Jau pirmdien, 26.novembrī  pēc sešu mēnešu lidojuma un teju pusmiljarda kilometru pārvarēšanas, uz Marsa piezemēsies NASA izpētes robots "InSight".
 
"InSight" jeb "Ieskats" ir pirmais amerikāņu robots, kas apmeklēs Sarkano planētu kopš 2012.gadā tur nolaidies "Curiosity".

Turklāt, atšķirībā no priekšgājējā, kas nu jau vairāk nekā piecus gadus pēta Marsa virsmu, "Insight" uzbūvēts, lai ieskatītos, kas atrodas zem tās.

Pēc apstākļu izpētes un pārbaužu veikšanas robotam ar savu gandrīz divus metrus garo roku būs jāizņem līdzpaņemtie instrumenti un jānovieto tie uz planētas virsmas. Tad tas beidzot varēs ķerties pie darba, izmantojot Saules enerģiju.

Zinātnieki  mērīs karstumu, kas nāk no Marsa kodola. Un noskaidros, vai šis kodols ir šķidrs vai ciets, un kā Marss ir veidojies. Tas palīdzēs daudz uzzināt arī par to, kā veidojušās citas planētas, tostarp Zeme.
Iniciatīva par brīvību no spēļu atkarības “Spēles brīvība”, kuras ietvaros izveidots īpašs atbalsta tālrunis spēļu atkarīgajiem un līdzatkarīgajiem, pirmajā darbības mēnesī sniegusi palīdzību teju 50 cilvēkiem, kas ir rekordliels zvanītāju skaits konkrētas problēmas risināšanai.
Savukārt mājas lapu www.spelesbriviba.lv mēneša laikā apmeklējuši vairāk nekā 3000 cilvēki, kuri aktīvi izmanto testu sadaļas sava atkarības vai līdzatkarības riska noteikšanai. Kā rāda pieejamie tālruņa darbības dati, zvanītāji lielākoties bijuši atkarīgie no azartspēlēm, un šo telefona konsultāciju tematika pierāda, ka iedzīvotājiem pietrūkst psiholoģiska atbalsta un praktiskas informācijas par to, kur spēļu atkarīgie var saņemt palīdzību.

“Latvijā līdz šim nav ieviesta sistemātiska bezmaksas atbalsta programma azartspēļu atkarīgajiem, līdz ar to var uzskatīt, ka šāda iniciatīva ir unikāla, jo piedāvā anonīmu palīdzību konkrēti šai cilvēku grupai un jau šobrīd sniedz reālu pienesumu atkarības problēmas mazināšanā. Zinot, cik grūti atkarīgajām personām ir atzīt savu slimību un spert pirmo soli, lai meklētu palīdzību, esmu gandarīta, ka tālruņa pirmajā darbības mēnesī esam snieguši konsultācijas jau 42 cilvēkiem. Šis skaits var nešķist liels, tomēr fakts, ka vismaz 42 cilvēki saņēmuši speciālistu konsultācijas un praktiskus padomus turpmākai rīcībai, ir labs iesākums iniciatīvai un problēmas aktualizēšanai sabiedrībā. Telefona sarunu laikā noskaidrojies, ka vairumam azartspēlmaņu ir tieksme uz pataloģisku spēli, tāpēc ceram, ka pieredzēsim atkārtotas sarunas ar atkarības skartajiem cilvēkiem, tādējādi sniedzot kvalitatīvu palīdzību, ne tikai krīzes risinājumu”, stāsta biedrības “Esi brīvs” vadītāja Dace Caica.

Apkopotie atbalsta tālruņa dati liecina, ka ar spēļu atkarību vienādā mērā saskaras abu dzimumu pārstāvji – starp zvanītājiem ir bijuši 22 vīrieši un 20 sievietes -, no kuriem 28 ir bijuši spēļu atkarīgie, bet 14 līdzatkarīgie. Visiem zvanītājiem bijusi iespēja garākai telefonsarunai ar biedrības “Esi brīvs” sagatavotiem psihoterapijas speciālistiem, kuri strādājuši ar zvanītāju iekšējiem konfliktiem, uzklausījuši, atbalstījuši un dalījušies ar ieteikumiem, kur meklēt nopietnāku palīdzību spēļu atkarības vai līdzatkarības ārstēšanai.
“Ņemot vērā, ka lielākoties zvanītāji vērsušies pie terapeitiem, sākotnēji lūdzot tikai praktiskus padomus, kā cīnīties ar spēļu atkarību, taču sarunas gaitā nereti ļāvuši pieskarties emocionāli jūtīgiem tematiem savā dzīvē,  apstiprinās fakts, ka spēlmaņiem un viņu tuviniekiem nepieciešams profesionāļu atbalsts un skaidrojums par slimības gaitu, lai pārstātu dzīvot noliegumā, kaunā par notiekošo viņu dzīvē un sāktu izmantot gan maksas, gan bezmaksas iespējas, kas tiek piedāvātas atkarības skartajiem cilvēkiem”, uzsver Dace Caica.

Anonīmie Spēlmaņi
Līdzīgi kā alkohola problēmas skartajiem, arī spēlmaņiem ir pieejamas anonīmas sadraudzības grupas visā Latvijā, kurās iespējams dalīties savā pieredzē ar citiem cilvēkiem, kuru skārusi azartspēļu atkarība. Kā uzsver Anonīmo Spēlmaņu programmas organizatori, lai iestātos grupā, nav nepieciešams maksāt ne iestāšanās, ne dalības maksu – vienīgais nosacījums ir vēlme pārtraukt spēlēšanu. Šīs grupas ir neatkarīgas. Galvenais darbības veids ir grupu sapulces, kurās saskaņā ar 12 soļu un 12 tradīciju programmu iztirzā grupas biedru problēmas un piedāvā savstarpēju palīdzību. Grupas pulcējas vakaros un nedēļas nogalēs. Katrai grupai ir tikai viens pamatmērķis-palīdzēt citiem atkarīgajiem atbrīvoties no viņu ciešanām. Ideja sastāv no trim spektiem, kas balsta cits citu: atveseļošanās, vienotība un kalpošana. Grupas nav saistītas ar reliģiskām konfesijām, ne politiskām partijām vai iestādēm, līdz ar to tās ir brīvi pieejamas ikvienam cilvēkam ar jebkādiem ideoloģiskajiem uzskatiem. Anonīmo spēlmaņu grupas ir pieejamas Rīgā, Valmierā, Kuldīgā un Liepājā, kā arī cilvēkiem no visas Latvijas ir iespējama komunicēt ar grupu organizatoriem internetā. Vairāk informācijas iespējams noskaidrot Anonīmo Spēlmaņu mājas lapā: www.as.org.lv. 

Psihoterapija
Gan atkarīgajām gan arī līdzatkarīgajām personām ir ieteicams vērsties pie psihoterapeita, ar kuru kopā meklēt sakni šī brīža pārdzīvojumiem, izstrādāt plānu atkarības vai līdzatkarības ārstēšanai. Atveseļošanās pamatā ir problēmas ieraudzīšana, atzīšana, jaunu uzvedības stereotipu veidošana, pakāpeniska atbildības un dzīves jēgas izjūtas atgūšana un atgriešanās savā dzīvē. Jāņem vērā, ka kopā ar psihoterapeitu nāksies kopā pavadīt ilgāku laiku, runājot par visbūtiskākajiem dzīves jautājumiem, tādēļ ir vērts ieguldīt laiku u n pūles, lai atrastu psihoterapeitu, ar kuru indivīds patiešām vēlas un spēj sastrādāties. Interneta mājas lapās www.psihoterapija.lv un www.arstipsihoterapeiti.lv  pieejams sertificēto psihoterapijas speciālistu un ārstu psihoterapeitu reģistrs, kur iespējams atrast sev izdevīgā vietā praktizējošus terapeitus. 

Minesotas programma 
Šī programma (28 dienu stacionāra psihoterapeitiska programma atkarības slimniekiem no 18 gadu vecuma) pamatojas uz ASV un citu attīstīto valstu pēdējo 70 gadu pieredzi atkarīgo pacientu ārstēšanā un pašlaik, praktiski jebkurā pasaules valstī, pacientiem tāda veida palīdzība tiek piedāvāta. Latvijas Republikā Minesotas 12 soļu programma funkcionē no 1990. gada. Valstī ar šīs programmas palīdzību ir aktivizējusies AA, AN, ALANON (anonīmo alkoholiķu, anonīmo narkomānu, anonīmo azartspēlētaju un ģimenes atbalsta grupas). Lai iestātos programmā, nepieciešams nosūtījums no narkologa. Pirms ārstēšanās uzsākšanas nepieciešama konsultācija ar programmas speciālistiem – telefoniski vai klātienē. Programmas ietvaros atkarīgais mācās izdarīt brīvprātīgu, apzinātu izvēli par labu atturībai no azartspēlēm un citām atkarībām. Tās laikā tiek ietekmētas visas galvenās cilvēka funkcijas – fiziskā, psiholoģiskā, sociālā un garīgā -, un programmas efektivitāte ir atkarīga no pacienta motivācijas, atklātības, spējas uzticēties, kā arī no turpmākā darba ar psihoterapeitu pēc tam. Jāņem vērā, ka iestāšanās Minesotas programmā paredz nolikt malā ikdienas lietas un būt gatavam mēnesi garai intensīvai ārstēšanai stacionārā. Plašāka informācija: www.rpnc.lv.  

Atbalsta grupas līdzatkarīgajiem
Līdzatkarības gadījumā būtiski ir cilvēkam apzināties, ka viņš nevar ietekmēt otra cilvēka atkarību, bet var cīnīties mēģināt izprast savu attieksmi pret to, pārstāt tolerēt un mācīties dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Arī līdzatkarīgajām personām ir pieejamas atbalsta grupas visā Latvijā, kurās iespējams tikties un sarunāties ar līdzīgā situācijā nonākušiem cilvēkiem un, risināt līdzatkarības radītās psiholoģiskās problēmas. Vairāk par atbalsta iespējām var uzzināt Rīgas domes Labklājības departamenta izveidotajā mājas lapā: www.veseligsridzinieks.lv.  
 
Sociālās iniciatīvas ”Spēles brīvība” mājaslapā www.spelesbriviba.lv atrodama biedrības “Esi brīvs” sagatavotā informācija par atkarības un līdzatkarības riskiem un norādes uz efektīvākajiem risinājumiem, kā arī speciālistu izstrādāts tests pieaugušajiem, kas ļaus izprast azartspēļu atkarības vai līdzatkarības apmēru.

Iniciatīvas ietvaros ar atbalsta tālruņa starpniecību biedrības “Esi brīvs” psihoterapijas speciālisti sniedz konsultācijas spēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem.

