No 1.maija visā Latvijā noteikts meža ugunsnedrošais periods,  informēja Valsts meža dienesta (VMD) pārstāvji.

Ugunsnedrošajā periodā, uzturoties mežā, visiem iedzīvotājiem ir jāievēro ugunsdrošības prasības. 

Uzturoties mežos un purvos ir aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus.
Tāpat aizliegts kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas. 

Meža izstrādātājiem ir jāievēro prasība, ka cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar VMD mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.
Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvoti no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. 
Arvien lielāku popularitāti randiņu sarunāšanā pasaulē gūst mobilā aplikācija Tinder, kuru cilvēki izmanto, lai atrastu savu otro pusīti. 

“Tinder” darbiniekiem tagad pašiem atbildīgs uzdevums – viņi apņēmušies palīdzēt atrast savu “īsto un vienīgo” ārkārtīgi retajam baltajam degunradzim no Kenijas – viņu sauc Sudāns. 

Dzīvnieka uzraugi norāda, ka viņš jau ilgu laiku alkst pēc mīlestības un partneres atrašanas.
Sugas saglabāšanai ir nepieciešama kāda balto degunradžu dāma, tomēr viņas uzmeklēšana plašajā pasaulē rada lielas grūtības.

Sudāns ir pēdējais baltais ziemeļu degunradzis un ne visas atbilstošās daiļā dzimuma īpašnieces ir piemērotas viņam.

Pie darba ķērušies “Tinder” pārstāvji – Sudānam aplikācijā izveidots profils un degunradža saucienu pēc palīdzības varēs redzēt visās pasaules valstīs un tas tiks pārtulkots 40 valodās.
Tagad jāgaida, kādas ieinteresētas mātītes ziņa.
Saeima šodien  otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, paredzot, ka jaunajām automašīnām līdz četru gadu vecumam tehnisko apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem.
Savukārt, sasniedzot četru gadu vecumu, turpmākās tehniskās apskates šādām automašīnām būs jāveic katru gadu.
Likuma grozījumi sagatavoti pēc iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma par transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšanu reizi divos gados.
27 gadus vecā Rebeka Šaroka no Brisbenas Austrālijā ir viena no 80 cilvēkiem visā pasaulē, kura sirgst ar hipertimēziju (HSAM), tāpēc atceras ikvienu savas dzīves detaļu kopš dzimšanas brīža.

Šīs retās kaites dēļ Rebeka, piemēram, atceras, ko saņēma kā dāvanu savā pirmajā dzimšanas dienā, vai arī spēj nodeklamēt visu Harija Potera grāmatu tekstu.

Tiesa, hipertimēzijas dēļ atmiņā saglabājas ne tikai patīkamā informācija, bet arīdzan sāpīgās atmiņas.

Rebekas senākā atmiņa ir no laika, kad viņa bija vien 12 dienas veca. Viņa atceras, kā vecāki viņu ievietoja automašīnas vadītāja sēdeklī, lai nofotografētu. 
No 18 mēnešu vecuma viņa atceras sapņus.

Lai veicinātu izpratni par cilvēka atmiņu, Rebeka šobrīd piedalās divos zinātniskos atmiņas pētījumos ASV un Austrālijā. Viņa cer, ka tas palīdzēs cilvēkiem ar atmiņas problēmām, tostarp demences slimniekiem.
2018. un 2019. gadā katras Latvijas vidējās izglītības iestādes vienas izlaiduma klases spožākais absolvents saņems 500 eiro stipendiju, un tam nepieciešamos 400 000 iegūs no vērienīgas nacionālās momentloterijas “Simtgades loterija”, informēja Finanšu ministrija.

Stipendijas piešķirs par mācību sasniegumiem, aktīvu sabiedrisko darbu, iesaistīšanos mākslinieciskajā pašdarbībā un sporta aktivitātēs, kā arī par ieguldījumu izglītības iestādes attīstībā.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) atzina, ka šis “stipendiju atbalsts jaunajiem talantiem ir nozīmīgs atspēriena punkts ceļā uz savu talantu pilnveidošanu”.
V'el pat nezied ievas, bet Jelgavas novada Staļģenē zemnieku saimniecībā Vībotnes jau sākušas nogatavoties pirmās pašmāju zemenes.

