Latvijas meži lutina ar dažādām ogām, sēnēm un citiem labumiem, turklāt tā ir lieliska vieta atpūtai ar bērnu, ja vien esi sagatavojies. Mazo ekspertu skola dalās vērtīgos padomos, kas vecākiem būtu jāņem vērā.
 
Pirms došanās dabā jau laikus vajadzētu sākt bērnu norūdīt – veikt pastaigas ar basām kājām rasā, smiltīs un pa akmentiņiem, stiprinot imunitāti un veicinot izturību. Kopā ar bērnu var salikt arī kopīgu pārgājiena somu un izrunāt, kas būs nepieciešams, turklāt izveidot sarakstu un aicināt izsvītrot to, kas jau salikts līdzi ņemšanai. Jāizvēlas arī bērnam piegulošs, gaišs apģērbs un obligāti jāliek galvas sega; līdzi var ņemt krustnagliņas vai krustnagliņu eļļu, kas nedaudz atbaidīs odus un citus knišļus.
  
Mežs ir labākā vieta, kur bērnam iepazīt dabas burvību. Tādēļ kopā ar bērnu var vākt dažādas koku un augu lapas, ko pēc tam var izmantot herbārija vai “dabas grāmatas” veidošanai. Var pastāstīt par augiem, kas noder veselības uzlabošanai vai palīdz dziedēt dažādas kaites (piemēram, ceļmallapa noder nobrāzumiem). Pie reizes var arī iemācīt atpazīt kokus.
 
Savukārt, atgriežoties mājās, jāpārbauda, vai līdzi nav atnākušas arī ērces – tās var ienest mājās arī ar pļavu ziediem un augiem. No savāktajiem augiem un dabas materiāliem var izveidot gleznu par dienā piedzīvoto un redzētu, turklāt aicināt bērnu papildināt dabas materiālu krājumus. Vairāk uzdevumu un aktivitāšu laika pavadīšanai brīvā dabā meklē Mazo ekspertu skolas mājas lapā.
 
Mazo ekspertu skola ir Latvijas vecākiem domāts tiešsaistes resurss, kur atrodami praktiski materiāli pirmsskolas vecuma bērnu galveno prasmju attīstīšanai ar mērķi audzināt patstāvīgus, loģiski domājošus un neatkarīgus bērnus. 
Zonde "New Horizons" fiksējusi slāpekļa ledāju kustību uz Plutona, kuru pārvietošanās ir līdzīga ledāju kustībai uz Zemes.

Ledāju kustība fiksēta Tombo reģiona jeb Plutona tā sauktās „sirds” kreisajā daļā. Kā norādījuši NASA pārstāvji, līdz šim kas tamlīdzīgs redzēts tikai uz aktīvajām planētām, piemēram, uz Zemes un Marsa.

Visskaidrāk slāpekļa ledāju kustību var novērot "Sputnik" plato rajonā, kur pētnieki pamanījuši uz robežas starp gaišajiem un tumšajiem plankumiem ledāju pārvietošanai raksturīgu ainu. 

Jau vēstīts, ka NASA pirmajos izplatītajos Plutona fotoattēlos uz pundurplanētas virsmas atklājusi augstus ledus kalnus. Zonde uz Zemi pārraidījusi arī skaidrus Plutona pavadoņa Harona attēlus, kuros redzamas klintis un gravas, ieskaitot deviņus kilometrus dziļu kanjonu.

 Atzīmējot pasaules hepatīta dienu, no 27.jūlija līdz 1.augustam bez maksas varēs veikt B un C hepatīta testu.

Bezmaksas testi būs pieejami gan Rīgā, gan arī reģionos. Ērtāko testa veikšanas vietu iespējams sameklēt Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā

B un C hepatīta simptomi bieži ir nemanāmi līdz sākušās nopietnas veselības problēmas, kad ārstēšana ir daudz sarežģītāka un nopietnāka, tāpēc ārsti uzsver hepatīta testa nozīmi un aicina to veikt ikvienam.

Ar B un C hepatītu iespējams inficēties, lietojot kopīgus injicēšanas piederumus, tostarp šļirces, adatas, higiēnas piederumus, piemēram skuvekļus, zobu birstes,  ja netiek lietots prezervatīvs dzimumkontaktu laikā ar inficēto personu, ja nav pareizi sterilizēti instrumenti, arī skaistumkopšanas procedūru vai medicīnisko manipulāciju laikā, kā arī asins pārliešanas laikā. Latvijā asinis pirms pārliešanas tiek pārbaudītas, lai novērstu šādu iespēju.

Pret B hepatītu ir pieejama vakcinācija, ko apmaksā valsts un bērni to saņem vakcinācijas kalendāra ietvaros, savukārt no C hepatīta sevi var pasargāt, tikai ievērojot profilakses pasākumus.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka saslimstība ar akūtu B hepatītu samazinās un katru gadu tiek reģistrēti trīs līdz četri gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. 

Rihards Vālands Pamira kalnos sasniedzis Razģeļnaja virsotni, kas atrodas 6148 metrus virs jūras līmeņa. Šī Kirgizstānas kalnu virsotne bija daļa no Ļeņina smailes (7134m) augstkalnu ekspedīcijas, kurā Latvijas alpīnists bez kalnos zaudētā rokas bija plānojis uzkāpt sestdien, 25.jūlijā, taču veselības dēļ ekspedīcija tika pārtraukta.

Latvietis 10.jūlijā devās uz Centrālāziju, lai trīs nedēļu ilgā ekspedīcijā sasniegtu Pamira kalnu masīva ziemeļdaļā esošo Ļeņina virsotni, kura atrodas uz Kirgizstānas un Tadžikistānas robežas. Par par godu 11.gadsimta persiešu zinātniekam un filozofam Avicennam 2006.gadā Tadžikistānā smaili pārdēvēja Ibn Sīnas vārdā. Taču pasaulē tā vairāk zināma pēc iepriekšējā nosaukuma.

Tieši Pamira kalnos 1991.gadā Rihards zaudēja kreiso roku, neuzmanīgi aizķerot akmeni, kas alpīnistu parāva zem tā. Pirms 24 gadiem roka tika sašķaidīta un palīdzības helikopters gaidīts vairāk nekā diennakti. Palikšana starp dzīvajiem bija vien dažu stundu jautājums, tolaik teikuši gan apkārtējie, gan mediķi.

Taču invaliditāte Rihardu nekad nav apturējusi. Viņš Monblānā virsotnē vedis gan neredzīgu cilvēku, gan tur stiepti invalīdu ratiņi. Vairākkārt lēkts ar gumiju un kalnos vestas alpīnistu grupas. 2015.gada jūlijā viņa mērķis bija Ļeņina smaile.
Cilvēki mainās augstumā virs 5000 metriem. Šajā augstumā viņi paliek reizē egoistiski un apātiski.

Rihardam bijusi sajūta, ka apkārt staigā dzīvi miroņi, kuros redzama vienaldzība uz visu: "ēd, jo vajag, bet negribas. Mainās vērtības." Pats viņš juties labi, nakšņots 5400 metru augstumā. Grūtākais kā invalīdam bijis ielīst un izlīst no telts, to nesaplēšot.  Ar vienu roku vajadzējis apģērbties, uzvilkt un novilkt dzelkšņus, tikt galā ar alpīnisma ekipējumu.

Sasniegtā Razģeļnaja virsotne (6148m) bija aklimatizācijas sastāvdaļa, pēc kuras iets atpakaļ lejā līdz 3600 metru augstumam, kur sākušās veselības problēmas. "Tur lejā man uz kakla piepampa limfmezgls un ārsts noņēma nost no trases," portālam lsm.lv no Kirgistānas pavēstīja kalnākāpējs, kurš ir apņēmības pilns nākamgad atgriezties šajā kalnā jau 54 gadu vecumā.

Kāpējiem grūtības sagādājušas daudzās plaisas un lavīnas, kuras atšķirībā no citiem gadiem itin bieži pārskrēja ceļu. Latvijas kāpējam divreiz paveicies, jo tajā brīdī centies nofilmēt dabas varenību. Savukārt, iekrītot plaisās, bīstamāks ir nevis pats kritiens, bet gan sniegs un ledus, kas kritiena brīdī uzgāžas uz galvas. "Vakar trīs parāva, bet beidzās veiksmīgi," tā par ceturtdien, 24.jūlijā redzēto lsm.lv pastāstīja Rihards Vālands.  

