Pusnaktī no10. uz 11. jūliju pie Brīvības pieminekļa tiks dots startsultramaratonam Rīga-Valmiera. Sacensībām pieteikušies 158 dalībnieki, kas mēros 107 kilometru garo ceļa posmu līdz Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcai. Šis ultramaratons unikāls ar to, ka vienlaikus ir arī labdarības skrējiens vācot ziedojumus bērniem, kuriem kustības ir liegtas. Šogad līdzekļie tiek vākti Gustavam Mārcim Spilvam. Kā skaidro sacensību organizators Matīss Vecvagaris, “Mārcim ir 7 gadi,tāds vecums, kad jāiet ir skolā. Tad speciāla ierīce mums ir vajadzīga, lai viņš varētu mācīties. Lai varētu darboties ar datoru vai mācību materiāliem, tad mēs vācam līdzekļus šai ierīcei. Sadarbībā ar “ziedot.lv.” savākti mums jau ir ap 3 tūkstošiem eiro. Tā ierīce maksā ap 4 tūkstošiem eiro.” Skrējiena vēsture ir sena, pirmo reizi tas rīkos 1989.gadā, bet trīs gadusvēlāk tika uzstādīts trases rekords. Matīss Vecvagaris stāsta, ka “mumskatru gadu tie rezultāti uzlabojas, jo mērķis nemainās. Mērķis ir 1992. gads, 28 gadus atpakaļ tika uzstādīts trases rekords. Pirmos gadus mums bija pie 10 stundām uzvarētājam, tad trīs gadus mums bija aptuveni 8 ar pusi stundas, proti 8:25 stundas. Tad pirms diviem gadiem Konstantīnam 8 stundas un 18 minūtes, pagājušajā gadā 8 stundas un 10 minūtes. Mēs katru gadu tuvojamies tam rekordam.” Organizators lēš, ka atbalstītāji pie Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcas līderivarētu sagaidīt ap pulksten astoņiem, taču vēl līdz šim nevienam nav izdevies pārspēt vēsturisko trases rekordu 8 stundas un viena minūte. Savukārt atobraucēji sestdien pārvietojoties pa Rīgas - Valmieras šoseju aicināti ievērot modrību, jo gar ceļa kreiso malu pārvietoties skrējēji.
Audio formātā klausies šo ziņu pl.17:30!
Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Vienu mēnesi no 15.jūlija līdz 14.augustam notiks atkritumu monitoringaekspedīcija gar Baltijas jūras Latvijas piekrasti, kurā aicināti pieteikties cilvēki, kuriem interesē daba un vides pētniecība. Dalībniekiem būs jāveic atkritumu monitorings uzskaitot piekrastē esošo atkritumu veids. Bet vai atkritumi Baltijas jūras Latvijas piekrastē ir problēma? Kā Radio TEV stāsta kampaņas “Mana jūra” pārstāve Ilze More, tad “situācijapēdējo 5 gadu laikā nav kļuvusi labāka. Atkritumu monitorings tiek veikts jau deviņus gadus un ir redzams, ka situācija neuzlabojas. Piekrastē redzams arī ļoti daudz plastmasas atkritumu, kuriem tur noteikti nevajadzētu būt. Lielākoties tie ir atkritumi, kas tiek radīti cietzemē. Iespējams ļoti daudz tiek arī izvadīts no kanalizācijas sistēmām.” “Patiesībā, katrā Latvijas piekrastes vietā savas problēmas atšķiras. Irarī daudzas vietas, kur redzam, ka situācija ar labiekārtojumu nav tajā labākajā kārtībā. Piemēram stāvlaukumos vai oficiālajās ieejās, peldvietās nav izvietoti labi noslēgti konteineri vai nav pietiekami lielā apjomā. Tad ir skaidrs, ka tās ir arī apsaimniekošanas problēmas. Daudzās vietās tiek sasniegtas pat 300 atkritumu vienības uz 100 metriem. Ja pareizinām šo apjomu ar 500 kilometru garo Latvijas jūras robežu, tad tikai varam apjaust cik daudz ir šo atkritumu,” stāsta kampaņas “Mana jūra” pārstāve. Baltijas jūras Latvijas krasta līnijas atkritumu monitoringa ekspedīcijassākums ir Nidā pie Lietuvas-Latvijas robežas un noslēgums Ainažos uz Latvijas Igaunijas robežas. Jau šobrīd pirmajiem ekspedīcijas posmiem pieteikušies 8 cilvēki, bet ar kalendāra grafiku var iepazīties internetā manajura.lv un izvēlēties sev piemērotāko posmu ekspedīcijas veikšanai.
