Salacgrīva pārsteidz ar neparastu festivālu

25.02.2016

Lai godinātu Latvijas reņģu ēdājus, ķērājus, kā arī pašu reņģi, 21.maijā Salacgrīvā notiks vēl nebijuši svētki - Reņģēdāju festivāls.

Pasākuma organizatori cer, ka nākotnē šis pasākums kļūs par tradīciju. Šogad tas  kuplinās Salacgrīvas tradicionālos plostnieku svētkus.

Par reņģēdājiem un festivāla ideju  Radio TEV stāsta viens no svētku organizatoriem Dzintris Kolāts: “Reņģēdājs, būtībā, ir tas, kurš ēd reņģes. Zivīs ir daudz fosfora, un, iespējams, reņģēs ir vēl kādas vielas. Tās lietojot, reņģēdājs iegūst tās īpašības, kuras  respektējuši politiķi, lai nosauktu tā Latvijas lielāko sabiedrības daļu. Acīmredzot, viņiem bija kādi pētījumi, kas definētu reņģēdāju sociālo fenomenu. No sākumu cilvēki pret to attiecās ar dusmām un nepatiku. Vēlāk, vērtējot šo reņģēdāju fenomenu, radās doma, kādēļ tad vienmēr tas ir tādā negatīvā gaismā? Reņģēdājs ir liela sabiedrības daļa, kurai līdz šim nebija savu svētku.”

Salacgrīva plašu popularitāti Latvijā un ārpus tās robežām, guvusi, pateicoties “Positivus” un Klasiskās mūzikas festivāliem. Kolāts uzskata, ka trešais varētu būtu Reņģēdāju festivāls, kurš pārstāvētu tieši identitāti. Viņa uzstādījums ir padarīt šo notikumu par regulāru arī nākamajos gados.

Festivālam izvēlēts arī atbilstošs datums, lai reņģes varētu saņemt tieši no jūras. Piemēram,  Zvejnieku svētkos jūlija vidū - kad pavasara zivis ir beigušās un rudens zivju vēl nav - konkrētajā brīdī uz vietas noķerto zivju ir diezgan maz. Turpretim, 21. maijs ir īstais reņģu stāvvadu laiks. 

Kolāts informē, ka līdzīgi svētki notiek arī Lietuvā un Somijā, taču šajās valstīs festivāli paredzēti dažāda veida reņģu sumināšanai, tie galvenokārt virzās uz kulināro dimensiju. ”Mēs izdomājām, ka šī lieta ir jāatver mazliet plašāk, kāpēc tikai reņģi sumināt? Vajag sumināt arī reņģes ķērājus un ēdājus.”

Par pasākuma dalībniekiem humoristiski stāsta organizators: “Reņģēdājs nesaraujami ir saistīts ar savu pamatu – reņģi. Tās māsīca ir brētliņa, kura savukārt pārtop šprotēs, kas izraisa dažādas politiskas un ekonomiskas kaislības, ir vēl otra māsīca – siļķe, zināms, ka tā ir tā pati reņģe tikai ar Norvēģijas algu. Līdz ar to, apkopojot visos šos nosacījumus, nācās secināt, ka Reņģēdāju festivāls ir tas, kas mūsu vidē pietrūkst. Nekļūdīšos sakot, ka 90 % Latvijas cilvēku šim statusam atbilst. Turklāt es domāju, ka būs tiešām interesanti.” 

Festivāls sāksies ar profesora Ivara Ijaba priekšlsījumu “Reņģēdāja sociālais fenomens”, bet tālākā pasākuma programma virzās trijos blokos.
Pirmais – kulinārās aktivitātes -  pavāru sacensības ar nopietnu žūriju, kā arī tirgošanās.
Otrais - pašdarbnieku aktivitāte – dziedāšana, runāšana, teātra spēlēšana arī vietējo dialektu lielīšanās sacensības.
Trešais - fiziskās aktivitātes un prāta asināšana - roku cīņas, kuras vadīs Latvijas čempions Normunds Tomsons, virves vilkšana un citas.
Vakarā - rēņģēdāju koncerts un zaļumballe.

Divas reizes dienā pie jahtu piestātnes piebrauks laiva taisni no jūras tīkla, kura dalīs reņģes, pirmais spainītis ir par brīvu. “Ja laba raža, tad reņģu vajadzētu pietikt ar vienu laivu, bet, ja ar reņģēm no abām laivām nepietiks, tad ir skaidrs, ka šī zivs ir viena svarīga lieta jau pašā sākumā. Tomēr labāk, lai nepietiek, nekā paliek pāri,” stāsta Kolāts.

Viena no aktivitātēm paredz, ka  uz vietas tiks rādīts, kā reņģes tiek kūpinātas no paša sākuma līdz zeltainai garšai.

Pasākuma organizators stāsta: “Man garšo uz oglēm ceptas un uz restītēm arī kūpinātās reņģes. Garšo arī – kūpinātas reņģes, ar kurām man ir nostaļģiskas atmiņas, jo mana mamma ilgus gadus strādāja zivju kūpinātavā. Taču pasākumā varēs nogaršot visdažādākās lietas. Es ceru, ka kāds varēs uztaisīs arī reņģu desertu.”

Reņģes ir saimnieciski nozīmīga Baltijas jūras zivs. Mazā, sudrabotā zivtiņa ir viena no uzturam veselīgākajām Latvijas teritorijā dzīvojošajām zivīm.

Sagatavoja Laima Ķevere


Facebook Draugiem Twitter Instagram