Saimniecībā  pastāstīja, ka šajās dienās tikai sākušas ienākties pašas pirmās ogas, bet kad tiks novākta pirmā raža, vēl grūti pateikt. Iespējams, vēl būs jāgaida divas, trīs nedēļas, kad pirmā raža tiks vesta uz   tirdziņu.
Saimnieki e pagaidām neņemas prognozēt, kāda varētu būt pirmo ogu cena.

Šogad izmaksas ir palielinājušās, jo pavasaris ir vēss, siltumnīcas vairāk jāapkurina un tas var ietekmēt arī zemeņu cenu. Zemenes tiek audzētas divās apkurināmās siltumnīcās. 
Pagājušajā gadā pirmo ražu zemnieku saimniecība novāca 18.aprīlī.

Jāatgādina, ka pagājušajā gadā pirmās  zemenes maksāja 25 eiro kilogramā. 
Valsts prezidents un simtgades patrons Raimonds Vējonis 4.maijā atklās simtgades svinības un akciju "Apskauj Latviju", stādot ozolus Nicā un Liepājā.

Simtgades atklāšana sāksies Latvijas Ziemeļu, Dienvidu, Rietumu un Austrumu galējos punktos Ipiķos, Demenē, Nicā, un Pasienā. 

Akcijā "Apskauj Latviju" pie robežas esošo 45 pašvaldību teritorijās  visas dienas garumā tiks stādīti 100 ozoli ar īpašu simtgades norādi. Tādā veidā simboliski tiks iezīmēta Latvijas robežlīnija un vienotība.

Tāpat 4.maijā  visā Latvijā norisināsies valsts neatkarības atjaunošanas dienai veltīti pasākumi, tostarp Baltā galdauta svētki.

Baltā galdauta svētki ir pirms gada Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja ierosinātā tradīcija , pieminot 1990.gada 4.maiju, kad Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Baltā galdauta svētkus aicināts veidot ikviens - savā kopienā, ģimenē, pagalmā, draugu lokā vai darba vietā - kopīgi klājot galdu un svinot valsts svētkus. 

Šobrīd apzinātas vairāk nekā 100 Baltā galdauta svētku norises vietas Latvijā un pasaulē. Ikviens ir aicināts pieteikt savu Baltā galdauta svētku norises vietu Latvijas valsts simtgades digitālajā platformā "www.lv100.lv".
Saziņas lietotnē "WhatsApp" tiek izplatīta krāpnieciska ziņa, kas aicina lietotājus verificēt savu profilu, pretējā gadījumā turpmāk saziņa šajā lietotnē tiem būs par maksu.

Ziņas tekstā  teikts, ka no 27.aprīļa saziņa "WhatsApp" būs par maksu - 0,01 eiro par ziņu.
Lai arī turpmāk lietotu "WhatsApp" pakalpojumus bez maksas, lietotāji tiek aicināti verificēt savus profilus kādā krāpnieciskā vietnē.

Arī informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" savā "Twitter" kontā norāda, ka šī ir jauna krāpšana "WhatsApp" vārdā, un aicina lietotnes lietotājus "neuzķerties".

"Cert.lv" sabiedrisko attiecību grupas vadītāja Svetlana Amberga  norādīja, ka šī ir jau otrais krāpšanas mēģinājums nedēļas laikā. "Novērots, ka lietotāji tic šiem viltus ziņojumiem, jo tie ir noformēti, izmantojot "WhatsApp" simboliku," sacīja Amberga, piebilstot, ka pašlaik krāpniecības shēma tiek analizēta, bet "Cert.lv" eksperti pieļauj, ka šīs krāpniecības mērķis ir izkrāpt "Facebook" lietotāju datus – lietotājvārdus un paroles.
Šovasar no  13. līdz 18. jūnijam Rīgā notiks 5.  Pasaules strādājošo un amatieru sporta spēles, kuras tiek organizētas reizi divos gados un pulcē tūkstošiem dalībnieku no visas pasaules.

Pasaules sporta spēles ir starptautisks pasākums, kurā nepiedalās profesionāli sportisti, bet gan strādājošie un amatieri, kas pārstāv savu sporta veidu, valsti un kultūru. 

Šobrīd plānots, ka Rīgā ieradīsies  komandas no 36 Eiropas, Āfrikas, Dienvidamerikas, Āzijas valstīm: Vācijas, Itālijas, Beļģijas, Krievijas, Nepālas, Pakistānas, Meksikas, Brazīlijas, Kamerūnas, Mongolijas, Tunisijas un citām.