Telefona līnijas darbību nodrošina krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”, kas sociāli nozīmīgos jautājumos krīzes konsultācijas sniedz jau 19 gadus. Azartspēļu atkarības gadījumos konsultāciju tālrunis 29323202 darbojas no pirmdienas līdz sestdienai laikā no plkst. 12.00 līdz 20.00. 
Ja negadījums nav smags un iesaistītās puses spēj vienoties par notikušā apstākļiem, pietiek vien aizpildīt saskaņoto paziņojumu. Ja vien tāds ir līdzi.

Latvijā gadā notiek vairāk nekā 20 000 ceļu satiksmes negadījumi. Aptuveni 3800 no tiem ir ar cietušajiem jeb tādi, kuros ir vajadzīga policijas klātbūtne. Lai gan ne visos pārējos 17 000 negadījumu ir iespējams sastādīt saskaņoto paziņojumu, lielā daļā tas ir iespējams.

Reģistrēt nelielus ceļu satiksmes negadījumus, neiesaistot policiju, turpmāk varēs arī bez saskaņotā paziņojuma automašīnas cimdu nodalījumā. Ja vien abiem avārijā iesaistītajiem būs viedtālrunis, kurā ielādēta mobilā lietotne "LTAB OCTA", negadījuma apstākļus varēs fiksēt arī elektroniski.

Tā iecerēts atvieglot dzīvi ne vien autovadītājiem, bet arī ceļu policistiem. dati liecina, ka saskaņotais paziņojums līdzi automašīnā ir tikai katram otrajam autovadītājam.
Tas nozīmē, ka pārējiem arī pēc nenozīmīgiem satiksmes negadījumiem jāsauc policija, kuras vienīgā funkcija šādos gadījumos nereti ir atvest saskaņoto paziņojumu.

Mobilā aplikācija "LTAB OCTA" ir bezmaksas, tajā var reģistrēties gan ar elektronisko parakstu, gan caur internetbanku. 
Ievērojamu jubileju šajās dienās atzīmē Starptautiskā Kosmosa stacija (SKS).

Tieši pirms divdesmit gadiem, 1998. gada 20. novembrī, no Baikonuras kosmodroma palaista nesējraķete “Proton”, kas nogādāja orbītā pirmo SKS dienesta moduli “Zarja”.
 
Vēlāk decembrī kosmosa staciju apmeklēja Krievijas kosmonauts Sergejs Krikaļovs un amerikāņu astronauts Roberts Kabana, bet jau pēc diviem gadiem SKS ieradās pirmās ilglaicīgas ekspedīcijas ekipāža.
Starptautiskā Kosmosa stacija visupirms kalpo par zvaigžņu laboratoriju.

Šajos gados tajā īstenoti tūkstošiem zinātnisko eksperimentu unikālos apstākļos, ko rada mikrogravitācija, vakuums un kosmiskais starojums. SKS strādājuši pārstāvji no 18 valstīm, tostarp Krievijas, ASV, Kanādas, Japānas un Eiropas Kosmosa aģentūras.

Izplatījumā stacija pārvietojas ar ātrumu aptuveni astoņi kilometri sekundē. Tā apgriežas ap Zemi katru pusotru stundu, aptuveni 16 reizes dienā.
SKS var saskatīt no zemes ar neapbruņotu aci (jāzin tikai, kur meklēt) un tas ir lielākais cilvēka radītais objekts, kas jebkad ir pacelts orbītā.

Savas pastāvēšanas laikā SKS ir veicis vairāk kā 138 tūkstoš orbītas jeb apriņķojumus apkārt zemeslodei. Šajā laikā SKS ir veikusi aptuveni 6 miljardus kilometru.
SKS apkalpē ietilpst seši cilvēki. Kopš 2000. gada 31. oktobra nav pagājusi neviena diena, kad uz SKS neatrastos kaut viens cilvēks.

Sākotnēji SKS bija plānots izmantot vien 15 gadus. 2014. gadā tās ekspluatācijas termiņš tika pagarināts līdz 2020. gadam un vēlāk līdz 2024. gadam.
Gadu garumā stacijai tika pievienots arvien vairāk moduļu, šobrīd tajā ir vairākas dzīvojamās istabas, divas vannas istabas, sporta zāle un laboratorijas un patlaban tā ir garāka par simt metriem un sver vairāk nekā 400 tonnu.
Nākamgad notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, tāpēc loģisks ir jautājums -  ko manā labā dara Eiropa.

Nupat atklāta jauna interneta vietne, kurā atrodami uzskatāmi piemēri ES paveiktajam iedzīvotāju dzīves uzlabošanā.
To var apmeklēt šeit lai lasītu par to, ko Latvija ieguvusi.

Vietne ir viegli uztverama , tajā ir ātra un ērta informācijas atlase pēc reģiona, profesijas, nozares.

 68% eiropiešu uzskata, ka viņu valsts ir ieguvusi no dalības ES. Neskatoties uz to, līdz šim bijis maz mēģinājumu uzskaitīt ES sniegtos ieguvumus cilvēkiem visās dalībvalstīs. Pirms nākamā gada maijā paredzētajām Eiropas vēlēšanām šī vietne iepazīstinās ar pozitīvajām izmaiņām, ko radījusi ES.

Interaktīvā un visās ES valodās pieejamā lapa “Ko manā labā dara Eiropa”, kurā atrodamo informāciju apkopojis Eiropas Parlamenta Izpētes dienests, piedāvā simtiem viegli uztveramu vienas lappuses piemēru par ES radītajām pozitīvajām pārmaiņām cilvēku dzīvē. Lietotāji lapā var atrast ar savu reģionu, profesiju vai hobiju saistītus piemērus.

Vietnē pieejami apmēram 1800 vienas lappuses materiālu, ar kuriem iepazīties, dalīties vai lejupielādēt kā PDF datnes.
Tie sadalīti divās daļās.
Pirmajā daļā - “Manā reģionā” - lapas apmeklētāji var izvēlēties interesējošo reģionu un uzzināt par ES ieguldījumu pilsētās un reģionos. Šī sadaļa aptver vairāk nekā 1400 apkaimju visā ES.
Otrajā sadaļā - “Manā dzīvē” - lietotāji var iepazīties ar kādu no 400 vienas lappuses materiāliem, kuros skaidrota Eiropas ietekme uz ģimeni, veselības aprūpi, hobijiem, ceļošanu vai drošību. Kā Eiropa atbalsta desmitiem dažādu profesiju nodarbinātus cilvēkus? Kā Eiropa palīdzējusi cilvēkiem, kuri aizraujas ar sportu? Šajā sadaļā pieejama arī virkne aplāžu (podcasts) aizvien augošā skaitā valodu.

Tos papildinās lapas trešā sadaļa - izsmeļošāki ES politikas virzienu apskati. Tie iztirzās pašreizējā Parlamenta sasaukuma paveikto, kā arī analizēs nākotnē veicamos darbus, īpašu uzmanību pievēršot iedzīvotāju viedoklim par ES svarīgākajiem uzdevumiem.

Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienu, Rīgā paredzēta plaša svētku programma.
 
Svētdien, 18. novembrī, svētku pasākumi galvaspilsētā sāksies ar Latvijas rīta ieskandināšanu Brīvības laukumā un Dzegužkalnā, kam sekos ekumēniskais dievkalpojums Rīgas Domā.
Pēc tā iedzīvotāji gaidīti pie Brīvības pieminekļa, kur varēs vērot goda sardzi „Brīvības sardzē”.
Pusdienlaikā no plkst. 12.45 pie pieminekļa būs ziedu nolikšanas ceremonija, bet plkst. 18.45 sāksies svinīgs muzikāls notikums „18.11.” – multimediāls stāsts par brīvību, kurā galvenais „stāstnieks” ir Brīvības piemineklis.
Plkst. 20.00 valsts dzimšanas dienā visus uzrunās Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Svētku dienā ikviens gaidīts Daugavmalā, kur laukumā pie Rīgas Pasažieru ostas varēs apskatīt Latvijas un sabiedroto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstādi, bet 11. novembra krastmalā vērot Nacionālo bruņoto spēku parādi. Plkst. 20.10 krastmalā sāksies koncerts „Daugav’ abas malas” ar pūtēju orķestra „Rīga” piedalīšanos un galvaspilsētas vīru koru uzstāšanos.
Plkst. 21.00 jau tradicionāli valsts svētkos iedzīvotāji aicināti vienoties kopīgā Latvijas valsts himnas „Dievs, svētī Latviju!” dziedāšanā, kam sekos gaismas uzvedums „Saules mūžs” - viens no valsts simtgades kulminācijas pasākumiem.
Tas būs vizuāli muzikāls stāsts sešās daļās par Latvijas valsti no idejas par tās veidošanu līdz šodienai un noslēgsies ar apliecinājumu Latvijas nākotnei, ticību Latvijas tautai un ikkatram iedzīvotājam.

Pēc gaismas uzveduma no plkst. 21.20 krastmalā simtgades labākās dziesmas spēlēs Latvijas radiostaciju dīdžeji, arī RADIO TEV DJ Rūdolfs Švēde kāps uz skatuves ar īpaši izraudzītām dziesmām šim pasākumam. 

Līdztekus šiem pasākumiem Rīgā būs iespēja apskatīt vairākas izstādes un apmeklēt daudzveidīgus koncertus, kas skanēs kultūras centros, koncertzālēs un dievnamos.

Rīgas Kongresu namā gan svētku dienā, gan arī 19. novembrī klausītāji gaidīti koncertā „Būsim lieli līdzi Saulei!”, kurā muzicēs Rīgas mūzikas skolu apvienotais simfoniskais orķestris diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā, koris „Sōla” un solisti Annija Putniņa, Daumants Kalniņš un Rihards Mačanovskis.
Rīgas Latviešu biedrības namā būs koncerts „Dievs, svētī Latviju!” ar Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas audzēkņu piedalīšanos, bet Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā skanēs koncerts „100 gadi kopā”.
Dižkoncertā „100 vīri Latvijai!”, kas notiks Latvijas Universitātes Lielajā aulā, apvienosies koru dziedātāji gan no Latvijas, gan ārvalstīm.
"Arēnā Rīga" notiks multimediāla deju izrāde „Abas malas”, kuru izdejos vairāk nekā 450 baleta, laikmetīgās un tautas deju dejotāji, bet svētku dienas izskaņā Latvijas Nacionālajā teātrī būs koncertuzvedums „Dzimšanas dienas nakts”.
  
Kultūras centrā „Iļģuciems” klausītāji gaidīti koncertā „Ar dziesmu simtgades ceļā”, bet Kultūras pilī „Ziemeļblāzma” skanēs koncerts „Simts vēlējumi”. Latviešu komponistu skaņdarbi būs dzirdami koncertā „Dziesmas Latvijai”, kas notiks kultūras centrā „Mazā ģilde”. Arī VEF Kultūras pilī koncertā „Gaismas domas” varēs dzirdēt iedzīvotāju iepriekš izvēlētos Latvijas komponistu skaņdarbus, kurus atskaņos pianists Reinis Zariņš.

