Valdība panāk vienošanos par nodokļu reformu

9.05.2017.

Valdība šodien  pēc ilgām diskusijām tomēr panāca vienošanos par nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2020.gadam, iekļaujot programmā arī partijas “Vienotība” iepriekš izvirzītās prasības, bet sola turpināt diskusijas par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, par veselības aprūpi.

Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvis norādīja, ka pamatnostādnēs paredzētie pasākumi būs dārgi un to rezultātā nevienlīdzības mazināšana nebūs efektīva. Kopumā šobrīd šādu reformu īstenot nav droši - stāvam uz plāna ledus, jo Latvijai nav izveidots ekonomiskais drošības spilvens.

Tomēr premjers Māris Kučinskis norādīja, ka neko nedarīt arī nevar un reforma ir jāīsteno. Kā norādīja premjers Māris Kučinksi, tad pamatnostādnes ir tikai pirmais solis reformas ieviešanā, jo pēc tam vēl būs jāsagatavo likumu grozījumi, kuru pieņemšanai būs vajadzīgs Saeimas atbalsts.

Arī socioloģijas doktore Baiba Bela šorīt sabiedriskajam medijam teica, ka pašreizējais nodokļu reformas piedāvājums nemazinās sociālo nevienlīdzību un nabadzīgākajiem iedzīvotāju slāņiem nepalīdzēs.
Viņa  norādīja, ka  - tikko cels akcīzes nodokli degvielai, tas ietekmēs visas pārtikas cenas, un daži eiro, ko iegūs nabadzīgākie iedzīvotāji, “izkusīs kā sniegs”. Bet joprojām labi varēs dzīvot lielo algu  - virs 1500 eiro saņēmēji. 

Kā skaidro portāls lsm.lv, tad paredzētās reformas skars gan darba ņēmējus, gan darba devējus:

Nodokļu reforma paredz samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) slogu, lielajām algām saglabājot šā brīža likmi, kā arī neaplikt ar nodokli peļņu, kas atstāta uzņēmuma rīcībā. Plānots arī palielināt neapliekamo minimumu un minimālo algu. Lai sabalansētu budžetu, iecerēts palielināt akcīzes nodokļus, taču nevarēs izvairīties arī no budžeta deficīta pieauguma.

Reforma paredz ieviest divas IIN pamatlikmes, kura pašreiz ir 23%:
20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā;
23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā.

Būtiski iecerēts paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz:
250 eiro mēnesī ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī,
ienākumiem no 440 līdz 1 000 eiro mēnesī (2019.gadā) neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazinās, sasniedzot 0 ienākumiem virs 1 000 eiro mēnesī.

Paaugstināt paredzēts:
atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī,
neapliekamo minimumu pensionāriem no 235 eiro uz 250 eiro mēnesī 2018.gadā, uz 270 eiro mēnesī 2019.gadā un uz 300 eiro mēnesī 2020.gadā,
minimālo mēneša darba algu varētu palielināt no 380 eiro uz 430 eiro.

Plānots arī reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļu (UIN) sistēmu, nosakot, ka:
UIN tiek maksāts peļņas sadales brīdī, nevis par gūto peļņu (pašreiz likme ir 15%, ko piemēro ar nodokli apliekamajam ienākumam) – piemērojot 20% likmi,
mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju apgrozījuma slieksni varētu samazināt līdz 40 000 eiro gadā pašreizējo 100 000 eiro gadā,
mikrouzņēmumu nodokļa dividendes tiek apliktas ar 20% IIN likmi.

Pieaugs arī akcīzes likmes:
iecerēts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmes automātiem un spēļu galdiem un noteikt IIN no izložu un azartspēļu laimestiem, kas pārsniedz 3000 eiro,
likmes varētu pieaugt arī tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem, arī alum.

Paredzams, ka nodokļu reformu rezultātā Latvijā samazināsies ēnu ekonomikas apjoms par apmēram 1% gadā, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 60 miljoni eiro.


Facebook Draugiem Twitter Instagram