3523 dalībnieki, vairāk nekā 270 komandu sacentīsies dažādos sporta veidos un disciplīnās – vieglatlētikā, futbolā, šahā, galda tenisā, volejbolā, grieķu-romiešu cīņā, peldēšanā, basketbolā, minifutbolā, džudo, petankā, pludmales volejbolā, pludmales cīņā un pludmales tenisā, lai ne tikai noskaidrotu labāko un spēcīgāko katrā sporta veidā, bet arī iepazītu Latvijas kultūru un pavadītu laiku sportiskā, draudzīgā un internacionālā gaisotnē.

Ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts līdzdarboties šī starptautiskā pasākuma norisē, jo ļoti nozīmīga loma veiksmīgai Pasaules sporta spēļu norisei būs brīvprātīgajiem.
Katrai komandai tās uzturēšanās laikā Latvijā būs nepieciešams brīvprātīgais komandas asistents, kura uzdevums būs parūpēties, lai komanda ievēro sacensību grafiku un laicīgi ierodas spēļu norises vietās.
Komandas asistentam jābūt pilngadīgam, komunikablam, jāzina latviešu valoda un vismaz viena svešvaloda, jāspēj saplānot savs un komandas darba laiks.

Brīvprātīgo pieteikšanās jau ir sākusies: http://ej.uz/brivpratigais_WSG2017

Martā, apvienojoties nozares profesionāļiem un entuziastiem, tika pieņemts lēmums par biedrības „Latvijas Rokmūzikas Asociācija” (LRMA) dibināšanu.
Biedrība pirms pāris dienām arī oficiāli reģistrēta.

Tās mērķis ir veikt sabiedriskā labuma darbību – radīt, uzturēt un popularizēt ilgtspējīgu un starptautiski atzītu kultūras vidi Latvijā, popularizējot Latvijas rokmūziku, kā neatņemamu Latvijas kultūras sastāvdaļu, veicinot Latvijas rokmūzikas autoru, izpildītāju un grupu integrēšanās iespējas vietējā un starptautiskajā mūzikas un izklaides biznesa tirgū, kā arī izveidot konkurētspējīgu nozari, kuras pamatuzdevums ir radīt eksporta preci ar augstu pievienoto vērtību (rokmūziku). 

Kā izriet no LRMA mērķa, tās uzdevums ir apvienot lielāko daļu ar rokmūziku saistīto cilvēku un uzņēmumu, lai kopīgiem spēkiem attīstītu un popularizētu rokmūziku Latvijā, sniegtu atbalstu vietējiem izpildītājiem un grupām, kā arī radītu platformu no kuras Latvijas rokmūzikas izpildītāji varētu kļūt atpazīstami arī pasaulē.

LRMA aicina pievienoties biedrībai visus, kuri vēlas piedalīties biedrības aktivitātēs, sūtot pietekumu uz LRMA e-pastu – info@lrma.lv.

Sīkāka informācija un kontakti pieejami biedrības mājaslapā www.lrma.lv.
Patlaban ir ļoti reta iespēja video tiešraidē iepazīt tuvplānā vienu no retākajiem Latvijas putniem - klinšu ērgļu pāri. Latvijā mīt tikai 10 šo putnu pāri.  

Tiešraidi no ligzdas nodrošina “Latvijas valsts meži”, bet dalīties iespaidos var Dabasdati.lv forumā. 
Vai arī vari tiešraidi skatīties te.

Šos īpaši aizsargājamos putnus dēvē arī par zelta ērgļiem, jo apspalvojums saules gaismā atstaro  zeltainu spīdumu. 
Ērgļu ligzda atrodas grūti pieejamā purvā uz salas, tā gan ir mākslīgā ligzda, kuru pirms 7 gadiem uzbūvēja ornitologs Uģis Bergmanis.

 Atšķirībā no jūras un citām ērgļu sugām, klinšu ērglis Latvijā ir visretākais no ērgļiem. 
Entuziasti no Latvijas iecerējuši 2018. gadā izšaut gaisā raķeti, kas varēs sasniegt kosmosu, raķete gan būs bez cilvēkiem, taču būvēta tepat Latvijā, izmantojot pašu izgudrotas tehnoloģijas. 
2018.gadā paredzēts Latvijā radīto raķeti palaist gaisā 100 kilometru augstumu.

Pasaulē ir tikai 19 valstis, kas ir bijušas spējīgas uzbūvēt raķetes, kas spēj sasniegt šos 100 kilometrus. 