Audio formātā klausies šo ziņu pl.14:30!
Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Šodien12.klasēm ar informātikas eksāmena kārtošanas otro dienu noslēdzas mācību gads. Šis mācību gada noslēgums bija īpašs ar to, ka notika vīrusa Covid-19 pandēmijas zīmē. Noslēdzoties mācību gadam 31.maijā, devītajām klasēm eksāmeni tika atcelti, taču 12mitajiem, bija jākārto 3 obligātie eksāmeni - latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā, bet obligāto izvēles eksāmenu varēja arī nekārtot. Kā stāsta Valsts izglītības satura centra pārstāve Liene Bērziņa,“Šis laiks ir bijis sarežģīts un izaicinājumiem pilns visām iesaistītajām pusēm. Pirmkārt neziņa par eksāmenu norisi un iespējamo īstenošanu radīja lielu satraukumu. Taču šobrīd, kad pamattermiņa eksāmeni ir nokārtoti, varam teikt, ka tie ir noritējuši veiksmīgi. Par to noteikti paldies ir jāsaka skolotājiem, skolēniem, izglītības iestādēm, arīdzen vecākiem. Veiksmīgi tie noritējuši, jo arī šajā gadā sadarbojoties ar Valsts policiju un Izglītības kvalitātes valsts dienestu, nav konstatēta eksāmenu noplūšanas gadījumi. Tas, mūsuprāt, ir vērtējams ļoti, ļoti pozitīvi. Pat neskatoties uz to, ka bija jāievēro higiēnas un drošības pasākumi, kas arī raisīja zināmu satraukumu, masku lietošana un dezinfekcijas līdzekļu lietošana un izkārtojums klasēs. Mēs visi ar to ļoti veiksmīgi esam tikuši galā.” Sertifikāti par vispārējo vidējo izglītību tiks izsniegti24.jūlijā. Vidējās izglītības iestāžu beidzēji vēl aizvien papildtermiņos varēs kārtot centralizētos eksāmenus, ja tas nebija iespējams pamattermiņa laikā.
Audio formātā klausies šo ziņu pl.12:30!
Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
No šodienas ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis atsāk strādāt ierastajādarba kārtībā, proti, vakaros, nakts stundās un brīvdienās, kad ģimenes ārstu prakses nestrādā. Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa ārsts, konsultants Ervīns Ūdris, atklāj, ka šis tālrunis ir pieprasīts un nereti noslogotākajās diennaktīs nākas reģistrēt pat 400 zvanu. Taču visbiežāk iedzīvotāji konsultējas par vieglas saslimšanas un traumu gadījumiem. “Mums arī daudz senioru zvana, jo viņiem ir hroniskas kaites. Bieži vientas ir asinsspiediens, muguras sāpes, locītavu sāpes. Varbūt psiholoģiska rakstura problēmas, bet šajā jomā mēs ne līdz galam esam kompetenti, bet iespēju robežās cenšamies visos ar veselību saistītos jautājumos palīdzēt. Jautājumi pārsvarā ir ar vieglām saslimšanas epizodēm, kas neprasa neatliekamo palīdzību. Tā ir saaukstēšanās, paaugstināta ķermeņa temperatūra, drudzis. Vieglu traumu gadījumā, sastiepumi, sasitumi, vieglas pakāpes apdegumi. Tāpat var zvana saistībā par medikamentiem hronisku saslimstību saasinājumā. Tagad aktuāla tēma ir alerģijas, kukaiņu kodumi. Cilvēks var zvanīt par visu, ja viņš jūtās nepārliecināts par to kur griezties konkrētā brīdī ar viņa veselības problēmām,” skaidro Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa ārsts, konsultants Ervīns Ūdris. Jāņem vērā, ka Ģimenesārstu konsultatīvā tālruņa mediķi nevar izrakstīt recepšu medikamentus kā arī darba nespējas lapas. Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa 66 016 001darba laiks darba dienās ir no plkst.17 līdz 8 rītā, savukārt brīvdienās tālrunis strādā visu diennakti. Vēl Neatliekamās Medicīniskās Palīdzības Dienestā atgādina, ka ārpus ģimenes ārsta darba laika medicīnisku palīdzību ir iespēja saņemt, arī dodoties uz ārstniecības iestādi - pie dežūrārsta vai uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu.
