Lai mudinātu cilvēkus lasīt vilcienā un laiku ceļā pavadīt saturīgi, Imanta Ziedoņa muzeja bibliotēka projekta “Ceļā ar grāmatu” ietvaros sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un AS “Pasažieru vilciens”  dīzeļvilciena sastāvā atklājusi pirmo lasītavu.

Ar trīs grāmatu plauktiem un vairākiem desmitiem grāmatu aprīkotais vilciena sastāvs no 15. janvāra kursēs visos dīzeļvilcienu maršrutos, dodot iespēju cilvēkiem Latvijas reģionos lasīt vilcienā. 
  
Pirmais maršruts, kurā šodien devies ar lasītavu aprīkotais vilciena sastāvs, ir no Rīgas uz Siguldu, tā laikā pasažierus izklaidējot ar fonda “Viegli” mūziķu grāmatu lasījumiem, saviesīgām sarunām ar pasažieriem, tēju, cepumiem un citiem pārsteigumiem.    

Tā kā vilciena sastāvs nav piesaistīts konkrētam maršrutam, grāmatu plauktu varēs sastapt, gan braucot uz Daugavpili, gan Siguldu un citos maršrutos, kur kursē dīzeļvilcieni. Katrā grāmatā būs īpašs atpazīšanas zīmogs.
Plānots, ka grāmatu krājumi vilciena plauktos tiks papildināti un mainīti ik pēc trīs mēnešiem atbilstoši dažādām tēmām un aktualitātēm. Projekts “Ceļo ar grāmatu” tiek uzsākts ar tēmu “Ceļošana”, kas īpaši tuva bija Imantam Ziedonim. 

“Imants Ziedonis bija aizrautīgs ceļotājs, ticēja, ka ceļojot cilvēks kļūst bagātāks. Mūs bagātina gan ceļojuma iespaidi un sastaptie ceļabiedri, gan laiks, kuru pavadām ceļā, ja to piepildām ar ko jēgpilnu. Lasīšana ir viena no vērtīgākajām nodarbēm, sevišķi tiem ceļotājiem, kuri noteiktu ceļa posmu veic ikdienā un jaunus iespaidus vairs tik viegli negūst. Ceram, ka reiz šāds grāmatu plaukts būs gan katrā vilcienu sastāvā, gan stacijās un vēlāk arī autobusos, veidojot sadarbību ar bibliotēkām dažādās Latvijas vietās,” stāsta Imanta Ziedoņa muzeja Uzticības padomes locekle Žanete Grende.
Īpašo “lasītavas vilciena” sastāvu pasažieri varēs atpazīt pēc projekta uzlīmes vilciena vagonu ārpusē. 

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) mājaslapā izveidota sadaļa "Ja vēlies atgriezties Latvijā", kurā apkopota noderīga informācija Latvijas valstspiederīgajiem, kas dzīvo un strādā ārvalstīs, bet plāno vai apsver iespējas atgriezties Latvijā.

NVA direktora vietniece Kristīne Stašāne norādīja, ka, pirms pieņemt lēmumu atgriezties Latvijā, cilvēkiem jāzina, kas viņus sagaida - kāda situācija ir darba tirgū, kā viņi var realizēt savas profesionālās zināšanas un prasmes, kādas vakances un algas piedāvā darba devēji, kādi ir dzīves un sadzīves apstākļi.

Štašāne uzskata, ka aicināt atgriezties Latvijā ir liela atbildība, jo, lai cilvēki atgrieztos, viņiem ir jābūt pārliecībai par savu nākotni dzimtenē. 
Pēc viņas domām, nozīmīga loma ir arī citu valsts institūciju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju, diasporu organizāciju, uzņēmējdarbības sektora un sabiedrības kopumā atbalstam.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai noderīgā informācija par valsts atbalstu būtu pieejama jebkurā diennakts laikā un jebkurā pasaules valstī, tāpēc NVA nolēma šādu informāciju apkopot un ievietot vienuviet, izveidojot NVA mājaslapā īpašu sadaļu ar vairākām apakšsadaļām.
Rīgā plānots sākt eksperimentu – vairākas ielas nekaisīt ar sāls maisījumu, par to stāsta sabiedriskais medijs. Sniegu tikai šķūrēs un izvedīs, neizmantojot nekādus pretslīdes materiālus. 
Par ielu uzturēšanu atbildīgais departaments nedēļas laikā izpētīs, kurās ielās varētu nekaisīt sāli, bet sniegu izvest.
Tas gan būs dārgāk par kaisīšanu, jo kubikmetra sniega izvešana maksā desmit eiro.

Kā šodien norādīja Rīgas domes satiksmes departamenta pārstāve Una - Ahuna Ozola, tad Rīgas iedzīvotāji, īpaši tie, kas nedzīvo blakus maģistrālajām ielām, bet tā saucamajām rajona nozīmes ielām, kas ir vairāk privātmāju rajons ar piebraucamajiem ceļiem, vēlas saglabāt tā sauktās baltās pasakas iespaidu. Netiek šīs brauktuves kaisītas, bet sniegs tiek šķūrēts un izvests. Šodien radās doma, ka varētu eksperimentālā kārtībā katrā rajonā pa pāris ielām, kurās nav sabiedriskā transporta kustība, piemēram, Ropažu iela. Tas nozīmē, ka pilnībā šajās ielās transportlīdzekļu vadītājiem būtu jāpārskata braukšanas maniere. Lai arī sniegs būtu nošķūrēts, to nav iespējams izdarīt līdz melnam asfaltam. Tātad kaut kāds sniedziņš saglabātos uz brauktuves.Var gadīties, ka var izveidoties atkala, var izveidoties sniega rises, un var būt slīdamība,” norādīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Viņa piebilda, ka Rīgā nebūtu iespējams ieviest ziemeļu valstu praksi, ka sniegs tiktu šķūrēts, jo Latvijā ziemā laika apstākļi nav pietiekami stabili.

Kopš pērnā gada marta sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv turpinās parakstu vākšana “Par pilsētas ielām bez sāls».
To parakstījuši 6440 cilvēku, bet iniciatīvas iesniegšanai Saeimā vajadzīgi desmit tūkstoši parakstu. Ideja piedāvā blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās sāls kaisīšanas vietā izmantot smiltis. Tās mazāk bojā apavus un automašīnu virsbūvi, kā arī nerada kairinājumu mājdzīvnieku pēdām, norāda iniciatīvas autors.
Nedēļas nogalē startēs Alūksnes rallijs. “Rally Alūksne” ir skatītāju un sportistu iemīļots posms un notiek jau kopš 2011. gada.

Sezonas pirmās sacensības “Rally Alūksne 2019” ieplānotas divas dienas ar svinīgo atklāšanu piektdien, lai jau vakarā aizvadītu divus nakts ātrumposmus. Savukārt sestdien, visas dienas garumā paredzēti astoņi ātrumposmi.

Tieši Alūksne ir tā vieta Latvijā, kur visātrāk pieejami atbilstoši apstākļi, lai organizētu ziemas ralliju.

Rally Alūksne organizatori stāsta, ka vākamgad sacensībām Alūksnē apritēs desmit gadi, tāpēc lēnām jāsāk gatavoties jubilejas gadam.

Katru gadu  organizatori cenšas uzlabot savu sniegumu, domājot gan par sportistiem, gan skatītājiem. 
“Rally Alūksne 2019” būs jau ierastās vietas, gan arī zināms, ka būs jauni un iepriekš sacensībās nebraukti ceļu posmi.”