Ceturtdien, 20.aprīlī, plkst.11 lidlaukā "Cēsis" tiks palaista izmēģinājuma raķete. Tā tiks uzlaista divu kilometru augstumā, lai pārbaudītu, kā viss strādā un kas vēl ir jāpielabo.

Trešdien, 19.aprīlī, garām Zemei nelielā attālumā palidos liels asteroīds.

Kā norāda astronomi, tad sadursmes iespējas vienmēr teorētiski pastāv, taču visam jānorit gludi un tomēr - tā būs ļoti tuva sastapšanās ar tik lielu asteroīdu, teikts ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) paziņojumā.

Asteroīda "2014-JO25" diametrs ir aptuveni 650 metri, un Zemei tas palidos garām 1,8 miljonu kilometru attālumā, tas ir, nepilnas piecas reizes tālāk, nekā no mums atrodas Mēness.
Pēdējā reize, kad "2014-JO25" "apciemoja" Zemi, bija pirms 400 gadiem, un nākamā tikšanās gaidāma pēc 2600.gada.

Mazāka izmēra asteroīdi lido garām Zemei vairākas reizes nedēļā.

Lai neatliekamā gadījumā mediķi ātrāk varētu sazināties ar cietušo tuviniekiem, iedzīvotājus aicina jaunajā e-veselības sistēmā ievadīt informāciju par kontaktpersonu. 

Piemēram, ja cilvēks būs nokļuvis slimnīcā bezsamaņā vai ar zaudētām saziņas spējām, tas ļaus ārstiem operatīvi informēt norādīto kontaktpersonu par cilvēka atrašanās vietu, veselības stāvokli. 
Tāpat tas ļaus iegūt svarīgu informāciju par pacienta hroniskām slimībām, alerģijām vai lietotajiem medikamentiem, ja šādu ziņu nebūs e-veselības sistēmā. 

Reģistrēt informāciju par kontaktpersonu var lapā:
 www.eveseliba.gov.lv  vai arī caur šo saiti;
tālāk  jāizvēlas   poga „Pieslēgties”; 
jāautorizējas ar kādu no drošas piekļuves līdzekļiem – tas ir – vai nu ar  ar internetbankas datiem, elektronisko parakstu vai personas apliecību. 

Kad ielādējas lietotāja profils, ir jāatrod divas sadaļas. Pirmā sadaļa ir „Kontaktpersonas” – tajā var norādīt kontaktpersonu, ar ko sazināties neatliekamā gadījumā. Tas var būt dzīvesbiedrs, kāds no paziņām, draugiem vai ģimenes locekļiem.

Otrajā sadaļā „Kontaktinformācija” iedzīvotāji ir aicināti ievadīt savu e-pastu un telefona numuru, jo uz šo e-pastu varēs saņemt paziņojumus par e-veselības sistēmas jaunumiem [piemēram, pacientam izrakstītajām e-receptēm vai veiktajiem izmeklējumiem]. Bet telefona numuru nepieciešamības gadījumā varēs izmantot ārsts, ja viņam vajadzēs sazināties ar pacientu un pārrunāt kādus konkrētus jautājumus.”

Tie, kas internetu paši nelieto, kontaktpersonas norādīšanai sistēmā var lūgt palīdzību ārstam. Jāpiebilst, ka vēl līdz 1.septembrim E-veselības sistēmas lietošana ārstiem ir brīvprātīga, vēlāk tā būs obligāta.
Turpmāk VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājaslapā kartē ar satiksmes ierobežojumiem būs pieejama arī informācija par remontdarbu dēļ slēgtajām VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ) dzelzceļa pārbrauktuvēm.

Šī informācija parādīsies arī navigācijas lietotnē Waze, ar kuru LVC sadarbojas kopš 2014. gada.
 
“Mūsu mērķis ir sniegt autobraucējiem pēc iespējas pilnīgāku informāciju par satiksmi valsts autoceļu tīklā, un dzelzceļa pārbrauktuves Latvijā ir gana daudz, tāpēc, domāju, šī būs noderīga informācija visiem, kas plāno savus braucienus un mūsu sadarbības projekts ar LDZ kolēģiem būs noderīgs daudziem, ” norāda LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. 
 
