2017.gada kukainis

9.01.2016.

Par “Gada kukaini 2017” izvēlēts neparasts kukainis - Eiropas dievlūdzējs (Mantis religiosa).
Latvijas Entomoloģijas biedrība šogad vēlas vērst sabiedrības uzmanību tieši uz šo sugu, jo tās izplatība Latvijā ir neskaidra, vēsta portāls “Dabas dati”.

Eiropas dievlūdzējs Latvijā pirmo reizi konstatēts 2008. gadā, un līdz šim tas novērots ļoti reti, galvenokārt Daugavas upes baseinā.
Eiropas dievlūdzējs ir sastopams Eiropas centrālajā un dienvidu daļā, un sugas ienākšana Latvijā, visticamāk, skaidrojama ar klimata pasiltināšanos.  
Eiropas dievlūdzējs ir salīdzinoši liels, gaiši zaļš, iegarenas formas kukainis, kas pieaugušā stadijā var sasniegt līdz 7 cm garumu.
Eiropas dievlūdzēju no citām dievlūdzēju sugām var viegli atšķirt pēc samērā lielā, melnā plankuma priekšējo kāju iekšpusē. Pieaugušiem indivīdiem vēderu sedz spārni. Nepieaugušiem dievlūdzējiem nav attīstītu spārnu, un tie var būt ne tikai zaļi, bet reizēm arī brūngani.

Visi līdz šim Latvijā zināmie pieaugušu dievlūdzēju novērojumi ir augustā un septembrī, bet vienīgais nepieaugušā indivīda novērojums - augustā. Latvijas apstākļos Eiropas dievlūdzēja savairošanos varētu limitēt klimatiskie apstākļi. Tomēr ir iespējams, ka, klimatam pasiltinoties, arī dievlūdzēju sastopamība palielināsies.

Eiropas dievlūdzējs ir plēsīgs, tomēr savu upuru ziņā nav izvēlīgs. Tas var baroties ar dažādām mušām, bitēm, naktstauriņiem, vabolēm un pat sev izmērā līdzīgajiem sienāžiem. Novērots, ka dievlūdzēji retu reizi var baroties pat ar maziem rāpuļiem, putnēniem vai pat peļveidīgajiem grauzējiem. Plēsīgā dzīvesveida dēļ dievlūdzējus pasaulē izmanto arī augu aizsardzībā - augu kaitēkļu skaita samazināšanai. Tāpēc palaimējies ir tiem, kas dievlūdzēju atrod savā dārzā.

Paši dievlūdzēji kļūst par upuriem vardēm, čūskām, sikspārņiem un putniem. Kad dievlūdzējs sajūt briesmas, tas ieņem aizsardzības pozīciju – izpleš spārnus, paceļ ķermeņa priekšdaļu un atver muti, tādējādi izskatoties lielākam. Nepieciešamības gadījumā dievlūdzējs uzbrūk ar priekškājām un mēģina kost.

Dievlūdzēji lido ļoti reti. Pārsvarā tie ir tēviņi, kas naktī pārlido, meklējot mātītes. Novērots, ka, tumsā lidojot, dievlūdzējus piesaista nakts apgaismojums.

Dievlūdzēja sastopamība pēdējo gadu laikā ir mainījusies arī citviet Eiropā. Piemēram, Baltkrievijā pirmo reizi Eiropas dievlūdzējs konstatēts 2008. gadā, bet tagad tas jau atrodams visā valsts teritorijā. 


Facebook Draugiem Twitter Instagram