Rallijam Alūksnē pieteikušies pasaules un Eiropas līmeņa sportisti. 
Piemēram, aizvadītās sezonas absolūtā Latvijas rallija čempiona, ukraiņa Valerija Gorbana ekipāža no Eurolamp World Rally Team, kā arī 2018. gada sezonas Latvijas un Igaunijas čempioni EMV4 ieskaitē Emīls Blūms un Didzis Eglītis no Rallyworkshop komandas.
Tāpat uz starta līnijas redzēsim arī Eiropas rallija junioru čempionu Mārtiņu Sesku, kurš pirmo reizi sacensībās piedalīsies ar stūrmani Krišjāni Cauni. Viņi startēs zem LMT Autosporta akadēmijas karoga un, iespējams, tā būs vienīgā reize, kad viņus varēs redzēt Latvijā. Šogad viņi piedalīsies Pasaules rallija čempionātā junioru ieskaitē.
Par savu dalību Alūksnē paziņojis arī Pasaules rallija čempiona Petera Solberga dēls Olivers Solbergs, kurš plāno startēt ar jaudīgo VW Polo R5 automašīnu.

Plašāka informācija pieejama šeit
Pēc trijiem mēnešiem – 15. aprīlī būs seriāla  “Troņu spēle”  astotās, noslēdzošās sezonas pirmizrāde. 
 
Septītās sezonas noslēguma sērija nāca klajā 2017. gada augustā un uzstādīja absolūtu rekordu – to vienlaikus skatījās 16,5 miljoni televīzijas skatītāju. Sezonu pavadīja vairākas informācijas noplūdes, tostarp arī paša telekanāla HBO vainas dēļ.

Skatītāji iemīļojuši seriālu interesantās aktieru izvēles un negaidīto sižeta pavērsienu dēļ, kuru starpā jāpiemin arī galveno varoņu bojāeja.
Seriāls nāk klajā kopš 2011. gada. Tas ir ieguvis vairākas «Emmy» balvas un ir visu laiku skatītākais televīzijas seriāls.

Tā galvenā intriga ir noslēgums, par kuru izteikti visdažādākie pieņēmumi. Jebkādas informācijas atklāšanai pat organizēti hakeru uzbrukumi.
Iniciatīvas "DiscoverEU" laikā 58 jaunieši no Latvijas par brīvu varēs apceļot Eiropu.

Šī ir jau otrā reize, kad Eiropas Komisija 18 gadīgiem jauniešiem piedāvā neformāli mācīties, ar “DiscoverEU” ceļojot pa visu Eiropu, plānojot savus ceļojumus, mācoties no savas pieredzes, gūstot iespējams pirmo patstāvīgas dzīves pieredzi, iepazīstot Eiropas kultūru dažādību un gūstot citas dzīvei noderīgas prasmes.

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra informē, ka kopumā visā Eiropā “DiscoverEU” iniciatīvai pieteicās 78 702 jaunieši.
Ceļojumos jaunieši dosies laika periodā no 15. aprīļa līdz 31. oktobrim. “DiscoverEU” jauniešiem atmaksā ceļa izmaksas. Ēdināšana un dzīvesvieta jāsedz pašiem.

Pamatā ceļošana notiks ar vilcienu. Bet ceļošanas karte ļaus izmantot arī citus transporta līdzekļus, tostarp autobusus un prāmjus. Ar lidmašīnu būs atļauts lidot izņēmuma gadījumos un tad, ja nav pieejami citi transporta līdzekļi. Tas dos iespēju piedalīties iniciatīvā arī jauniešiem, kuri dzīvo attālos reģionos vai uz salas.

Šogad plānots, ka ar “DiscoverEU” atbalstu pa visu Eiropu ceļos 14 536 jaunieši. To, cik jauniešu no katras valsts saņem “DiscoverEU” ceļojumus, Eiropas Komisija nosaka proporcionāli iedzīvotāju skaitam katrā valstī un visā ES kopumā.

Plānots, ka “DiscoverEU” iniciatīva turpināsies un katru gadu pilngadību sasniegušie jaunieši varēs doties ceļojumus pa Eiropu, iepazīstot Eiropas kultūru dažādību, pārvietošanās brīvību u.c. Nākamā pieteikumu iesniegšanas kārta sāksies šajā vasarā.
Lai sāktu plašu diskusiju, iesaistot uzņēmējus, pašvaldības, valsts institūcijas un ekspertus, Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģionālā padome (ZRP) organizēs vairākas konferences, kurās tiks pārrunāts pašreizējais administratīvi teritoriālais Latvijas sadalījums un iespējamie uzlabojumi, kas šajā jomā būtu jāpanāk. Pirmā konference pagājušajā nedēļā notika Bauskā.

Tam, ka šāda diskusija nepieciešama, piekrita teju visi konferences dalībnieki, tostarp LTRK prezidents Aigars Rostovskis, uzsverot, ka “sabiedrībai obligāti jāiesaistās administratīvi teritoriālās reformas plāna veidošanā, jo reforma reformas dēļ nekādu labumu nedos”. Viņaprāt, Latvijai ir divi tālākās attīstības modeļi – vai nu samierināties ar Eiropas provinces lomu vai arī uzplaukt, attīstot ekonomiku, tā, lai citas valstis uz mums skatītos ar apbrīnu.
“Pašreiz daži tūkstoši uzņēmumi Latvijā nodokļos samaksā 90% no kopējās iekasēto nodokļu apjoma. Būtu jāstrādā tā, lai rodas vēl vismaz tik pat uzņēmumu, kas atnestu labumu, tādējādi būtiski palielinātos finansējums valsts ekonomikas un sociālajai attīstībai,” piebilst Rostovskis.

Konferences laikā Bauskā tika konstatēts, ka ir ļoti daudz ar pašreizējo administratīvi teritoriālo modeli saistītas problēmas, sākot ar to, ka vairāk nekā 50 no 119 pašvaldībām neizpilda likumā noteiktās normas par iedzīvotāju skaitu, līdz nepārdomātai un uz attīstību nevērstai līdzekļu tērēšanai reprezentatīviem objektiem.

Viens no jomas ekspertiem, SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” Pētījumu biznesa virziena vadītājs un galvenais redaktors Jānis Turlajs kā reālāko modeli vērtē Rīgas aglomerācijas un 29 attīstības centru veidošanu. “Būtībā, piemēram, pētot iedzīvotāju piekļuves iespējams pakalpojumu saņemšanai un dzīves vides, jau šobrīd redzam, ka tāds modelis eksistē, tādēļ sīkāka sadrumstalotība nav ekonomiski pamatota.

Savulaik dāņu eksperts Holgers Pindts, konsultējot Latviju, atzina, ka tā nav pašvaldība, ja tajā nepietiek skolēnu vienas vidusskolas pilnai nokomplektēšanai, taču, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, tikai pieļauti vairāk nekā 50 izņēmumi likuma normās, un nav brīnums, ka tiek nepārdomāti tērēti finanšu resursi dažu skolu uzturēšanai dažiem skolēniem, turklāt no tā cieš arī izglītības kvalitāte. Konkrēts piemērs, kur mazajā skolā skolēns gadā pašvaldībai izmaksā 3000 eiro, bet, ja to vestu uz attīstības centrā esošu izglītības iestādi, tas izmaksātu tikai 1500 eiro,” tā Turlajs.

Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta Pašvaldību attīstības nodaļas vecākā eksperte Diāna Orlovska neslēpa, ka ieilgusī reforma, atteikšanās no otrā līmeņa pašvaldību veidošanas un pieļautie izņēmumi nav ļāvusi sasniegt iecerēto mērķi. “38 pašvaldībās dzīvo teju 80% no visas Latvijas iedzīvotājiem. Likumā noteikts, ka pašvaldība nevar būt mazāk par 4000 iedzīvotājiem, taču vairāki desmiti pašvaldību šim kritērijam neatbilst. Salīdzinājumam – savulaik Latvijā mazākais rajons bija ar 13 000 iedzīvotājiem,” sacīja Orlovska.