“Gandrīz ikvienam autovadītājam ikdienā nākas šķērsot kādu no 510 dzelzceļa pārbrauktuvēm. Intensīvas dzelzceļa satiksmes dēļ kādreiz nākas pie pārbrauktuves pagaidīt ilgāk, un dažreiz pārbrauktuvēs var būt ierobežota satiksme remontdarbu dēļ. Lai autovadītājiem būtu iespēja plānot savus maršrutus, sadarbībā ar LVC  informāciju par remontdarbiem uz dzelzceļa pārbrauktuvēm  papildus sniegsim gan LVC kartē, gan aplikācijā Waze”, norāda VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.
 
LVC mājaslapā no šodienas atrodama arī atsevišķa karte, kurā atzīmētas visas dzelzceļa pārbrauktuves.
 
Aktuālā informācija par satiksmi valsts autoceļu tīklā un uzziņas ir pieejamas pa diennakts bezmaksas tālruni 80005555, www.lvceli.lv, kā arī aplikācijā Waze.
No trešdienas pulksten 6.00 rītā lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu, un arī Latvija, jau trešo gadu piedalīsies 24 stundu ātruma kontroles maratonā, kura laikā ceļu policisti īpaši intensīvi kontrolēs atļautā braukšanas ātruma ievērošanu. 

Ar 24 stundu atļautā braukšanas ātruma kontroles maratonu ceļu policija vēlas pievērst sabiedrības uzmanību, ka atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana rada bīstamību drošai ceļu satiksmei. Tāpat akcijas mērķis ir atturēt transportlīdzekļa vadītājus no pārkāpumiem.

Pērn ātruma kontroles maratona laikā visā Latvijas teritorijā tika pārbaudīti 2116 transportlīdzekļu vadītāji, no kuriem trešdaļai, jeb 709 vadītājiem par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli.

Lai aktualizētu atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanas bīstamību ceļu satiksmē, Valsts policija rīko radošo zīmējumu pasākumu bērniem, kura mērķis ir likt bērniem aizdomāties par jautājumiem, kas saistīti ar ātrumu, tā ievērošanu, un jau agrā bērnībā radīt izpratni par droša ātruma nozīmi ceļu satiksmē.

No desmit piedāvātajiem vārdiem - ātrums, ceļš, drošība, satiksmes dalībnieks, ceļa zīme, policists, satiksme, automašīna, velosipēds, krustojums - pasākuma dalībniekam ir jāizvēlas vismaz trīs vārdi, kurus sasaistot jāuzzīmē zīmējums.

Lai piedalītos zīmējumu elektroniskajā izstādē, vecākiem bērna uzzīmētais darbiņš jāiesūta uz epastu san@vp.gov.lv, norādot autora vārdu, vecumu, skolu un darba nosaukumu (nosaukums sastāv no izvēlētajiem vārdiem).
Zīmējumu iesniegšana pasākumam notiks līdz 28.aprīlim.
Pēc tam visi iesūtītie darbiņi tiks publicēti Valsts policijas mājaslapā, kā arī oficiālajā Valsts policijas www.facebook.com lapā, kur ikviens tos varēs aplūkot. 
Rīgas pilsētas būvvalde galvaspilsētas centrā un tā tuvumā ir aizliegusi ekspluatēt vairāk nekā 100 iekšpagalmu stāvlaukumu, nosakot pēkšņas un absurdas prasības, norāda Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas  (NĪPAA) valdes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds,  paziņojumā medijiem norāda, ka nav saprotams, kāpēc stāvlaukumi, kas gadiem darbojušies, tagad pēkšņi ir jāsaskaņo būvvaldē. 

"Šobrīd būvvaldes melnajā sarakstā esošās stāvvietas atrodas galvenokārt Rīgas centrā un tās tuvumā," norāda Grīnvalds un piebilst, ka pilsētas būvvalde pašlaik iznīcina iekšpagalmu stāvlaukumus, kavējot legālo uzņēmējdarbību un veicinot pelēkās ekonomikas attīstību valstī. 

