Sāk plašas diskusijas par administratīvi teritoriālo reformu

14.01.2019

Lai sāktu plašu diskusiju, iesaistot uzņēmējus, pašvaldības, valsts institūcijas un ekspertus, Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģionālā padome (ZRP) organizēs vairākas konferences, kurās tiks pārrunāts pašreizējais administratīvi teritoriālais Latvijas sadalījums un iespējamie uzlabojumi, kas šajā jomā būtu jāpanāk. Pirmā konference pagājušajā nedēļā notika Bauskā.

Tam, ka šāda diskusija nepieciešama, piekrita teju visi konferences dalībnieki, tostarp LTRK prezidents Aigars Rostovskis, uzsverot, ka “sabiedrībai obligāti jāiesaistās administratīvi teritoriālās reformas plāna veidošanā, jo reforma reformas dēļ nekādu labumu nedos”. Viņaprāt, Latvijai ir divi tālākās attīstības modeļi – vai nu samierināties ar Eiropas provinces lomu vai arī uzplaukt, attīstot ekonomiku, tā, lai citas valstis uz mums skatītos ar apbrīnu.
“Pašreiz daži tūkstoši uzņēmumi Latvijā nodokļos samaksā 90% no kopējās iekasēto nodokļu apjoma. Būtu jāstrādā tā, lai rodas vēl vismaz tik pat uzņēmumu, kas atnestu labumu, tādējādi būtiski palielinātos finansējums valsts ekonomikas un sociālajai attīstībai,” piebilst Rostovskis.

Konferences laikā Bauskā tika konstatēts, ka ir ļoti daudz ar pašreizējo administratīvi teritoriālo modeli saistītas problēmas, sākot ar to, ka vairāk nekā 50 no 119 pašvaldībām neizpilda likumā noteiktās normas par iedzīvotāju skaitu, līdz nepārdomātai un uz attīstību nevērstai līdzekļu tērēšanai reprezentatīviem objektiem.

Viens no jomas ekspertiem, SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” Pētījumu biznesa virziena vadītājs un galvenais redaktors Jānis Turlajs kā reālāko modeli vērtē Rīgas aglomerācijas un 29 attīstības centru veidošanu. “Būtībā, piemēram, pētot iedzīvotāju piekļuves iespējams pakalpojumu saņemšanai un dzīves vides, jau šobrīd redzam, ka tāds modelis eksistē, tādēļ sīkāka sadrumstalotība nav ekonomiski pamatota.

Savulaik dāņu eksperts Holgers Pindts, konsultējot Latviju, atzina, ka tā nav pašvaldība, ja tajā nepietiek skolēnu vienas vidusskolas pilnai nokomplektēšanai, taču, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, tikai pieļauti vairāk nekā 50 izņēmumi likuma normās, un nav brīnums, ka tiek nepārdomāti tērēti finanšu resursi dažu skolu uzturēšanai dažiem skolēniem, turklāt no tā cieš arī izglītības kvalitāte. Konkrēts piemērs, kur mazajā skolā skolēns gadā pašvaldībai izmaksā 3000 eiro, bet, ja to vestu uz attīstības centrā esošu izglītības iestādi, tas izmaksātu tikai 1500 eiro,” tā Turlajs.

Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta Pašvaldību attīstības nodaļas vecākā eksperte Diāna Orlovska neslēpa, ka ieilgusī reforma, atteikšanās no otrā līmeņa pašvaldību veidošanas un pieļautie izņēmumi nav ļāvusi sasniegt iecerēto mērķi. “38 pašvaldībās dzīvo teju 80% no visas Latvijas iedzīvotājiem. Likumā noteikts, ka pašvaldība nevar būt mazāk par 4000 iedzīvotājiem, taču vairāki desmiti pašvaldību šim kritērijam neatbilst. Salīdzinājumam – savulaik Latvijā mazākais rajons bija ar 13 000 iedzīvotājiem,” sacīja Orlovska.

Diskusijas par administratīvi teritoriālo reformu turpināsies reģionālajā konferencē Jēkabpilī 15.februārī, kā arī konferencē 5.aprīlī Jelgavā.



Facebook Draugiem Twitter Instagram