Diskusijas par administratīvi teritoriālo reformu turpināsies reģionālajā konferencē Jēkabpilī 15.februārī, kā arī konferencē 5.aprīlī Jelgavā.

2.februārī aicināti uz zemledus makšķerēšanas sacensībām “Lielais Lubāna loms 2019”. 
Starptautisko mitrāju dienu ietvaros, jau otro gadu pēc kārtas tiek rīkotas zemledus makšķerēšanas sacensības, kas ikgadēji norisinās februāra mēnesī.

Sacensību vieta un laiks
 Sacensības organizē Lubāna mitrāja informācijas centrs un Dagnis Vasiļevskis;
 Sacensības notiks 2019. gada 2.februārī Lubāna ezerā, pie Lubāna mitrāja informācijas centra;
 Pulcēšanās un dalībnieku reģistrācija sacensību vietā Lubāna mitrāja informācijas centrā, Aiviekstes hidromezgsls, Ošupes pagasts, Madonas novads, no plkst. 8.30 līdz plkst. 9.30, sacensību atklāšana plkst.9.30. Makšķerēšanas laiks - četras stundas;

Ņemot vērā ledus situāciju, sacensību laiks var tikt mainīts. Par to, ne vēlāk, kā trīs dienu laikā pirms sacensību sākuma, organizatori informē Lubāna mitrāja informācijas mājas lapā www.lubanamitrajs.lv.

Sacensības notiek individuālā konkurencē. Sacensībās dalībnieku skaits netiek ierobežots. Dalībnieki tiek iedalīti trijās vecuma grupās:
1. Vīrieši, kuri vecāki par 16 gadiem;
2. Sievietes, kuras vecākas par 16 gadiem;
3. Jaunieši vecumā līdz 16 gadiem;
 
Dalībai sacensībās pieteikties līdz 1.februārim pa telefonu 29234956 vai elektroniski: lubanamitrājs@gmail.com
Uz tikšanos un ne asakas!
Mediķus par visdinamiskāko profesiju sauc teju puse Latvijas iedzīvotāju, no kuriem 14% akcentē tieši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvjus. Kā otra dinamiskākā profesija tiek minēti pārtikas veikalu kasieri un pārdevēji (24%), bet trešajā vietā – ugunsdzēsēji un glābēji (23%). Tiem seko policisti un šoferi – sabiedriskā transporta vadītāji, tālbraucēji.

Līdz ar saspringtu darba grafiku katrs otrais steidzīgais Latvijas iedzīvotājs laika taupīšanas nolūkos visbiežāk atsakās no tik nepieciešamās pusdienu pauzes un savu brīvo laiku ziedo virsstundu darbam, liecina Narvesen veiktā iedzīvotāju aptauja. 

Kopumā 40% respondentu atzīst, ka lielas slodzes gadījumā bieži neatliek laika ieturēt pilnvērtīgu maltīti, kā arī veikt citas veselībai nozīmīgas darbības – atvēlēt pietiekami daudz laika miegam (40%), atpūtināt acis pēc darba pie datora (40%) un izkustēties pēc darba monotonā pozā (37%).

Noslogotās darba dienās no pusdienām mēdz atteikties vairāk nekā puse ražošanas nozarē strādājošo (53%), katrs otrais tirdzniecības jomas pārstāvis un 49% banku, apdrošināšanas un finanšu sektora darbinieku.

Kā liecina aptaujas dati, steigā izlaista ēdienreize mēdz atstāt nelabvēlīgas sekas uz darbinieku labsajūtu un darba spējām. Gandrīz divas trešdaļas respondentu apstiprina, ka, izlaižot maltīti, izjūt enerģijas trūkumu un nogurumu (60%), kļūst nervozi un viegli aizkaitināmi (42%).


Mēneša Ķēriens!
Refleksija - Karavīrs


Aiz loga no sarkan-balt-sarkanā palicis tikai baltais. Varam teikt, ka 18.novembri un Latvijas simtgadi esam nosvinējuši godam.

Novembrī ne tikai paši sapurinām savu patriotismu, to dara arī mūziķi, kuriem šī ir iespēja paust savas sajūtas ar mūzikas palīdzību. Šajā reizē gribētu izcelt vienu bārdaini ar pavadošo grupu. Bārdainis, kura vārds ir Arturs Gruzdiņš un viņa pārstāvētā grupa Refleksija laida klajā dziesmu “Karavīrs”. Šī patiesībā ir sadarbība ar Nacionālajiem Bruņotajiem Spēkiem (NBS). Protams, NBS mūzikas radīšanā nepiedalījās, toties savu pirkstu pielika dziesmas video veidošanā un patriotiskas sajūtas radīšanā.

Dziesma "Karavīrs" ir gan grupas, gan NBS dāvana Latvijas valstij 100.dzimšanas dienā, tāpat dziesma runā par pateicību tiem, kurus mēs ikdienā neredzam, tos, kuri aizstāv mūs un mūsu robežas, viņu ģimenēm un mammām kā radītājām, un mātei - kā mātei Latvijai.
Vairāk par dziesmas “Karavīrs” domu un tapšanu, un radīšanu klausies intervijā zemāk:

Bet mēs tiekamies janvārī,
R.
_________________________________________________________________________



Somijā Ziemassvētku un gadumijas svinību laikā aktīvi izvērsta cepešu tauku vākšanas kampaņa. 
Somi jau trešo gadu pēc kārtas tiek aicināti svētkos izlietotās augu un dzīvnieku izcelsmes eļļas un taukus nodot īpašos savākšanas punktos.

Savāktos taukus izmantoja  kāda cita produkta ražošanas ķēdē -  cepešu tauki pārtop dīzeļdegvielā.
Cepešu tauku vākšanas mērķis šogad ir vismaz 100 000 kilogramu taukvielu, lai pēc tam tās pārstrādātu atjaunojamā dīzeļdegvielā.

Aprēķināts, ka ar vienas somu ģimenes svētku cepeša pārstrādātajiem taukiem var nobraukt apmēram trīs kilometrus.
Lietotāji saka, ka šī dīzeļa smarža pat neatgādina degvielas smaržu, vairāk tā atgādinot sveces degšanas smaržu.

Smaržīgais dīzelis vasarā darbinās arī Helsinku pilsētas ielu un parku pļaujmašīnas, ziemā – arī sniega tīrāmo mašīnu motorus.
Zinātnieki jau gadiem meklē melno stārķu populācijas sarukšanas cēloņus.
Un šāda pētījuma autori Igaunijā nonākuši pie pārsteidzošas atziņas – daudzi melnie stārķi cieš no vientulības.

Igaunijā pēdējos gadu desmitos būtiski samazinājies melno stārķu skaits, un to ligzdošana ir daudz mazāk sekmīga nekā citur Eiropā, ieskaitot Latviju un Lietuvu.

Lai noskaidrotu, kas notiek aizsargājamo putnu ligzdās, Dabaszinātņu universitāte sešus gadus analizējusi gandrīz pusmiljonu fotoattēlu.

Līdz šim uzskatīts, ka ligzdas bieži izlaupa caunas, taču šis faktors izrādījies maznozīmīgs.
Atklājās, ka aptuveni trešo daļu ligzdu aizņem vientuļi melnie stārķi, un pastāv iespēja, ka viņi var traucēt perējošajiem pāriem.
Avots: lsm.lv
Pirmdien, 7.janvārī, Liepājā, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš apmeklēs Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100.gadadienai veltīto atklāšanas pasākumu Liepājā uz Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku kuģa A – 53 “Virsaitis”.