Tikmēr Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs Latvijas Radio  sacīja, ka būvvaldes rīcība, liedzot ekspluatēt neatbilstošos stāvlaukumus, nav pēkšņa. "Tā ir plānveida rīcība vairāku gadu garumā," teica Vircavs, norādot, ka stāvlaukumu īpašniekiem ir jāievēro gan likumā, gan pilsētas apbūves noteikumos noteiktās prasības.
Pēc Vircava teiktā, prasības stāvlaukumiem Rīgā noteiktas jau pirms dažiem gadiem un uzņēmējiem dots laiks, lai tās izpildītu.
Tikai tad, kad stāvlaukumu īpašnieki "nereaģēja" uz noteiktajām prasībām, sekojuši brīdinājuma plakāti un pēcāk - arī aizliegums ekspluatēt tos stāvlaukumus, kas neatbilst noteiktajām prasībām un kas nav saskaņoti būvvaldē.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas ieskatā  situācija ir ļoti nopietna un prasa nekavējoties. Iekšpagalmu īpašniekiem tiek pārmestas neadekvātas lietas, piemēram, patvaļīga būvniecība, kas veikta pirms 20 un pat vairāk gadiem, un stāvvietas ekspluatācija. Par neatbilstošu automašīnu novietošanai tiek uzskatīts akmens šķembu segums, savukārt kā ļoti liela nepieciešamība tiek pieprasīts veikt puķu un krūmu stādījumus. Ja šādu iemeslu dēļ var slēgt 100 un vairāk stāvvietu, tad jājautā, kā vārdā tas tiek darīts un ko darīt māju iedzīvotājiem un autovadītājiem, kas līdz šim šajās autostāvvietās ir novietojuši savu transportlīdzekli," pauda Grīnvalds.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) izsludinājis gripas epidēmijas beigas.

Tomēr gripas vīrusu cirkulācija vēl turpinās un aizvadītajā nedēļā gripas gadījumi reģistrēti Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē un Rīgā.

Kā norāda SPKC, šajā sezonā gripas epidēmiskā izplatība sākās jau no janvāra pirmās nedēļas un maksimālais saslimstības līmenis tika sasniegts janvāra beigās.
Latvijā, līdzīgi kā citur Eiropā, epidēmijas laikā smagas gripas izraisītas sekas vairāk skāra gados vecākus cilvēkus.

Lai gan gripas epidēmija beigusies, epidemiologi aicina arī turpmāk atcerēties par elpceļu infekciju profilakses pasākumiem - bieži jāmazgā rokas, regulāri jāvēdina telpas gan mājās, gan izglītības iestādēs un darba vietās, kā arī jāveic telpu mitro uzkopšanu, lietojot svaigus dabīgos produktus, kas palīdzēs stiprināt imunitāti, kā arī jāpagarina uzturēšanās laiks svaigā gaisā.
Akcijā "Ieraksti savu vārdu Latvijā" divās nedēļās Likteņdārza draugu alejai ziedoti 852 bruģakmeņi, kas alejai tiks pievienoti līdz Jāņiem.
Līdz Latvijas simtgadei draugu aleju plānots izveidot astoņus metru platumā un 200 metru garumā no 113 000 bruģakmeņu. 

Vēl līdz aprīļa beigām darbosies akcijas tālrunis 90006060, uz kuru zvanot cilvēki var ziedot savu bruģakmeni, uz kura būs iegravēti ziedotāja paša, draugu un tuvinieku vārdi un uzvārdi.
Tāpat bruģakmeni var pasūtīt arī mājas lapā liktendarzs.lv
Agresīvs braucējs brauc  tādā veidā, ar ko tiek traucēti citi satiksmes dalībnieki, izrādīta necieņa pret satiksmi. Piemēram, biežā joslu mainīšana, sastrēgumu apbraukšana par pretējās braukšanas joslu, pa ietvi,” skaidro CSDD Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris.

Latvijā pret agresīviem autovadītājiem cīnās vairākām metodēm. “Tiek uzturēta   pārkāpumu punktu sistēmu, un pēc šīs sistēmas datiem kopš 2015.gada ir 600 vadītāji, kam ir sakrāti astoņi punkti, tai skaitā arī par agresīvu braukšanu. Viņi nosūtīti apmeklēt psiholoģiskās korekcijas grupas,” stāsta Teteris.

Šādas grupas paredz četras nodarbības.  
Uz korekcijas grupu nāk gan sievietes, gan vīrieši, dažādā vecumā. 

Kursos dalībnieki sēž aplī un cits ar citu dalās pieredzē, tādējādi mēģinot noskaidrot paši sev, kāpēc brauc agresīvi un kā no tā izvairīties.

Agresīvs vadītājs gan nenozīmē, ka cilvēks dzīvē ārpus auto arī ir agresīvs. 

Taču skaidrs, ka regulāri uz ceļa slikti uzvedas cilvēki, kuriem ir sakāpinātas emocijas, skaidro psihologi.