Rīgas Sv. Pētera baznīcā skanēs komponista Mārtiņa Brauna svīta „Daugava”, bet īsi pēc gaismas uzveduma gan šajā dievnamā, gan Rīgas Domā un citās baznīcās būs dzirdami kamermūzikas koncerti. 

Rīgā svētku dienā būs skatāmas arī vairākas izstādes.
Sv. Pētera baznīcā pirms koncertiem būs iespēja apskatīt multimediālu izstādi „Latvijas varonis - no senatnes tagadnē”, savukārt Rīgas Kongresu namā tiks eksponēti Rīgas mākslas skolu audzēkņu darbi.
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā vēsturnieka vadībā varēs skatīt izstādi „Latvijas gadsimts”, kā arī iesaistīties fotoakcijā, bet laukumā pie tirdzniecības centra „Origo” būs apskatāma izstāde „Rīga 100 gados”.
 
Valsts svētkos iedzīvotājiem būs iespēja apmeklēt arī gaismas festivālu „Staro Rīga 2018”, kas notiks no 16. līdz 19. novembrim, tā tēma šogad ir „Augšām cēlās Gaismas pils”. 
Festivāla trijās programmās būs skatāmi vairāk nekā 40 gaismas objekti, kā arī gaismas parāde četrās Rīgas apkaimēs.
Vairāki svētku pasākumi Rīgā sāksies jau sestdien, 17. novembrī, turpināsies svētku dienā un arī pirmdien, 19. novembrī.

Svētku pasākumu detalizēta programma publicēta tīmekļa vietnēs www.kultura.riga.lv, www.lv100.lv/18novembris, vai arī spied šeit un lasi vairāk
No 19. līdz 30. novembrim Rīgā notiks Pasaules čempiones titulmačs starptautiskajā simtlauciņu dambretē.

Mačā tiksies vairākkārtējā pasaules čempione Zoja Golubeva (Latvija) un 2016. gada pasaules čempione Natalia Sadovska (Polija). Šāda mēroga notikums dambretes sportā Latvijā ir liels gods.

Titulmačā par 2018. gada čempiones titulu cīnīsies latviete Zoja Golubeva un poliete Natālija Sadovska.

Zoja Golubeva (dzim. 1967.gadā) ir viena no augstāk vērtētākajām dambretes spēlētājām pasaulē. Pēc 2017. gada pasaules čempionāta, Golubeva Pasaules čempiones titulu ir izcīnījusi sešpadsmit reizes.
Vērā ņemamus rezultātus līdz šim ir sniegusi arī viņas pretiniece, dambretes lielmeistare Natālija Sadovska (dzim. 1991. gadā). Sadovska ir izcīnijusi čempiones titulu Pasaules čempiones titulmačā 2016, uzvarēja Pasaules kausa cīņā 2016 un 2017. gadā, kā arī kļuvusi par Polijas čempioni starp vīriešiem 2018. gadā. Šobrīd pasaules reitingā Natālija ieņem 2.vietu (2245), bet Zoja ir 3.vietā (2233).

Pasaules čempiones titulmačs norisināsies pēc Pasaules Dambretes federācijas (FMJD) noteikumiem. 
Mača norises gaitai būs iespējams vērot klātienē viesnīcā Kempinski, Aspazijas bulvārī 22.

Iespēja būt valstij, kurā tiek aizvadīti pasaules mēroga mači, liecina, ka dambretes sportam arī pie mums izdodas strauji attīstīties un ka Latvija var pretendēt uz nozīmīgu turnīrorganizator valsts lomu arī turpmāk.
2017. gadā 79 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 84 gadiem veica vismaz vienu pārvietošanos dienā ārpus mājas.
Vidēji dienā viens Latvijas iedzīvotājs mēroja 30 kilometrus, un ceļā vidēji patērēja 80 minūtes. Visbiežākais pārvietošanās iemesls bija darbs (34 %), kā arī iepirkšanās (24 %) un atpūta (20 %), liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par iedzīvotāju pārvietošanos.

Par mobiliem uzskata tos iedzīvotājus, kas aptaujas dienā vismaz vienu reizi pārvietojās ārpus savas mājvietas. 2017. gadā 79 % Latvijas iedzīvotāju bija mobili.

19 % iedzīvotāju aptaujas dienā palika mājās, jo bija saslimuši vai slikti jutās (26 %), nebija vajadzības iziet ārpus mājas vai bija jāveic mājas darbi (25 %), bija brīvdiena skolā vai darbā (21 %), kustības liedza invaliditāte vai vecuma nespēja (18 %), traucēja laikapstākļi (10 %). 2 % iedzīvotāju aptaujas dienā pārvietojās ārpus Latvijas teritorijas.

Lielāko pārvietošanās skaitu dienā pēc transporta veida veica vieglo automobiļu vadītāji un pasažieri, kā arī iedzīvotāji, kas pārvietojas ar velosipēdu.
Vidēji dienā Latvijas iedzīvotāji visilgāko laiku pavadīja braucienos ar vilcienu (79 min.), vidēji dienā veicot 47 km.

Vidējais cilvēku skaits automobilī brauciena laikā Latvijā bija 1,9 cilvēks, urbānajās zonās šis rādītājs bija zemāks (1,6). Cilvēku skaits automobilī būtiski atšķiras darbdienās (1,7) un brīvdienās un svētku dienās (2,5).

Latvijas iedzīvotāji dienā vidēji noiet 2,7 kilometrus.

Aptaujas uzdevums bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju pārvietošanās paradumus un mobilitāti un šos datus varēs izmantot gan reģionālās, gan transporta politikas plānošanā. 
18. novembra saullēktā, plkst. 8.11, ikviens aicināts pievienoties Latvijas rīta ieskandināšanai īpašos pasākumos visā Latvijā - Alsungā, Kolkā, Turaidā, Gaiziņkalnā, Mežotnes pilskalnā, Rāznas ezera krastā un Rīgā - pie Brīvības pieminekļa un Dzegužkalnā.

Ieskandināšanai aicināts pievienoties ikviens arī savās mājās un pagalmos vai kādā īpašā un sirdij tuvā vietā kopā ar ģimeni, draugiem un kaimiņiem, lai iesāktu Latvijas 100. dzimšanas dienu ar gaišām domām un svētku noskaņojumu, dabā vai pie svētku brokastu galda.

Mēs dzīvojam brīvā, ar mīlestību veidotā, spēka vārdiem ieskautā, savu senču izsapņotā zemē ar mantojumā atstātu vēlējumu: "Dievs, svētī Latviju!". Dot svētību savai zemei ir arī mūsu pašu spēkos, katru jaunu dienu sākot ar labām domām un darbiem. Tāpēc visi Latvijas ļaudis 18. novembra saullēktā, plkst. 8.11, ir aicināti vienoties kopīgā rituālā - sagaidīt sauli austam un, paceļot Latvijas sarkanbaltsarkano karogu, nodziedāt mūsu visstiprāko dziesmu "Dievs, svētī Latviju!"

Vidzemnieki sauli sveikt aicināti, pakāpjoties kalnā. Turaidā, Dainu kalnā kopā ar Siguldas folkloras kopu "Senleja", Lēdurgas folkloras kopu "Putni", Vidrižu folkloras kopu "Delve" un Rīgas folkloras kopu "Abra" ikviens aicināts piedalīties īpašā visas paaudzes vienojošā spēka rituālā, kurā tiks daudzināta sētuve, grauds un maize; tiks dziedātas tautasdziesmas un, uguni dedzot, sniegta simboliska palīdzība saulei spoži kāpt debesu kalnā.

Vidzemes augstienes augstākais punkts Gaiziņkalns priecē ar stāvām, gravu greznotām nogāzēm un elpu aizraujošiem skatiem. Tāpēc, saulei lecot, ikviens Gaiziņkalnā aicinās stiprināt sevi garā un dziedāt spēka dziesmas kopā ar Madonas novada folkloras kopām "Vērtumnieki", "Libe", "Madava", "Vesetnieki" un Ērgļu novada tautas mūzikas kopu "Pulgosnieši". Īpašā mastā tiks pacelts Latvijas valsts karogs.

Zemgalē, Mežotnes pilskalna augstākajā senpilsētas punktā, vietā, kur atradās zemgaļu Upmales galvenā pils, pa gaismas ceļu goda vietā tiks pacelts Latvijas valsts karogs. Rītu dziesmām pieskandinās Rundāles novada sieviešu koris "Runda" un Bauskas novada folkloras kopa “Laukam pāri".

Latgalē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā, Rāznas ezera krastā saullēkts tiks sagaidīts, dziedot latgaliešu tautas dziesmu “Gaismeņa ausa, sauleite lēca". Kora "Ezerzeme" un Kaunatas vidusskolas kora dziesmām skanot, mastā tiks pacelts Latvijas valsts karogs. Latvijas simtgades rītam svētījumu dos Kaunatas Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīcas priesteris. Kā īpašs veltījums izskanēs Kaunatas vidusskolas bērnu novēlējumi un sapņi par nākotni un deju kolektīvu "Rasa", "Kaunata", "Juris" un "Kūzuls" horeogrāfa Ilmāra Dreļa vadībā īpaši veidota deja. Pasākuma izskaņā visi klātesošie rakstainiem cimdiem rokās vīs Goda viju Latvijai.

Kurzemē, Līvu krastā, mūžam mainīgais Kolkasrags ir vieta, kur satiekas saullēkts ar saulrietu. Te tikties aicināti lieli un mazi Dižjūras (Baltijas jūras) un Mazjūras (Rīgas jūras līča) ļaudis. Godā tiks celts gan Latvijas valsts karogs, gan lībiešu karogs. Līdzās Latvijas valsts himnai skanēs arī lībiešu himna. Kolkas lībiešu ansamblis "Laula" un tradicionālās dziedāšanas kopa "Burdons" no Rīgas aicinās visus klātesošos rotaļās sveikt Sauli, veikt Uguns un Spēka rituālus un veltīt latviešu un lībiešu dziesmas Jūras mātei.
Alsungā, Suitu novada centrā, skanēs suitu valoda un dziesmas. Tiks dziedāts, ziņģēts, saukts, vilkts, locīts un muzicēts kopā ar Alsungas etnogrāfiskā ansambļa "Suitu sievas", folkloras kopu "Suitu vīri", "Suitiņi" un "Suitu dūdenieki" dalībniekiem gaismām pildītā Alsungas pils pagalmā.

Rīgā, pie Latvijas brīvības simbola - Brīvības pieminekļa, uz Latvijas rīta ieskandināšanu aicina bērnu vokālais ansamblis "Dzeguzīte", postfolka grupa "Dārdi", grupa “ImantaDimanta", folkloras kopa “Grodi", ielu skrituļslidotāju apvienība “Therolling" un lietuviešu mākslinieks Tadas Surkis.