No plkst.11.00 līdz 16.00  Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki aicina ikvienu Liepājas iedzīvotāju un viesi Promenādes ostas piestātnē apmeklēt Latvijas un sabiedroto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstādi.

“Neatkarības kara un Latvijas armijas 100.gadadienai veltītajam atklāšanas pasākumam Liepājā ir vēsturiski simboliska nozīme, jo tieši pirms 100 gadiem – 7.janvārī - Latvijas Pagaidu valdība Liepājā atradās uz tvaikoņa “Saratov”, pieņemot mūsu valsts pastāvēšanai nozīmīgu un vēsturisku lēmumu – “aizstāvēt savu zemi līdz pēdējai iespējai”. Aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju kopā ar mums – karavīriem – svinēt Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas simtgadi. Spēcīgi bruņotie spēki. Droša un aizsargāta Latvija,” ar gandarījumu norāda ģenerālleitnants L.Kalniņš. 

Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki ir izstrādājuši Latvijas armijas un Neatkarības kara 100.gadadienas centrālo svinību plānu, kas norisināsies ne tikai šogad, bet iekļaus arī 2020.gadu, kad 1919.gada 11.augustā tika parakstīts Miera līgums.
Šajā pusotrā gadā tiks organizēti pasākumi hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.
Tāpat šajā laika periodā Latvijas pašvaldības ir aktīvi iesaistījušas dažādu vēsturisko pasākumu rīkošanā, uzsverot izšķirošo cīņu nozīmi  to teritorijās.

1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība.
Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā.

Latvijas armija tika izveidota 1919.gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.

1919.gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3.jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6.jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 10.jūlijā tika izdota pavēle Nr.1 Latvijas armijai, ar kuru ģenerālis Dāvids Sīmansons paziņoja par savu stāšanos Latvijas armijas virspavēlnieka amatā.

Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.

Latvijas armijas simtgades logotips ir apļa formā izteikts oficiālais svinību simbols, kas lietojams visos ar Latvijas armijas svinībām saistītajos pasākumos 2019. gadā un 2020. gadā.

Logotipa arējā mala veidota valsts karoga krasās, tā simbolizējot Latvijas karavīru nesaraujamo saikni ar Latvijas valsti. Logotipa augšējā daļā puslokā ierakstīts svinību nosaukums “Latvijas armijai 100”, bet apakšējā daļā gada skaitļi.

Logotipa centrālais elements ir cilnis “Cīņa pret bermontiešiem uz Dzelzs tilta”, kas ietverts vienā no mūsu valsts neatkarības simboliem – Brīvības piemineklī. Cilnis godina Neatkarības kara laikā dzimušās Latvijas armijas karavīru varonību un viņu gatavību ziedot savu dzīvību, lai visiem kopā izdotos aizstāvēt un nosargāt Latvijas valsts neatkarību.
Stilizētais skaitlis logotipa labajā malā “11” valsts karoga krasās līdzinās starptautiski atzītajam victory jeb uzvaras simbolam, kas norada uz Latvijas armijas spožākajām uzvarām, atbrīvojot mūsu Tēvzemi no iebrucējiem.
Tas atgādina, ka izšķirīgā uzvara Latvijas Neatkarības karā izcīnīta tieši šajā datumā – 1919. gada 11. novembrī, kad Latvijas armija atbrīvoja Rīgu no bermontiešiem.
Trīs zvaigznes, kas attēlotas logotipa labajā malā, simbolizē mūsu valsts vēsturiskos novadus – Vidzemi, Kurzemi un Latgali – kas uzsver svinību nozīmīgu un norisi visos Latvijas reģionos.
 
Šogad Latvijā uz ceļiem parādīsies jaunas dažāda veida satiksmes drošības kontroles ierīces, apstiprināja Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre.

Līdz pavasarim uz šosejas Tīnūži-Koknese plānots izvietot vidējās kustības ātruma radarus.  Provizoriskais datums projekta startēšanai varētu būt 1.aprīlis, norādīja Mistre.
Šādas iekārtas jau iepriekš Latvijā ir testētas. Šīs iekārtas konstatētu transportlīdzekļa vidējo braukšanas ātrumu.
Sistēma darbojas šādi – šķērsojot konkrētu ceļa posma robežu pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un piefiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā ceļa posma transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts.
Pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā un tas salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu.
Mistre skaidroja, ka Tīnūžu šoseja šādām iekārtām izvēlēta, jo tā ir pietiekami bīstama un tajā notiek negadījumi ar smagām sekām.

Tāpat Latvijā plānots iegādāties mērierīces, kas konstatē aizliedzošo luksofora signāla neievērošanu. Tāpat jau izvēlētas kontrolējamās vietas. Iekārtas darbosies līdzīgi kā stacionārie fotoradari, proti, ja autovadītājs neievēros aizliedzošo signālu, tad viņam nosūtīs paziņojumu par pieļauto pārkāpumu.

Mistre arī informēja, ka patlaban ir noslēgts līgums par viena speciāli aprīkota auto iegādi ar kura palīdzību policija kontrolēs, vai autovadītāji pie stūres nelieto mobilo tālruni. Provizoriski auto piegāde plānota februāra beigās vai marta sākumā.

Ekspertu sagatavotais priekšlikums paredz, ka tuvākajos gados uz ceļiem varētu uzstādīt 50 fotoradarus ar mērierīcēm, kā arī 50 fotoradarus-mulāžas. Mērierīču izvietojums fotoradaru ietvaros regulāri tiktu mainīts, līdz ar to autovadītāji nezinātu, vai ceļa malā stāvošais fotoradars konstatē pārkāpumu. Par šādu priekšlikumu būs jālemj valdībai, turklāt vēl ir jāvienojas par projekta finansējuma avotiem.
Patlaban uz ceļiem izvietoti 100 stacionārie fotoradari. Patlaban Valsts policijas rīcībā ir 12 pārvietojamie fotoradari.
Cēsu puses meitene Undīne Ozoliņa cieš no kustību un runas traucējumiem, tāpēc skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera dalībnieki 2019. gadā atbalstīs meiteni, kurai ziedojumi tika vākti arī 2015. gadā.

Latvijā garākais skrējiens nākamgad atzīmēs 30 gadus kopš pirmās reizes, kad tā dalībnieki dažas dienas pēc tautu vienojošā Baltijas ceļa lietainā vasaras naktī devās 107 kilometru garajā izaicinājumā.

Undīne Ozoliņa sirgst ar kaķa brēciena sindromu. Meitenei ir kustību traucējumi un valodas attīstības aizture. 2015. gadā skrējēju sabiedrība saziedoja 2600 eiro, lai Undīne varētu apmeklēt delfīnterapijas nodarbības Minskā un uzlabot runas spējas. Pēdējo četru gadu laikā mazā cēsiniece vienmēr bijusi līdzās skrējienam Rīga-Valmiera un sagaidījusi finišētājus pie Sīmaņa baznīcas durvju kliņķa.

2016. gadā skrējēji 107 kilometru ceļā palīdzēja valmierietim Jēkabam Bluķim ar saziedotiem 3000 eiro, 2017. gadā tika savākti vairāk nekā 3000 eiro Burtnieku novadā dzīvojošās Lāsmas Zukules ārstēšanai, bet šogad skrējēji un brīvprātīgie palīgi ziedoja 4100 eiro piecgadīgās Kristas Spirģes staigāšanas prasmju attīstīšanai fonda “Ziedot” rehabilitācijas centrā “Poga”.

107 km garais skrējiensoļojums Rīga-Valmiera 2019. gadā atzīmēs 30 gadu jubileju, kopš 62 skrējēji pirmo reizi mēroja 107 kilometrus no Brīvības pieminekļa līdz Sīmaņa baznīcai. 
 