6148 metru augstumā teltis tiek aizpūstas un apraktas ar sniegu. Nāk citi kāpēji un ar dzelkšņiem sabradā, jo zem sniega neko neredz, alpīnistu skarbās dzīves ainiņas no Pamira uzbur Rihards, kura profesionālā darbība saistīta ar darba drošības normu ieviešanu Latvijas uzņēmumos. 
Foto: Riharda Vālanda personiskais arhīvs

Latvietim nejauši gadījies nonākt vienā no alpīnisma vēstures traģiskākajām lappusēm. Pastaigājoties 4,4-4,5 kilometru augstumā, Rihards pie leduskrituma tālumā pamanījis sarkanu punktu un padomājis, ka kādam no augšas noripojusi soma. Pēc 30 minūšu gājiena pavēries baiss skats ar bojāgājušo cilvēku atliekām un deviņdesmito gadu ekipējumu, apģērbu.

Viņa vietējais gids pārdzīvoja, ka nebija pabrīdinājis, jo domājis, ka latvietis tik tālu neaizklīdīs. Tieši pirms 25 gadiem, 1990.gada 17.jūlijā 6000 metru augstumā 40 alpīnisti vētrā zaudēja dzīvību, kad ledus siena aizslaucīja nometni. Šī joprojām tiek uzskatīta par vienu no lielākajām alpīnistu traģēdijām.

Autors Matīss Vecvagaris, lsm.lv 
Valmieras novada fonds, svinot savu 10 gadu jubileju, piedāvā ikvienam valmierietim un Valmieras viesim kļūt par Latvijā vēl nebijuša projekta dalībnieku. Valmierā tiks atklātas 3 publiski pieejamas klavieres, un organizēts pasākums "24 stundu klavierspēles maratons". Pēc atklāšanas, divu mēnešu garumā, klavieres brīvi varēs spēlēt ikviens garāmgājējs.

"24 stundu klavierspēles maratons" aizsāksies 25. jūlijā plkst. 17.00 pie Vidzemes Augstskolas. Tajā var pieteikties gan profesionāli, gan iesācēji klavierspēlē, kuri pusstundas garumā gatavi muzicēt klausītājiem. Aicināti arī instrumentālisti, kori, solisti un mūzikas grupas, kas spēlē klavieru pavadījumā. Pirmās divas maratona stundas skatītājus priecēs īpaši priekšnesumi, bet uz pārējo laiku ir brīva pieteikšanās šajā adresē.

Pasākuma tumšajās stundās būs iespējams ne tikai klausīties mūziķu izpildījumā, bet arī skatīties mēmā kino filmas uz lielā ekrāna. Pārējā laikā būs pieejamas galda spēles un laba mūzika.

Protams, pasākums nevar notikt bez Tavas palīdzības un ir vajadzīgs finansējums veiksmīgai projekta norisei. Tāpēc aicinām tieši Tevi kļūt par vienu no tā atbalstītājiem. Ieguldījums no Tevis parādīs, ka Tu vēlētos publiski pieejamas klavieres Valmierā un atbalsti vēl nebijušu mākslas pasākumu Latvijā.

Ideja aizgūta no projekta Play Me, I'm Yours, kas pirms 7 gadiem aizsākās Lielbritānijā uzstādot publiski pieejamas klavieres pilsētas iedzīvotājiem. Pateicoties idejai, tagad jau 50 pilsētās visā Pasaulē ir brīvi pieejamas klavieres. Par to kā publiskās klavieres tiek lietotas citviet, skatiet šajā adresē

Klavieres Valmierā no 25. jūlija atradīsiet pie Vidzemes Augstskolas, pie Dzirnavu ezeriņa, kas ir populāra pastaigas vieta un pie Valmieras mūzikas skolas, ar skatu uz Gauju. Visas trīs vietas ir saskaņotas ar pašvaldību un ir dota atļauja klavieru izvietošanai tajās.

Rudens un ziemas periodā vienas no klavierēm atradīsies Tautas Harmonijas Centra telpās blakus Vidzemes Augstskolai, par otrām klavierēm ir uzsāktas sarunas ar Latvijas Dzelzceļu, par to izvietošanu Valmieras dzelzceļa stacijā, bet trešās klavieres ziemas perioda "apsaimniekotāju" vēl meklē. Ja klavieres savu skanīgumu nebūs zaudējušas, tās turpinās publiski priecēt valmieriešus un Valmieras viesus arī nākamgad.

Projekta izmaksu sarakstu skatīt šeit
5,69 sekundes Brazīlijas pilsētā Sanpaulu bija nepieciešamas, lai Fēlikss Zemdegs saliktu Rubika kubu un aizstāvētu savu pasaules čempiona titulu.

Jaunietis šobrīd ir iemantojis pasaules uzmanību ar savu talantu un veiklību, saliekot krāsaino 3x3x3 kubu, ko 1974.gadā izgudroja ungāru arhitekts Erno Rubiks.

Rubika kuba pasaules čempionāts pirmo reizi 1982.gadā notika Budapeštā, šogad tajā piedalījās 423 cilvēki no 41 valstīm. Ātrāk par sešām sekundēm to spēja salikt tikai Baltijas izcelsmes austrālietis Fēlikss Zemdegs. Rezultāts 5,69 sekundes no pasaules rekorda, kas pieder amerikānim Kolinam Burnsam (5,25s) atpalika tikai par 0,44 sekundēm. 

Pirmo kubu viņš nopircis 2008.gadā un 12 gadu vecumā iedvesmojies no "Youtube" video tā salikšanā. 19,73 sekundes ir pirmais neoficālais laiks, kurā viņš salicis Rubika kubu, tam sekoja 13,74 sekundes Jaunzēlandes čempionātā 2009.gadā. Pēc gada 2010.gadā viņš Melnburnas sacensībās pārsteidza ar savu pirmo pasaules rekordu - 9,21 sekundes, kas vēlāk tika vairākkārtīgi labots.

Ikdienā Zemdegs trenējas pat sešas stundas dienā, taču saka, ka tas jādara ar prieku bez sevis piespiešanas, citādi no tā nebūs gandarījuma.

Pasaules čempionātā notiek sacensības arī kuba salikšanā ar aizsietām acīm, kāju pirkstiem, kā arī lielāku kubu, piemēram, 6x6x6 un 7x7x7 salikšana.

Te var aplūkot video
 EP deputāti šonedēļ vienojušies sākt sarunas ar ES Padomi  par Pasažieru datu reģistru. Tas paredz uzglabāt starptautisko lidojumu pasažieru datus un palīdzēt drošības dienestiem izsekot teroristus un noziedzniekus.  Galvenie iebildumi ir par datu drošību, uz to norāda arī Eiropas Parlamenta Latvijas deputāte Inese Vaidere:

“Ir runa par datiem, ko ceļojumu pasažieri sniedz, kad rezervē biļetes. Tie ir 19 lauki: datums, lidojuma maršruts, maksāšanas līdzeklis, biļešu un kontaktinformācija, sēdvietas numurs, info par bagāžu. Tiek paredzēts uzskaitīt kādus paradumus, ko pasažieris lidojuma laikā lidmašīnā ēd un dzer. Tie ir ļoti personīgi dati, kurus paredzēts nodot citu valstu tiesībsargājošām institūcijām.”

Šobrīd datus glabā aviosabiedrības un pēc speciālu iestāžu lūguma tos var atklāt, bet tad jābūt ļoti spēcīgam pamatojumam. Jaunā sistēma paredzētu vispārēju datu bāzi par visiem attiecīgo valstu pilsoņiem, kur ceļo ar aviosatiksmi.

“Jau šobrīd ir spēkā datu apmaiņas sistēma ar ASV, Austrāliju, Kanādu. No 27 Eiropas valstīm pilnvērtīgi šī sistēma darbojas Apvienotajā karalistē, savukārt piecās valstīs – Francijā, Beļģijā, Dānijā, Zviedrijā un Nīderlandē sistēma darbojas testa režīmā.”

Tādas valstis kā Meksika, Argentīna, arī Sauda Arābija, Krievija, Apvienotie arābu emirāti  ir pieņēmušas šo sistēmu, bet Meksika ultimatīvi pieprasa dalīties ar šo informāciju. Meksikas piemēram vēlas sekot arī citas valstis. Daļa no valstīm neraisa uzticību, kā šie dati tiks izmantoti. 

“Sistēmai ir plusi – var atklāt noziedzību. Bet ir arī diskutējami jautājumi, piemēram, ja veido šādu sistēmu, vai veidot centralizētu vai decentralizētu, vai iekļaut  lidojumus Eiropā vai ārpus Eiropas.”