Savukārt galvaspilsētas augstākajā dabīgajā pakalnā Dzegužkalnā tautas tradīciju kopēji Krūmiņu ģimene un Latvijas 3x3 kustības dalībnieki aicina iesaistīties daudzināšanas rituālā, godinot Latviju, latviešu tautas stiprās saknes un tautas kopību, lai mēs būtu vienoti tagadnē un nākotnē.

Ceturtdien, 15.novembrī, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks kopā ar SIA „Rīgas meži” pārstāvjiem un žurnālistiem dosies uz SIA „Rīgas meži” Tīreļu mežniecību, lai izraudzītos krāšņākās Rīgas Ziemassvētku egles.

Pasākuma laikā tiks izvēlētas trīs Ziemassvētku egles: viena no tām tiks novietota Doma laukumā, otra - 11.novembra krastmalā (pie Akmens tilta), bet trešā - Rātslaukumā.

Šāds Ziemassvētku egļu izraudzīšanās pasākums Rīgai piederošajos mežos tradicionāli norisinās katru gadu, un uz to vienmēr tiek pieaicināti viesi. Šogad – Latvijas simtgades gadā – Rīgas lielās ziemassvētku egles tiks meklētas vēsturiski ļoti nozīmīgā vietā, kur pirms 102 gadiem norisinājās Ziemassvētku kaujas.

Katru gadu šo vēsturisko vietu apmeklē vairāki tūkstoši skolēnu, ārzemju tūristu un vēstures entuziastu. Ar notikumiem, kas šeit risinājās pirms vairāk kā simts gadiem, visbiežāk viņus iepazīstina biedrības “Latviešu strēlnieki Ķemeru purvos” dalībnieki.

Latvijas valsts svētku mēnesī - 14. novembrī Latvijas Sporta muzejā durvis vērusi jauna izstāde ”Latvijas Olimpiešu Goda zāle. ZELTS. SUDRABS. BRONZA.”, kas veltīta mūsu valsts un sporta simtgadei.

Atklājot Olimpiešu Goda zāli, vienlaicīgi tika atzīmēta Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) atjaunošanas 30 gadadiena. 1988.gada 19.novembris ir un paliks neaizmirstams datums - Latvija atgriezās pasaules Olimpiskajā kustībā un startēja Olimpiskajās spēlēs - „dižākajās no visām spēlēm”.

“Esam lepni par 100 gados sasniegto - Olimpisko, pasaules un Eiropas čempionu uzvarām”, atklājot Olimpiešu Goda zāli atzina LOK prezidents Aldons Vrubļevskis. “Vairāk kā 600 Olimpieši dažādos vēstures posmos vasaras un ziemas Olimpiskajās spēlēs, pārstāvot gan savu tautu, gan savu valsti, izcīnījuši 94 Olimpiskās medaļas - zelta, sudraba un bronzas. Ar šo izstādi, kuras veidošanā piedalījusies visa mūsu sporta sabiedrība, arī Starptautiskā Olimpiskā komiteja, gribam godināt mūsu Olimpiešus no tālās Stokholmas līdz mūsdienu spēlēm Riodežanairo un Phjončhanai.”

Satversmes sapulces prezidenta Jāņa Čakstes novēlējums tālajā 1920.gada 19.septembrī, atklājot pirmo Latvijas Olimpiādi, bija „Lai Latvijā Olimpiskās cīņas kļūtu par visas tautas svētkiem, tāpat kā tas bija senajā Grieķijā”.

Apsveikuma vārdus video uzrunā teica arī Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents Tomass Bahs: “Man ir tas gods un privilēģija jūs ikvienu sveikt Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas 30 gadadienā. Jūs atzīmējat svarīgu pagrieziena punktu Olimpiskajā kustībā Latvijā. Dārgie atlēti, jūsu sniegums Olimpiskajās spēlēs ir iezīmējusi Latviju pasaules sporta kartē. Paldies ikvienam par milzīgo ieguldījumu sporta popularizēšanā Latvijā. Jūs veicināt Olimpiskās vērtības - draudzību, cieņu un izcilību jūsu valstī un ārpus tā robežām. Paldies jums, ka esat uzticams biedrs Olimpiskajai ģimenei. Šī gadadiena ir nozīmīgs notikums ne tikai jums, bet visai Olimpiskajai kustībai. Tāpēc man ir tas gods, Starptautiskās Olimpiskās komitejas un visas Olimpiskās kustības vārdā - novēlēt jums priekpilnas svinības.”
Godinot Latvijas valsts simtgadi, notiks kopš valsts neatkarības atjaunošanas iespaidīgākā kuģu vizīte Latvijā. Nacionālie bruņotie spēki aicina rīdziniekus un pilsētas viesus 17.un 18.novembrī klātienē apskatīt Latvijas un citu NATO dalībvalstu Jūras spēku kuģus.

18 sabiedroto valstu Jūras spēku kuģi, tostarp arī NATO 1.pastāvīgās jūras pretmīnu grupas kuģi, būs apskatāmi Rīgas Pasažieru termināļa piestātnē 17.novembrī no plkst.13:00 līdz 17:00 un 18.novembrī no plkst.12:00 līdz 20:00.

Apskatei būs pieejami ne tikai NATO 1.pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1) kuģi, bet arī Lielbritānijas kuģis HMS “Westminster”, Latvijas Jūras spēku štāba un apgādes kuģis A – 53 “Virsaitis”, mīnu kuģi M-08 “Rūsiņš” un “M-06 “Tālivaldis”, patruļkuģis P-08 “Jelgava”, kā arī Igaunijas, Lietuvas, Dānijas, Vācijas, Norvēģijas, Polijas un Zviedrijas Jūras spēku kuģi.

Ikdienā grupas kuģi piedalās apmācībā, veic manevrēšanas vingrinājumus, kuģošanas treniņu, kā arī piedalās militārajās mācībās, kurās iznīcina mīnas. NATO 1.pastāvīgās jūras pretmīnu grupas pakārtotie uzdevumi ir jūras situācijas apzināšana un patrulēšana, kuras laikā NATO klātbūtne tiek demonstrēta gan jūrā, gan krastā, kā arī ostu vizīšu laikā.
Pēdējo divu gadu laikā Latvijā īpaši strauji pieaudzis mobilā interneta patēriņš, sasniedzot 6,7 GB uz vienu pieslēgumu. Tas ierindo Latviju ceturtajā vietā starp tehnoloģiski attīstītākajām valstīm pasaulē.
Lielāko datu apjomu iespējams patērēt, skatoties video saturu, klausoties mūziku, kā arī tiešsaistē spēlējot spēles.
Krietni mazāk interneta tiek izlietots, pārlūkojot sociālos tīklus, veicot balss zvanus internetā, izmantojot ģeolokācijas lietotnes, piemēram, Waze, un e-pastu pārlūkošana.

Lūk, lietas kuras tērē mobilos datus.

1. Filmu un labas kvalitātes video skatīšanās
Augstākās kvalitātes video straumēšana ir viens no lielākajiem iespējamajiem datu patēriņa avotiem viedtālrunī. Iemīļota seriāla skatīšanās stundas garumā lietotnē TV Play Premium var iztērēt līdz pat 500 MB interneta. Turklāt video kvalitāte, kādā seriāls vai filma ir skatīta, būtiski ietekmē datu apjomu – jo labāka kvalitāte, jo vairāk mobilo datu tiks izlietoti. Piemēram, ja tālruņa uzstādījumos video atskaņošanas kvalitāte atzīmēta kā zema, tad, patērējot 1 GB mobilā interneta, varēs skatīties video līdz pat 4h, kamēr izcilā kvalitātē šāds datu apjoms tiks sasniegts jau pēc stundas.

2. Spēles tiešsaistē
Ja brīvo laiku lietotājs pavada spēlējot spēles savā viedierīcē, tad var rēķināties ar līdz pat 300MB/ h lielu datu patēriņu. Protams, šis datu patēriņš ir atkarīgs no spēles veida. Piemēram, ja, izmantojot 4G mobilo internetu, tiks spēlēta spēle Counter-Strike: Global Offensive, var atvadīties no 250 MB/h. Taču ir arī tiešsaistes spēles, kuru datu patēriņš ir zemāks pat par sociālā tīkla Facebook apmeklēšanu, piemēram, spēlējot World of Warcraft, tiks patērēti tikai 10MB/h, gadījumā, ja plašajā spēlē būsi viens lietotājs.

3. Mūzikas klausīšanās viedtālrunī
Straumēšana vietnē Spotify ir kļuvusi par vienu no populārākajiem veidiem kā klausīties mūziku. Šogad Spotify abonementu skaits ir audzis līdz 83 miljoniem lietotāju visā pasaulē, taču arī šai legālajai mūzikas straumēšanas vietnei ir liels mobilo datu patēriņš – pat 115MB/h, turklāt tas ir atkarīgs no audio kvalitātes, ko iespējams pamainīt savā viedtālrunī. Ja klausītājs izmanto Spotify Premium, tad, lejupielādējot dziesmas savā tālrunī, ir jārēķinās arī ar patērētiem papildu datiem.

4. Sociālo tīklu aplūkošana
Vai esi sevi vairākkārt pieķēris katru brīvu brīdi skatot laika joslu Facebook vai arī draugu un slavenību ievietoto saturu Instagram? Ja atbilde ir jā, tad šāda sociālo tīklu pārlūkošana var iztērēt līdz pat 100MB datu stundas laikā. Galvenais iemesls - aplikācijas iestatījumos ir uzstādīts, ka laika joslā video tiek atskaņoti automātiski.

5. Aktivitātes, kas patērē nedaudz interneta
Nav noslēpums, ka gandrīz katrs navigācijas lietotājs kādreiz ir aizdomājies, cik daudz mobilo datu tā patērē, un, iespējams, pat izvairījies no šo aplikāciju lietošanas. Patiesībā tas, ka navigācija patērē daudz datu, ir mīts. Piemēram, Waze stundas laikā patērē vien 10MB, kas ir 4x mazāk nekā 10 minūšu ilgs video zvans. Savukārt vismazāk datu patērē e-pasta pārlūkošana – vien 0,03MB.

Ziņa sagatavota, izmantojot vadošā mobilo sakaru operatora “Tele2” apkopotos datus
Grupa “Refleksija” sadarbībā ar Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienību piedāvā dziesmu “Karavīrs”.

Dziesma vēstī par vīriem, kuri gatavi aizstāvēt visu, kas uz šīs zemes svēts. “Karavīrs” iemieso ilgas pēc neatkarības un sapņus par to. Iniciatīva radīt šo dziesmu kā dāvanu Latvijas simtgadē nākusi no NBS SUV.

