No 5. līdz 7. aprīlim jau 11 reizi 155 vietās Latvijā 306 dažādu prasmju meistari gaidīs ikvienu interesentu, lai dalītos zināšanās un parādītu savas amata prasmes.

Arī šogad meistari interesentus iepazīstinās ar aušanas, adīšanas, tamborēšanas, izšūšanas prasmēm, kokamatniecību, keramiku, dažādiem mūzikas instrumentiem, latviskām dziesmām un dančiem, un vēl daudz citām interesantām lietām, ko iespējams atrast garajā norišu sarakstā portālā www.satiecsavumeistaru.lv. Aicinām pie meistariem pieteikties jau iepriekš, jo norišu vietās var būt ierobežots apmeklētāju skaits.

“Savdabīgi savas saknes pagātnē meklēs Līgatnē – izstādē un seminārā „Priekšauts ar stāstu”. Izstāde un seminārs būs veltīti varbūt mazāk pētītam priekšmetam –priekšautam, kas valkāts pie tradicionālā apģērba, bet nav zaudējis savu aktualitāti arī mūsdienās. Tāpat būs iespēja apgūt dažādas tradicionālo ēdienu gatavošanas prasmes – Koknesē kaņepju piena, viltoto irbīšu un ķirbju krēma gatavošana, Kandavā ozoļzīļu kafijas gatavošana, Andrupenes lauku sētā iespēja iepazīt Latgales kulināro mantojumu, savukārt Vaiņodē aicina piedalīties garšaugu darbnīcā. Ja šīs aktivitātes šķiet sievišķīgas, tad vīrieši var apmeklēt gan kalēju Turaidas muzejā, gan iepazīt galdnieka darbus Baldonē, kā arī rotu darināšanu Rīgā un Kuldīgā,” stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.

Kopš 2017. gada „Satiec savu meistaru!” Latvijas programmā iekļauta arī pasākuma norise ārvalstīs.

„Satiec savu meistaru!” ir 2009. gadā aizsāktās Tradicionālo prasmju skolas turpinājums. Tas, kā ierasts, norisināsies vienlaikus ar projektu „Eiropas amatu prasmju dienas”, kas aizsākts 2002. gadā Francijā un kļuvis par plašāko starptautisko pasākumu, kas veltīts amata prasmju saglabāšanai, popularizēšanai un tālāknodošanai.

2018. gadā šajā akcijā piedalījās jau 19 Eiropas valstis. 2019. gada pasākuma centrālā tēma – „Teritoriju paraksti”, kur īpaša uzmanība pievērsta lokālajām tradīcijām, veicinot novadam, pagastam raksturīgo amatniecības prasmi, kas tiek pārmantota un atjaunota.

Projekta būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un pārmantošanu, kā arī meistariem, viņu zināšanām un prasmēm, veicinot sadarbību vietējo kopienu, nevalstisko organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju, kā arī privāto organizāciju starpā.
Tuvāko mēnešu laikā visiem satiksmes dalībniekiem jābūt īpaši uzmanīgiem, jo šajā laikā negadījumi, ko izraisa saules apžilbināti autovadītāji, notiek biežāk. Apžilbinātu šoferu izraisītās avārijas var būt īpaši smagas.
 
Visbiežāk saule autovadītājus apžilbina tieši pavasarī un rudenī. Īpaši bīstams ir brīdis, kad saule spīd zemā leņķī, saulei lecot un rietot. Pavasarī un rudenī tas iekrīt periodā, kad cilvēki brauc uz vai no darba, radot daudzas riskantas situācijas uz ceļa. Apžilbt var arī no stariem, kas atspīd automašīnas spoguļos, kā arī no ceļa virsmas, peļķēm vai no apkārtējām ēkām.
 
Situācijas ir dažādas. Braucot pa apli, vadītājs tiek apžilbināts un iebrauc blakus joslā. Šoferis nepamana aizsargbarjeru vai norobežojumu un iebrauc tajā. Īpaši bīstama, bet diemžēl tipiska situācija – krustojumā veicot pagriezienu, vadītāju apžilbina saule, un notiek avārija. Tā var būt sadursme ar citu automašīnu vai arī auto vienkārši nobrauc no ceļa.
 

Ja ārā ir spoža saule, uzmanīgākiem noteikti jābūt arī gājējiem un velobraucējiem. Šķērsojot ceļu, jāpārliecinās, ka autovadītājs jūs tiešām ir pamanījis.
 
Eksperti iesaka, kā sagatavoties pavasara saulei, lai autovadītājs netiek apžilbināts.
·        Auto stikliem ir jābūt tīriem gan no ārpuses, gan iekšpuses. Netīrumi uz stikliem vai spoguļiem var pastiprināt saules atspīdumu. Arī automašīnas panelis virs stūres ir jātur brīvs no jebkādiem dokumentiem un citiem priekšmetiem.
·        Jāpārbauda, vai logu tīrīšanas slotiņas pēc ziemas joprojām ir labā stāvoklī un nav jāmaina. Pārliecinies, ka neesi aizmirsi uzpildīt stiklu tīrīšanas šķidrumu.
·        Ieteicams izmantot saulesbrilles ar polarizētām lēcām, jo tās efektīvi noņem saules atspīdumu, tās vienmēr turi automašīnā. Ja ikdienā lieto brilles, braucot vari izmanto optiskās saulesbrilles vai fotohromās brilles.
·        Ja saule spīd tieši acīs, jāapsver iespēja mainīt maršrutu. Tāpat jāpalielina distance starp priekšā braucošo auto. Ja tiec apžilbināts, samazini braukšanas ātrumu, ja nepieciešams, apstājies pavisam.
·        Īpaši jāuzmanās, ja ceļš ir līkumots, paugurains, kā arī veicot pagriezienu. Mainot braukšanas virzienu, saule var pēkšņi iespīdēt tieši acīs. Jāņem vērā, ka apžilbināti var būt arī pretējā virzienā braucošie autovadītāji.
 
 
Jau vairākus gadus  Latvijas bobslejisti un skeletonisti ir labāko vidū pasaulē, ko apliecina arī aizvadītā sezona. Lieliski sasniegumi, tuklāt medaļas arī sezonas galvenajos mačos – pasaules čempionātā!

Lai būtu arī iekšējā konkurence un turpinājums nākotnē, atkal tiek meklēti jauni talanti bobslejā un skeletonā. Nākamsezon ierindā atgriezīsies arī mūsu titulētākais bobsleja pilots Oskars Melbārdis, līdz ar to nepieciešami stūmēji arī viņa ekipāžām divniekos un četriniekos. Pats Melbārdis teic, ka negrasās atņemt labākos stūmējus Oskaram Ķibermanim un viņš domā par jaunas komandas veidošanu.

Latvijai nākamsezon vajag vismaz trīs spēcīgas komandas četriniekos, jo augstā līmenī startēs arī Ralfs Bērziņš, turklāt vēl jau Latvijai ir vairākas jaunas ekipāžas Eiropas kausu apritē. Līdz Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm vēl trīs gadi un labākajiem stūmējiem jau no šīs atlases ir reāla iespēja kļūt par olimpiešiem!

Uz  bobsleja atlasi tiek aicināti spēcīgi, ātri un sevis apliecināt griboši jaunieši, vēlams no 16-26 gadu vecumam, augumā no 175 cm un vairāk. Būtu labi, ja kandidāti spētu veikt 30 metrus gaitā vismaz 3.20 sekundēs. Tāpat tiek meklēti arī jauni talanti skeletonā, kur pretendentiem jābūt atbilstošākiem šī sporta veida specifikai.

Bobsleja atlases testu programmā:
30 m skrējiens gaitā
bobsleja trenažiera stumšana
Jauno bobslejistu un skeletonisti testi notiks sestdien 13.aprīlī Murjāņu sporta ģimnāzijas manēžā pulksten 12.00, ierašanās, sagatavošanās un reģistrācija jau no 11.00
Pašreizējā kārtība nosaka, ka vecāki nevar saņemt pašvaldības līdzfinansējumu par bērna uzraudzību.
Portālā manabalss.lv ar jaunu iniciatīvu aicina likumu mainīt.

Attiecīgā līdzfinansējuma darba tirgus stimulēšanas mērķi iesaku papildināt ar demogrāfijas veicināšanas mērķi, dodot vienlīdzīgu izvēli starp aukli/atgriešanos darbā un palikšanu mājās pie bērniem.

Vecāki, kuru bērni pēc 1,5 gadu vecuma netiek valsts dārziņā, varēs izlemt, vai palikt mājās ar savu bērnu, vai izvēlēties bērnam aukli/bērnudārzu un atsākt darba gaitas. Eksperti iesaka bērniem līdz 3 gadu vecumam pavadīt laiku mājās kopā ar ģimeni.

Šī būtu  iespēja vecākiem ilgāk palikt kopā ar saviem bērniem, saņemot pašvaldības līdzfinansējumu par bērna uzraudzību, kamēr bērns gaida rindā uz pašvaldības dārziņu. Šobrīd līdzfinansējumu var saņemt, tikai algojot aukli vai sūtot bērnu privātajā dārziņā. 
Sekojot Imanta Ziedoņa iecerei par pietiekami daudz spēka, līdzekļu un uzmanības veltīšanu izglītībai, fonds “Viegli” radījis “Ziedoņa klasi”, veidojot alternatīvas mācību stundas, veicinot skolēnu lasītprasmi un savstarpējo sadarbību.  Rīgā, Sporta ielā 2, atklāta izlaušanās istaba, kas balstīta Imanta Ziedoņa grāmatā “Blēņas un pasakas”.  

“Ziedoņa klase” piedāvā alternatīvas mācību stundas bērniem, jauniešiem un citiem interesentiem. Ikvienam būs iespēja iepazīt Imanta Ziedoņa personību un daiļradi neierastā, aktuālā veidā, šķetinot apslēptas mīklas īpaši veidotā izlaušanās istabā, kas balstīta uz sadarbību, lasītprasmi un pieredzē balstītu mācību procesu. 