EP deputāti apņēmušies strādāt pie pasažieru datu reģistra direktīvas pabeigšanas līdz gada beigām.
Kā skaidro EP deputāte, parastajam pilsonim, varbūt, šādu datu aprite neko neizsaka. Taču šos datus var izmantot politiskajiem mērķiem, izsekošanai.
 Likumsargi aicina iedzīvotājus uzmanīties no krāpniekiem, kuri pieprasa izpirkumu par it kā zagtu automašīnu.

Valsts policija nereti saņem informāciju par gadījumiem, kad personas, izmantojot automašīnu īpašnieku sociālajos tīklos publicētu detalizētu informāciju par viņiem nozagto auto, uzdodas par autozagļiem un pieprasa samaksāt noteiktu naudas summu it kā par automašīnas atdošanu.
Policija aicina auto īpašniekus rūpīgi izvērtēt, kādu informāciju publicēt sociālajos tīklos, un nekādā gadījumā nepaļauties uz šādiem piedāvājumiem, bet nekavējoties ziņot par auto zādzību policijai.

Nozagto auto īpašnieki nereti sociālajos tīklos izvieto detalizētu informāciju par nozagtās automašīnas pazīmēm. Šo informāciju mēdz izmantot negodprātīgas personas, kas, uzdodoties it kā par auto zagļiem, sazinās ar informācijas ievietotāju un pieprasa maksāt izpirkuma maksu par automašīnas atgriešanu, piedraudot, lai cietušais nevēršas policijā.

Kā liecina policijas rīcībā esošā informācija, gandrīz visos gadījumos šīs personas vēlas iedzīvoties uz nelaimē nonākušā cilvēka rēķina.

Policijas rīcībā nav precīzas informācijas, cik personas ir paļāvušās uz līdzīgiem piedāvājumiem un samaksājušas prasīto naudu, taču aicina ikvienu par automašīnas zādzību, pirmkārt, nekavējoties ziņot policijai. Ja gadījumā pēc tam nākas saskarties arī ar līdzīgiem naudas izkrāpšanas mēģinājumiem, nekavējoties jāsazinās ar izmeklētājiem un jāsniedz informācija par notikušo.

Izmeklētāji piefiksēs nepieciešamos datus un pārbaudīs personas, kas izteikušas šādu piedāvājumu. Arī tajā gadījumā, ja ar cietušo sazinās īstie auto zagļi un pieprasa izpirkumu, ziņošana par notikušo ļaus izmeklētājiem noskaidrot šīs personas un aizturēt tās.
Tāpat policija aicina rūpīgi izvērtēt, kādu un cik detalizētu informāciju publicēt sociālajos tīklos.

Kā liecina policijas novērojumi, informācijas publicēšana par nozagto automašīnu nepalīdz ne īpašniekiem, ne policijai atrast nozagto auto. Tāpat šāda rīcība paver iespējas uzdarboties arī krāpniekiem, kas vēlas izkrāpt naudu.
Par zādzību pēc iespējas ātrāk jāziņo policijai. Šī gada piecos mēnešos Valsts policija ir reģistrējusi 421 auto zādzību. 187 no nozagtajām automašīnām šajā laikā izdevies atgūt.
Latvijā izgudrota jauna spēle, kuras spēlēšanā nepieciešama kena un biga. Spēle apvieno latvisko novusu un olimpisko kērlingu. Spēles izgudrotājs Andrejs Čakstiņš stāstīja, ka interese par spēli jūtama no dažādām valstīm.

Andrejs neslēpj - to, kāds izskatīsies spēles galds un kā tā būs jāspēlē, uzzīmējis uz papīra naktī. Spontāni pamodies un no rīta pats centies saprast sapnī atnākušo domu.
Viņš skaidri zinājis, tam jābūt kērlinga un novusa apvienojumam, kas šo spēli padara tik tiešām aizraujošu.

"Lai īstenotu ideju mēs pieņēmām patriotisku lēmumu - ja jau Latvijas produkts, tad jābūt no Latvijas materiāliem taisītam. Lai derētu visiem, visā pasaulē. Kaut kas uz to pusi mums ir izdevies. Viss jaunais iet ļoti grūti uz priekšu. (..) Uz galda ir trīs atzīmes. Ir starta līnija, uzdevums. Sit viens, sit otrs un ir jāsavāc maksimāli daudz punktu ar savām kenām. Maksimālais, ko jūs varat iegūt, ir deviņi punkti," stāsta spēles autors Andrejs Čakstiņš.

Spēles autors neslēpj, lai realizētu savu ideju, ziedojis pensiju vairāku gadu garumā. Šobrīd par viņa izgudrojumu ieinteresējušies potenciālie spēlētāji visā pasaulē. Interese ir parādījusies, jo īpaši uz austrumu pusi. "Mājaslapā mēs redzam, no kurienes mūs ir skatījušies, un praktiski mūs ir skatījušies no visas pasaules," vērtē Andrejs.

"Katrā tautā ir īpaši cilvēki, kuriem ir īpašas dotības uz jaunradi. Un es domāju, ka arī mūsu zemē ir tādi, kuri bez tā nevar. Arī izstrādājot ārējo izskatu, mums ir ir talantīgi dizaineri," uzskata Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta vadošais zinātniskais konsultants Jānis Ancītis.
Pie dizaineriem Latvijā pieskaita arī dažādu spēļu autorus.

Arī "Kenoss" autors ir ieguvis intelektuālā īpašuma apliecību. Pašu spēli nav iespējams patentēt.

"Kenoss" spēles izgudrotāji šobrīd pasaulē tādi ir vienīgie, kuri divas spēles spējuši apvienot vienā, un cilvēkiem tas patīk.

Latvijas Televīzija
Turpmāk valsts pārvaldes iestāžu darba sludinājumos vajadzētu norādīt arī mēnešalgu. Ar šādu aicinājumu pie ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm vērsusies Valsts kanceleja.
Ideju par mēnešalgas norādīšanu darba sludinājumā iesniedzis kāds iedzīvotājs Valsts kancelejas iniciatīvā "Mazinām slogu kopā".

Valsts kancelejā gan norāda, ka šāda prasība nav iestrādāta normatīvajos aktos, līdz ar to algas norādīšana darba sludinājumā pašlaik nav pienākums.

Valsts kanceleja iniciatīvā "Mazinām slogu kopā'' šogad ir saņēmusi vairāk nekā 140 iedzīvotāju priekšlikumus dažādos jautājumos, tostarp arī ierosinājumus, lai padarītu efektīvāku personāla atlases procesu valsts pārvaldē.

Pamatojoties uz šiem priekšlikumiem, Valsts kanceleja ir izstrādājusi aicinājumu visām ministrijām un to padotības iestādēm savos sludinājumos, kuros tiek sludināti amatu konkursi, norādīt amatam paredzēto atalgojumu.

Kā  norādīja iedzīvotāji, šādā veidā iztrūktu gan pašu amata pretendentu laika tērēšana, gan valsts pārvaldes resursu tērēšana uz tiem cilvēkiem, kuriem šis atalgojums nav pieņemams. Ļoti daudzi privātie uzņēmumi amatu konkursos norāda potenciālo atalgojumu un šāda sistēma ir arī ārzemēs.
 3. oktobrī plkst. 12:00 ikvienam interesentam būs iespēja rakstīt I vispasaules diktātu latviešu valodā klātienē kādā no sešām Latvijas pilsētām vai tiešsaistē, vēstīts iniciatīvas interneta vietnē raksti.org.

I vispasaules diktāts latviešu valodā ir divu ar biznesu un politiku nesaistītu cilvēku – Olgas Sukonnikovas un Sarmītes Ružas – sapnis un pilsoniskā iniciatīva. Diktāta rakstīšana ir brīvprātīgs bezmaksas pasākums, kurš vienlaikus norisināsies visā pasaulē un kurā varēs piedalīties jebkurš interesents. Diktātu iespējams rakstīt, gan atklājot savu vārdu, gan arī anonīmi, ja persona vārdu norādīt nevēlas.

Šīs iniciatīvas mērķis ir attīstīt latviešu valodas rakstītprasmi, audzināt cieņu pret dzimto valodu jau no bērna kājas, veidot ciešākas saiknes ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, saliedēt sabiedrību, kā arī aicināt cittautiešus labāk apgūt latviešu valodu, norāda iniciatīvas autores.

Šogad I vispasaules diktātu latviešu valodā interesenti varēs klātienē uzrakstīt Rīgā, Ventspilī, Valmierā, Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē (norises vieta katrā pilsētā tiks precizēta).

Tāpat visiem interesentiem tiks nodrošināta iespēja uzrakstīt diktātu tiešsaistē.