Grupas “Refleksija” solists un dziesmas vārdu autors Arturs Gruzdiņš teic: “Saņemot piedāvājumu radīt kopīgu dziesmu no Speciālo uzdevumu vienības, mēs jutāmies ļoti, ļoti pagodināti. Tie ir cilvēki, kuri stāv sardzē par mūsu Latviju un mums ir liels gods nu saukt viņus par saviem draugiem. Arī mums pašiem ir sajūta, ka atgriežamies pie savām saknēm, jo grupa “Refleksija” sākās ar dziesmu “Patriots” tieši pirms trim gadiem, 18.novembrī. Šī patriotiskā tēma mums ir ļoti, ļoti tuva un nozīmīga.”

“Idejas pamatā galvenā vēlme bija radīt dāvanu Latvijai. Par speciālo operāciju karavīriem un viņu darbiem parasti netiek publiski runāts. Tāpēc vēlējāmies radīt patriotisku un motivējošu videoklipu ar labu dziesmu, kurā iekļauta virkne mums būtisku tēlu un vērtību. Šis ir uzskatāms piemērs visaptverošai valsts aizsardzībai, kur katrs Latvijas iedzīvotājs var piedalīties mūsu gara un spēju stiprināšanā ar to, kas ir viņa stiprā puse. Arturu un citus grupas māksliniekus var minēt kā teicamu paraugu nesavtīgam atbalstam dāvanas tapšanā,” stāsta Speciālo uzdevumu vienības komandieris komandleitnants Staņislavs Leimanis.

Noskaties dziesmas video šeit
Laikā no 11.  līdz 18. novembrim, svinot valsts simtgadi, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (turpmāk - LVRTC) tornī Zaķusalā un vēl 20 torņos visā valstī tiks pacelti Latvijas karogi.
Zaķusalas tornim 18.novembrī būs arī īpaša rota - tajā plīvos visu laiku lielākais Latvijas karogs. Mūsu valsts simbols Latvijas augstākajos torņos ir LVRTC sveiciens valsts iedzīvotājiem Latvijas simtgadē.

Godinot valsts simtgadi, 18. novembrī Zaķusalas televīzijas tornī tiks pacelts 800 kvadrātmetru liels karogs.
Teju divu basketbola laukumu izmēram pielīdzināmais karogs atradīsies starp torņa trīs balstiem. Ja laikapstākļi to atļaus, karogs tiks svinīgi pacelts pulksten 8.00 no rīta, kļūstot par Latvijas simtgades svētku lielāko karogu.

20x40m plašais karogs darināts Latvijā no īpaši izturīga, tomēr salīdzinoši viegla materiāla.
Zem torņa centrālās daļas ir izveidota īpaša konstrukcija, kas karogu pacels 80m augstumā. Tā kā karoga izmērs to padara par iespaidīgu buru, karogs vertikālā veidā tiks stiprināts tikai pie vienas malas un brīvi plīvos starp torņa balstiem. TV torņa apmeklētājiem unikālo, valsts simtgades svētku lielāko karogu būs iespēja aplūkot un uz tā fona nofotografēties tikai vienu dienu - 18. novembrī.

Jau astoto reizi Zaķusalas TV torņa karoga mastā, kas ir augstākais karoga masts Eiropas Savienībā, tiks pacelts arī 3x6m liels Latvijas karogs. Kopš 2014.gada nogales tas tiek pacelts divas reizes gadā 4.maijā un 18.novembrī.

“Septiņdesmitajos gados, projektējot Rīgas TV un radio torni, tajā tika paredzēts karoga masts. Nebrīves gados pēc torņa uzcelšanas karogs TV tornī tā arī netika pacelts, jo LVRTC darbinieki to atteicās darīt, sakot, ja nav sarkanbaltsarkanais, nebūs nekāds. Tāpat svešas varas karogi nav plīvojuši arī Cesvaines tornī, kura spice ir arī augstākais punkts Baltijā. Karogs ir skaistākā svētku rota un jo augstāk plīvo mūsu karogi, jo lepnāk par Latviju ir paceltas mūsu galvas!” uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Karogi Latvijas augstākajos torņos - Valmierā, Cesvainē, Daugavpilī, Rēzeknē, kā arī Dundagā, Tukumā, Sabilē, Ēdolē, Dunalkā, Siguldā, Ulbrokā, Kuldīgā, Liepājā, Ventspilī, Viļānos, Preiļos, Līvānos, Viesītē, Jelgavā tiks pacelti laikā no 11.līdz 15.novembrim un plīvos līdz pat 20.novembrim.

Tā kā līdz šim šajos torņos karogi nav plīvojuši, torņos izveidoti speciāli karoga masti, kā arī apgaismojums diennakts tumšajam laikam. LVRTC aicina iedzīvotājus fotografēt karogus torņos un ievietot tos sociālajos tīklos ar mirkļbirku #karogstornī.

Kopā ar Latvijas jauniešu viedokļu līderiem no Rīgas un reģioniem atklāta iniciatīva - gaidāmo EIROPAS vēlēšanu platforma www.soreizesbalsosu.eu 

To var izmēģināt šajā lapā

Patlaban platformā www.soreizesbalsosu.eu reģistrējušies un aktīvi iesaistījušies ap 84 300 eiropiešu no visām ES valstīm.
Valstu TOP5 pēc iesaistes aktivitātes: Vācija, Slovēnija, Itālija, Spānija un Francija. No Latvijas pašlaik platformā reģistrējušies jau 238 brīvprātīgie, kuri gatavi kļūt par Eiropas vēstnešiem!  
 
“Kāpēc atklājam tagad - ~7 mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām Latvijā? Jo šoreiz Eiropas vēlēšanās aicinām ne vien balsot, bet jau tagad iesaistīties procesā. Proti, aicinām ne tikai izmantot tiesības un iespēju aiziet nobalsot 2019. gada 25 maijā, bet jau tagad kļūt par daļu no vēlēšanām, tajās iesaistoties pašam un iesaistot citus. Būtiski, lai tas nav emocionāls pēdējā brīža lēmums, bet gan pārdomāta izvēle, ņemot vērā gatavošanas laikā iegūtas zināšanas un uzkrāto pieredzi. Iesaisties un ieplāno!” aicina Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.
 

Kā iesaistīties iniciatīvā “Šoreiz es balsošu”?

1.       Reģistrējies platformā www.soreizesbalsosu.eu
2.       Izvēlies savu iesaistīšanās pakāpi!
·         Būt lietas kursā par galvenajiem notikumiem un aktualitātēm jeb “turēt roku uz pulsa”, regulāri saņemot informāciju;
·         Apmeklēt vēlēšanu tēmai veltītus pasākumus klātienē vai attālināti;
·         Veidot savus projektus vai pasākumus, iesaistot citus, piemēram, lai diskutētu iemeslus, kāpēc ir svarīgi balsot? Kā Latvijā paaugstināt sabiedrības līdzdalību, t.sk., vēlēšanās? Kādi piemēri pierāda apgalvojumu: “Mana balss skaitās”?
·         Pastāvīgi (individuāli vai organizācijas) līdz pat vēlēšanām var palīdzēt īstenot iniciatīvu tiešā sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, reģionālā, nacionālā vai pat pārrobežu mērogā.
 
18. novembrī ar plašu programmu Rīgā, visā Latvijā un pasaulē tiks svinēta Latvijas valsts dibināšanas 100. gadadiena. Daudzveidīgs pasākumu klāsts gaidāms gan Rīgā, gan Latvijas reģionos, bet pasaulē Latvijas vārdu godinās starptautiskā diplomātiskā programma.
Kopā novembrī plānoti vairāk nekā 900 daudzveidīgi notikumi, no kuriem lielākā daļa ir bez maksas un nozīmīgākie vērojami ar radio un televīzijas starpniecību.

Svētku programmā gaidāmi gan svētku koncerti un izstādes, gan militārā parāde un goda sardzes, gan dažādi pasākumi, kas aicina godināt Latvijas valsts pirmo simtgadi un iedvesmo nākamajai. Nostiprinājusies tradīcija godināt cilvēkus, un vēstījuma „Es esmu Latvija” zīmē godināšanas pasākumi norisināsies lielākajā daļā pašvaldību. Valsts svētkus cilvēki svinēs arī sportiski, pārgājienos, orientēšanās spēlēs, gaidāmi arī izzinoši pasākumi un zināšanu viktorīnas, plaši būs skatāmas Latvijas simtgades filmas. Īpašs notikums šogad būs „Latvijas rīta ieskandināšana”. Par galvenajiem pasākumiem īpašā notikumā 5. novembrī informēja kultūras ministre Dace Melbārde, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un lielāko pasākumu veidotāji. Svētku rīkotāji simboliski tikās pie galda, kas, visticamāk, izmantots Latvijas valsts proklamēšanas ceremonijā 1918. gada 18. novembrī.

“Mums, Latvijas iedzīvotājiem, ir ļoti svarīgi apzināties, cik īpašā laikā dzīvojam – tieši mūsu paaudzei ir dota vēsturiskā iespēja piedzīvot savas valsts 100. gadadienu. Kantar/TNS aptauja liecina, ka 91% Latvijas iedzīvotāju novembrī plāno atzīmēt valsts simtgadi, vairāk nekā 80% paši piedalās vai piedalīsies kādā no iniciatīvām, bet 77% piekrīt, ka valsts simtgadi vajag atzīmēt īpašāk nekā citus gadus. Cilvēki Latvijā ir ļoti dažādi, intereses un vēlmes ir atšķirīgas, tāpēc esam domājuši par dažādām mērķauditorijām, lai katrs varētu atrast sev piemērotāko svētku notikumu. Svētku pasākumu rīkotāji ir radījuši ģeogrāfiski un stilistiski visaptverošu programmu, radot iespēju svinēt valsts simtgadi visā Latvijā, un ļoti aktīvi svinībām gatavojas Latvijas valstij piederīgie visā pasaulē,” uzsver kultūras ministre Dace Melbārde.

No 900 notikumu klāsta pārliecinoši lielākā daļa pieejama bez maksas, īpaši svētku notikumi gaidāmi ikkatrā pašvaldībā. Savukārt pasaulē no 16. līdz 19. novembrim Latvijas valsts simtgade, sanākot kopā latviešiem, viņu tuviniekiem un draugiem, tiks svinēta ASV, Austrālijā Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Kanādā, Lielbritānijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Norvēģijā, Somijā, Spānijā, Šveicē, Vācijā un Zviedrijā. Tās būs gan svinīgas pieņemšanas, gan izstādes un koncerti ar šajās valstīs mītošu latviešu mūziķu piedalīšanos. Arī citās valstīs visu novembri norisinās plaša starptautiskās diplomātijas programma, kuras tapšanā piedalās Latvijas vēstniecības, konsulāti un diasporas organizācijas visā pasaulē.