“Attīstoties izglītībai Latvijā, pilnveidojas arī ideja par mācību  procesu. Aizvien būtiskāka kļūst prasme darboties komandā, situāciju analīze un praktisku zināšanu gūšana. Lai mācītos un gūtu zināšanas, klase var darboties jebkur – skolas aktu zālē, bibliotēkā vai mācību ekskursijā. Mūsu izlaušanās istaba apvieno patīkamo ar lietderīgo – spēles elementus, sacensības garu un iespēju iepazīties ar Imanta Ziedoņa pasakām. Kaut ko sev noderīgu “Ziedoņa klasē” atradīs ne tikai 5. – 12. klašu skolēni, bet arī jebkurš dzejnieka darbu cienītājs,” stāsta Elizabete Pavlovska, “Ziedoņa klases” vadītāja.

Jau patlaban izlaušanās istabas apmeklējumam var pieteikties ikviens interesents, rakstot uz e-pastu ziedonaklase@fondsviegli.lv. 
Aizsardzības ministrija informē, ka, tuvojoties pavasarim, arī šogad sākas intensīva militāro vingrinājumu un mācību sezona, kas turpināsies līdz pat vēlam rudenim.

Militāro mācību sezona vienlaicīgi notiek ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs, un to laikā pa Latvijas autoceļiem pārvietosies gan Latvijas, gan sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika, bet gaisa telpā lidos militārās lidmašīnas un helikopteri.

Bruņotie spēki atvainojas par sagādātajām neērtībām un lūdz ar izpratni izturēties pret iespējamiem satiksmes kustības īslaicīgiem apgrūtinājumiem, kas var rasties sakarā ar pastiprinātu militārās tehnikas pārvietošanos pa autoceļiem.

Militārās tehnikas kolonnas pavada Militārā policija vai Pārvietošanas koordinācijas centrs. Tuvojoties militārās tehnikas kolonnai, bruņotie spēki aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un netraucēt kolonnu kustību, piemēram, mēģinot to apdzīt.

Iedzīvotāji tiek aicināti neuztraukties, redzot arī karavīru un zemessargu pārvietošanos ārpus militārajiem poligoniem un vienību izvietojumiem, tehnikas un cita veida aprīkojuma izvēršanu un pozīciju ieņemšanu dažādās Latvijas vietās.

Iespēju robežās operatīvā informācija par to ir pieejama bruņoto spēku Twitter profilā @Latvijas_armija.

Tāpat Aizsardzības ministrija vērš uzmanību, ka ik gadu, sākoties militāro mācību sezonai un tās laikā, publiskajā telpā tiek izplatīta dezinformācija, manipulējot ar daļēji reāliem faktiem un mēģinot ietekmēt cilvēku prātus un sirdis ar mērķi mazināt uzticamību bruņotajiem spēkiem un NATO. Aizsardzības ministrija aicina sabiedrību un plašsaziņas līdzekļus kritiski izvērtēt šāda rakstura informāciju un nekļūt par nomelnošanas kampaņu atbalstītājiem, izplatot nepārbaudītu informāciju no apšaubāmiem avotiem.
20.marts ir Starptautiskā laimes diena. 

To pirms pāris gadiem ieviesusi ANO Ģenerālā asambleja. Ideju par šādas dienas ieviešanu ierosinājusi Butānas karaliste un vienbalsīgi atbalstīja visas 193 ANO dalībvalstis. 

Nav brīnums, jo Butāna ir vienīgā valsts pasaulē, kurā ir Laimes Ministrija, kura seko līdz, vai tas ko dara valdība, noved pie tā, lai cilvēki būtu laimīgi. Butānā tikai tikai 3,3% saka, ka jūtas  “ne pārāk laimīgi”, bet nav arī nelaimīgi.

Apvienoto Nāciju Organizācijas ikgadējais ziņojums "The World Happiness Report" liecina, ka Somija jau otro gadu pēc kārtas atzīta par pasaulē laimīgāko valsti. Somijai seko Dānija, Norvēģija, Islande un Nīderlande.

Latvija iekļuvusi reitinga 53.vietā, laimes ziņā ierindojoties starp Dienvidkoreju un Taizemi.
Igaunija atrodas saraksta 55.vietā, bet Lietuva - 42.vietā.

Uz jautājumiem - kas ir laime -  atbildes meklē zinātne par laimi, kura ir virknē prestižu pasaules universitāšu. Laimes pētnieki no  Kopenhāgenas pirms dažiem gadiem bija ieradušies arī Latvijā. 
Nejauši ieraudzīt mākslas darbu vai doties to meklēt pilsētvidē – to aicina Valmieras Mākslas dienu akcijā “Soļi” no 1.aprīļa.

Astoņās vietās pilsētvidē būs skatāmas Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņu darbu izstādes. Interesentiem tiek dots pirmais pavediens – akcijas atklāšana notiks Valmieras autoostā 1.aprīlī plkst.10.00. Taču, kuras ir pārējās izstāžu norisei neierastās vietas, akcijas dalībnieki aicināti uzzināt, Valmieras Tūrisma informācijas centrā (Rīgas ielā 10) no 1.aprīļa saņemot mākslas karti vai nejauši pilsētvidē atrodot akcijas “Soļi” kādu no punktiem. Karte slēpj vēl vienu uzdevumu – apmeklējot katru mākslas punktu, ir jāatbild uz jautājumiem, atbildi ierakstot mākslas kartē. Tā līdz 26.aprīļa plkst.17.00 jāiesniedz Valmieras Tūrisma informācijas centrā vai Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolā (Purva iela 12). Pareizo atbilžu autoriem būs iespēja saņemt pārsteiguma dāvanas noslēguma pasākumā.

Astoņos Mākslas dienu akcijas punktos būs skatāmi Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņu darbi glezniecībā, grafikā, fotomākslā, keramikā, vides mākslā, dizainā un objektu mākslā. 

Akcijas noslēgums notiks 27.aprīlī plkst.15.00 Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolā. Jāpiemin, ka 27.aprīlī no plkst.11.00 skolā norisināsies Atvērto durvju diena.

Interesentiem būs iespēja piedalīties radošajās darbnīcās, iepazīties ar pedagogiem un apskatīt mācību telpas. Tāpat plkst.14.00 pie skolas tiks atklāts 3.kursa audzēkņu apgleznots Mākslas soliņš, kas top pasniedzējas Ivetas Gudetas vadībā.

Ģimeņu atbalsta fonds "Plecs" ir sācis akciju "Uzdāvini mammai grāmatu!", aicinot dāvināt grāmatas, lai iepriecinātu tās māmiņas, kuras audzina audžubērnus, ir viņus adoptējušas vai kļuvušas par aizbildnēm. 

Tāpēc akcijas rīkotāji aicina uz fondu “Plecs” nogādāt vai nosūtīt aizraujošu grāmatu - mūsdienīgu un izklaidējošu jaunākās literatūras izdevumu, piemēram, mīlestības romānu, detektīvu, piedzīvojumu vai ceļojumu stāstu. Maija sākumā ar “Latvijas pasta” gādību līdz ar sirsnīgu apsveikumu Māmiņdienā grāmatas nonāks pie uzņemošo ģimeņu mammām.
Grāmatai var pievienot arī kartīti ar vēlējumu un labiem vārdiem.

Adrese, uz kuru nogādāt grāmatas (līdz 1. aprīlim): Senču iela 4, Rīga, LV-1012; no 1. aprīļa līdz 1. maijam: Tērbatas iela 30, Rīga, LV-1011 (darbadienās no plkst. 10.00-17.00).

Ja dāvinātājs dzīvo Rīgā un grāmatas ir vairākas, var padot ziņu, un tām aizbrauks pakaļ.
 
Akcijas norises laiks: līdz 1. maijam
Info tālrunis: 29119938
Aicina akcijā piedalīties ne tikai privātpersonas, bet arī uzņēmumus.
 SIA "Rīgas meži" Mežaparkā ir izvietojuši fotografēšanās sienu ar optiskām ilūzijām saistībā ar starptautiskā 3D mākslas festivāla "Rīgas ilūzijas" tuvošanos, kas jūnijā norisināsies Mežaparkā.

Foto siena piedāvā parka apmeklētājiem kļūt par divu sižetu dalībniekiem. Pirmais sižets ir veltīts meža un dzīvnieku tēmai, savukārt otrajā sižetā redzama režisora Roberta Zemecka kulta filmas "Atpakaļ nākotnē" aina. Nostājoties konkrētā punktā, cilvēks var kļūt par 3D zīmējumā attēlotās ainas dalībnieku. Skatoties uz 3D attēliem caur telefona vai fotokameras objektīvu, zīmējums rada telpiskas realitātes ilūziju un attēlotais šķiet "dzīvs" - reāls. Foto siena ir izvietota parka galvenajā alejā, kas ved no Rīgas Zooloģiskā dārza uz Ostas prospektu.

"Rīgas mežos" informēja, ka foto sienas optisko ilūziju autori ir 3D mākslinieki no Sanktpēterburgas - Viktors Puzins un Marija Kudaševa, ar kuriem "Rīgas meži" sadarbojas kopš 2014.gada, kad Mežaparkā tika izveidots pirmais Latvijā 3D gleznojums uz asfalta - "Alnis".

Mežaparka apmeklētāji aicināti fotografēties pie stenda, dalīties ar bildēm sociālajos tīklos, pievienojot tēmturi #rīgasilūzijas2019, un piedalīties populārāko bilžu konkursā. Lai piedalītos konkursā, sociālo tīklu lietotājam ir jāpārliecinās, ka bildes privātuma iestatījumi atļauj bildes publisku apskati.

Aprīļa beigās "Rīgas meži" plāno izvietot vēl vienu foto sienu ar 3D gleznojumu ilūzijām Esplanādē.

