EIROPAS LAIKS - 15.septembris - vai arī Latvijai jāatver maciņš un jāpalīdz finanšu grūtībās nonākušajai Grieķijai

15.09.2015

Šonedēļ Grieķijā gaidāmas ārkārtas vēlēšanas, jo pirms nepilna mēneša Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs paziņoja par savu atkāpšanos no amata. 

Kā zināms, Grieķijai ir nopietnas finanšu problēmas. Lai tās risinātu, Grieķijai, kā savulaik Latvijai krīzes gados, ir iespēja aizņemties naudu no starptautiskajiem aizdevējiem. Kuri, protams, pretī prasa krasus taupības pasākumus. 
Ciprs bija premjers, kas iebilda pret šiem  pasākumiem. Tieši tāpēc Eirozonas līderiem ne reizi vien bija kopā sanākšanas, lai vienotos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu.

Arī Latvijas iedzīvotāji pauž bažas, ka citām valstīm, tostarp mums, nāktos maksāt par Grieķijas vēlmi dzīvot ar vērienu. Interneta komentāros pat lasāms, ka Eiropas parlaments dod akceptu jaunas naudas izsniegšanai Grieķijas vajadzībām. Šos mītus lauž Eiropas parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, skaidrojot, ka Eiropas Parlaments nav starptautiskie aizdevēji:
“Pirmkārt, nav īsti skaidrs, kā Eiropas Parlaments var iesaistīties šajā jautājumā. Atgādinu, ka EP ir likumdevējs, nevis izpildvara. Bet ir daži ļoti aktīvi parlamentārieši, kuri saredz parlamentam visvarenu lomu. Bet man šķiet, ka viņiem vajadzētu orientēties uz darāmajiem darbiem, uz to, ko varam reāli izdarīt, nevis nākt klājā ar dažādiem populistiskiem un tukšiem paziņojumiem, kuriem īsti nav seguma.”

Grieķija un Latvija  ir vienā savienībā, vienā tirgū. Un, protams, mēs esam cieši saistīti viens ar otru, tāpēc faktiski visi eirozonas dalībnieki ir  ieinteresēti situāciju atrisināt. Arī Latvija ir ieinteresēta tajā, skaidro Kariņš:
“Risinājums ir atrasts. Eiropā ir izveidots fonds – Eiropas stabilizācijas mehānisms, kurā Latvija ar savu iemaksāto naudiņu ir kā akcionārs lielā uzņēmumā. Šis fonds no valūtas biržām aizņemas naudu, ko tālāk aizdos Grieķijas valdībai. Tātad Latvijas nodokļu maksātāji ir tikai pastarpināti iesaistīti šajā procesā, no mūsu maciņiem papildus nekas netiks maksāts.”

Runājot par jostu savilkšanu, Krišjānis Kariņš norāda, ka Grieķi piedzīvo to pašu ko mēs, iespējams, vēl smagākā veidā -  mums taupības režīms bija sāpīgs, bet īss. 
“Grieķi izvēlējās, manuprāt, neauglīgāko ceļu. Ieviest taupības pasākumus pa gabalam, nevis kā kompleksu pasākumu. Teikt, ka viņi nesavelk jostas, arī nebūs pareizi. Viņi ilgi spirinājās pretī, un rezultātā viņiem tās sāpes un izjūtas ir lielākas kā mums krīzes gados.”

Iespējams, jaunas vēsmas Grieķijas glābšanas plāna īstenošanā ienesīs jaunā Grieķijas valdība.  

Seko Eiropas Parlamentam arī šeit - Facebook lapā


Facebook Draugiem Twitter Instagram