Visās norises vietās dalībnieki vienlaikus, šī gada 3. oktobrī plkst. 12:00, rakstīs vienu un to pašu tekstu, visur pasākums notiks pēc vienota, skaidri zināma scenārija, kā arī visas pārbaudes komisijas vadīsies pēc vienotiem, iepriekš izstrādātiem un saskaņotiem kritērijiem.

Katrā pilsētā un valstī, kur notiek diktāta rakstīšana, pārbaudes komisijas priekšgalā atrodas profesionāls pasniedzējs – filologs. "Arī aptuveni 300 vārdu garais diktāta teksts ir jau zināms. Tā ir talantīga mūsdienu jaunā latviešu rakstnieka daiļdarba daļa, uzrakstīta dzīvā tautas valodā. Mūsu ekspertu komisija sakārtos tekstu atbilstoši latviešu valodas normām, taču jāņem vērā, ka teksts būs sarežģītāks nekā skolas programmas diktāti," stāsta organizatori. Visu dalībnieku atzīmes tiks publicētas mājaslapā mēnesi pēc pasākuma norises. Interesenti, kuri būs rakstījuši diktātu klātienē, ar sava darba kļūdu labojumu varēs iepazīties attiecīgajās norises vietās, savukārt tie, kuri būs uzdevumu pildījuši tiešsaistē, kļūdu labojumu varēs apskatīt mājaslapā.

Vairāk informācijas iespējams atrast vietnē raksti.org.
25.jūlijā visas dienas garumā Smiltenes novada Variņu pagastā notiks novada svētki "Mana sēta".

Plkst.13 pie Variņu tautas nama Variņu sētas notiks saimnieku un viesu parādes brauciens ar SIA "Palsa" tehniku, Smiltenes novada svētku atklāšana, postfolkloras grupas "Rikši" koncerts. No plkst.13 līdz 16 paredzēts amatnieku tirdziņš, kā arī atraktīvas sportiskās aktivitātes gan lieliem, gan maziem svētku dalībniekiem.
Svētku laikā Rīgas Latviešu biedrības "Sprīdīša skola" rīkos izzinošas un radošas darbnīcas - paredzēta siena un labības leļļu gatavošana, tradicionālo amata spēļu programma, kā arī siena paklāja aušana, kurā var piedalīties ikviens interesents. Plkst.15.30 notiks aktīvāko dalībnieku godināšana un siena paklāja izloze.

Plkst.13.15 notiks konkursa "Smiltenes novada sakoptākais īpašums 2015" laureātu godināšana, savukārt plkt.14 - novada pagastu fotoizstādes "Cilvēks manā novadā" prezentācija un priekšnesumi.

Svinības turpināsies Variņu tautas namā, kur plkst.16 notiks nama 50 gadu jubilejas svētku koncerts "Manas saknes - tikai te….".

Savukārt sporta laukumā plkst.19 notiks novada svētku noslēgums ar brāļu Auzānu un Jersikas orķestra koncertu, bet plkst.22 paredzēta balle ar grupām "Tālbraucēji" un "Dakota" (ieejas maksa - 3 eiro).

Uz novada svētkiem ielūdz Variņu pagasta ļaudis un Smiltenes novada dome.
Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atbalstītāja Statoil  organizētajā balsojumā par draudzīgākajiem un aizrautīgākajiem šoferīšiem Latvijā atzīti Harijs Krinkels no Cīravas, Juris Zilpaušs un Indulis Penka no Mazsalacas, kā arī Nauris Šulmeistars un Sergejs Smorodins no Valmieras.

Jauniešu iemīļotākos šoferus vieno tādas īpašības kā labas iemaņas drošā braukšanā, plašs joku un piedzīvojumu stāstu krājums, cieņa pret kolektīva tērpiem un atribūtiem, māka uzmundrināt dalībniekus gan ceļā, gan starp mēģinājumiem, kā arī rūpēšanās par savu kolektīvu labsajūtu un drošību.

 Pavisam kopā tika saņemti 34 interesanti stāsti par autobusu vadītājiem, un labākie no tiem saņēma vairāk nekā 500 balsu.  

Pieci visvairāk balsu saņēmušie šoferīši ieguvuši 1Statoil balvas, , savukārt viņu vestie kolektīvu dalībnieki – īpašu pārsteigumu no Statoil gardo uzkodu klāsta. Tāpat izlozes kārtībā apbalvoti pieci balsotāji un pieci stāstu iesniedzēji.

 Dziesmu svētku dalībnieku stāstus par saviem autobusu vadītājiem lasiet šeit
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) un holdinga kompānija GRF sadarbībā ar desmit profesionālās izglītības iestādēm aicina jauniešus vecumā no 17 līdz 29 gadiem pieteikties mācībām "Jauniešu garantijas" izglītības programmās būvniecībā, kas pielāgotas mūsdienu darba tirgus prasībām un nozares vajadzībām.

Kā informēja VIAA, jaunieši viena vai pusotra gada laikā var bez maksas apgūt kādu no nozares profesijām, saņemot stipendiju un mācoties reālajā darba vidē uzņēmumos.

Plānojot turpmāko pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka, 2015./2016.mācību gadā Gunta Rāvja fonda (GRF) uzņēmumi piedāvā 240 jauniešiem sākt mācības Jauniešu garantijas izglītības programmās tādās profesijās kā betonētājs un betonēšanas tehniķis, elektrotehniķis, apdares darbu tehniķis, kā arī dzelzsbetona, metāla, koka vai stikloto būvkonstrukciju montētājs.

Šajās profesijās audzēkņiem būs pieejamas darba vidē balstītas mācības sadarbībā ar GRF uzņēmumiem "Latvijas Energoceltnieks", "Skonto Prefab" Salaspilī, "Cross Timber Systems" Jelgavā, "Skonto Plan" Tukumā, kā arī "Forta Medical" ražotnēm Ventspilī un Tukumā.

Uzņēmumos pieprasītās profesijas jau no septembra jaunieši var apgūt profesionālās izglītības iestādēs dažādos Latvijas reģionos - Rīgas Celtniecības koledžā, Ogres tehnikumā, Jelgavas tehnikumā, Ventspils tehnikumā, Rēzeknes tehnikumā, Daugavpils Būvniecības tehnikumā un Barkavas arodvidusskolā atkarībā no izvēlētās profesijas. 2016 gada ziemā audzēkņus uzņems arī Saldus profesionālā vidusskola, kā arī Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums un Cēsu profesionālā vidusskola, kur varēs apgūt arī elektromontāžas tehniķa profesiju.

Iesaistoties darba vidē balstītu mācību apguvē, audzēkņi pēc teorētisko zinību apguves skolā mācības turpinās uzņēmumā vai mācību procesam speciāli izveidotā vidē ar biznesā izmantotām tehnoloģijām, iesaistoties ierastajā darba ikdienā. Darba vidē balstīto mācību laikā tiks nodrošināta iespēja praksi iziet uzņēmumā ne tikai mācību noslēgumā, bet visa mācību procesa laikā.

Papildus audzēkņi varēs saņemt dažādas programmas "Jauniešu garantija" un ES fondu finansētas priekšrocības - stipendiju no 70 līdz 115 eiro mēnesī, iespēju bez maksas dzīvot dienesta viesnīcā, prakses laikā apmaksātus ceļa izdevumus un naktsmītni, kā arī citas iespējas.
Programmā mācības var sākt jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuri nav nodarbināti un nemācās, tostarp neapgūst pilna laika studiju programmas. Dokumentus izvēlētajā izglītības iestādē var iesniegt līdz vasaras beigām.

Ar visām 114 "Jauniešu garantijas" izglītības programmām un uzņemšanas noteikumiem var iepazīties VIAA nacionālajā izglītības iespēju datubāzē "www.niid.lv".
18. jūlijā, Šventoji pludmalē (Lietuva) sākās rīdzinieka un saskarsmes kouča Rolanda Eglīša ceļojums ar kājām gar Baltijas jūru, kurā viņam nav līdz nekādu maksāšanas līdzekļus un pārtikas, bet tikai neliela telts un nepieciešamākais apģērbs. Šobrīd veiksmīgi pieveikti aptuveni 120 kilometri, bet 550 km garā maršruta galamērķi iecerēts sasniegt nākamajā nedēļā.

Pirmās ceļojuma dienas Rolandam nav bijušas vieglas, jo jūras krastā plosījās spēcīgs vējš, kas apgrūtināja pārvietošanos pa pludmales smiltīm, turklāt svētdien piedzīvotas arī spēcīgas lietusgāzes. Starp Papi un Jūrmalciemu Baltijas jūras krastā «sastapts» arī aļņa skelets, taču tas nebūt nav traucējis Rolandam turpināt ceļu, katru dienu veicot aptuveni 55 km. 