Starptautiskā 3D mākslas festivāls "Rīgas ilūzijas" notiks no šā gada 5. jūnija līdz 8. jūnijam, un tajā 16 starptautiski atzīti mākslinieki Rīgā, Mežaparka teritorijā uz asfalta veidos lielformāta 3D gleznojumus. Pasākumā plānots noskaidrot arī bildes, kuras saņēma visvairāk atzīmju "Patīk" no sociālo tīklu lietotājiem, un to autori saņems atzinības balvu.
Piecu mēnešu laikā uz sociālās iniciatīvas “Spēles brīvība” atbalsta tālruni azartspēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem, kuru koordinē krīzes centrs “Skalbes”, zvanījuši 220 cilvēki, to skaitā viens bērns. Šis atbalsta tālrunis ir ikvienam pieejams un anonīms palīdzības instruments, kur meklēt psiholoģisku palīdzību un informāciju par iespēju cīnīties ar atkarībām. Vienlaikus statistika ir gana skaudra un parāda, ka azartspēļu atkarība ir pārāk maz apzināta joma, kurā palīdzība nepieciešama daudziem.

Laikā no pagājušā gada oktobra līdz šī gada marta sākumam pie atbalsta tālruņa konsultantiem vērsušies vidēji 44 cilvēki mēnesī – viens vai vairāki zvanītāji dienā. Vairāk zvanījuši vīrieši, pavisam 138, bet atbalstu meklējušas arī 82 sievietes. Cilvēki zvana gan hroniskā stāvoklī, kad problēma ir ieilgusi un šķiet neatrisināma ilgstošā laika periodā, raisot bezcerības, bezpalīdzības sajūtu un izmisumu, gan akūtā krīzes stāvoklī, kas rodas uzreiz pēc traumatiska notikuma jeb krīzes izraisītāja un saistās ar spēcīgām šoka, panikas un apjukuma emocijām. 

“Atkarība ir stāvoklis, kuru cilvēks nespēj pārvarēt bez atbalsta. Palīdzību lūgt nav jākaunas – pirmais solis ceļā uz kvalitatīvāku dzīvi ir tieši zvans uz atbalsta tālruni, jo šis pakalpojums ir viegli pieejams un anonīms,” stāsta krīzes centra “Skalbes” atbalsta tālruņa konsultants Raivo Vilcāns.

Cilvēki galvenokārt zvanījuši, lai runātu par azartspēļu atkarību – tas bijis aktuāli 195 zvanītājiem, taču sarunu gaitā atklājušās arī citas problēmas. Līdzās azartspēļu atkarībai sarunās 14 reizes minēta alkohola atkarība, pa 3 reizēm – atkarība no nevēlamām attiecībām un smēķēšanas, 2 reizes cilvēki meklējuši atbalstu cīņā ar narkotiku atkarību, bet 12 reizes – ar cita veida atkarībām. “Nereti atkarības mēdz būt kombinētas, piemēram, azartspēļu atkarība iet rokrokā ar alkohola atkarību.

Tālruņa konsultanti ir informēti par atbalsta iespējām arī citu atkarību jautājumos un nepieciešamības gadījumā var to sniegt. Sarunas saturs izriet no zvanītāja vajadzībām: visbiežāk cilvēkam ir vajadzīgs psiholoģisks un emocionāls atbalsts, bet nereti sniedzam jau konkrētu informāciju par to, kur vērsties un meklēt palīdzību, lai atbrīvotos no atkarības,” skaidro Raivo Vilcāns. 

Atbalsta tālruņa konsultanti 88 gadījumos ir snieguši informāciju par iespējām vērsties pie anonīmo spēlmaņu atbalsta grupām, bet 54 reizes ieteikuši narkologa konsultācijas. Arī citos gadījumos zvanītāji saņēmuši konsultācijas par atkarīgajiem pieejamiem atbalsta resursiem. Atkarībā no problēmas rakstura cilvēki saņem ieteikumus vērsties pie psihologa, psihoterapeita vai psihiatra, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā, Minesotas programmā, atbalsta grupās līdzatkarīgajiem, krīžu vai dienas centros, sociālajā dienestā, Pusaudžu resursu centrā atkarīgajiem pusaudžiem u. c. 

Kopš atbalsta tālruņa līnijas atvēršanas palīdzību meklējuši arī 33 līdzatkarīgie – cilvēki, kurus ietekmē cita cilvēka atkarība, kas azartspēļu kontekstā izpaužas kā neparedzama rīcība, mantu “iznešana” no mājas, parādsaistību radīšana, manipulācijas un dažkārt krimināli sodāmas darbības. Visbiežāk līdzatkarīgie ir atkarīgajam tuvi cilvēki – dzīvesbiedrs, vecāki, radinieki, draugi. Tomēr līdzatkarība var būt arī attālināta, piemēram, atkarīgais ir pavadījis nakti spēļu zālē un neierodas darbā, tāpēc cieš darba devējs. Biežāk līdzatkarīgā lomā nonāk sievietes.

“Līdzatkarīgo problēmu apraksti ir dažādi, tomēr kopumā tie saistīti ar interešu pārkāpšanu, kas skar naktsmieru, drošu vidi, savstarpējo norunu neievērošanu, un emocionāliem pārdzīvojumiem – trauksmi par atkarīgā drošību, skumjas par tuvinieka ciešanām atkarības dēļ. Līdzatkarīgie nereti pārvērtē savas spējas un resursus cīnīties, lai neļautu līdzcilvēka atkarībai ietekmēt savu dzīvi, tāpēc ir būtiski meklēt palīdzību,” atgādina konsultants.

Lai aktualizētu azartspēļu atkarības problēmu sabiedrībā un izglītotu par iespējām ar to cīnīties, biedrības “Esi brīvs!” sociālā iniciatīva “Spēles brīvība” 4. un 5. aprīlī rīkos divu dienu bezmaksas apmācības sociālo dienestu darbiniekiem. Apmācību gaitā 30 sociālo dienestu darbinieki no visas Latvijas tiks sagatavoti darbam ar azartspēļu atkarīgajiem un līdzatkarīgajiem. 

Sociālās iniciatīvas ”Spēles brīvība” mājaslapā www.spelesbriviba.lv atrodama biedrības “Esi brīvs” sagatavotā informācija par atkarības un līdzatkarības riskiem un norādes uz efektīvākajiem risinājumiem, kā arī speciālistu izstrādāts tests, kas ļaus izprast atkarības vai līdzatkarības apmēru. Iniciatīvas ietvaros palīdzību atbalsta tālrunī azartspēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem sniedz biedrības "Skalbes" un Biedrības “Esi brīvs” īpaši apmācīti konsultanti.

Telefona līnijas darbību nodrošina krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”, kas sociāli nozīmīgos jautājumos krīzes konsultācijas sniedz jau 19 gadus.

Konsultāciju tālrunis 29323202 atkarības skartajiem un viņu tuviniekiem darbojas no pirmdienas līdz sestdienai laikā no plkst. 12.00 līdz 20.00. 
Lai aktualizētu medijpratīgas jautājumus, Eiropas Komisija (EK) pirmo reizi organizē Eiropas medijpratīgas nedēļu, kas risināsies no 18. marta līdz  22. martam.

Tās laikā skolēni, ģimenes ar bērniem un ikviens interesents aicināts Eiropas Savienības (ES) mājā apmeklēt izglītojošas bezmaksas nodarbības.

"Medijpratība ir prasme izvērtēt mediju saturu, prasme kritiski apdomāt, kas tad ir tas vēstījums, ko ar informāciju kāds cits grib nodot, un arī pašam apzināties, kā tad mediju vide darbojas, ka kādam varbūt arī ir manipulatīvi nolūki ietekmēt to saturu, un kļūt gudrākam mediju lietotājam," Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" stāstīja Kultūras ministrijas  medijpratības eksperte Klinta Ločmele.

Viņa norādīja, ka KM pētījumā 2017. gada nogalē noskaidroja, ka tikai puse no bērniem vecumā no 9 līdz 12 gadiem prot salīdzināt dažādas interneta vietnes, lai saprastu, vai tajās informācija ir patiesa. "Līdz ar to tas arīdzan rāda, ka jau kopš mazotnes ir jāsāk runāt par to, lai veicinātu šo medijpratību un veicinātu kritiskāku informācijas izvērtēšanu," teica KM pārstāve.

Pēc viņas teiktā, arī pieaugušajiem kritiskās domāšanas prasmes attiecībā uz informāciju un mediju saturu "vēl ir stiprināmas", jo pētījumi rāda – tikai 40% no iedzīvotāju atzinuši, ka prot atšķirt uzticamu informāciju no tendenciozas vai safabricētas.

EK norāda, ka Eiropas Medijpratības nedēļa ir jauna EK iniciatīva, lai uzsvērtu mediju lietotprasmes sociālo nozīmi un veicinātu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes iniciatīvas un projektus visā ES.

Augsts medijpratības līmenis ir galvenais faktors, kas ļauj iedzīvotājiem pieņemt apzinātus lēmumus digitālajā laikmetā. Mediju lietotprasme ir priekšnoteikums dinamiskai, modernai demokrātijai, kas ir īpaši būtiski gaidot Eiropas Parlamenta jeb Eiropas vēlēšanas, kas Latvijā notiks 25. maijā.

No 18. marta, sertificēti mediatori Rīgā, Jelgavā un Liepājā sniegs bezmaksas konsultācijas dažādās tiesās Latvijā un mediatoru prakses vietās.

Mediatori nodrošinās bezmaksas konsultācijas par domstarpību risināšanas iespējām ārpustiesas ceļā, saglabājot cieņpilnas attiecības.

Padomu varēs saņemt arī pa telefonu. Telefoniskas konsultācijas būs pieejamas no 18. līdz 20. martam plkst.10-16, zvanot uz bezmaksas tālruni 116006.
[left]Līdz 7.maijam vēlētāji var mainīt Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkni.

Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām šoreiz katrs vēlētājs sākotnēji tiek reģistrēts deklarētajai dzīvesvietai atbilstošajā vēlēšanu iecirknī. Ja tas nav balsošanai ērts, līdz 7.maijam to var mainīt uz jebkuru citu vēlēšanu iecirkni Latvijā vai ārvalstīs.

To iespējams darīt elektroniski, tiešsaistē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā. Pieteikumu par iecirkņa maiņu var iesniegt arī klātienē jebkuras pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē vai Latvijas pārstāvniecībā ārvalstīs.

Turklāt mainīt var uz jebkuru iecirkni, neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas vai īpašumu adreses. Iespējams, arī mainīt iecirkni uz kādu kas atrodas ārzemēs, vai otrādāk.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks 25. maijā no plkst. 7 rītā līdz 20.

Martā sākusies deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana. Tūlīt sekos otrais solis – vēlētāju informēšana, kurā vēlēšanu iecirknī viņi ir reģistrēti.[/left]
Dabas aizsardzības pārvalde pēdējo dienu laikā saņem arvien vairāk aculiecinieku zvanu par piejūrā cilvēku nepieskatītiem suņiem, kas mēģina kaitēt roņu mazuļiem - tos biedējot ar riešanu vai pat ievainojot. Suņa kodumu dēļ aprāvusies arī viena Rīgas Zoodārzā nogādātā ronēna dzīvība. Tādēļ dabas speciālisti aicina brīvdienās, baudot pastaigas pludmalē, suņus nelaist brīvsolī, bet turēt pie pavadas. Tā tiks pasargāti gan no jūras sildīties izlīdušie un bieži vien novārgušie ronēni, gan paši mājas mīluļi un to saimnieki.

“Pēdējās dienās teju katrs otrais zvanītājs, informējot par pludmalē atrastiem ronēniem, piesauc nepieskatītu suņu klātbūtni, kas vedina domāt, ka liela daļa sabiedrības tomēr vēl arvien neapzinās bīstamo situāciju. Gandrīz puse gadījumu, kad ronēni nonāk nāves briesmās, saistīti ar četrkājaino mājas mīluļu darbībām. Turklāt, satiekoties sunim un ronēnam, dzīvībai bīstama situācija veidojas ne vien mazajiem ronēniem, bet arī pašiem četrkājainajiem draugiem. Jāatceras, ka ronēns var būt slims ar kādu infekcijas slimību, ar kuru var inficēties arī kodējs. Infekcija, nonākot saskarsmē ar mīluli, var būt bīstama arī suņa saimniekam,” brīdina Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vecākais eksperts un ilggadējs roņu pētnieks Valdis Pilāts.

Tieši tādēļ, dodoties pludmales virzienā, svarīgi jau laikus suni piesiet pavadā. Savukārt, ja tas tomēr nav izdarīts, svarīgi maksimāli ātri reaģēt brīdī, kad izveidojas šī bīstamā situācija, pauž speciālists. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka arī cilvēkiem nav vēlams tuvoties roņu mazuļiem un tos bakstīt vai kaitināt. Kategoriski aizliegts tos dzīt atpakaļ jūrā. Visticamāk, tie no ūdens izlīduši, lai sasildītos un uzkrātu spēkus, un paši izvērtēs, kad nepieciešams atgriezties ūdenī. Ja ronēni ir apaļīgi un veselīgi, tie jāatstāj mierā un jāturas no tiem pa gabalu. Tiem tuvoties pieļaujams tikai gadījumos, kad ronēni izskatās novārguši, nevis vienkārši aizmiguši, vai pat ievainoti. Tad jāzvana Dabas aizsardzības pārvaldei pa tālruni 29198590.

Līdz šim brīdim Rīgas Zoodārzā nogādāti jau pieci novārguši un/vai ievainoti ronēni. Viens pogainais ronēns atceļojis no Igaunijas, savukārt četrus pelēko roņu mazuļus Zoodārzā nogādājuši Pārvaldes speciālisti no Latvijas piekrastes pludmalēm. Divi novārguši ronēni atvesti no Vidzemes puses - Saulkrastiem un Laučiem, viens - ar suņa koduma pazīmēm - no Jūrmalas, Kauguriem, savukārt pēdējais ronēns šajā ceturtdienā, novārdzis un ievainots, Zoodārzā nogādāts no Vakarbuļļiem.

Četri no ronēniem patlaban atrodas Zoodārza speciālistu aprūpē. Lai gan tie vēl arvien atrodas karantīnas apstākļos, un nav zināms, vai to stāvoklis un brūces ļaus viņiem izaugt lieliem, tomēr tie pamazām atkopjas - pelēkie ronēni maina savu balto pūku kažoku uz pieaugušajiem roņiem raksturīgo pelēko, Zoodārza speciālistu vadībā iepazīst zivis un mācās tās ēst. No laba prāta gan vēl tas nesanāk. Diemžēl Kauguros atrasto ronēnu glābt neizdevās. Ronēns atrasts un Zoodārzā nogādāts ar acīmredzamām suņa kodumu atstātām, pūžņot sākušām brūcēm galvā. Ievainojumi bija tik dziļi un dzīvībai bīstami, ka speciālistiem nācās pārtraukt dzīvnieka mokas, to iemidzinot.

Arī pēdējo Zoodārzā atrasto ronēnu no Vakarbuļļiem, kuru, ievainotu rejoša, nepieskatīta suņa sabiedrībā, pamanīja kāds aculiecinieks, varēja sagaidīt līdzīgs liktenis. Līdz Pārvaldes ekspertu ierašanās brīdim tas, novārdzis un, iespējams, no kāda ledus gabala savainots, bija slēpies mežā, kur bija nonācis cerībā paslēpties no uzglūnošajām briesmām.

Ronēni Rīgas jūras līča piekrastē lielākoties nokļūst no Igaunijas. Februārī un martā pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem, un līdz Latvijas pludmalei nokļūst peldus vai retos gadījumos uz dreifējošiem ledus gabaliem kā tas, piemēram, notika pirms gada Ventspils pusē. Roņu mazuļiem, kas pāragri atdalījušies no mātes un kuriem pašiem jāspēj sameklēt barību, iespējas izdzīvot ir nelielas. Viņi nav paspējuši ar mātes pienu uzņemt nepieciešamās uzturvielas pienācīga taukaudu slāņa uzaudzēšanai, kas palīdz aukstajā ūdenī izdzīvot.

Ik gadu Pārvalde, saņemot iedzīvotāju zvanus un izvērtējot katru konkrēto gadījumu, Rīgas Zoodārzā nogādā līdz desmit novārgušiem, ievainotiem ronēniem. Lielu daļu no tiem Zoodārza speciālistiem izdodas glābt un tie, veselīgi un dzīvotspējīgi, nonāk citos zoodārzos.
Atzīmējot 150.gadadienu, kopš krievu ķīmiķis Dmitrijs Mendeļejevs ķīmiskos elementus sastrukturēja vienotā sistēmā, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē tiks atklāta Mendeļejeva tabulu izstāde.

Mendeļejeva tabulu kolekciju RTU saņēmusi dāvinājumā no Iecavas vidusskolas ķīmijas skolotāja Mihaila Gorska. Skolotājs RTU dāvina kolekciju, lai plašāka auditorija varētu apskatīties, cik daudzveidīgi iespējams attēlot Mendeļejeva tabulu. Kolekcijā ķīmisko elementu periodiskā tabula atainota gan tradicionālā veidā - uz papīra, gan arī uz krūzēm, datorpeles paliktņiem, apģērba, piemēram, uz kaklasaitēm un pat uz kedām.

Gorskis tabulas sācis kolekcionēt pavisam nejauši. 1979.gadā viņš, apmeklējot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ķīmijas skolotāju semināru, saņēmis saviesīgā pasākuma ielūgumu, uz kura bija uzdrukāta Mendeļejeva tabula. Ielūgums kļuvis par pirmo kolekcijas eksponātu. Vēlāk skolotājs eksponātus gan pats vedis no malu malām - Īrijas, Lielbritānijas, Portugāles, Spānijas, Itālijas, Holandes, Beļģijas, Dānijas, Krievijas un citām valstīm, gan arī viņam tabulas dāvinājuši kolēģi.

Gorskis sadarbībā ar Daugavpils Universitātes profesoru Sergeju Osipovu, izmantojot programmu "CorelDRAW", izveidojis savu Mendeļejeva tabulu, kuras izmērus iespējams pielāgot dažādām telpām. Šo tabulu, mācoties ķīmiju, izmanto gan Gorska skolēni Iecavā, gan daudzās citās Latvijas skolās.

Izstādes "Ķīmisko elementu periodiskā tabula - no Mendeļejeva līdz šodienai (1869-2019)" atklāšana notiks 21.martā plkst.11.
Ceturtdien, 21.martā, plkst.19 teātra namā "Jūras vārti" ar jaunu koncertprogrammu "Vakars Itālijā" uzstāsies Nacionālo bruņoto spēku (NBS) orķestris.

Pirmo reizi pie diriģenta pults būs Itālijas Bruņoto spēku orķestra Mākslinieciskais vadītājs un diriģents pulkvedis Patricio Espozito.

Koncertprogrammā iekļauti populāri un arī muzikāli izaicinoši dažādu valstu komponistu darbi, īpaši akcentējot Itālijas autorus. 19.gadsimta itāļu operu klasiķa Džoakīno Rosīni daiļradi pārstāvēs uvertīra no operas "Itāliete Alžīrā", 20.gadsimtu iekrāsos Ottorino Respīgī simfoniskās poēmas "Romas pīnijas" pārlikums pūtēju orķestrim, savukārt 21.gadsimtu raksturos koncerta viesdiriģenta kompozīcija "Estroverso". Tāpat koncertā tiks izpildīti skaņdarbi, kas atceļojuši no Anglijas un Amerikas un būs kā kontrasts "vakaram Itālijā" stāstīja NBS orķestra priekšnieka vietnieks kapteiņleitnants Guntis Kumačevs.