Emocionālais labdarības ultramaratons "Rīga-Valmiera" 2019. gadā risināsies 22. jūnijā, kad tiks noskaidroti arī Latvijas čempioni 100 kilometru šosejas skrējienā.

Valsts simtgadē skrējiens Līgosvētkos atgriezās pie vasaras formāta ar jaunu Vitas Devjatņikovas trases rekordu sievietēm (09:53:06) un nākamgad būs vēl tuvāk 20. jūnijam, kad apritēs 27 gadi kopš Georga Jermolajeva trases rekorda vīriem (08:01:38), kuru šoreiz izaicināt plāno Edgars Simanovičs.
Lai skrietu trases rekorda līmenī, Ginesa rekorda īpašniekam un vēsturiskā Grieķijas 246 kilometru Spartatlona TOP 10 finišētājam būs nepieciešams ne tikai atbilstošs sagatavošanās process, bet arī motivējoši konkurenti sacensību naktī. 
 
Godinot Valmierā dzimušo pirmo Latvijas olimpisko medaļnieku Jāni Daliņu, iespējams, ka 2019. gadā sacensībās startēs kāds no soļotājiem. Līdz šim trasē itin veiksmīgi sevi parādījuši nūjotāji, Sīmaņa baznīcu allaž sasniedzot ātrāk nekā noslēdzošie skrējēji.
 
Pirms pieciem gadiem atjaunotais skrējiensoļojums pieredzējis ne tikai pašmāju dalībnieku interesi, bet arī ciemiņus no tuvākām un tālākam ārzemēm. 107 kilometrus līdz Sīmaņa baznīcas kliņķim skrējuši gan Spānijas misijas karavīri, gan pasaules grūtākajos skrējienos rūdīti ultramaratonisti. Pavasarī plānota trases mērīšana un sertificēšana, lai sacensības iekļautu Starptautiskās ultramaratonu asociācijas (IAU) kvalitātes zīmi ieguvušo skrējienu sarakstā.

Nākamgad pie baznīcas uz sarkanā paklāja atbalstītāji ar aplausiem varētu sagaidīt pirmo sievieti, kas šajā ultramaratonā finišē piekto reizi. Bet pirmo reizi dalībniekus un brīvprātīgos atpakaļ uz Rīgu nogādās īpašs autobuss. 
Avots: Matīss Vecvagaris, ultrataka.lv

Vairums eirozonas dalībvalstu nākamajā mēnesī pārtrauks laist apgrozībā 500 eiro banknotes saistībā ar bažām, ka tās bieži tiek izmantotas nelegālos skaidras naudas darījumos.
Eiropas Centrālajā bankā uzsvēra, ka apgrozībā esošās šī nomināla banknotes joprojām būs likumīgs maksāšanas līdzeklis arī pēc tam, kad tiks pārtraukta jaunu banknošu laišana apgrozībā.

Arī Latvijas Bankā norādīja, ka iedzīvotājiem nav jādodas mainīt 500 eiro banknotes, tās nezaudēs savu vērtību. Arī pēc tam, kad tiks pārtraukta šī nomināla eiro banknošu drukāšana un emisija, tās saglabās likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, tās varēs izmantot uzkrājumiem un norēķinos. 

Pēc statistikas datiem, 500 eiro banknotes veido 2,4% no visām apgrozībā esošajām eiro banknotēm, bet tās veido vairāk nekā 20% no visas apgrozībā esošo eiro banknošu vērtības.
500 eiro banknote ir lielākā eiro banknote pēc nominālvērtības. Nākamā vērtīgākā eiro naudaszīme ir 200 eiro banknote.
Sākot ar 1.janvāti transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme tiks piemērota atkarībā no automobiļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma.

Tādējādi plānots veicināt videi kaitīgu transportlīdzekļu lietošanas ierobežošanu, pārejot uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem.

Turpmāk transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis nebūs jāmaksā automobiļiem ar CO2 izmešu daudzumu līdz 50 gramiem uz vienu kilometru.

Automobiļiem ar izmešu daudzumu no 51 grama līdz 95 gramiem nodokļa likme būs 12 eiro gadā, ar izmešu daudzumu no 96 gramiem līdz 115 gramiem - 48 eiro, bet auto ar izmešu daudzumu no 116 gramiem līdz 130 gramiem - 84 eiro gadā.
Automobiļiem ar CO2 izmešu daudzumu no 131 grama līdz 155 gramiem uz vienu kilometru nodokļa likme būs 120 eiro, ar izmešu daudzumu no 156 gramiem līdz 175 gramiem - 144 eiro, ar izmešu daudzumu no 176 gramiem līdz 200 gramiem - 168 eiro, ar oglekļa dioksīda izmešu daudzumu no 201 grama līdz 250 gramiem - 264 eiro.
Automobiļiem ar oglekļa dioksīda izmešu daudzumu no 251 grama līdz 300 gramiem uz vienu kilometru nodoklis būs 408 eiro, ar izmešu daudzumu no 301 grama līdz 350 gramiem - 552 eiro, bet auto ar CO2 izmešu daudzumu no 351 grama uz vienu kilometru būs jāmaksā nodoklis 756 eiro apmērā.
Papildus tiek noteikta likme 300 eiro apmērā tiem vieglajiem automobiļiem, kuriem motora tilpums ir lielāks par 3500 kubikmetriem.

Ja transportlīdzeklim transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā nav pieejama informācija par tā radīto CO2 izmešu daudzumu, nodokli maksā, summējot nodokļa likmes atbilstoši vieglā automobiļa pilnai masai, motora tilpumam un motora maksimālajai jaudai. Nodokli par vieglo automobili, kurš nav minēts abos gadījumos, maksā atbilstoši tā pilnai masai.

Nodokli būs jāsamaksā valsts budžetā pirms transportlīdzekļa valsts tehniskās apskates, kas tiek veikta Ceļu satiksmes drošības direkcijā.
Sākot ar 2019. gadu, iedzīvotāji un juridiskās personas aicināti pieteikties oficiālajai e-adresei valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv. Aktivizējot e-adresi, lietotājs saņems visas tās ziņas no valsts un pašvaldību iestādēm, kuras agrāk tika sūtītas pa pastu uz deklarēto adresi.

E-adrese risinās būtiskus jautājumus, piemēram, to, ka vairāk nekā 70 tūkst. Latvijas iedzīvotāju nav fizisku pastkastīšu, cilvēkiem bieži atšķiras deklarētā un reālā dzīvesvieta, kā arī liels skaits Latvijas valstspiederīgo ilgstoši uzturas ārvalstīs.
E-adrese neaizstās e-pastu - informāciju par ziņojuma ienākšanu e-adresē varēs saņemt uz savu norādīto e-pasta adresi.
Ņemot vērā, ka ne visur ir nodrošināta vides pieejamība, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, pateicoties e-adresei, saziņa ar valsti kļūst ērtāka.

Būtiskākos jautājumus par e-adresi var noskaidrot vietnes Mana.latvija.lv sadaļā “E-adrese”.
Mazās lauku bibliotēkās no Gatartas līdz Līkupēniem notiks pieci dzejas un alternatīvās mūzikas vakari, lai apliecinātu mazo kultūras iestāžu nozīmību lauku apvidos.

Pagastu bibliotēkās daudzviet bibliotekāres savus tiešos pienākumus apvieno ar telpu uzkopšanu, malkas nešanu, kurināšanu un rūpēm par datoriem, elektroierīcēm.
Daudzviet mazās bibliotēkas ir ciema vienīgās sabiedriskās vietas, kur ārpus mājas var pabūt siltumā un satikt cilvēkus, parunāties, pārspriest jaunumus arī tad, ja ciema kafejnīca, benzīntanks un pēdējais veikals ir likvidēts.