Liela nozīme 18. novembra svinībās, kā ierasts, būs Latvijas Nacionālo bruņoto spēku parādei, godinot un lepojoties ar Latvijas armiju. “Novembris ir tautas vēsturisko atmiņu mēnesis, kad godinām mūsu karavīrus – Latvijas brīvības cīnītājus. Viņi bija gana drosmīgi, lai stāvētu pie valsts šūpuļa, lai jaunizveidoto valsti aizstāvētu un atdotu par to pašu dārgāko – dzīvību. Latvija – tie esam mēs visi, kas šeit dzīvojam. Brīvība, neatkarība un dekmokrātija ir mūsu visu fundamentālās vērtības. Un mums nav cita uzdevuma, kā to sargāt,” saka aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Plānojot apmeklēt svētku norises, organizatori aicina sekot līdzi laika prognozēm, ģērbties ērti un silti, jo daudzi pasākumi 18. novembra programmā notiks ārpus telpām. Tāpat iedzīvotāji pašvaldību informācijas kanālos aicināti sekot līdzi informācijai par satiksmes ierobežojumiem. Rīgā 18. novembrī būs iespēja izmantot bezmaksas sabiedrisko transportu.
11.novembrī, Lāčplēša dienā, atzīmējot Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku, Rīgā, Brīvības pieminekļa laukumā, plkst.13:00 sāksies militārā parāde, kurā piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu – Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienības.

Nacionālos bruņotos spēkus parādē pārstāvēs Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Štāba bataljona, Jūras spēku un Zemessardzes vienības, kā arī Nacionālo bruņoto spēku orķestris, kurš rūpēsies par pasākuma muzikālo noformējumu.

Parādi, kurā piedalīsies aptuveni 350 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu un ugunsdzēsēju, komandēs Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš. Parādē piedalīsies aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Parādes sākumā, plkst.13:00, godinot Latvijas brīvības cīnītājus, notiks īpaša svinīgā godasardzes maiņa pie Brīvības pieminekļa.

Savukārt plkst.09:00 aizsardzības nozares vadība un parādes dalībnieki ekumēniskajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā aizlūgs par visiem par Latvijas valsti kritušajiem karavīriem, bet plkst.11:00 noliks ziedus Rīgas Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns, ar klusuma brīdi godinot Latvijas karavīrus, kuri atdevuši savas dzīvības par Latvijas brīvību un neatkarību.

Plkst.14:45 Esplanādē pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa, godinot kritušo karavīru piemiņu, notiks svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija, kā arī jaunsargu svinīgā solījuma došana.

Plkst.15:30 notiks atceres pasākums Sudrabkalniņā, piemiņas vietā 1919.gada novembra kaujās kritušajiem Rīgas 6.kājnieku pulka karavīriem.

Lāčplēša dienā no plkst. 12.00 līdz 17.00 pie kultūras pils “Ziemeļblāzma” notiks Nacionālo bruņoto spēku organizētas aktivitātes un būs skatāma militārās tehnikas un ekipējuma izstāde.

Savukārt no plkst. 17.00 līdz 21.00 laukumā pie Pulvertorņa notiks koncerts, kurā piedalīsies Zemessardzes orķestris, grupa “Trio Mediante”, grupa “Sigma” un apvienotais Āgenskalna Valsts ģimnāzijas, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas un Dobeles Valsts ģimnāzijas jauniešu koris ar sadziedāšanās programmu “Tik cik būs uguņu uz katra kalna, tik mēs arī šeit dzīvosim”. Skolu jauniešu kori diriģēs Kaspars Vēveris un Raimonds Bulmers, sadziedāšanās mākslinieciskais vadītājs – Edvīns Dziļums.

Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki aicina iedzīvotājus piedalīties piemiņas pasākumos un kopīgi atcerēties Brīvības cīņas un godināt kritušos karavīrus.
Arī karavīri, zemessargi un jaunsargi aktīvi piedalīsies daudzos Brīvības cīnītāju piemiņas pasākumos visos Latvijas novados.

Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.
Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9. novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.

Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi – “Par Latviju”. Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.

Latvijas Brīvības cīņas – cīņas par Latvijas valsts neatkarību – ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas - Krievijas miera līgums. 11. augustu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.

Lāčplēša dienu gaidot, Aizsardzības ministrija jau tradicionāli aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju nēsāt pie apģērba sarkanbaltsarkano lentīti, kas norāda uz 1919. gada 11. novembri, kad tika izcīnīta izšķirošā uzvara pār Bermonta karaspēku.

Mēneša Ķēriens!
Neon Saturdays - Phoenix



Septembris aiz muguras, ļoti silts mēnesis, varētu teikt, ka atvasaru redzējām divas reizes. 

Karstās vasaras iespaidā daudzi mākslinieki vēl septembrī steidza pieteikt savu vasarīgo dziesmu hita postenim. Šis gads nav izņēmums un saņēmām gana daudz vasarīgas melodijas.Mūzikas lauciņā reizēm ir vērts parakties, lai atrastu ko lielisku, šoreiz lieliskais atnāca pie mums pašiem. 25.septembrī grupa Neon Saturdays nāca klajā ar jaunāko skaņdarbu “Phoenix”! Zinot to, ka iepriekšējais grupas singls “Get Up” Radio TEV ēterā skanēja visu vasaru, gaidīju no apvienības ko lielisku... un nekļūdīgi.

Šajā mēnesī iesaku patiešām ieklausīties grupas Neon Saturdays dziesmā “Phoenix”. Uzskatu, ka šim skaņdarbam ir hita potenciāls. Es pat teiktu, ka dziesmas noskaņā dzirdama nevis vasara, bet atvasara. Tāda saldsērīga sajūta par laiku, kad bija silts, mati plīvo vējā, visas raizes un rūpēs uz brīdi iepauzētas.

Rūdolfa Muzikālajos Jaunumos aprunājos ar grupas līderi Andri Ēveli. Ko viņš stāsta par skaņdarbu, klausies zemāk!

R.

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________




VAS „Elektronisko sakari” patriotisma projekta „Apsveikums Latvijai”  ietvaros jau ceturto gadu ir uzsācis apsveikumu maratonu, kura ietvaros aicina skolēnus un Latvijas iedzīvotājus kopumā līdz 18. novembrim apsveikt Latviju tās simtgadē, izmantojot speciālu Morzes ābeces aplikāciju. Tā ir pasaulē unikāla akcija, kuras mērķis ir  
neierastā veidā veicināt Latvijas iedzīvotāju patriotismu pret valsti.

Šogad projekts veltīts Latvijas simtgadei un labdarībai - katri desmit apsveikumi pārtaps par kūciņu, kas tiks nogādāta Latvijas bērnunamos dzīvošajiem bērniem. Savukārt šogad zibakcija tiks veidota ar īpašu sveču sienu, ko veidos bērni.

Projekta ietvaros darbosies speciāla aplikācija www.apsveikumslatvijai.lv, kurā ikviens var ģimenei, draugam, kolēģim vai paziņai nosūtīt savu apsveikuma tekstu Latvijai dzimšanas dienā, aizšifrējot to ar Morzes ābeci.

Starptautiskais Morzes kods vēsturiski bija vienīgais signāla pārraidīšanas veids, kuru kā efektīvu paņēmienu signālu noraidīšanai izmanto arī mūsdienās vietās, kur nav satelīta pārklājuma u.tml.).
Latvijā un pasaulē Morzes kodu izmanto radioamatierismā un radio sportā.
Latvijas Lauku Tūrisma Asociācija  "Lauku ceļotājs" uzsācis kopīgu sadarbību ar "Autotransporta Direkciju", lai uzlabotu un veicinātu Latvijas iepazīšanu un apceļošanu tieši ar sabiedrisko transportu - autobusu un vilcienu. 

Ikviens aicināts doties Latvijas apceļošanā pa septiņiem Latvijas valstiskuma veidošanās ceļiem - Līvu, Jēkaba, Brīvības, Baltijas, Daugavas, Gaismas un Māras.

Latvijas valstiskuma veidošanās ceļi Latvijas apceļošanai un izzināšanai veltīti trīs laika dimensijām – pagātnei, tagadnei un nākotnei, aicinot atskatīties uz Latvijas valsts tapšanas ceļiem un līkločiem tuvākā un tālākā pagātnē; izvērtēt tagadnes ieguvumus un resursus un kopīgi plānot nākotnes Latviju. Šie ceļi ļauj iepazīt Latvijas vēstures pagriezienus, personības, vietas un notikumus, kas sekmējušas valsts nodibināšanu un nacionālās identitātes veidošanos, atskatoties arī uz tālāku pagātni un pieminot valstiskos veidojumus, kas cauri gadsimtiem pastāvējuši Latvijas teritorijā un kļuvuši par daļu no latviskās kultūrtelpas. Un, bez šaubām, šie ceļi ir paredzēti ceļošanai – jo ir aizraujoši, objektiem un saimniecībām bagāti un ainaviski skaisti.

Te var lasīt vairāk un aplūkot maršrutus. 

Gaidot Lāčplēša dienu, Aizsardzības ministrija jau tradicionāli aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju nēsāt pie apģērba sarkanbaltsarkano lentīti, kas norāda uz 1919. gada 11. novembri, kad tika izcīnīta izšķirošā uzvara pār Bermonta karaspēku.

Tāpat Aizsardzības ministrija un Latvijas Kara muzejs šogad turpina akciju “Uzdāvini lentīti”, kuras laikā ikviens ir aicināts salocīt sarkanbaltsarkano lentīti, lai to kādam uzdāvinātu. Akcija tiks atklāta 5. novembrī plkst. 12.00 Latvijas Kara muzejā, un tā norisināsies līdz 11. novembrim.

Akcijas dalībnieki aicināti iemūžināt lentīšu locīšanu un dāvināšanu fotogrāfijās vai video, lai dalītos ar tiem sociālajos tīklos ar mirkļbirku #uzdāvinilentīti un kopīgi vairotu svētku noskaņu.

Akcijā “Uzdāvini lentīti” iesaistīsies ne tikai tūkstošiem skolēnu, bet arī sociālās aprūpes centru, pansionātu, slimnīcu un bērnu namu iemītnieki, kuri gan saņems, gan dāvinās lentītes.

11. novembrī sarkanbaltsarkanās lentītes tiks dalītas militārās parādes laikā pie Brīvības pieminekļa un vakarā pie Latvijas Kara muzeja.

Aizsardzības ministrija par godu Latvijas simtgadei šogad sarūpējusi 100 000 lentīšu, kuras tiks locītas gan Rīgā, gan reģionos.

Laika posmā no 2010. līdz 2017. gadam Aizsardzības ministrijas rosinātajā iniciatīvā kopīgi salocīti jau 72 kilometri jeb vairāk nekā 500 000 lentīšu.

Aizsardzības ministrija atgādina, ka lentītes nēsājamas ar stūriem uz augšu, veidojot stilizētu burtu “V”, kas simbolizē uzvaru, jo novembrī tiek atzīmēta izšķirošā uzvara pār Bermonta karaspēku.
 
18. novembrī, ar plašu programmu tiks svinēta Latvijas valsts proklamēšanas 100. gadadiena.

Daudzveidīgs pasākumu klāsts valsts simtgades svētku programmā tiek piedāvāts Rīgā, visā Latvijā un pasaulē, kur Latvijas vārdu godinās plaša diplomātiskā programma.