«Svētdien bijām nopietni uztraukušies par Rolandu, jo ilgāku laika periodu nebija iespējams ar viņu sazināties. Par laimi, viss bija kārtībā, kā noskaidrojās vēlāk – viņš bija gājis pa purvainu posmu, kur mobilajam tālrunim nebija zonas pārklājuma,» atklāj biedrības «Labās sirds kluba» aktīviste Linda Freiberga.

Otrdien Rolands iecerējis sasniegt Ventspili, kur viņam būs jāsastopas ar nopietnu šķērsli –jāpārvar Ventas ieteka jūrā. Jāpiebilst, ka Rolandā ceļojumā nevēlas novirzīties no iešanas tieši gar jūras krastu, tādēļ, lai pārvarētu upju ietekas, nāksies izmantot ūdenstransportu, ja tādu konkrētajā vietā izdosies atrast, vai pārvarēt šķērsli citā veidā.

Rolands Eglītis ikdienā strādā par saskarsmes kouču un pirms tam ieguvis arī atbilstošu izglītību, bet kā brīvprātīgais entuziasts konsultējis vairākas ģimenes, kurām palīdz biedrība «Labās sirds klubs». Īpašu paldies R.Eglītis saka biedrības «Radi vidi pats» pārstāvim Mārtiņam Mamim no Liepājas, ar kuru viņš savulaik iepazinās, piedaloties Eiropas brīvprātīgo nometnē Austrijā, un kurš ceļotāja ieceri atbalstījis no paša sākuma, tostarp palīdzot sameklēt tos cilvēkus, kuri garajā ceļā Rolandu nodrošinās ar pārtiku un naktsmītni sliktos laika apstākļos.
Kopā ar Mārtiņu Rolandam palīdz arī biedrības «Labās sirds aktīvisti», kuri palīdzēja ceļotājam nokļūt pārgājiena starta punktā, kā arī sniedz atbalstu pārtikas sagādei.

Rolanda ceļojuma atbalstīšanā tiek aicināts iesaistīties ikviens, palīdzot sagādāt ceļotājam pārtiku (vēlams, bagātu ar olbaltumvielām) un ūdens krājumus. To var nodot pašam ceļotājam rokās vai arī «noslēpt» kādā no maršruta vietām, nosūtot aprakstu un/vai koordinātes biedrībai «Labās sirds klubs» pārstāvjiem, kuri pēc tam informāciju nodos tālāk Rolandam. Jāatzīmē, ka ceļojuma laikā, lai taupītu mobilā tālruņa enerģiju, Rolands sazinās tikai ar īsziņu palīdzību.

Sīkāka informācija:
Linda Freiberga
Biedrības «Labās sirds klubs»
Tel.: 26168461
Ceļošana mums saistās ar patīkamiempiedzīvojumiem un labi pavadītu laiku, bet vai zināt, kā rīkoties
ārkārtas gadījumos?
Eiropas Savienībā ir spēkā noteikumi, kaspalīdzēs risināt šīs problēmas. Lūk, dažas lietas, kas būtu
jāatceras, ceļojot ārpus savas valsts.Ja ir nepieciešama palīdzībaārkārtas gadījumos (jāizsauc policija, ugunsdzēsēji,
medicīniskā palīdzība): tad jāzvana uz numuru 112 – tas
bezmaksas neatliekamās palīdzības telefona numurs, kurš darbojas
visā Eiropas Savienībā, kā arī dažās valstīs ārpus tās,
piemēram Šveicē un Dienvidāfrikā.Ņem līdzi Eiropas veselībasapdrošināšanas karti, ko bez maksas izsniedz valsts veselības
apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējs: karte ļaus saņemt
veselības aprūpi ar tādiem pašiem nosacījumiem un izmaksām kā
attiecīgajā valstī apdrošinātās personas.Ja tavs lidojums, vilciens, autobussvai kuģis kavējas vai tiek atcelts, saskaņā ar ES noteikumiem tev
ir tiesības uz: naudas atgriešanu ilgas kavēšanās gadījumā
(vismaz 1 – 5 stundas, atkarībā no transporta veida);
maltītēm un viesnīcu, kamēr gaidi aizkavējušos
transportlīdzekli. Uzziniet vairāk par pasažiera tiesībām.Ja esi nonācis apcietinājumā,gadījies nozaudēt pasi vai nepieciešama jebkāda cita konsulārā
palīdzība valstī, kurā nav tavas valsts diplomātiskās
pārstāvniecības: sazinies ar jebkuras citas ES valsts
vēstniecību vai konsulātu - to pienākums ir jums palīdzēt tāpat
kā savas valsts pilsoņiem.Un tagad ceļojot arī viedtālruņaizmantošana ceļojuma laikā vairs tevi neizputinās: kopš
aizvadītā gada viesabonēšanas tarifi ir zemāki kā jebkad;
turklāt pavisam nesen Eiropas Parlaments ar ES valstu valdībām
vienojās par viesabonēšanas maksas atcelšanu no 2017. gada 15.
jūnija.

Pie tam nākotnē ceļotāji, kas paši internetā pērk ceļojumu, saņems tādu pašu aizsardzību, kā tie, kas to dara ar tūrisma aģentu palīdzību, tā šī gada maijā lēmis Eiropas Parlaments.Un ja ceļo – tad tev noderēs bezmaksas mobilā aplikācija ''Your passenger rights '' , tajā
latviešu un citās valodās tavas ceļotāja tiesības. 


Google lietotāji to var lejuplādēt šeit: 

Iphone lietotāji to var lejuplādēt šeit: 

Windows phone lietotāji to var lejuplādēt šeit: 

Raidījums EIROPAS LAIKS skan katru otrdienu un ceturtdienu plkst.10:40. 
 25.jūlijā Latvijas Tautas Sporta asociācija, sadarbībā ar Ziemeļvidzemes atlētu savienību rīko Latvijas čempionāta atlētiskajā vingrošanā trešo posmu Ropažu novada sporta centrā.  

Sacensību mērķis ir popularizēt veselīgu dzīvesveidu, veicināt estētisko un fizisko attīstību Latvijas iedzīvotāju vidū, iesaistīt jauniešus  atlētiskās vingrošanas nodarbībās, sporta aktivitātēs un  sacensībās. Sacensību programma paredz svara stieņa spiešanu guļus uz atkārtojumu skaitu, pievilkšanos,vēderpreses vingrinājumu un sieviešu dzimuma pārstāvēm airēšanas trenažiera vilkšana. Dalība sacensībās bezmaksas.

Dalībnieku reģistrēšana un svēršana no plkst. 11.00 līdz 12.00.
Sacensību sākums 13.00.

Vairāk meklē te: 
Festivālā "Positivus" atrastās mantas nogādātas Limbažu policijas iecirknī.

Policija aicina tos, kuri vēlas uzzināt, vai viņu festivāla laikā pazudusī manta ir atradusies, zvanīt uz Limbažu iecirkni pa tālruni 64001510.
Stradiņa slimnīcā šodien  sāk darboties vienotā pacientu pieraksta sistēma.
Darbu sāks  vienotais pacientu pieraksta tālrunis ar numuru 67069280. 

Tāpat, zvanot pa norādīto tālruni, varēs noskaidrot dažādus jautājumus, kas saistās ar iestāšanos slimnīcā, pakalpojumiem un to cenām, saņemto rēķinu, un citiem jautājumiem. Vienotā pieraksta tālruņa darba laiks ir no plkst.8.00 līdz plkst.19.00.

Pierakstīties pie Stradiņa slimnīcas speciālistiem var ne tikai telefoniski, bet arī elektroniski, sūtot e-pastu uz info@stradini.lv.
Pašlaik situācija ar melno stārķu populāciju ir sliktākā pārdesmit gadu laikā, intervijā LTV pastāstīja Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošais zinātnieks Māris Strazds.

Tuvākajos 8-10 gados melno stārķu populācija nepalielināsies, lēš ornitologs, atzīstot – tik slikta situācija, kā pašlaik, nav bijusi vairākus gadus.
Pašlaik šo putnu skaits ir 40% no tā, kas bija pirms pārdesmit gadiem, atklāj Strazds. Viņš neslēpj, ka situācija nav laba un kļūst vēl sliktāka.