Dzejas un mūzikas vakari mazās lauku bibliotēkās, ieeja bez maksas:

18.jan. Gatartas bibliotēka, Gatarta, Drustu pagasts, Raunas novads
Dzejas lasījums - Raibīs, koncerts - Nielslens Lielsliens

19.jan. Vecumu bibliotēka, Borisova, Vecumu pag., Viļakas nov.
Dzejas lasījums - Raibīs, koncerts - Nielslens Lielsliens

26.jan. Stienes bibliotēka, Skultes pagasts, Limbažu novads
Dzejas lasījums - Guntars Godiņš, koncerts - Nielslens Lielsliens

1.feb. Umpārtes bibliotēka, Vecumnieku pagasts, Vecumnieku novads
Dzejas lasījums - Toms Treibergs, koncerts - Nielslens Lielsliens

2.feb. Līkupēnu bibliotēka, Veclīkupēni, Rubas pag., Saldus nov.
Dzejas lasījums - Madara Gruntmane, koncerts - Nielslens Lielsliens

Vakaru noslēgumā - diskusija par attiecīgās bibliotēkas aktualitātēm, attīstības iespējām.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par 2019. gada putnu izvēlējusies mežirbi.
Mežirbe ir mežos mītoša nometnieku putnu suga, kas Eiropas Savienībā ir īpaši aizsargājama.

Kopš 2005. gada mežirbju skaits ir strauji samazinājies, par 89%.
LOB turpinās izzināt populācijas sarukuma cēloņus un aicinās šajā darbā iesaistīt arī iedzīvotājus.

LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus uzsver: "Mežirbe ir nometnieks - visu gadu tā pavada Latvijā. Tātad šīs sugas sliktā stāvokļa cēloņi meklējami mūsu mežos. Skaidrs, ka mežirbes dzīvotni būtiski negatīvi ietekmē pašreizējā Latvijas mežu apsaimniekošana, taču pilnīgākas skaidrības gūšanai nepieciešami papildi pētījumi."

2017. gada nogalē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apstiprināja LOB izstrādāto mežirbes sugas aizsardzības plānu.
"Gada putna" akcijas ietvaros LOB turpinās šī plāna īstenošanu un aicinās šajā darbā iesaistīties arī Latvijas iedzīvotājus.

Kā ierasts, LOB aicina par mežirbēm ziņot par saviem novērojumiem portālā Dabasdati.lv.

Gada putna akciju LOB rīko jau 24. reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš (2015), dižraibais dzenis (2016), dzeltenā cielava (2017) un pļavu tilbīte (2018).
Latvijas un Igaunijas rallija čempionāta pirmais, apvienotais posms “Rally Alūksne 2019” jau pēc nepilna mēneša. Tas norisināsies Alūksnes novadā, 18. un 19.janvārī. Dalībnieku reģistrācija Latvijas un Igaunijas rallija čempionātam, Historic pirmajam posmam un Latvijas rallijsprinta čempionāta pirmajam posmam pieejama  šajā mājaslapā

Rally Alūksne organizators, Renārs Salaks: “Tikai vienu dienu ir iespējams pieteikties “Rally Alūksne 2019” sacensībām un liels prieks, ka pašmāju braucēji ir aktīvākie. “Rallyworkshop” komanda pieteica veselas 7 ekipāžas. Starp viņiem arī aizvadītās sezonas Latvijas un Igaunijas čempioni Emīls Blūms/Didzis Eglītis. Arī kaimiņvalstu sportisti - lietuvieši Martynas Samsonas/Ervinas Sanitkas jau pieteikušies. Pēc sarunām ar sportistiem jāgatavojas vērienīgām sacīkstēm, jo paredzamais sportistu sastāvs ļauj domāt par sīvām cīņām trasē un aizraujošu ralliju skatītājiem. Maksimālais ekipāžu skaits, kas var piedalīties šajās sacensībās – 100, ja pieteikumu būs vairāk, tad sportistu atlase notiks pēc rīkotāja ieskatiem.”

Lai arī vēl nav reģistrējušies sacensībām, gatavību piedalīties apliecinājuši vairāki augsta līmeņa autosportisti: Eiropas Rallija čempionāta šīs sezonas - uzvarētāji Aleksejs Lukjaņuks/Aleksejs Arnautovs, arī iepriekšējā “Rally Alūksne 2018” uzvarētāju ekipāža – Valērijs Gorbans/Sergejs Larenss no Ukrainas un citi.

"Angļu sportists Rori Bells (Ruairi Bell) mūsu komandā brauc kopš 2016.gada, bet šis viņam būs otrais rallijs Alūksnē. Pagājušajā gadā viņam ļoti iepatikās Alūksnes ceļi un rallija organizācija, tādēļ nebija šaubu, ka šajā ziemas rallijā jāstartē arī šogad. Pirms Alūksnes plānojam apjomīgu treniņu programmu, lai pienācīgāk sagatavotos sacensībām. Šī ziema "Baltic Motorsport Promotion" komandai solās būt ļoti intensīva - Latvijas rallijos plānojam piedalīties ar vismaz divām ekipāžām," Mārtiņš Dzenītis, "Baltic Motorsport Promotion" komandas vadītājs.

Kopējais ātrumposmu garums rallijā paredzēts līdz 98km, no kuriem garākais līdz 11,50km, īsākais – no 8,20km. Kopumā paredzēts veikt 10 ātrumposmus – pieci, kas atkārtojas divas reizes, bet divi no tiem būs diennakts tumšajā laikā.

No rītdienas - 20.decembra – bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti jeb tā dēvētie "čekas maisi" tiks publicēti internetā,  apstiprināja Latvijas Nacionālais arhīvā (LNA).
LNA uzsvēra, ka lielākā daļa dokumentu ir krievu valodā un rokrakstā. LNA skaidroja, ka vietnē publicētās ziņas ir informatīva rakstura.
Atbildīgo institūciju pārstāvji no Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālā arhīva, Datu valsts inspekcijas un Tieslietu ministrijas skaidroja, ka reģistrācija būs vienkārša un nodrošinās līdzsvaru ar tiesībām saņemt informāciju.

Lai piekļūtu bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentiem Nacionālā arhīva vietnē, interesentiem būs jāreģistrējas – jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, e-pasta adrese un parole, kā arī dokumentu izmantošanas mērķis.

Tāpat likumā noteikts, ka persona, kura pieprasa informāciju no Latvijas Nacionālā arhīva, ir atbildīga par šīs informācijas, tostarp personas datu, izmantošanu.
Ziemassvētku eglīti atļauts zāģēt tikai un vienīgi akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” apsaimniekotajās teritorijās. Kā atgādina LTV, tad no Rīgas tās sākas aptuveni 50 kilometru attālumā.

Eglītes var zāģēt meža ceļmalās, grāvju malās, zem elektrolīnijām, kā arī pameža eglītes. Aizliegts zāģēt jaunaudzēs, kā arī Rīgas mežos un privātajos mežos.

Latvijas valsts meži izstrādājuši bezmaksas aplikāciju mobilajam telefonam “LVM Geo”. Navigācijā var redzēt, vai cilvēks atrodas valsts mežos.
Precizitāte šim punktiņam ir plus mīnus divi metri.

Meža dienesta darbinieki rekomendē cirst  2,5 – 3 metru garu eglīti. Pēc likuma - bez apliecinājuma drīkst nozāģēt koku, kas pie celma nav resnāks par 12 centimetriem. Šāda trīs metrus gara egle lielākoties nekad nebūs resnāka par 12 centimetriem, skaidro eksperti.