Latvijas valsts simtgades birojs piedāvā 10 idejas Latvijas dzimšanas dienai.

Saullēktā sveic Latviju, godinot mūsu valsti dabā vai pie svētku brokastu galda. 18. novembrī saule lēks plkst. 8.11. Vai tā būtu pirmo saules staru apspīdēta ainava, vai pirmais smaržīgais brokastu kafijas malks – lai rīts sākas dzimšanas dienas noskaņā. 

Cel godā Latvijas karogu. Ja nav iespējas pacelt karogu mastā, rotā ar karoga lentīti savu apģērbu vai noformē svētku brokastu vai pusdienu galdu karoga krāsās.

Kopā ar tuvajiem nostiprini Latvijas himnas vārdus. Nodziedi himnu, godinot karogu, iemāci himnas vārdus pašiem mazākajiem ģimenes locekļiem.

Apciemo un godini Latvijas valstij svarīgu piemiņas vietu. Noliec ziedus, aizdedz svecīti par tiem, kas stāvējuši Latvijas valsts sardzē, piemini savus senčus un ikvienu, kurš cauri skaudriem likteņa līkločiem simts gados ir palīdzējis nosargāt Latvijas valsti.

Pasaki paldies un apsveic svētkos kādu, kurš šodien strādā. Glābšanas dienesti, veikalu pārdevēji, sabiedriskā transporta vadītāji, viesmīļi, koncertzāļu un kultūras centru darbinieki, žurnālisti, mūziķi un aktieri – 18. novembris ļoti daudziem būs darba diena, lai pārējie varētu izbaudīt svētkus. 

Pārlasi Ojāra Vācieša “Tu esi Latvija” vai citu iemīļotu Latvijai veltītu dzejoli. Šo pašu svētāko tu neaizmirsti... Tu esi Latvija, lai arī kura dzejnieka vārdi visskanīgāk atbalsotos Tavā sirdī.

Sapulcējies ap svētku galdu ar saviem mīļajiem, lai izbaudītu kopā būšanas prieku un spēku. Satiecies ar sen neredzētiem radiniekiem, uzaicini ciemos draugus, pacienā vientuļo kaimiņu vai pusdieno ģimenes lokā – izbaudi katru mīlestības pilno mirkli!

Apsveic draugus, radus un kaimiņus Latvijas dzimšanas dienā. Sazvani draugus, nosūti pastkartīti, uzdāvini rakstainus dūraiņus, kas ne tikai sildīs rokas, bet arī priecēs acis un valkātāja sirdi! Apņemies kopā ar tuvu cilvēku paveikt kādu lielisku darbu Latvijai jaunajā simtgadē, novēli pārējiem ko patiešām vērtīgu, uzdāvini ģimenei vai draugiem jaunu ideju kopīgai laika pavadīšanai!

Uzvelc siltus, rakstainus cimdus. Rotājies ar rakstainiem dūraiņiem, kuros ievītie tradicionālie simboli dos spēku un vienos cilvēkus svētku pasākumos. Sagaidi Latvijas dzimšanas dienu silti un koši!

Sāc Latvijas valsts otrā gadu simta pirmo dienu ar labu darbu. Izdari to, kam ikdienā neatliek laika vai drosmes. Piezvani vecākiem. Nokrāso noskrambāto sienu. Sāc lasīt grāmatu, kuru vienmēr esi atlicis malā. Atzīsties mīlestībā. Pacel nevērīgi nomestu lietu. Sāc īstenot jaunās simtgades apņemšanos. Nav nozīmes, cik liels būs paveiktais darbs, bet gan – cik daudz sirds siltuma tajā ieguldīsi!

Papildu informācija - Latvijas valsts simtgades biroja mājas lapā  www.lv100.lv vai arī skaties šeit
Jebkura spēle, tajā skaitā azartspēles, ir kā piedzīvojums, tā ļauj izjust riska, uzvaras un zaudējuma garšu.
Taču azartspēles dažkārt var kļūt bīstamas to radīto kaitējumu dēļ, jo cilvēks, zaudējot kontroli pār spēles procesu, riskē ar finansiālajiem līdzekļiem un apdraud ne tikai savu labklājību, veselību, bet arī attiecības ģimenē.
Kā pamanīt azartspēļu atkarību, pirms tā pārņēmusi spēlmaņa dzīvi?

Azartspēļu atkarību  dažreiz mēdz dēvēt par ‘"slēpto slimību”, jo tā nav konstatējama pēc kādām fiziskām pazīmēm kā tas ir citu atkarību gadījumos. Diemžēl to neredz arī paši slimnieki: cilvēki, kuri cieš no spēļu atkarības, parasti savu problēmu noliedz vai cenšas mazināt tās nopietnību. Spēlmanim pašam var maldīgi šķist, ka viņš procesu kontrolē.

Tomēr tad, kad azartspēles ir pārņēmušas cilvēka domas un sāk ietekmēt veselību, attiecības ar līdzcilvēkiem, materiālo stabilitāti un citas dzīves jomas, ir jau par vēlu. 
Ne katrs, kurš atpūšas, spēlējot kādu spēli, saucams par atkarīgo, tomēr jārēķinās, ka, nespējot sevi disciplinēt spēles procesā , atkarība var izveidoties. 

“Ja cilvēkam gribas noslēpt faktu, ka viņš spēlējis, ja viņš spēlē slepus vai melo par to, cik daudz laika un naudas ir patērējis, ja nespēj pārtraukt spēli, ja spēlē arī tad, kad nav naudas, un iztērē to, kas paredzēts rēķinu apmaksai vai elementāru ikdienas preču un pārtikas iegādei, – tas liecina jau par nopietnu azartspēļu atkarību. Melošana norāda, ka cilvēks lieliski apzinās savu problēmu un kaunas par to, taču nav gatavs atzīties pats sev, ka nespēj tikt galā,” pauž Dace Caica, biedrības "Esi brīvs" vadītāja.

Pataloģiska azartspēļu atkarība ir slimība, kas 1980. gadā oficiāli atzīta un iekļauta starptautiskajā psiholoģisko slimību klasifikatorā (ICD - 10).
Azartspēļu atkarības rašanās procesā iesaistīti visi tie paši neiroķīmiskie mehānismi, kas organismā darbojas narkotiku, alkohola, seksuālo izjūtu, mīlestības un citu ļoti spēcīgu emociju ietekmē. Azartspēļu atkarību definē kā pieaugošu vēlmi spēlēt spēles, palielinoties spēles ilgumam un biežumam, neskatoties uz indivīda sociālajiem apstākļiem – azartspēļu atkarīgais nepārtrauc spēlēt, ne pieaugot parādsaistībām, ne rodoties problēmām mācībās, darbā vai ģimenē. 

“Aizņemšanās, lai spēlētu vēl un vēl, vajadzīgu lietu pārdošana, pat zagšana – cilvēks cenšas iegūt aizvien vairāk naudas spēlei, jo uzskata, ka tas ir vienīgais veids, kā atgūt zaudētos līdzekļus. Tāpēc ir svarīgi atkarības risku pamanīt laikus un meklēt palīdzību agrīnā stadijā, kamēr azartspēles vēl nav atstājušas graujošu iespaidu uz spēlmaņa dzīvi,” aicina Dace Caica.

Kā laikus atpazīt simptomus, kas liecina – esat pārkāpuši trauslo robežu starp aizraujošu izklaidi un atkarību no spēles?

Ja jums ir kaut mazākās šaubas par sevi vai savu tuvinieku, atbildiet uz pieciem vienkāršiem jautājumiem.
Tie varētu šķist gluži nevainīgi, tomēr, ja kaut uz vienu varat atbildēt apstiprinoši, visticamāk, ir vērts kļūt uzmanīgam.

Vai spēlēšanas dēļ kaut reizi esat kavējis darbu vai mācības? No azartspēlēm atkarīgi cilvēki zaudē laika izjūtu un, pat ieskatoties pulkstenī, tā rādītājus ignorē. Spēles process ir kļuvis svarīgāks par ikdienas pienākumiem un profesionālo izaugsmi. 
Vai jebkad esat izjutis sirdsapziņas pārmetumus pēc spēlēšanas? Par daudz iztērētas naudas, bezjēdzīgi pavadīts vakars vai brīvdiena, atteikšanās kaut kur doties kopā ar ģimeni vai draugiem, lai spēlētu – tie ir nopietni iemesli sirdsapziņas pārmetumiem.
Vai kaut reizi esat spēlējis ilgāk nekā paredzēts? Šķietami nevainīgā doma, ka “vēl tikai vienu stundu; nekas slikts jau nenotiks”, ir maldinoša. Ļaujoties tai, var nokavēt kaut ko patiešām svarīgu.
Vai kaut reizi esat spēlējis, lai atbrīvotos no raizēm vai nepatikšanām? Cilvēks atnāk mājās sabēdājies vai noraizējies pēc nogurdinošas darba dienas, varbūt ar kādu sastrīdējusies, bet varbūt vispār ir piektdiena, 13. datums, un vēl pinmēness, un viss krīt ārā no rokām. Ieslēgt savu mīļāko spēlīti, lai kādu stundiņu izvēdinātu galvu – šķiet, nu kas gan tur slikts. Tomēr tas nozīmē, ka stresa situācijā cilvēks nevis veselīgi atpūšās, meklē atbalstu vai cenšas relaksēties, bet metas bēgt atkarību teritorijā, pārkāpjot vienu no galvenajiem noteikumiem – nespēlēt sliktā garastāvoklī!
Vai spēlēšana ir radījusi Jums miega problēmas? Vērā ņemams signāls ir problēmas iemigt pēc krietnas spēļu devas vai pārāk vēlu atlikta došanās pie miera, kas liek justies miegainam nākamajā dienā un ietekmē darba vai mācību produktivitāti. 

“Protams, šīs ir tikai dažas pazīmes,” atzīst Dace Caica. “Atkarības izpausmju spektrs var būt no viegliem miega traucējumiem līdz domām par pašnāvību, no sirdsapziņas pārmetumiem par nejēdzīgi iztērētiem pāris eiro līdz izmisīgām domām par to, kur ņemt papildu līdzekļus. Jāsaprot divas lietas – azartspēļu atkarība ietekmē ne tikai pašu atkarīgo, bet arī līdzcilvēkus, un šis process nepakļaujas gribasspēka un rakstura kontrolei. Atkarība ir slimība, kas nav ārstējama, bet, izprotot tās dabu un attīstības likumsakarības, atkarīgais var nespēlēt un dzīvot produktīvāk. Tāpēc gan atkarīgajiem, gan līdzatkarīgajiem ir nepieciešama speciālistu palīdzība.”
 