Viņš arī apstiprināja jau iepriekš ziņoto par aizdomām, ka melno stārķu mirstībā, iespējams, vainojami Latvijā no padomju laikiem norakti dusta krājumi. Viņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir daudzas vietas, kur noglabāta šī viela.

Brīdī, kad piesārņojums ar dustu ir tik liels, ka no tā iet bojā putns, tad tā vairs nav tikai melno stārķu problēma, teic zinātnieks.
Latvija prezidentūra ES Padomēnoslēgusies, un tālāk groži nodoti Luksemburgai. Taču Latvijas prezidentūras sekretariāts Latvijā vēl pusgadu darbosies, jo jānokārto dažas formalitātes un dokumentācija. Kā stāsta  sekretariāta direktore Kristīne Pommere, tad administratīvo darbu
nodrošināja 70 cilvēki.

Prezidentūras sekretariāts bija tikaimaza daļa no valsts pārvaldes cilvēkiem, kas nodrošināja prezidentūru. Kopumā bija ap 1000 cilvēku, kas bija iesaistīti prezidentūras sagatavošanā. Gatavojot prezidentūru, tika
izsludināta apjomīga prezidentūras praktikantu programma. Tā bija iespēja studējošiem Latvijas jauniešiem gūt neatsveramu pieredzi, kļūstot par ārvalstu delegāciju pavadoņiem.

Pavadonis ir persona konkrētaidelegācijai, ar šo delegāciju persona ir kopā visu tās vizītes laiku Latvijā, palīdzot risināt daudz un dažādas situācijas. Gan lidostā, gan viesnīcā, gan jebkur. Praktikantu programmas ietvaros mums pieteicās vairāk kā 300 studējošo Latvijas
jauniešu. Mēs atlasījām 107 jauniešus, kas kļuva par delegāciju pavadoņiem. Šie bija pavadoņi augsta līmeņa delegācijām, kad ierodas ministri, valstu un valdību vadītāji.”


Jaunieši par padarīto nesaņēmaatalgojumu, taču tā bija dinamiska, saspringta, taču interesanta prakse. Ne tikai risinot dažādus jautājumus, bet arī raugoties no dažādu kultūru atšķirībām. Taču pēc prezidentūras tika saņemti daudzi atzinības vārdi par šo jauniešu darbu.  

Delegāciju pavadoņi –jaunieši bija netipisks savienojums prezidentūrai. Jo citās prezidentūrās šo kombināciju tikpat kā neizmanto. Parasti delegācijas pavada valsts iestādēs strādājošie, kas kļūst par šo delegāciju pavadoņiem. Bet mēs gribējām iesaistīt tieši
jauniešus, lai parādītu kā Eiropa funkcionē.”


Kristīne Pommere novēl ikvienamjaunietim izmantot šādas prakses iespējas, kādas ES institūcijās ik pa laikam parādās, jo tā ir pieredze, kuru vērts piedzīvot un nodot tālāk.

Ja arī Tevi interesē prakse Eiropas institūcijās, piemēram, Eiropas Parlamentā, skaties te. 

Sestdien, 18.jūlijā  pie Smiltenes pilsētas Kultūras centra un Jāņukalna estrādē notiks Apvedceļa 15 gadu jubilejas svinību pasākums.
 
19. jūlijā plkst.15:00Jāņukalna estrāde viesosies Rūjienas novada amatierteātris "Vitrāža" ar izrādi „Traks numurs”
 
25.jūlijā Variņupagastā svinēsim Smiltenes novada svētkus "Mana sēta". Svētkus atklāsim plkst.13.00 pie Variņutautas nama ar Variņu sētas saimnieku un viesu parādes braucienu ar SIA "Palsa" tehniku un postfolkloras grupas "Rikši" koncertu.
Svētku izskaņā danču ritmos atpūtīsimies kopā ar grupām "Tālbraucēji" un "Dakota".

Sīkāka svētku programma Smiltenes novada mājas lapā www.smiltene.lv. 
 Pēc gandrīz 10 gadu un trīs miljardu kilometru lidojuma  ceļa , ASV zonde ļoti tuvu palidos garām Plutonam, esot no tikai niek a12 000 km attālumā. Tas ļaus iegūt vēl nebijušas kvalitātes pundurplanētas attēlus un iegūt citus datus.

Zonde vistuvāk pundurplanētai pielidos  aptuveni trijos pēcpusdienā pēc Latvijas laika. Tas ļaus iegūt augstas izšķirtspējas attēlus.

Zinātnieku īpašu interesi jau izraisījuši divi lieli veidojumi uz Plutona virmas, no kuriem viens ir sirds formā, bet otrs - tumšs un pēc apveida atgādina vali.

Plutons reiz uzskatīts par tālāko planētu no Saules, taču 2006.gadā tā statuss tika pazemināts uz pundurplanētu. Tajā pašā gadā no Floridas palaista zonde „New Horizons” jeb „Jaunie horizonti.”

Zonde „New Horizons” ir ātrākais jebkad palaistais lidaparāts. Šobrīd tas lido ar ātrumu aptuveni 50 000 kilometru stundā jeb 14 kilometri sekundē.


Šodien Berģos un Baltezerā tiks atvērti un lēnā režīmā piepildīti remontdarbu dēļ iepriekš iztukšotie ūdensvadi, kādēļ līdz pat 20.jūlijam pastāv iespēja, ka Daugavas labā krasta ūdensapgādes tīklā plašā teritorijā.

 Berģos, Juglā, Mežciemā, Purvciemā, Teikā un Pļavniekos vietām saglabāsies ūdens uzduļķošanās riski, līdz ūdensapgāde pilnībā atjaunosies ikdienišķā režīmā.

"Rīgas ūdens"  aicina dzeramo ūdeni pirms lietošanas notecināt, bet tad, ja ūdens uzduļķošanās saglabājas ilgstoši, zvanīt uz "Rīgas ūdens" vienoto informatīvo tālruni 80 002 122, lai "Rīgas ūdens" varētu veikt papildus pasākumus lokālu uzduļķojumu novēršanai.
Otrdien  Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzstājās Eiropas Parlamenta plenārsēdē un sniedza izvērtējumu par Latvijas prezidentūru ES Padomē. 

Latvijas  pastāvīgās  pārstāvniecības Eiropas savienībā preses sekretāram Jānim Bērziņam jautājām, kas ir tie nozīmīgākie lēmumi, kas atrisināti tieši Latvijas prezidentūras laikā. 

“Es neņemšos uzskaitīt visus  lēmumus, bet ir daži ļoti svarīgi piemēri, kas tuvākā vai tālākā nākotnē ietekmēs mūs visus. Esam strādājuši, lai Eiropai būtu spēcīga ekonomika, lai to panāktu, tika pieņemti lēmumi, kas nodrošina lielāku finansējumu investīcijām.
Tika pārcelti 2014.gada neizmantotie kohēziju fondi uz nākamajiem gadiem, lai nodrošinātu, ka ES budžeta nauda tiek pilnvērtīgi izmantota ekonomikas veicināšanai. 
Prezidentūras laikā tika lemti jautājumi par nodarbinātības veicināšanu, sevišķi jauniešu vidū.
Tāpat pieņemti lēmumi par ceļojumu pakotnēm, kas aizsargās ceļotājus. Piemēram, ja tiks iegādātas, tostarp internetā, ceļojumi un ar to saistītie pakalpojumi, turpmāk varēs nebaidīties, ka brīdī, kad būs jāceļo, tūrfirma būs bankrotējusi.
Jāmin arī, ka no 2017.gada tiks atceltas viesabonēšanas maksas, tādējādi lētāki kļūs mobilie sakari, pieņemti noteikumi, kas ierobežos maksas, kas tiek iekasētas, norēķinoties ar banku kartēm. Šie ir tikai daži piemēri.”


Te var atrast video, kur saprotamos piemēros, video  veidā, izskaidroti šie un citi piemēri, kuri ietekmēs ikviena eiropieša, tātad – arī mūsu dzīvi.
Jūlijs ir festivālu laiks – nedēļas nogales mūs lutina ar dažādiem mūzikas, mākslas un izklaides pasākumiem brīvā dabā.
Tiem, kas nolēmuši piedalīties festivālos kopā ar bērniem, lieti noderēs Mazo ekspertu skolas un sabiedrībā zināmu māmiņu – Santas Bindemanes, Katrīnas Puriņas un Kristas Tabakas – ieteikumi veiksmīgai nedēļas nogalei festivālā. 