Tā jāzāģē pēc iespējas zemu. Ja vajadzīgs, kociņu  var saīsināt, bet stumbru un zarus pēc tam noklājot uz zemes, lai neviens uz tiem nevar sadurties vai aizķerties.
Sākoties ziemai tipisko elpceļu vīrusu saslimšanām, kas norit ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, iesnām, klepu un galvassāpēm, pieaudzis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izsaukumu skaits.

Saaukstēšanās un paaugstinātas temperatūras dēļ NMPD šobrīd saņem ap simts izsaukumu dienā, lai gan šajos gadījumos pacientiem būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta.

Kā uzsver NMPD direktore Liene Cipule: “Diemžēl mediķu brigāde nereti tiek izsaukta tāpēc, ka mājas nav bijis termometrs un temperatūru pazeminoši medikamenti. Viena no biežākajām kļūdām ir arī nepietiekama šķidruma - ūdens, sulas vai zāļu tējas - uzņemšana, kas nepieciešams, lai veiksmīgāk atveseļotos. Bieži vien cilvēki nezina, kā pareizi rīkoties temperatūras gadījumā. Taču šie jautājumi jārisina ar ģimenes ārsta palīdzību, nevis vēršoties ārkārtas dienestā”.

Šādās vienkāršākās medicīniskās situācijās iedzīvotājiem pastiprināti vēršoties NMPD, būtiski palielinās brigāžu noslodze un līdz ar to risks savlaicīgi ierasties uz dzīvībai bīstamiem izsaukumiem. 

NMPD atgādina - ja esi saslimis, izmanto alternatīvas, kādas ir šajā situācijā:

• savlaicīgi sazinies ar savu ģimenes ārstu un jautā padomu par pareizu ārstēšanos.
• vakaros un brīvdienās, kad ģimenes ārsts nestrādā, palīdzību vari saņemt pie dežūrārsta. Dežūrārstiem ir tādas pašas pilnvaras kā ģimenes ārstiem - viņi izraksta receptes, darba nespējas lapu, nozīmē ārstēšanu un nepieciešamos medikamentus. Vizīte pie dežūrārsta maksā tikpat, cik vizīte pie ģimenes ārsta. Rīgā dežūrārsti pieejami 12 vietās, bet ārpus Rīgas - Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī, Liepājā, Siguldā, Jēkabpilī, Jelgavā u.c. lielākajās pilsētās.

• ārpus ģimenes ārsta darba laika palīdzību vari saņemt arī steidzamās medicīniskās palīdzības punktos 15 vietās visā Latvijā. Noskaidro jau šobrīd sev tuvāko palīdzības saņemšanas vietu Nacionālā veselības dienesta mājaslapā: http://www.vmnvd.gov.lv/lv/kur-sanemt-medicinisko-palidzibu.

• savukārt darbdienu vakaros un nakts stundās (plkst. 17.00-8.00) un brīvdienās (visu diennakti) mediķu padomu var saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001
Ziemassvētkiem gatavojas visā pasaulē un uzmanības centrā ir tieši egle.
Ziemassvētku egle iedegta arī mazākajā valstī pasaulē – Vatikānā.
vatikāna 21 metru garā egle ir ziedojums. Egles iedegšanas tradīciju Svētā Pētera laukumā 1982. gadā iedibināja pāvests Jānis Pāvils II.

Bet pasaulē lielākā egle atrodas mazā itāļu pilsētiņā Gubio. Egle, kas iekļauta Ginesa rekordu grāmatā, ir 750 metrus gara un 450 metrus plata. Lai iedegtu visas tās 500 lampiņas, nepieciešami astoņarpus kilometru gari elektrības vadi.
Pirmoreiz šo egli iededza 1981. gadā. Iepriekš to iededzis arī Pāvests Francisks un viņa priekšgājējs, un citas nozīmīgas personas.

SavukārtEiropā visdārgākā egle atrodama Vācijas pilsētā Minhenē.
Tā sastāv no 63 kilogramiem tīra zelta un ir 2,3 miljonus eiro vērta. Egli apsargā visu diennakti.
ASV eksprezidenta Bila Klintona un bijušās valsts sekretāres Hilarijas Klintones meita Čelsija nolēmusi turpināt rakstnieces karjeru.
Nākamā gada aprīlī tiks publicēta grāmata bērniem par vides aizsardzības problēmām.
 
Izdevniecības “The Penguin” pārstāvji informēja, ka Čelsija sadarbībā ar mākslinieci Džannu Marino uzsāks darbu pie grāmatas “Don't Let Them Disappear” jeb “Neļaujiet tiem izzust”.
Tajā bērniem saprotamā valodā tiks stāstīts par vaļiem, tīģeriem un citiem dzīvniekiem, kā arī doti padomi, kā palīdzēt tos pasargāt no izmiršanas.

Čelsija mediju pārstāvjiem norādīja, ka vēlas pievērst jaunu cilvēku uzmanību dzīvniekiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Jau iepriekš viņa palīdzēja rūpēties par izmirstošo Āfrikas ziloņu populāciju un arī nākotnē plāno palīdzēt apdraudētām sugām.

Klintonu meita nav nejauša ienācēja literatūras jomā un jau sarakstījusi vairākas grāmatas, tostarp darbu “She Persisted: 13 American Women Who Changed the World” par pazīstamām amerikāņu sievietēm, kas mainījušas ierasto pasaules kārtību.
Ziemassvētki un Jaunais gads ir laiks, kad teju ikkatrā mājā tiek svinēti svētki, dedzinātas svecītes, kurinātas krāsnis un pirtis, gatavoti dažādi ēdieni, kā arī svētki padarīti krāšņāki ar pirotehnisko izstrādājumu palīdzību.

VUGD statistika liecina, ka ik gadu ugunsnelaimēs iet bojā vidēji 90 cilvēki, kur daļa arī tieši svētku brīvdienās.
Kā piemēram, 2016.gada svētku brīvdienās gāja bojā viens cilvēks, bet cieta trīs, savukārt 2017.gada Ziemassvētku brīvdienās ugunsgrēkos gāja bojā divi cilvēki, bet cieta seši.

VUGD pieredze rāda, ka daļu no šīm traģiskajām ugunsnelaimēm varēja iepriekš novērst, ja vien tiktu savlaicīgi ievērotas ugunsdrošības prasības - ja cilvēki būtu uzmanīgi un ikdienā neaizmirstu par ugunsdrošību!

VUGD vairākkārt jau ir skaidrojis, ka viens no lētākajiem un efektīgākajiem veidiem, lai pasargātu savu dzīvību un īpašumu, ir uzstādīt mājoklī dūmu detektoru – tā cena vidēji ir 10 eiro, to iegādāties var jebkurā mājsaimniecības preču veikalā un uzstādīt var principā ikviens cilvēks, kurš prot izurbt sienā divus caurumus vai, kuram ir spēcīga līmlente.
Tuvojošies Ziemassvētki ir īstais laiks, kad ikviens var iepriecināt savus mīļos un tuvos, uzdāvinot dūmu detektoru!
Tāpēc VUD aicina parūpēties, lai jums mīļa un tuva cilvēka dzīve būtu drošāka, ne tikai uzdāvinot, bet uzreiz arī pieliekot dūmu detektoru.

Šeit ir pieejams VUGD izveidotais aicinājums iedzīvotājiem

SIA “ZAAO” (ZAAO) ir izdevies piesaistīt stratēģisku sadarbības partneri otrreizējai pārstrādei derīgu materiālu realizācijai.
No 2019.gada janvāra privātpersonas 4 nolietotas automašīnu riepas gadā (diametrā līdz 140 cm) EKO laukumos varēs nodot bez maksas. Bez maksas no privātpersonām tiks pieņemts arī logu stikls un visa veida nolietota sadzīves elektrotehnika.