Koncerta viesdiriģents pulkvedis Espozito dzimis un mācījies Romā, Svētās Cecīlijas konservatorijā. Viņa komponētie skaņdarbi ir atskaņoti vadošajos Itālijas un ārvalstu mūzikas festivālos.

Ieeja koncertā - bez maksas.
Vēl viena aromātiskā svece, pārāk lielas čības, nekur neliekama dekoratīvā figūriņa vai kārtējā krūzīte ar muļķīgu uzrakstu – kuram gan kādreiz nav nācies saņemt dāvanu, kas labākajā gadījumā neiepriecina! Toties, ja dāvinātājs tomēr pasniedzis patiesi “nejēdzīgu” dāvanu, 39% it nemaz nemulst un atdāvina to kādam citam, liecina  PZU grupas veiktā aptauja. Laba un jēgpilna Latvijas iedzīvotāju skatījumā ir tāda dāvana, kas ir pārdomāta un praktiski pielietojama. Vairāk nekā puse (54%) Latvijas iedzīvotāju svētkos labprāt saņemtu dāvanu karti.

Dāvanu kartes vidēji augstāk novērtē iedzīvotāji, kas dzīvo ārpus lielajām pilsētām (65%), turklāt tās par jēdzīgām dāvanām atzīst respondenti teju visās vecuma grupās. Latvijas iedzīvotāji nepeļ arī pašdarinātas dāvanas. Gandrīz trešdaļa jeb 29% aptaujāto priecājas par pašdarinātām dāvanām un skaistiem pārsteigumiem. Tomēr jārēķinās, ka pašdarinātas dāvanas retāk – vien 20% gadījumu – izraisīs patiesu smaidu to cilvēku sejās, kuru ienākumi nepārsniedz 500 eiro.

Ja esat nolēmuši iegādāties dāvanu draugam, kolēģim vai ģimenes loceklim, jāņem vērā, ka laba un jēgpilna dāvana Latvijas iedzīvotāju skatījumā ir pārdomāta un pielietojama. Visbiežāk nežēlastībā krīt dāvanas, kas iegādātas “ķeksīša” pēc – uz to norāda 78% aptaujāto, otrajā vietā atstājot dāvanas, kam trūkst praktiska pielietojuma – par tādām nepriecāsies gandrīz puse iedzīvotāju. Izteikti noraidoša attieksme pret dāvanām bez praktiska pielietojuma ir cilvēkiem, kas dzīvo ārpus pilsētām (52%). Visvairāk par praktiski pielietojamām dāvanām priecājas vīrieši un cilvēki vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Taču katram gadījumam pirms praktiskas dāvanas izvēles ir vērts atcerēties bērnību, kad ziepes vai dvielis spēja sagādāt briesmīgu vilšanos, un padomāt, vai kaut kas pa šiem gadiem ir mainījies. Ja nē – visticamāk, jūs neesat vienīgais. 

Dāvanu nejēdzīgums patērētāju uztverē ir visnotaļ nenoteikts koncepts, un lielai daļai Latvijas iedzīvotāju neviena dāvana nešķiet tik nejēdzīga, lai nevarētu kādreiz noderēt. Par to liecina 57% iedzīvotāju piekoptā stratēģija, viņuprāt, nelietderīgās vai nejēdzīgās dāvanas noglabājot vēlākam laikam. Sevišķi raksturīgi tas ir vīriešiem: 66% vīriešu pretstatā 50% sieviešu izvēlas dāvanu noglabāt nenoskārstai vajadzībai.
Dalīšanās ar līdzcilvēkiem ir otra izplatītākā stratēģija, ko piekopj nejēdzīgo dāvanu saņēmēji: ja saņemtā dāvana pašam neiet pie sirds, 39% gadījumu tā tiek kādam atdāvināta; 31% uzskata tās par noderīgām labdarībai, bet 9% laiž darbā biznesmeņa iemaņas un šādas dāvanas pārdod.

Protams, nevar nerēķināties ar smalko gaumes jautājumu, kur pat ar vislabākajiem nodomiem var itin viegli nošaut greizi. Tomēr šādā gadījumā jums ir cerības uz piedošanu, jo pret dāvanām, kas neatbilst saņēmēja gaumes izjūtai, tiek izrādīta salīdzinoši augstāka tolerance – tādas dāvanas par nejēdzīgām atzīst 37% aptaujāto. Mēdz teikt, ka otram vajag dāvināt to, kas pašam ļoti patīk. Ja nu jums misējies uzdāvināt otram to, kas nepelna atzinību, iespējams, varat vienoties ar dāvanas saņēmēju, lai atdāvina kāroto lietu jums. 
Aptauja tapusi sadarbībā ar Snapshots 2019. gada martā.

Katra gada 14. marts ir datums, kad matemātikas entuziastiem ir iespēja atzīmēt savus svētkus jeb Pī dienu. Datums izvēlēts par godu skaitlim Pī – 3,14. Svētkus 1988. gadā aizsāka amerikāņu fiziķis Harijs Šovs, kurš šo dienu ierosina atzīmēt, staigājot istabā uz riņķi un ēdot augļu pīrāgus.

Pasaulē šajā dienā tiek rīkoti dažādi tematiskie pasākumi un svētki vislielāko atzinību gūst tieši matemātikas un skaitļu mīļotāju vidū.

Pī skaitlis ir ļoti svarīgs matemātikā un zinātnē. Tas ir neatņemama sastāvdaļa riņķa laukuma un perimetra aprēķinos. Pī ir riņķa līnijas garuma attiecība pret diametru. Ja jums ir zināms diametrs, varat viegli aprēķināt perimetru un otrādi.

Pī ir iracionāls skaitlis, praktiski to nevar uzrakstīt precīzi. Vienkāršiem vārdiem sakot, cipari aiz komata ir bezgalīgi daudz. Mūsdienās ir izskaitļota Pī vērtība, kur ciparu aiz komata ir  10 triljoni. 

Pī skaitlim tiek piedēvētas noslēpumainas un pat dievišķas īpašības.

Viens no veidiem, kā mājas apstākļos var aprēķināt aptuveno Pī vērtību, ir izmantojot Bufona adatas metodi. Jums būs nepieciešamas vienāda garuma adatas, sērkociņi, vai citi sīkumi - vēlams vairāk kā 100. Uz A3 lapas jāsavelk paralēlas līnijas - tā, lai atstarpe starp līnijām būtu divreiz lielākā par sērkociņu garumu. Pēc tam izmētājat sērkociņus pa lapu un izskaitiet tos, kuri krusto kādu līniju. Tad izdaliet kopējo sērkociņu skaitu ar to sērkociņu skaitu, kuri krustoja līnijas. Rezultātam vajadzētu būt ļoti aptuvenam Pī. Jo vairāk sērkociņus izmantosiet, jo precīzāks būs rezultāts.
Nākamnedēļ eksperimentālā kārtā Rīgas sabiedriskajā transportā brauks kontrolieri neformālā apģērbā, lai noskaidrotu, cik daudz pasažieru pārvietojas īsos maršruta posmos, nepērkot biļeti, pastāstīja "Rīgas satiksmes" valdes loceklis Jānis Meirāns.

Šādu pilotprojektu plānots īstenot, lai aplēstu, cik daudz ienākumu "Rīgas satiksme" zaudē minēto negodīgo pasažieru dēļ.
"Runa ir par īsām distancēm, piemēram, braucot pāri Akmens tiltam. Mūsu mērķis nav tagad ķert visus pie rokas un spiest ko darīt, taču mums ir jābūt kompleksam redzējumam, lai saprastu, cik daudz naudas šādā veidā neiegūstam," sacīja amatpersona. Uz iegūto datu bāzes tiks izstrādāts turpmākās rīcības plāns, iespējams, ieviešot arī pastiprinātas kontroles pasākumus transportlīdzekļos.

Cik un kādos maršrutos šādi kontrolieri varētu tikt ieviesti, Meirāns neatklāja, lai saglabātu datu objektivitāti.
Plānots, ka nākamnedēļ katram vēlētājam uz deklarētās dzīvesvietas adresi tiks nosūtīta informatīva vēstule (paziņojums) par Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Paziņojumā ir iekļauta informācija par Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienu, vēlēšanu iecirkni, kura sarakstā vēlētājs iekļauts, vēlētāja kārtas numuru iecirkņa vēlētāju sarakstā, iecirkņa darba laiku vēlēšanu dienā un iepriekšējās balsošanas dienās, kā arī cita noderīga informācija par vēlēšanām.

• Pavisam tiks sagatavoti un vēlētājiem izsūtīti 1 388 858 paziņojumi, kuru kopējais svars veido aptuveni 17 tonnas. Lai nodrukātu šādu skaitu vēstuļu, nepieciešamas divas diennaktis.
• Paziņojuma drukāšanas izmaksas ir 0,102 eiro bez PVN vienam vēlētājam, sūtījumu piegādes izmaksas – 0,215 eiro bez PVN vienam vēlētājam.

Kā rīkoties vēlētājam, kurš paziņojumu nesaņems?
Ja tuvāko divu nedēļu laikā vēlētājs paziņojumu nesaņem, savs vēlēšanu iecirknis jānoskaidro pašam. To var izdarīt:
- tiešsaistē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā www.pmlp.gov.lv sadaļā
“E-pakalpojumi/Vēlēšanas” izvēloties e-pakalpojumu „Vēlēšanu iecirkņa noskaidrošana”;
- zvanot uz Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālruni 67049999. Tālruņa darba laiks – darba dienās no pulksten 8.00 līdz 20.00, 24. un 25. maijā - no pulksten 7.00 līdz 24.00.

Vai paziņojums jāsaglabā līdz vēlēšanām?
Tas ir ieteicams, tomēr paziņojums nav balsošanas dokuments, tam ir tikai informatīva nozīme. Balsošanas dokuments Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir pase vai personas apliecība (eID). Vēlētājiem, kuriem ir tikai personas apliecība, šajās vēlēšanās vēlētāja apliecība nav nepieciešama.