“Festivāli rada lielu draudzības un kopības izjūtu. Var satikt paziņas pavisam nejauši un nopļāpāt vairākas stundas turpat uz taciņas, kopā aiziet pusdienās. Nav jāskrien uz nākamo darba tikšanos un jāuztraucas, ka mašīnai beigsies stāvvietas laiks. Tā ir iespēja arī bērniem vecākus ieraudzīt pavisam citā gaismā – nav steigas un stresa,” saka modes dizainere Krista Tabaka.

“Meitas jau kopš dzimšanas dabiski uztver to, ka aktīvi piedalāmies sabiedriskos pasākumos, kuros varam satikt draugus un iegūt kultūras iespaidus. Ar lielu patiku un interesi ejam uz mūzikas un mākslas festivāliem – tie bagātina mūsu iekšējo pasauli un ļauj izbaudīt dzīves krāšņumu,” saka dūla Katrīna Puriņa. “Manuprāt, ģimenēm draudzīgākie festivāli ir Positivus, Laba Daba, Gara Vasara, Saules festivāls un Piena festivāls. Mums ļoti patīk un apmeklējam arī Cēsu Mākslas festivālu un Siguldas opermūzikas svētkus.”

Stiliste un bloga Kidsgazette autore Santa Bindemane iesaka:

• Seko līdzi laikapstākļu prognozei! Vienmēr parūpējos par saulesbrillēm, cepuri, „gumijniekiem” un lietusmēteli. Labāk paņemt uz festivālu vairāk apģērba nekā mazāk! Mazajiem komforts ir svarīgs, lai baudītu atpūtu dabā bez raizēm.
• Esi sasniedzama! Pat ja tavam bērnam ir mobilais telefons, piekar mazajam kaklā kartīti ar savu telefona numuru.
• Izvēlies veselīgu uzturu! Festivālu teritorijā atrodams veselīgo un dabīgo produktu stūrītis. Tajā pieejami augļi, dārzeņu ēdieni un citi vērtīgi produkti. Cenšamies iet uz bērniem piemērotu ēdināšanas vietu vai sagatavojam līdzi ņemšanai veselīgas uzkodas, piemēram, burkānus. Iesaku pievērst uzmanību gaisa temperatūrai – lieto un dod mazajam tikai svaigus produktus!
• Izdomā vienojošo elementu! Izvēlies tērpus vienā stilā, vienādas aproces, kaklarotas,  lakatiņus, cepures vai citus aksesuārus. Gatavošanās svētkiem rada saliedētības izjūtu, kā arī satuvina ģimeni. 
• Iepazīstini bērnus ar festivāla programmu un teritoriju! Festivālos (piemēram, Positivus vai Laba Daba) ir vairākas aktivitātes ģimenēm un labiekārtoti bērnu stūrīši, kur mazie var atrast gan izklaidējošas, gan izglītojošas nodarbes savam vecumam. Ar ģimeni vienmēr apstaigāju festivāla teritoriju, atrodot bērnam draudzīgas un interesantas aktivitātes.

Rekomendē K. Puriņa:

• Parūpējies par drošību! Pastāsti mazajam, kas jādara pazušanas gadījumā. Es saviem bērniem parasti uz rokas ar melnu flomāsteru uzrakstu savu telefona numuru.
• Paņem līdzi “mini aptieciņu”! Lieti noder sauļošanās krēmi, pret-odu līdzekļi. Paņem līdzi arī plāksterus, zāles un dezinfekcijas līdzekļus, kas varētu noderēt nejaušas traumas gadījumā.
• Atvēli laiku diendusai! Festivālos ir tik daudz notikumu, piedzīvojumu un cilvēku, ka bērns var nogurt ātrāk, nekā ierasts. Diendusa vai nosnaušanās uz pār-desmit minūtēm palīdzēs uzkrāt spēkus atlikušajai festivāla programmai.
• Sargi dzirdi! Iesaku paņemt līdzi skaņu apslāpējošās ausis – tās ne tikai palīdz sargāt bērnu no pārlieku liela trokšņa, tās ir arī stilīgs aksesuārs!

Iesaka K. Tabaka:

• Paņem līdzi vienkāršu spēli vai izdrukātus uzdevumus! Rēķinies ar ceļā pavadīto laiku, kā arī apzinies, ka, iespējams, būs jāstāv garās rindās vai bērni gluži vienkārši vēlēsies darīt, ko citu, nekā esat iepriekš plānojuši. Nereti smeļos iedvesmu citu mammu pieredzē! Vari aicināt bērnu izdomāt savu pasaku (http://mazoekspertuskola.lv/cards/view/233) vai atrast atšķirības starp diviem zīmējumiem (http://mazoekspertuskola.lv/cards/view/234). Laba nodarbe ir arī “Uno” vai kāda cita galda spēle.
• Izmēģini ķermeņa krāsas un rotas! Ar ķermeņa krāsām vai sejas grimu varat izveidot atpazīšanas zīmes, piemēram, “tetovējumus” uz rokas vai pleca. Bērniem patīk gan apgleznot, līmēt uzlīmes sev, gan pucēt mammu un tēti! Ļaujies bērna izdomai un iedvesmai – būs prieks visai ģimenei!
• Ģērb bērnu vienkārši! T-krekls un šorti gana ērts apģērbs mazajam – galvenais, lai bērns var brīvi kustēties. Ja tomēr kas trūkst, atceries – festivālos uz vietas iespējams iegādāties interesantus aksesuārus: galvas rotas, jakas, šalles un daudz citu jauku, interesantu un radošu lietu.

Par Mazo ekspertu skolu
Mazo ekspertu skola www.mazoekspertuskola.lv ir Latvijas vecākiem domāts unikāls tiešsaistes resurss, kur atrodami praktiski materiāli pirmsskolas vecuma bērnu galveno prasmju attīstīšanai ar mērķi audzināt patstāvīgus, loģiski domājošus un neatkarīgus bērnus. Interneta platforma tika atklāta 2014. gada maijā. Pieejamie materiāli galvenokārt ir krāsojami uzdevumi latviešu valodā. Uzdevumi attīsta bērnu valodu, loģisko domāšanu, emocionālo inteliģenci, uztveri, izpratni par veselīgu dzīvesveidu un uzturu, tāpat tie ir ērts resurss vecākiem ierosmei pavadīt laiku kopā ar 2-6 gadus veciem bērniem. 
Šajā vasarā, kad joprojām pastāv augsts Āfrikas cūku mēra izplatīšanās risks, ogotāji un sēņotāji mežā vai tā apkārtnē var atrast ne tikai ogas un sēnes, bet uziet arī beigtu mežacūku, par ko viņi lūgti informēt Pārtikas un veterināro dienestu.

Kā norāda PVD, lai mazinātu slimības izplatības risku, dzīvnieka līķis pēc iespējas operatīvāk jāiznīcina. Tāpēc cilvēki aicināti sniegt precīzu informāciju par mežacūkas atrašanās vietu, kā arī netuvoties dzīvnieka līķim un neaiztikt to.

Atgriežoties mājās pēc ogošanas, sēņošanas, medībām vai meža darbiem, PVD iesaka notīrīt un nomazgāt apavus un to zoles. Īpaši piesardzīgiem jābūt iedzīvotājiem, kuri tur mājas cūkas vai ir nodarbināti cūkkopības nozarē.

PVD informē, ka līdz 5.jūlijam ĀCM konstatēts 312 mežacūkām 21 novada 52 pagastos, un skaitļi turpina pieaugt. Piemēram, no 1.jūlija līdz 5.jūlijam ĀCM šogad jauni gadījumi mežacūkām konstatēti sešu novadu astoņos pagastos.

Par mežos atrastajām beigtajām mežacūkām PVD ir informējuši mednieki, mežstrādnieki, mežsargi un iedzīvotāji.
Īsajā atklāto ūdeņu peldsezonā notiek vairākas sacensības, kurās savas prasmes var pārbaudīt peldētāji, kam lielākoties nākas izmantot slēgtos baseinus, lai uzturētu sevi sportiskajā formā.

 Liepājā 11.jūlijā risināsies Latvijas čempionāts peldēšanā atklātā ūdenī. Ne tik oficiālā gaisotnē notiks peldēšanas sacensības "Ciecernieks" Brocēnu novadā un "Lieluupes izaicinājums" Jūrmalā.

Trešo gadu pēc kārtas Liepājā noskaidros valsts čempionus 2,8 kilometru sporta un 700 metru tautas distancēs. Trešā piedāvātā distance būs 100 metru peldējums Liepājas tirdzniecības kanālā, kur tiks doti starti arī abiem garākajiem peldējumiem. Šīs sacensības ir vienas no retajām, kurās var piedalīties jebkurš interesents un nav obligāti jābūt peldēšanas profesionālim.