ZAAO darbības reģionā ir 20 EKO laukumi, kas atrodas Alojā, Apē, Cēsīs, Jaunpiebalgā, Limbažos, Mazsalacā, Raunā, Rūjienā, Salacgrīvā, Saulkrastos, Smiltenē, Strenčos, Valkā, Valmierā, kā arī Līgatnes, Krimuldas, Pārgaujas un Vecpiebalgas novados.

EKO laukumos bez maksas no privātpersonām pieņem arī pudeļu stiklu, papīru, kartonu, polimērus (ar apzīmējumu LDPE un HDPE), PET dzērienu pudeles, metālu, luminiscentās spuldzes, baterijas, akumulatorus, koka paletes un lietošanai derīgus apavus.

ZAAO apkopotie dati liecina, ka EKO laukumu pakalpojumi kļūst arvien pieprasītāki.
2018.gada 11 mēnešos EKO laukumus apmeklējuši vairāk nekā 62500 klienti, par 3000 klientiem vairāk nekā šajā laika periodā pērn.
Visapmeklētākie ir EKO laukumi Valmierā, Cēsīs, Saulkrastos un Limbažos. Visbiežāk uz EKO laukumiem iedzīvotāji nogādā papīra, polietilēna un stikla iepakojumu.



Vairāk nekā 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilos telefonus, vienlaikus apzinoties to kā nopietnu problēmu. Satiksmes dalībnieku novērojumi liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā mobilo ierīču lietošana pie stūres arvien pieaug, radot nepieciešamību šo problēmu aktualizēt plašākā sabiedrībā, veidojot sociālas kampaņas un pastiprinot kontroli uz ceļiem.
Tādējādi, lai pievērstu mobilā telefona “nozombēto” autovadītāju uzmanību un mainītu to paradumus, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsāk satiksmes drošības kampaņu “Izkāp no telefona!”.

“Bieži viedierīču lietošana rezultējas kā kontroles zaudēšana pār spēkrata stūri, dreifēšana jeb peldēšana starp joslām, ātruma pārsniegšana vai tieši otrādi - pārlieku lēna braukšana un neiekļaušanās plūsmā,” stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, uzsverot, ka mobilā telefona “nozombētie” šoferi pie stūres rada lielu bīstamību un pakļauj riskam ne tikai sevi un līdzbraucējus, bet arī pārējos satiksmes dalībniekus.

Satiksmes drošības eksperti Latvijā un pasaulē uzsver, ka ar mobilā telefona lietošanu pie stūres ir saistīti aptuveni 20-30% no visām avārijām.

Risinot samilzušo mobilo telefonu lietošanas pie stūres problēmu, Valsts policija šobrīd īsteno arī papildu autovadītāju kontroles aktivitātes. Drīzumā uz valsts ceļiem darbu sāks netrafarētās policijas automašīnas, kas būs aprīkotas ar 360 grādu kamerām. Ja kādā no tuvumā esošajām automašīnām vadītājs lietos tālruni, tad sānos ierīkotās kameras konstatēs šo pārkāpumu, un automašīnas īpašniekam vēlāk tiks atsūtīts paziņojums par uzlikto sodu.

Turklāt sods par telefona lietošanu pie stūres šogad ticis palielināts līdz 25-100 eiro. Tas gan joprojām ir būtiski mazāks nekā citās Eiropas valstīs - piemēram, Spānijā, Dānijā, Somijā un Lielbritānijā sods par šādu pārkāpumu ir ap 200 eiro, bet Nīderlandē - pat 420 eiro.

Nākamgad plānots izstrādāt īpašu mobilo aplikāciju, to ielādējot telefonā, braukšanas laikā cilvēks varēs bloķēt visas telefona funkcijas, izņemot ienākošo zvanu saņemšanu – jāteic gan, ka jau tagad līdzīgas  aplikācijas var lejuplādēt.  
Pasaulē vadošā Kanādas ceļojumu lapa flightnetwork.com Slīteres Nacionālā parka Kolkas raga pludmali iekļāvusi 2018. gada pasaules neskartāko pludmaļu TOP 50. Viena no neparastākajām Latvijas pludmalēm ierindota augstajā 20. vietā.

Portāla flightnetwork.com pārstāvji neskartāko pludmaļu sarakstu veidojuši, izmantojot un izvērtējot vairāk nekā 1000 visas pasaules ceļojumu jomas žurnālistu, blogeru un aģentūru pieredzi un zināšanas. “Šī sadarbība mums ļāvusi izveidot pilnvērtīgu resursu tiem ceļotājiem, kuri vēlas pieredzēt pirmatnējo pludmaļu dziedējošo ūdeņu un elpu aizraujošu saullēktu burvību,” uzsver TOPa veidotāji.

“Kolkas raga pludmales iekļaušana tik prestižā sarakstā ļauj izcelt tās unikalitāti pasaules kontekstā. Nodrošinot izskaloto koku atstāšanu pludmalē, mēs cīnāmies ar intensīvo krasta noskalošanas procesu, jo pludmalē esošie koki kalpo, kā viļņlauži un samazina viļņu bangu triecienu spēku. Sākotnēji, pirms aptuveni 10 gadiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, gan apmeklētājiem bija grūti pieņemt šo lēmumu, jo Latvijas sabiedrībā valdīja uzskats, ka pludmale jāatbrīvo, un izskalotie koki rada nesakoptības sajūtu,” Kolkas pludmales unikalitāti skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte.

Saraksta veidotāji stāsta, ka dažas sarakstā iekļautās vietas, piemēram, Seišelu salas, Havaju salas, Indonēzija, Mikronēzija un Fidži tūristiem varētu nebūt pārsteigums, savukārt citas, piemēram, Omāna, Īrija, Jemena un Namībija varētu būt kas jauns un nedzirdēts. Domājams, ka arī Kolkas raga pludmale “pieskaitāma” otrajai grupai. Jāuzsver, ka Latvijas pludmale ir vienīgā starp Baltijas jūras līča pludmalēm, kas iekļauta šajā TOPā.

“Iekļūšana TOPā veicinās ne vien Slīteres Nacionālā parka, bet visas Latvijas atpazīstamību pasaulē, mudinot nākamajā gadā tūkstošiem dabas tūristu apsvērt Latviju kā sava ceļojuma galamērķi. Tieši tādēļ aicinu nenovērtēt par zemu Latvijas dabu un cienīt dabas saglabāšanas intereses, kas veicina ne vien vispārēju sabiedrības veselību, bet arī ekonomiku, kā arī palīdz pielāgoties klimata izmaiņām,” pauž Dace Sāmīte.

Slīteres Nacionālajā parkā ietilpst 30 km gara Baltijas jūras un Rīgas līča piekraste, tostarp Kolkas raga pludmale. Cilvēku darbība Kurzemes piekrasti pārveidojusi maz, jo Padomju Savienības laikā šeit bija militārā robežas zona jeb dzelzs priekškars, kas nepieļāva teritorijas saimniecisku attīstību, tādejādi dodot iespēju saglabāties dabas daudzveidībai.

Kolka ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts, bet Kolkasrags ir izteiktākais zemesrags Latvijas piekrastē.

Tā ir vieta, kur vērojama divu «jūru» - atklātās Baltijas jūras un Rīgas līča - viļņu saduršanās.
Jūra ap Kolkasraga sēkli ir neskaitāmu kuģu bojāejas vieta. Sēkļa galā uz mākslīgas salas atrodas Kolkas bāka. No Kolkasraga pludmales ir vienreizēja iespēja jūrā vērot gan saullēktu, gan saulrietu.
Pavasara migrācijas laikā šeit ir ievērojama caurceļojošo gājputnu koncentrēšanās un atpūtas vieta.
Facebook Draugiem Twitter Instagram