Biedrības “Esi brīvs” sagatavotā informācija par atkarības un līdzatkarības riskiem un norādes uz efektīvākajiem risinājumiem atrodamas iniciatīvas ”Spēles brīvība” mājaslapā www.spēlesbriviba.lv, kur pieejams arī paplašināts speciālistu izstrādāts tests, kas ļaus novērtēt savas problēmas apmēru. 

Iniciatīvas ietvaros konsultācijas ar atbalsta tālruņa starpniecību sniedz īpaši sagatavoti biedrības “Esi brīvs” psihoterapijas speciālisti.
Telefona līnijas darbību nodrošina krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”, kas sociāli nozīmīgos jautājumos krīzes konsultācijas sniedz jau 19 gadus. Konsultāciju tālrunis 29323202  atkarīgajiem un viņu tuviniekiem darbojas no pirmdienas līdz sestdienai laikā no plkst. 12.00 līdz 20.00. 
Lai pircēji par saņemto pakalpojumu vai iegādāto preci pieprasītu čekus, no nākamā gada Latvijā rīkos čeku loteriju un tajā varēs vinnēt pat 10 000 eiro katru mēnesi. 
 
Likums stāsies spēkā 2019. gada 1.jūlijā, un arī čekus loterijai varēs reģistrēt, sākot ar nākamā gada 1.jūliju. Loterijai tiks izveidota īpašā tīmekļvietne – cekuloterija.lv

Čeku loterijai  varēs reģistrēt čekus, kuru kopējā vērtība ir vismaz pieci eiro. 

Čeku loterijā būs mēneša un gada izlozes.
Likums nosaka: mēneša izlozei var reģistrēt čekus, kuru datums sakrīt ar konkrētā mēneša izlozes mēnesi.
Čeka reģistrācija mēneša izlozei sākas katra mēneša pirmajā datumā plkst.00.00 un beidzas nākamā mēneša piektajā datumā plkst.23.59

Mēneša izlozē varēs laimēt vienu naudas balvu 10 000 eiro apmērā, trīs balvas 5000 eiro un 50 naudas balvas 100 eiro apmērā.
Gada izlozē būs iespēja laimēt vienu balvu 20 000 eiro apmērā, četras balvas 10 000 un piecas balvas 2000 eiro apmērā. Gada izlozei tiks izlozēti katrai mēneša izlozei reģistrētie 10 čeki, kuri attiecīgajā mēneša izlozē nav laimējuši.

Līdzās naudas balvām iedzīvotājiem loterijā būs iespēja saņemt arī papildu balvas, kuras varētu sarūpēt atsevišķu nozaru uzņēmumi.

Loteriju organizēs Valsts ieņēmumu dienests, savukārt rezultātu publiskošanu plānots uzticēt valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Loto”.
Likums paredz, ka loterijā nedrīkstēs piedalīties VID un loterijas pakalpojuma sniedzēja darbinieki.

Čeku loterijas laimesti nebūs apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. 

Likumā nav noteikts ierobežojums dalībnieka vecumam, tātad tajā varēs piedalīties arī čeki, ko par pirkumu saņēmuši bērni un jaunieši.

Kolkasrags, Mākoņkalna apkārtne, Gaujas senleja, Teiču purvs – tās ir tikai dažas no Latvijas vietām, kas pasludinātas par mūsu ainavu dārgumiem. Kopumā projekta finālisti ir 50 Latvijas objekti, 10 no katra reģiona.
 
Projekts „Ainavu dārgumi” aizsākās pērn, kad gan iedzīvotāji, gan ainavu eksperti bija aicināti izteikt savu viedokli par skaistākajām un nozīmīgākajām Latvijas ainavām.
Šobrīd tie visi vienkopus aplūkojami tikko vaļā vērtajā izstādē Nacionālajā bibliotēkā, kā arī tīmekļa vietnē „www.ainavudargumi.lv”, kur objektus var ne tikai apskatīt fotogrāfijās, bet arī ieklausīties to skaņās, jo klāt pievienoti arī audiofaili.

50 atlasītie Latvijas dārgumi savā ziņā atspoguļo arī katram reģionam raksturīgo.
 
Izstāde „Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien un rīt” Nacionālajā bibliotēkā skatāma līdz 1.novembrim, bet visi objekti tagad aplūkojami un arī klausāmi tīmekļa vietnē ainavudargumi.lv.

Izstāde savukārt pēc tam sāks savu ceļu pa dažādām citām Latvijas vietām.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) no 29. oktobra līdz 2. novembrim visā Latvijā rīko akciju “Karjeras dienas darba meklētājiem”, lai ne tikai NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem, bet arī citiem interesentiem, kuri meklē darbu vai domā par darba maiņu, piedāvātu padziļinātu atbalstu darba meklēšanā un karjeras veidošanā.

Karjeras dienu laikā tiks īstenotas trīs aktivitātes. Tostarp "Darba iespējas reģionā" – tās būs tikšanas ar reģionā nozīmīgiem darba devējiem, kas piedāvās aktuālās vakances.
Tāpat karjeras dienu laikā īstenos pasākumu "Izveido savu darbavietu pats", kura laikā interesenti varēs uzzināt par uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējām.  
Trešajā aktivitātē "Darba intervija – simulācijas" plānots treniņš jeb lomu spēle, kuras mērķis ir sagatavot darba meklētājus veiksmīgai komunikācijai darba intervijas. Plānotas gan grupu, gan individuālas nodarbības.
Pēc tam sekos profesionāļu atzinums, tostarp par intervijā pieļautajām kļūdām.

Informācija meklējama NVA mājaslapā.

Karjeras dienas notiks visās 28 NVA filiālēs un tās var apmeklēt jebkurš – ne tikai darba meklētāji, bet arī cilvēki, kuri vēlas mainīt darbu. 
Gatavojoties gaidāmajām Eiropas vēlēšanām (25.05.2019), šonedēļ atklās iniciatīvu - Eiropasvēlēšanu platformu - www.soreizesbalsosu.eu 

"Eiropas Parlaments ir Eiropas Savienības demokrātijas virzītājspēks, un mēs nevaram atļauties demokrātiju pieņemt par kaut ko pašsaprotamu, to ir jāsargā. Balsošana ir nozīmīga demokrātijas izpausme, un tajā ir tiesības un iespēja piedalīties ikvienam. Jo vairāk cilvēku balsos, jo Eiropas demokrātija kļūs spēcīgāka un leģitīmāka. Pasaulē, bez izņēmuma arī Eiropā šobrīd nav vienkārši laiki un izaicinājumu nav maz. Ar cerību uz labāku nākotni būs par maz - šoreiz mums visiem ir jāuzņemas atbildība par to. Pretēji iepriekšējām informatīvām un institucionālām vēlēšanām, šoreiz paļaujamies un "nododam" tās iedzīvotāju rokās - ne tikai balsot, bet iesaistīties vēlēšanu iniciatīvā "Šoreiz es balsošu" un kļūt par daļu no tām," aicina Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Patlaban platformā www.soreizesbalsosu.eu reģistrējušies un aktīvi iesaistījušies ap 76 300 eiropiešu no visām ES valstīm. Valstu TOP5 pēc iesaistes aktivitātes: Vācija, Itālija, Spānija, Francija un Rumānija.


Kā iesaistīties iniciatīvā "Šoreiz es balsošu"?
1. Reģistrējies platformā www.soreizesbalsosu.eu
2. Izvēlies savu iesaistīšanās pakāpi!
• Būt lietas kursā par galvenajiem notikumiem un aktualitātēm jeb "turēt roku uz pulsa", regulāri saņemot informāciju;
• Apmeklēt vēlēšanu tēmai veltītus pasākumus klātienē vai attālināti;
• Veidot savus projektus vai pasākumus, iesaistot citus, piemēram, lai diskutētu iemeslus, kāpēc ir svarīgi balsot? Kā Latvijā paaugstināt sabiedrības līdzdalību, t.sk., vēlēšanās? Kādi piemēri pierāda apgalvojumu: "Mana balss skaitās"?
• Pastāvīgi (individuāli vai organizācijas) līdz pat vēlēšanām var palīdzēt īstenot iniciatīvu tiešā sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, reģionālā, nacionālā vai pat pārrobežu mērogā.

 Pašlaik Eiropas Parlamentā strādā astoņi deputāti no Latvijas. 
Pirmdien, 29.oktobrī, visā Latvijā sāksies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotā akcija “Karjeras dienas darba meklētājiem”, kas ilgs līdz 2.novembrim.
Akcijas laikā padziļinātu un praktisku atbalstu darba meklēšanā un karjeras veidošanā varēs saņemt jebkurš iedzīvotājs, kas meklē darbu vai domā par darba maiņu.
Akcijas moto: “Esi aktīvs! Veido savu karjeru jebkurā vecumā! NVA atbalstīs!”

Akcijas ietvaros no 29.oktobra līdz 2.novembrim visās 28 NVA filiālēs norisināsies vairāki pasākumi darba meklētāju atbalstam.

Piedaloties darba interviju simulācijās, darba meklētāji kopā ar NVA karjeras konsultantiem individuālajās vai grupu nodarbībās varēs izspēlēt dažādas ar darba pārrunām saistītās situācijas un „lomas”, lai praktiski sagatavotos intervijām pie darba devējiem.
Notiks tikšanās ar NVA darbiniekiem, darba devējiem un tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem, kuri informēs par brīvajām darba vietām un aktualitātēm reģiona darba tirgū.

Apmeklējot pasākumu „Izveido savu darbavietu pats!”, cilvēki, kuri domā par sava biznesa plāna izstrādi un īstenošanu, iegūs informāciju par uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējām un NVA atbalstu komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai.

Darba meklētājiem, kuri vēlas piedalīties akcijā, NVA mājaslapā (www.nva.gov.lv) jāsameklē viņiem tuvākās NVA filiāles sadaļa, jāatrod akcijas „Karjeras dienas darba meklētājiem” pasākumu tabula un, izvēloties interesējošās aktivitātes, jāpiesakās tām.

Dalība Karjeras dienu aktivitātēs ir bez maksas!
Šogad "Latvijas lielākā ķirbja čempionātā" smagākais ķirbis, kas svēra 574 kilogramus, piederēja Neimaņu ģimenei no Kuldīgas novada.

Čempionāta otro vietu ieņēma arī Neimaņu ģimenes audzētais ķirbis, kas svēra 425 kilogramus, savukārt trešo vietu - Innas Kozlovskas 377 kilogramu smagais ķirbis.

Šogad Latvijas lielākā ķirbja čempionātam kopumā tika pieteikti 30 ķirbji no deviņiem Latvijas novadiem - Salaspils, Ādažiem, Garkalnes Kuldīgas, Skrundas, Nīcas, Talsu, Jelgavas un Rēzeknes novadiem. Desmit lielākos uz svariem čempionāta finālā lika spēkavīri Agris Kazeļņiks un Aivars Šmaukstelis.

Pēc ķirbju svēršanas, tie tika nodoti zoodārza dzīvniekiem maltītei. 
Facebook Draugiem Twitter Instagram