Laikā, kad tiek vākti paraksti par obligātās peldētprasmes ieviešanu sākumskolās, tiek piedāvātas arī citas iespējas sacensties peldēšanā atklātos ūdeņos. Cieceres ezerā svētdien, 26.jūlijā Saldus un Brocēnu novadu iedzīvotājiem būs iespēja mēroties spēkiem 2,5 kilometru sporta, 400 metru tautas un 100 metru veselības distancēs. Kā ierasts tautas sportā, dalībniekus vērtēs vairākās vecuma grupās. Atsevišķs starts 100 metru distancē plānots bērniem.

Savukārt 1.augustā Jūrmalā notiks peldēšanas sacensības 3,8 kilometru sporta, 450 metru tautas un 100 metru bērnu distancēs. 

Atsevišķa peldēšanas disciplīna plānota arī Rīgas triatlona laikā, 9.augustā. Peldēšana atklātā ūdenī kļūst aizvien populārāka, par ko liecina pirmā komanda, kas devusies uz Norvēģijā notiekošajām sacensībām "Rockman".
Valsts prezidenta postenis tika iedibināts līdz ar Latvijas Republikas valstiskās iekārtas fiksēšanu Satversmē 1922.gadā. Tas gan nebija pašsaprotams lēmums, jo parlamentārisma entuziasti uzskatīja, ka atsevišķs valsts galva nav vajadzīgs. Tomēr tika panākts kompromiss par Saeimas vēlētu prezidentu ar Satversmē nostiprinātām, taču ne pārāk lielām pilnvarām. 

Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā. Termins "augstākā" gan nenozīmē, ka viņam ir arī vislielākā vara un ietekme. Šajā ziņā smagāks noteikti ir premjera  postenis. Taču parlamentāro republiku tradīcijās prezidentiem atvēlētas ceremoniālas lomas ar nelielu līdzsvarotu politisko ietekmi. Konstitucionālo tiesību zinātāji atzīst, ka Satversme dod šim amatam pietiekami daudz pilnvaru, kuru piepildījumu gan lielā mērā nosaka konkrētā krēsla aizņēmēja personība. 

Valsts prezidentam ir spēcīgas  pilnvaras likumdošanā. Bez viņa paraksta nestājas spēkā Saeimas pieņemtie likumi. Viņš tos var atgriezt vēlreizējai caurlūkošanai. Valsts galva  drīkst arī pats iesniegt parlamentam likumprojektus. Prezidentam ir tiesības izraudzīties premjera amata kandidātu un vadīt ārkārtas valdības sēdes, kā arī pieprasīt Saeimas sēdes sasaukšanu. Viņš var arī atlaist parlamentu. Prezidents ir Bruņoto spēku augstākais vadonis, viņa ziņā ir virsnieku pakāpju piešķiršana un atņemšana. 

Prezidenta galvenie uzdevumi ir pārstāvēt Latvijas Republiku starptautiski un nodrošināt politisko stabilitāti valstī. Viņš, piemēram, vada Nacionāla drošības padoms sēdes. 

Prezidenta un viņa komandas lielākais darbs valsts pārvaldes jomā paliek publikai nemanāms un norit kuluāros. Prezidentam ir pieeja praktiski jebkurai informācijai, viņš drīkst prasīt ziņas no gandrīz visām amatpersonām. Ja valsts galva izveido labas attiecība ar premjeru un valdošo koalīciju, viņam ir lielākas iespējas ietekmēt jautājumus, kas nav tiešā viņa kompetencē.

Jautājums par prezidenta pilnvaru paplašināšanu pēdējā desmitgadē pastāvīgi ir dienaskārtībā, tāpat kā iespēja viņu ļaut ievēlēt tautai. Viens no priekšlikumiem, kas varētu īstenoties pārskatāmā nākotnē, ir prezidentam ar izraudzīto premjera kandidātu saskaņot atsevišķu ministru, piemēram, ārlietu, aizsardzības un iekšlietu ministra kandidatūras.

Līdz šim bijuši astoņi parlamenta ievēlēti prezidenti un vēl trīs cilvēki, kas pildījuši šī amata pienākumus dažādos apstākļos. Par Latvijas pirmo prezidentu 1922.gadā tika ievēlēts jurists Jānis Čakste, kurš bija gan redzams atmodas laiku darbinieks, gan stāvēja arī Satversmes sapulces priekšgalā.

Jānis Čakste iedibināja prezidenta standartu un piedzīvoja krāšņākās bēres, stāsta konstitucionālo tiesību eksperts Lauris Liepa.
Amatā viņu nomainīja partijas biedrs no "Demokrātiskā centra" - arī jurists Gustavs Zemgals, kurš bija amatā vienu termiņu. Tad no 1930.gada ar divu trīs gadu kadenci Rīgas pilī strādāja "Latviešu zemnieku savienības" virzītais jurists Alberts Kviesis.
Viņš amatus saglabāja arī pēc agronoma Kārļa Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā.
Par to Kviesis izpelnījies nopēlumu, jo prezidentam kā Satversmes sargam būtu vismaz jāatkāpjas.
Beidzoties Kvieša pilnvarām 1936.gadā, Ulmanis, kurš bija atlaidis Saeimu un pildīja Ministru prezidenta pienākumus paziņoja, ka turpmāk būs arī valsts galva. Viņa vara beidzās 1940.gadā ar padomju okupāciju. 

Otrā pasaules kara gados un pēc tam darbojās divi prezidenta pienākumu izpildītāji trimdā. Sākumā pēdējās 4.Saeimas priekšsēdētājs jurists Pauls Kalniņš un vēlāk viņa biedrs katoļu bīskaps Jānis Rancāns. Viņš pienākumus nomināli pildīja visilgāk - gandrīz 25 gadus līdz 1969.gadam. 

Pēc neatkarības atjaunošanas un piektās Saeimas ievēlēšanas 1993.gadā  tās deputāti par prezidentu izvēlējās Kārļa Ulmaņa brāļa dēlu, tautsaimnieku Gunti Ulmani. Viņš amatā arī bija divus trīs gadu termiņus. 1998.gadā Saeima pagarināja gan parlamenta, gan prezidenta pilnvaras uz četriem gadiem.

Divus četru gadu termiņus amatā pavadīja 1999.gadā ievēlētā valodniece un psiholoģe Vaira Vīķe-Freiberga. 2007.gadā viņu Rīgas pilī un Jūrmalas rezidencē nomainīja ķirurgs Valdis Zatlers, kurš 2011.gadā pirmais izmantoja tiesība atlaist Saeimu. Tomēr atlaistie deputāti ievēlēja jaunu prezidentu baņķieri un parlamenta deputātu Andri Bērziņu. Viņam nācās strādāt Melngalvju namā, kamēr Rīgas pils tiek remontēta.

Bērziņu šogad nomainīja aizsardzības ministrs, biologs Raimonds Vējonis.

Pēc kārtas viņš ir 8.Saeimas ievēlētais prezidents, devītais, kurš pildīs Latvijas Republikas prezidenta  pienākumus de facto un vienpadsmitais de jure. 

Andris Lācars, LTV 
Rīgas dome regulāri saņem iesniegumus no iedzīvotājiem ar lūgumu nozāģēt vecus un bīstamus kokus, kas paši vējā var salūzt vai to sausie zari var nodarīt kaitējumu cilvēkam, mājai vai zem kokiem novietotai automašīnai.

Par kokiem galvaspilsētā atbildīga ir Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija, kas izsniedz atļaujas veco koku izciršanai. Visvairāk tiekot izcirstas papeles, gadā vidēji 250, tomēr veco papeļu skaits Rīgā vēl ir gana ievērojams – 8000.

Eksperti norāda, ka ne vienmēr noteicošais ir koka vecums vai jau acīmredzami tā bojājumi. Mēdz krist arī šķietami veselīgi koki, kuriem varētu būt bojātas saknes, ja to tuvumā ir veikti kādi remontdarbi vai koku saknes ziemās tiek kaisītas ar sāli.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apstādījumu saglabāšanas komisija rūpējas par apstādījumiem un kokiem galvaspilsētā. Periodiski, apsekojot mežus, parkus un dzīvojamās teritorijas, vecie koki tiek nozāģēti. 

Tomēr nelaimes gadījumā ar kokiem atbildīgs ir tās teritorijas īpašnieks, uz kuras koks atrodas. Tas ne vienmēr ir pašvaldība, bet nereti arī privātpersona. Statistikas datu par bīstamiem un veciem kokiem Rīgā nav.
 
Facebook Draugiem Twitter Instagram