Vai vēlēšanu iecirkni var nomainīt?
Vēlētāji vēlēšanu iecirkni var nomainīt līdz 7. maijam, izvēloties balsošanai jebkuru citu vēlēšanu iecirkni Latvijā vai ārvalstīs. Vēlēšanu iecirkņu saraksts pieejams www.cvk.lv. Vēlēšanu iecirkņu saraksts ārvalstīs būs pieejams 16. martā.

Iecirkni var nomainīt elektroniski, tiešsaistē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā www.pmlp.gov.lv sadaļā “E-pakalpojumi/Vēlēšanas” izvēloties e-pakalpojumu „Vēlēšanu iecirkņa noskaidrošana un maiņa”. Lai nomainītu iecirkni elektroniski, ir nepieciešams autentificēties, izmantojot droša elektroniskā paraksta viedkarti vai personas apliecību (eID) vai izmantojot internetbankas autentifikācijas līdzekli.

Pieteikumu par iecirkņa maiņu var iesniegt arī klātienē jebkuras pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā. Šajā gadījumā, jāuzrāda pase vai personas apliecība.

Kā rīkoties vēlētājam, kurš vēlēšanu dienā nevar nobalsot savā vēlēšanu iecirknī?
Eiropas Parlamenta vēlēšanās būs iespēja nobalsot iepriekš. Iepriekšējā balsošana notiks trīs dienas pirms vēlēšanu dienas šādos laikos:
- trešdien, 22. maijā: no plkst. 17.00 – 20.00;
- ceturtdien, 23. maijā: no plkst. 9.00 – 12.00;
- piektdien, 24. maijā: no plkst. 10.00 – 16.00.

Vēlētāji, kuri vēlēšanu iecirknī nevar nokļūt veselības stāvokļa dēļ, šo vēlētāju aprūpētāji, vai vēlētāji, kuri aprūpē slimu bērnu, no 20. maija varēs pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Lai izmantotu šo iespēju, vēlētājam vēlēšanu dienā jāatrodas sava iecirkņa teritorijā.
Izņēmums ir vēlētāji slimnīcā, kuri balsošanu slimnīcā no 20. maija varēs pieteikt vēlēšanu iecirknī, kas apkalpos attiecīgo slimnīcu. Balsošana slimnīcā tiks organizēta iepriekšējās balsošanas dienās un vēlēšanu dienā vēlētājiem, kuri slimnīcā nokļūs pēc iepriekšējās balsošanas beigām.

Iepriekšējās balsošanas dienās balsošana tiks organizēta arī ieslodzījuma vietās.
Tāpat balsošana tiks organizēta arī karavīriem un zemessargiem, kuri pilda dienesta pienākumus starptautisko operāciju rajonos.
Vēlētājiem ārvalstīs

Latvijas pilsoņi, kuri dzīvo ārvalstīs, EP vēlēšanās var piedalīties, balsojot pa pastu vai kādā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem. Gan pasta balsošanai, gan balsošanai vēlēšanu iecirknī ārvalstīs jāreģistrējas iepriekš.

Pasta balsošanai iespējams reģistrēties:
- no 16. marta līdz 13. aprīlim diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās,
- no 16. marta līdz 25. aprīlim – pasta balsošanas iecirknī Rīgā, Centrālās vēlēšanu komisijas telpās, Smilšu ielā 4.
- no 16. marta līdz 25. aprīlim – tiešsaistē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā www.pmlp.gov.lv sadaļā “E-pakalpojumi/Vēlēšanas” izvēloties e-pakalpojumu Reģistrācija balsošanai pa pastu vēlētājiem, kuri uzturas ārvalstīs.

Balsošanai vēlēšanu iecirknī ārvalstīs jāreģistrējas no 16. marta līdz 7. maijam Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, jebkurā dzīvesvietas deklarēšanas iestādē Latvijā vai tiešsaistē, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā www.pmlp.gov.lv sadaļā “E-pakalpojumi/Vēlēšanas”, izvēloties e-pakalpojumu Vēlēšanu iecirkņa noskaidrošana un maiņa.
Informācija citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijā

Papildu informācija
www.cvk.lv
www.pmlp.gov.lv
www.eiropas-velesanas.eu
Latvijas izlase izcīnīja vēsturisku panākumu Pasaules II grupas 1. kārtas spēlēs pret Slovākiju, garantējot vietu pārspēlēs par iekļūšanu Pasaules I grupā.

Spēle notiks Arēnā Rīga 2019.gada 19.-20.aprīlī.

Latvijas izlases sastāvs spēlēs pret Vāciju paliek nemainīgs – pašmāju vadošās tenisistes Anastasija Sevastova un Aļona Ostapenko, kā arī Diāna Marcinkēviča, Daniela Vismane un Patrīcija Špaka. Latvijas izlases kapteiņa amatu turpinās ieņemt Adrians Žguns.

Latvijas tenisa savienība aicina pieteikties brīvprātīgos palīgus.  Brīvprātīgo pienākumi- vietu ierādīšana skatītājiem, palīdzība organizācijā u.c. palīdzība pēc situācijas. Jārēķinās, ka, būs nepieciešama palīdzība arī ceturtdienā, 18.aprīlī. Gaidīsim pieteikumus līdz 1.aprīlim.

Pietiekties var šeit
Informācija tiks  sūtīta uz norādīto e-pastu aprīļa vidū.
Ņižņijnovgorodas mežos sākusies priežu čiekuru lasīšanas sezona, lai tiktu pie vērtīgajām skuju koku sēklām. Pēdējos trīs gados sēklu raža bijusi niecīga, tādēļ šogad ražotāji cer to kompensēt, ziņo sabiedriskais medijs.

Sēklu ražošanas uzņēmuma darbinieki dodas mežā, lai savāktu priežu čiekurus. Šogad priežu audzētāji cer salasīt pa vienam čiekuru spainim dienā, par ko Krievijas valdība samaksās 100 rubļu jeb aptuveni pusotru dolāru. Niecīgais atalgojums izskaidro to, kāpēc šim darbam ir tik grūti piesaistīt cilvēkus. Bieži vien uzņēmuma darbinieki spiesti uz mežu pēc čiekuriem doties paši.

Lai viena sēkliņa kļūtu par priedi, ir vajadzīgi 12 gadi. Ņemot vērā trūcīgo sēklu ražu iepriekšējos trīs gados, šogad sēšanai nācās izmantot sēklu rezerves. 
No  11. marta, darbojas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) uzziņu tālrunis par 25. maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.

Tālruņa numurs ir 67049999, un, piezvanot uz šo numuru, var saņemt atbildes uz jautājumiem par vēlēšanu kārtību, balsošanas iespējām, kā arī no nākamās nedēļas – noskaidrot vēlēšanu iecirkni, kurā jābalso, ja paziņojums par vēlēšanu iecirkni kādu iemeslu dēļ nebūs saņemts. Paziņojumus vēlētājiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sāks izsūtīt šīs nedēļas beigās.

CVK uzziņu tālrunis strādās darba dienās no plkst.8 līdz plkst.20, bet vēlēšanu dienā un dienu pirms vēlēšanām – no plkst.7 līdz plkst.24.
Komisijā norāda: ja uz kādiem vēlētāju jautājumiem tālruņa operatori nevarēs atbildēt, jautājums tiks piereģistrēts, atbilde uz jautājumu noskaidrota un klientam tiks atzvanīts.

EP vēlēšanas Latvijā notiks sestdienā, 25. maijā. EP vēlēšanās atšķirībā no Saeimas vēlēšanām vēlētāju uzskaitei izmanto Vēlētāju reģistru. Katrs vēlētājs sākotnēji tiek reģistrēts deklarētajai dzīvesvietai atbilstošajā vēlēšanu iecirknī, kuru kā vēlētāja dzīvesvietai atbilstošāko norāda pašvaldība.

Ja pašvaldības piešķirtais vēlēšanu iecirknis nav balsošanai ērts, no 16. marta līdz 7. maijam to iespējams mainīt uz jebkuru citu vēlēšanu iecirkni. Iecirkni mainīt iespējams elektroniski, izmantojot PMLP e-pakalpojumu "Iecirkņa noskaidrošana un maiņa", klātienē – jebkuras pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē vai ārvalstīs – Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās.

EP vēlēšanās Latvijā būs iespēja balsot arī iepriekš, 22., 23. un 24. maijā, kad dažas stundas dienā strādās visi vēlēšanu iecirkņi. Savukārt vēlētāji ārvalstīs EP vēlēšanās var piedalīties, balsojot pa pastu vai līdz 7. maijam reģistrējoties balsošanai kādā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem.

Balsošanas dokumenti EP vēlēšanās ir gan pase, gan personas apliecība, un vēlētājiem, kuriem ir tikai personas apliecība, lai piedalītos EP vēlēšanās, nebūs nepieciešama vēlētāja apliecība, jo spiedogu pasē vēlētāju uzskaitei EP vēlēšanās neliek, norāda CVK.
Sestdien, 9.martā, Rīgā otro gadu pēc kārtas norisināsies ziemas skrējiens šortos jeb tā sauktais "pliko skrējiens".

Pasākums sāksies plkst.9.30 ar kopīgu iesildīšanos industriālajā telpā "Sporta2 kvartāls", kas atrodas Sporta ielā 2.
Plkst.10 gaidāms skrējiens no kvartāla līdz Brīvības piemineklim, kam plkst.10.20 sekos fotografēšanās pie pieminekļa.
Dalība skrējienā ir bezmaksas.

Ilgdzīvošanas entuziasts un kustības "Biohacking.lv" līdzdibinātājs Kaspars Vendelis norāda, ka skrējiena mērķis ir "iekustināt cilvēkus atmosties, domāt par sevi, savu labsajūtu un dzīves kvalitāti ilgākam mūžam". "Vēlamies, lai šis skrējiens kļūst par tradīciju, un lai tajā iesaistās arvien vairāk aktīvu, sportisku cilvēku," pauž organizators.