Audio formātā klausies šo ziņu pl.16:30!
Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Pirms trīs mēnešiem sākoties pandēmijai, sākotnēji vismagāk skartā Eiropasvalsts bija Itālija, precīzāk valsts ziemeļi, Lombardijas reģions. Atveroties Eiropas valstu robežām, turp, uz savu dzīvesvietu, devās latviete Liene Lote Čemme, kura Itālija dzīvo nu jau 2vus gadus. Radio TEV viņa stāstīja, ka “Itālijā šobrīd situācija ir ļoti mierīga. Visidzīvo savu dzīvi. Protams Lombardijas reģions, tieši kurā arī es dzīvoju un kurš vīrusa laikā visvairāk tika skarts, šeit jaunākais lēmums ir tāds, ka līdz jūlija vidum Lombardijā ir jālieto sejas maskas ejot laukā no mājas. Vienīgi, ja cilvēks skrien, tikai tad drīkst noņemt. Bet kā ej laukā no mājas tā sejas maskai ir jābūt. Vai tas ir veikals vai iela vai jebkura cita iestāde. Jāsaka, ka arī mēs paši šobrīd atbraucot uz Itāliju pirmo reizi lietojām maskas, jo Latvijā esot ar sabiedrisko transportu nebraucām. Līdz ar to es pat neizināju, kā tas ir.” Liene stāsta, ka itāļi pēdējo mēnešu laikā izgāja cauri milzīgam murgam,kas sākās ar strauju inficēto uzliesmojumu, stingriem pašizolācijas noteikumiem un neziņu par nākotni. Arī tagad daudzi baidās iziet no mājas, taču šobrīd tas nav liegts. Vīrusa ietekmē mainījušies arī itāļu ceļošanas paradumi. “Kopumā cilvēki iet ārā. Cilvēkiem ir vienalga. Tas ko itāļi saka, ka viņišovasar vairāk ceļos savas valsts iekšienē. Nevis uz jūru brauks ko viņi parasti darīja jūlijā un augustā, bet vairāk tieši uz kalniem brauks. Arī mēs dzīvojam kalnu pilsētiņā, šobrīd praktiski visa apkārtne ir “nobookota” un cilvēki ir gatavi atpūsties dabā, atpūsties kalnos. Bet tas, kas Itālijā ir ļoti izteikti, tā ir temperatūras mērīšana. Ejot pat apģērbu veikalā mēra temperatūru, ejot iekšā jebkurā kafeinīcā vai restorānā mēra temperatūru. Līdz ar to, šeit ir trīs lietas, kas Itālijā ir pilnīga ikdiena. Tās ir sejas maskas, temperatūras mērīšana praktiski visur un trešā lieta ir roku dezinfekcija,” tā situāciju Itālijā raksturo Itālijā dzīvojošā latviete Liene Lote Čemme.
Lienes pieredzes stāstu par to kā ceļojusi ar auto no Latvijas līdz Itālijai un kas sagaidāms tūrisma nozarē turpmāk, klausies plkst. 12:30 un arī ziņās plkst 14:30 un 16:30.
Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
