā, Fīniksas štatā, Arizonā. "Nīgrais kaķis bija ne tikai mūsu mazulīte un ģimenes mīlule, bet viņa arī miljoniem cilvēku visā pasaulē palīdzēja pasmaidīt pat visgrūtākajos brīžos," minēts Nīgrā kaķa saimnieces ierakstā "Twtitter".

Pirmo reizi slavas gaismā Nīgrais kaķis parādījās 2012. gadā, pēc tam, kad viens no viņa saimniekiem Braiens nopublicēja četru mēnešu vecā kaķēna foto sociālajā medijā "Reddit", kas ātri vien iekaroja cilvēku sirdis.

Nīgrā kaķa fanu loks ir mērāms miljonos – kaķa gaitām "Instagram" seko 2,4 miljoni cilvēku, "Facebok" – 8,5 miljoni, "Twitter" – 1,5 miljoni un Nīgrā kaķa izdarībām "Youtube" seko 264 tūkstoši cilvēku. Taču tas noteikti nav galīgais murrātāja fanu skaits. Viņa nīgrā sejas izteiksme un mazais augums lika pasmaidīt vairākiem miljoniem cilvēku dažādās pasaules valstīs.

Savas dzīves laikā kaķene bija reklāmas seja vairākām pasaulē pazīstamām kompānijām, tā skaitā "Friskies", kas ražo kaķu barību. Tāpat viņa bijusi kā viešņa vairākos televīzijas raidījumos un fotografējusies ar vairākām slavenībām. Kaķenei pat bija sava menedžere. Viņa portālam "Hollywood Reporter" reiz paziņoja, ka Nīgrais kaķis savas dzīves laikā saimniekiem ir sagādājis ienākumus, kas mērāmi vairākos desmitos miljonu eiro.

Daudziem varētu šķist, ka būt pasaulē slavenākajam kaķim ir īsta medusmaize, bet tā gluži nav, jo viņam ir jāpilda pienākumi pret saviem faniem. Taču Tabata kaķim veltītajā mājaslapā "Grumpy Cat" atklāj, ka murrātāja lielākoties dzīvoja kaķim raksturīgu dzīvi: "Viņa rotaļājās, spēlējās un uzvedās gluži kā jebkurš cits kaķis." Viņa atklāj, ka kaķenei sevišķi paticis slēpties aiz aizkariem.

Tabata stāsta, ka fotosesija Nīgrajam kaķim tika rīkotas aptuveni vienu reizi nedēļā, lai nepārslogotu dzīvnieku. Arī reizēs, kad Nīgrajam kaķim bija tikšanās ar presi, tās tika organizētas pēc iespējams īsākas. Tabata vienmēr parūpējās arī par to, lai kaķene netiek nēsāta no viena cilvēka klēpja otrā. "Viņa pirmām kārtām bija mūsu ģimenes locekle," piebilst kaķenes saimniece.
Avots: delfi.lv

Nacionālie bruņotie spēki turpinās pērn sākto rezervistu – Latvijas pilsoņu bez militārās sagatavotības – militāro apmācību, kuru sekmīgi apguvušos rezervistus ieskaitīs bruņoto spēku rezervē rezerves karavīra statusā.

Šogad tiek plānota 60 rezervistu apmācība. Apmācības kurss notiks no 20. jūlija līdz 26. augustam, un  tam var pieteikties līdz 20. jūnijam.
Rezervista militāro pamatzināšanu un iemaņu pamatu kursā varēs iegūt militārās pamatiemaņas individuālās apmācības līmenī, apgūstot tādus priekšmetus kā ieroču, šaušanas un sakaru apmācība, normatīvie akti, lauka kaujas iemaņas, topogrāfija, orientēšanās un medicīna. Rezervisti apgūs arī pamatus vienā no šādām specialitātēm: radiostaciju sakarnieks, granātšāvēja operators, ložmetējnieks un tā palīgs, kā arī specialitātē, kas saistīta ar paplašinātās pirmās palīdzības sniegšanu. Kurss noslēgsies ar kolektīvo apmācību, kurā varēs apgūt lauka kaujas un citas iemaņas nodaļas līmenī, kā arī ar dalību militārajās mācībās “Wise Adder”.

Rezervistu militārajai apmācībai var pieteikties, elektroniski aizpildot pieteikuma anketu, kas pieejama bruņoto spēku tīmekļvietnes www.mil.lv sadaļā “Rezerve”, “Rezervistu militārā apmācība”, vai arī ierodoties Rezerves personāla uzskaites sektorā Rīgā, Krustabaznīcas ielā 9.

Pieteikties apmācības kursam var Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 50 gadiem, kuri ieguvuši vismaz pamatizglītību un pārvalda valsts valodu vidējā līmenī (B1). Militārajai apmācībai pieņems rezervistus, kas atbilst dienestam rezervē noteiktajam veselības stāvoklim, un to noteiks medicīniskā komisija.

Militārajai apmācībai nepieņems rezervistus, kuriem ir kriminālā sodāmība, kuras dēļ nevar pieņemt dienestam rezervē, kā arī tos rezervistus, kuri ir atvaļināti no valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem.

Apmācībai nevar pieteikties rezervisti, kuri dien Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

2016. gada 16.  jūnijā Saeimas apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka Nacionālie bruņotie spēki miera laikā uztur 3000 militāri sagatavotus rezerves karavīrus.