Savukārt "Rūdīšanās skolas" vadītājs Māris Žunda skaidro, ka aukstumam ir pozitīva ietekme uz cilvēka bioloģisko sistēmu. "Tas palīdz aktivizēt imunitāti, nostiprināt nervu sistēmu, sniedz enerģiju un pozitīvas emocijas," norāda aktīvists.

Skrējiens šortos ir viens no pasākumiem, kas šopavasar iesildīs lielāko sevis uzlabošanas pasākumu Baltijas valstīs - otro Ilgdzīvošanas konferenci "Biohacking 2019". Konference 26. un 27.aprīlī Rīgā pulcēs "biohacking" ekspertus no visas pasaules, lai kopā apgūtu arvien jaunus veidus, kā uzlādēt savu ķermeni un pilnveidot prātu ilgākam mūžam.

Vairāk par biohakinga kustību var lasīt šajā Facebook lapā un par rūdīšanos vairāk var uzzināt te  
ASV interneta tirdzniecības giganta "Amazon" vadītājs Džefs Bezoss otro gadu pēc kārtas ierindojies žurnāla "Forbes" veidotā ikgadējā pasaules bagātāko cilvēku saraksta augšgalā, viņam apsteidzot datortehnoloģiju uzņēmuma "Microsoft" dibinātāju Bilu Geitsu.

Bezosa bagātība šogad novērtēta 115,5 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19 miljardiem dolāru vairāk nekā pirms gada.

Otro vietu ar 96,5 miljardu dolāru bagātību ieņem Geitss, bet trešajā vietā ir amerikāņu investors Vorens Bafets.

Tikmēr ceturto vietu saglabājis Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno, bet sociālā tīkla "Facebook" dibinātāja un vadītāja Marka Zakerberga bagātība gada laikā sarukusi par deviņiem miljardiem dolāru un viņš no piektās vietas noslīdējis uz astoto pozīciju.

Tādējādi Zakerbergu tagad apsteidzis Meksikas telekomunikāciju magnāts Karloss Slims, Eiropas lielākā apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmuma "Inditex" dibinātājs Amansio Ortega un biznesa programmatūras ražotāja "Oracle" līdzdibinātājs Lerijs Elisons.

"Forbes" norāda, ka amerikāņi joprojām dominē bagātāko cilvēku sarakstā, jo no 20 turīgākajiem cilvēkiem 14 ir no ASV.

"Forbes" norāda, ka kopumā pasaulē ir 2153 miljardieri, kas par 55 mazāk nekā pirms gada. Šo miljardieru kopējā bagātība gada laikā samazinājusies par 400 miljardiem dolāru - līdz 8,7 triljoniem dolāru.
Gadījumos, kad ienākumi 2018. gadā bijuši mainīgi un tie atšķiras no iepriekšējā gada ienākumiem, var rasties situācija, ka gada laikā ir piemērots lielāks Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētais neapliekamais minimums vai zemāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, nekā aprēķinot nodokli visam gada kopējam faktiski saņemtajam ienākumam. Tādējādi rodas situācija, ka 2018. gada laikā nodokļi nav samaksāti pilnā apmērā un veidojas nodokļa starpība jeb piemaksa, kas ir jāsamaksā, tā portālam delfi.lv skaidro Finanšu ministrija.

Lai nodrošinātu iespēju izmantot diferencētā neapliekamā minimuma priekšrocības taksācijas gada laikā, tika ieviests VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums, kas pamatojas uz nodokļa maksātāja pirmstaksācijas periodā gūtajiem ienākumiem. Ieviešot šīs izmaiņas, sistēma kļuvusi sarežģītāk administrējama. Nosakot prognozējamo mēneša neapliekamo minimumu, VID rīcībā nevar būt visa informācija par taksācijas gada laikā gūto ienākumu, kā arī nodokļa maksātāja specifisko situāciju. Tādējādi iespējams, ka VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums tomēr ir noteikts lielāks nekā cilvēks ir tiesīgs piemērot, ņemot vērā viņa faktiskos taksācijas gada ienākumus.

FM un VID ir aicinājuši iedzīvotājus, kuru ienākumiem tiek piemērots IIN, sekot līdzi tam, vai gada laikā piemērotie nodokļu atvieglojumi un VID prognozētais neapliekamais minimums atbilst viņu kopējiem gada ieņēmumiem. No tā ir atkarīgs, vai, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, valsts nodokli atmaksās vai arī tas būs jāpiemaksā.

Nodokļa aprēķinus ietekmē ieviestā progresīvā IIN likme un diferencētais neapliekamais minimums. 2018. gadā abu minēto likmju lielums ir atkarīgs no kopējiem gada laikā gūtajiem ienākumiem, tātad – ne tikai no darba algas.

Gadījumos, kad ienākumi 2018. gadā bijuši mainīgi un tie atšķiras no iepriekšējā gada ienākumiem, var rasties situācija, ka gada laikā ir piemērots lielāks VID prognozētais neapliekamais minimums vai zemāka IIN likme, nekā aprēķinot nodokli visam gada kopējam faktiski saņemtajam ienākumam. Tādējādi rodas situācija, ka 2018. gada laikā nodokļi nav samaksāti pilnā apmērā un veidojas nodokļa starpība jeb piemaksa, kas ir jāsamaksā.

Pienākums piemaksāt nodokli var rasties šādām iedzīvotāju grupām:

personām, kuras pagājušajā gadā nav strādājušas pilnu gadu, vai personām, kurām iepriekš nav bijuši ienākumi (piemēram, māmiņas, kas atgriežas darbā, personas, kuras nesen uzsākušas darba gaitas);
personām, kurām ir vairāki ienākumu avoti (piemēram, papildus darba algai saņem arī autoratlīdzību vai pensiju);
personām, kuras ir mainījušas darba devēju.

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, sistēma automātiski aprēķinās atbilstošo nodokļu likmi un gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ņemot vērā faktiski gūtos ienākumus gada laikā, proti, sistēma automātiski izrēķinās, vai radusies nodokļa piemaksa vai pārmaksa.
Ja iedzīvotājs nebūs iesniedzis deklarāciju, taču viņam būs izveidojies maksājamais nodoklis, VID katru iedzīvotāju informēs, nosūtot vēstuli EDS kontā vai pa pastu uz personas deklarēto dzīves vietas adresi.

Ja ienākumi ir mainīgi, izmantojot savu EDS kontu, jau savlaicīgi var novērst papildu nodokļa maksājumu.
Jāatgādina, ka, ja nodokļa maksātājs jau taksācijas gada laikā nav izmantojis kādu no likuma piedāvātajām iespējām, lai novērstu nepieciešamību piemaksāt IIN (piemēram, atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas u.c.), var rasties situācija, ka šāds IIN piemaksas pienākums rodas, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Ja cilvēks līdz šim nav veicis saimniecisko darbību, saņēmis ienākumus ārvalstīs un citus ienākumus, kuru gūšanas gadījumā jau līdz šim bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, viņam varētu trūkt zināšanu un pieredzes par gada ienākuma deklarācijas iesniegšanu un IIN piemaksas veikšanu.

Lai iedzīvotājiem atvieglotu šo sistēmu, šā gada 26. februārī, valdība apstiprināja grozījumus likumā par IIN. Tie paredz pagarināt IIN samaksas termiņu par 2018. un 2019. taksācijas gadu vismazāk aizsargātajām nodokļa maksātāju grupām, kas, iespējams, pirmo reizi iesniedz gada ienākumu deklarāciju un veic IIN piemaksu. Tādējādi plānots maksimāli atvieglot pierašanu pie jaunās kārtības.

Izmaiņas likumā par IIN paredz noteiktām, vismazāk aizsargātām maksātāju grupām noteikt pārejas periodu, kura laikā maksātājam būs iespēja iepazīties ar jauno kārtību. Gada ienākumu deklarācija par 2018. vai 2019. gadu šādiem maksātājiem ir jāiesniedz likumā noteiktajā termiņā – no 2019. gada vai attiecīgi no 2020. gada 1. marta līdz 1. jūnijam. Savukārt 2018. un 2019. gada ienākumu deklarācijā aprēķinātā nodokļa samaksas termiņš pagarināts līdz 2020. gada 1. decembrim.

Likumprojektā paredzēto IIN samaksas termiņa pagarinājumu varēs izmantot maksātāji, kam veidojas IIN piemaksa (pamatā uz diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas pamata) un gada ienākums nepārsniedz 20 004 eiro, t.i., zemo un vidējo algu saņēmēji, arī autoratlīdzību saņēmēji, ja šīs personas negūst cita veida ienākumus (piemēram, ienākumu no saimnieciskās darbības, vai maksātāji, kas gūst ienākumu ārvalstīs, vai gūst ienākumu, kam nepiemēro diferencēto neapliekamo minimumu).

Savukārt attiecībā uz personām, kurām arī līdz šim bija pienākums sniegt gada ienākumu deklarāciju un veikt IIN piemaksu (piemēram, saimnieciskās darbības veicējiem), saglabājas līdzšinējā IIN maksāšanas kārtība un netiek attiecināts pārejas noteikumos noteiktais IIN samaksas termiņa pagarinājums.

Atgādinām, ka maksātājam pastāv arī iespēja iesniegt čekus par attaisnotajiem izdevumiem. Tas nozīmē, ka ar šādi radušos IIN pārmaksu varēs segt vai samazināt par attiecīgo taksācijas gadu maksājamo IIN.

Jāatgādina, ka jaunā nodokļu sistēma tika ieviesta ar 2018. gada 1. janvāri. Tā nodrošina taisnīgāku nodokļa piemērošanu atkarībā no gūtā ienākumu apmēra.

Pēc 2019. gada budžeta apstiprināšanas valdība plāno sākt darbu pie 2020. gada budžeta un pie nodokļu sistēmas pārskatīšanas.
Visas partijas valdībā ir vienojušās - šogad nekādi nodokļu grozījumi netiks veikti. Atklāts jautājums paliek - vai izmaiņas iespējamas nākamgad vai tikai pēc diviem gadiem.  

Pagaidām gan vienīgais risinājums, ko Finanšu ministrija piedāvā jau šogad – pagarināt nodokļu parāda atmaksas termiņu un ļaut mazo un vidējo algu saņēmējiem samaksāt to līdz nākamā gada beigām.
Avots: delfi.lv; Finanšu ministrijas resursi; LETA
Eiropas Parlamenta (EP) Transporta un tūrisma komiteja rosina pāreju uz tā dēvēto ziemas un vasaras laiku atcelt no 2021. gada. Deputātu balsojums par šo jautājumu varētu notikt jau šā mēneša beigās.

Par sezonālās laika maiņas atcelšanu nobalsoja divas trešdaļas komitejas deputātu, tostarp ietekmīgās Tautas partijas grupas pārstāvji. Čehiju pārstāvošais  Pāvels Svoboda debatēs uzsvēra, ka laika griešana nav devusi  gaidītos rezultātus, piemēram, elektroenerģijas ekonomiju. Savukārt no ārstiem saņemti nopietni brīdinājumi par laika maiņas radītajiem riskiem cilvēku veselībai.

Vienlaikus deputāti informēja, ka dalībvalstis varēs izvēlēties, vai saglabāt tā dēvēto vasaras vai ziemas laiku.

Bloka dalībvalstīm gada laikā būs jāinformē Eiropas Komisija par izvēli, un vēlāk eksperti risinās problēmas, ko var radīt iespējami atšķirīgie lēmumi.
Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2018" ieguvuši Anna Rancāne, grupa "Bez PVN", apvienība "Latgalīšu Reps", raidījums "Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku", Ontona Slišāna jubilejas gads Ziemeļlatgalē un citi.

Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināts mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks. Pateicoties Zvejsalnieka darbam, Rēzeknē ir viena no labākajām mākslas vidusskolām Latvijā, nodibināta vienīgā Latvijas Mākslas akadēmijas filiāle ārpus Rīgas, kas ir pamats veselai mākslinieku paaudzei Latgalē, izveidots Rēzeknes mākslas nams ar vienīgo pastāvīgo Latgales mākslinieku darbu ekspozīciju pasaulē, uzsvēra Husare. Zvejsalnieks ir pieminekļa "Vienoti Latvijai" atjaunošanas darbu vadītājs, Latvijas atmodas virzītājs Rēzeknē, Latgalē.

"Boņuka" balvu Anna Rancāne saņēma par krājumu "Prīca i klusiešona", Kārlis Kazāks par raidījumu "Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku" par Ludzas izloksni.

Tāpat balvu saņēma vijolniece Aija Īzāka un apvienība "Teksasys latgalīši" par albumu "Dvieselis steigys", Annele Slišāne par projekta un izstādes "#100dečiLatvijai" rezultāta izdošanu grāmatā, apvienība "Latgalīšu Reps" par albumu "Žārei gaļi", dokumentālās filmas "Latgalīši Pīterpilī" veidotāji, dziesmu grāmatas un CD bērniem "Zalta puče" veidotāji, kā arī koncepts "Nameiz", Jānis Skutelis un "Benji Knewman".

Līdz šim balvas "Boņuks" katru gadu pasniegtas vismaz 18 nominācijās, taču, sākot jaunu balvas desmitgadi, balvas saņēmēju skaits samazinājies līdz 11. Turpmāk balvai arī nebūs atsevišķi izvirzītu nomināciju, bet pretendentus varēs iesniegt trīs kategorijās, no kurām balvas žūrija izvēlēsies desmit balvas saņēmējus - aktivitātes, personības, notikumus, darbus, bez kuriem visvairāk nebūtu iedomājama latgaliskā kultūra 2018.gadā. Viena balva nemainīgi tiks pasniegta par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā.

Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" mērķis ir veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. Iesniegtos pieteikumus izvērtēs latgalisko kultūrvidi vai attiecīgo balvas nozari pārzinoša žūrija vismaz 25 cilvēku sastāvā.

Balva pirmo reizi tika pasniegta 2009.gadā, bet kopš 2013.gada balvu rīko Latgales vēstniecības "Gors" komanda. "Boņuks" vēl arvien ir vienīgā balva, kas īpaši izceļ un godina sasniegumus un paveikto latgaliskās kultūras dzīvē.
Nupat jau 91 reizi  pasniegtas ASV Kinoakadēmijas balvas jeb "Oskari". 

Režisora Pītera Farellija kinolente "Green Book" ("Ceļvedis") un meksikāņu režisora Alfonso Kuarona drāma "Roma" katra ieguvusi trīs "Oskarus", tostarp "Green Book" atzīta par labāko filmu.

"Oskari" filmai "Green Book" piešķirti arī par labāko oriģinālo scenāriju un par labāko otrā plāna aktiera tēlojumu, par  ko godalgots Maheršala Ali.

Kuarons saņēmis "Oskaru" kā labākais režisors un "Roma" tika godalgota arī kā labākā filma svešvalodā un par labāko operatora darbu.
"Oskaru" kā labākais aktieris ieguvis Rami Maleks par lomu filmā "Bohemian Rhapsody" ("Bohēmista rapsodija").

Par labāko aktrisi atzīta Olīvija Kolmena par tēlojumu filmā "The Favourite" ("Favorīte").

Kaut arī par favorīti cīņā par labākās filmas "Oskaru" tika uzskatīta Kuarona "Roma", ceremonijas prestižākā godalga tika Farellija pilsoņtiesību problemātikas komēdijdrāmai "Green Book". "Viss stāsts ir par mīlestību. Tas ir par savstarpējo mīlestību par spīti atšķirībām un par to, lai atrastu patiesību, kas mēs esam," sacīja "Green Book" režisors Farellijs.

"Green Book", kas vēsta par atzītu melnādaino pianistu, kurš turnejas laikā 60.gados ASV segregētajos Dienvidos sadraudzējas ar savu balto šoferi, uzvarēja septiņu filmu konkurencē.

Ceremoniju atklāja britu rokgrupa "Queen", solista pienākumus veicot amerikāņu dziedātājam Ādamam Lambertam, ar dziesmu "We Will Rock You" un "We Are the Champions" minipopūriju. Filma "Bohemian Rhapsody", kas vēsta par "Queen" solistu Frediju Merkūriju, bija nominēta septiņām balvām un ceremonijā saņēma visvairāk "Oskaru" - četrus. Līdzās Maleka aktierdarba godalgai filma saņēma arī balvas par skaņas montāžu, skaņas pārklājumu un filmas montāžu. "Es varbūt nebiju acīmredzamā izvēle, bet, man šķiet, tas nostrādāja labi," saņemot balvu, sacīja Maleks.

Kuarona filma "Roma" - melnbaltā oda bērnībai un sievietei, kas viņu uzaudzinājusi - bija Holivudas balvu sezonas favorīte. Kaut arī, ievērojot straumēšanas uzņēmuma "Netflix" ierasto stratēģiju, kinoteātros tā bija izrādīta neilgu laiku, filma bija nominēta desmit kategorijās.

Arī "The Favourite" bija nominēta desmit godalgām, bet saņēma tikai vienu - labākās aktrises "Oskaru". Tiesa gan, šāda Kinoakadēmijas izvēle daudziem bija pārsteigums, jo šī balva par veikumu filmā "The Wife" ("Neviens nav ideāls") tika prognozēta aktrisei Glennai Klouzai, kas balvu sezonā jau tikusi godalgota ar vairākām balvām, arī "Zelta globusu".

Filma "A Star is Born" ("Zvaigzne ir dzimusi"), kas iemantojusi publikas atzinību, saņēma tikai vienu statueti. Tā tika "Lady Gaga" dziesmai "Shallow" kategorijā "Labākā oriģināldziesma".  "Es esmu smagi strādājusi ilgu laiku, un lietas būtība nav par uzvarēšanu. Bet lietas būtība ir par nepadošanos. Ja tev ir sapnis, cīnies par to," saņemot balvu, sacīja "Lady Gaga".

Daudz cildinātā biogrāfiskā filma par bijušā ASV viceprezidenta Dika Čeinija dzīvi "Vice" ("Vara") "Oskaru" ceremonijā tika godalgota vienīgi par frizūrām un grimu. 

Saņemot "Oskaru" par labāko adaptēto scenāriju, filmas "BlacKkKlansman" ("Melnais KKKlanmens") režisors Spaiks Lī aicināja vēlētājus 2020.gada ASV prezidenta vēlēšanās "būt vēstures pareizajā pusē".

Supervaroņu filma "Black Panther" (Melnā pantera"), kuras kases ienākumi pārspēja visu pārējo labākās filmas godalgai nominēto darbu ieņēmumus, tika godalgota ar trim balvām - par labāko oriģinālmūziku, labāko scenogrāfiju un tērpu dizainu.

Kā labākā otrā plāna aktrise godalgota Redžīna Kinga par lomu kinolentē "If Beale Street Could Talk" ("Bilstrītas blūzi").Par labāko animācijas filmu atzīta "Spider-Man: Into the Spider-Verse" ("Zirnekļcilvēks: Ceļojums Zirnekļpasaulē").

Kā labākā dokumentālā filma godalgota "Free Solo".

Kategorijā "Labākais adaptētais scenārijs" apbalvoti Spaiks Lī, Čārlijs Vahtels, Deivids Rabinovics un Kevins Vilmots par darbu pie filmas "BlacKkKlansman" scenārija.

Par labāko oriģinālmūziku "Oskaru" saņēmis Ludvigs Jēransons par mūziku filmai "Black Panther".


Facebook Draugiem Twitter Instagram