CSDD pētījums atklāj, ka pēc korekcijas grupas apmeklēšanas atkārtoti “iekrītot” jeb turpina uz ceļa uzvesties agresīvi  tikai 1% autovadītāju. 
Šodien  “Elektrum Olimpiskajā centrā” norisinājās Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) organizētā projekta “Sporto visa klase” ievadseminārs, kurā piedalījās izglītības iestāžu pārstāvji, kuri vēlas iesaistīties projektā 2017./2018.mācību gadā.
 
Ievadseminārā klātesošos uzrunāja LOK prezidents Aldons Vrubļevskis, kurš akcentēja, ka projekts “Sporto visa klase” ir kļuvis par nozīmīgu Latvijas mēroga pasākumu, kurā vēlas iesaistīties ar vien vairāk interesentu. 
 
“Pieteikšanās dalībai nākamajā mācību gadā turpinās un mums ir patiess prieks sagaidīt daudzus jaunus dalībniekus, kuri vēlas iesaistīties projektā “Sporto visa klase”. Vēlētos pateikties visiem projekta atbalstītājiem – pedagogiem, vecākiem,m pašvaldību vadītājiem, sponsoriem par veiksmīgo sadarbību un sniegto atbalstu”, izsakās LOK ģenerālsekretārs un projekta idejas autors Žoržs Tikmers.
 
Pašvaldību apstiprinātus pieteikumus no izglītības iestādēm LOK jāiesniedz līdz šā gada 28.aprīlim, nosūtot to uz e-pastu sportovisaklase@olimpiade.lv.
Ar projekta “Sporto visa klase” nolikumu, pieteikuma iesniegšanas kārtību un citu informāciju ir iespējams iepazīties mājaslapā internetā sportovisaklase.olimpiade.lv.
 
Par projektu “Sporto visa klase”:
 
Projekts “Sporto visa klase” tā dalībniekiem ir bezmaksas un tas paredz iesaistīto skolu 3., 4. 5. un 6.klašu skolēniem katru nedēļu nodrošināt papildus trīs fakultatīvās sporta nodarbības, kas notiek un notiks saskaņā ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) izstrādātu metodisko materiālu.
 
Šajā mācību gadā norisinās projekta trešā sezona, kurā piedalās jau vairāk kā 3000 bērnu no 130 klasēm un 59 pašvaldībām.

Projekta mērķis ir palielināt projektā iesaistīto izglītības iestāžu, klašu un audzēkņu skaitu, izstrādājot projekta metodiskās programmas 3. – 6.klašu grupai un četru mācību gadu laikā mērķtiecīgi uzlabot visu klases skolēnu fizisko sagatavotību, stāju, dodot motivāciju nodarboties ar sportu. 

Projekts “Sporto visa klase” paredz 3 fakultatīvās sporta nodarbības nedēļā:
stājas uzlabošana un vispārējā fiziskā sagatavotība;
futbola iemaņu apguve;
peldēšana vai sporta nodarbība svaigā gaisā.

  
Noslēdzies pirmais būvniecības posms monumentālā Latvijas karoga izbūvei Rīgā, AB dambī,  informēja biedrības "Latvijas karogs" valdes priekšsēdētājs Rihards Kols.

Plānots, ka monumentālais Latvijas karoga masts, kas sasniegs 60 metru augstumu, uz AB dambja tiks uzstādīts līdz šā gada novembrim. Karogs būs dāvinājums Latvijai, sagaidot valsts simtgadi.

Projekta "Latvijas karogs" ietvaros līdz Latvijas simtgades sagaidīšanai 2018.gadā iecerēts izvietot Latvijā augstāko monumentālo Latvijas valsts karogu uz AB dambja Rīgā.
Monumentālus valsts karogus plānots izvietot arī Latvijas novados.

Šādi Monumentālie karogi jau uzbūvēti Smiltenē, Ogrē un Valkā, savukārt to uzstādīšana vēl tiek plānota Siguldā, Alūksnē, Limbažos, Liepājā un Valmierā. 
"Rail Baltica" būvniecības laikā centrālā autoosta tiks pārcelta uz Toorņkalnā izbūvētu  satiksmes mezglu, kas pēc tam darbosies kā reģionālā autoosta, to Pilsētas attīstības komitejā sacīja  attīstības departamenta vadītājs Dzintars Balodis.

Viņš pauda, ka pašreiz Rīgas dome sākusi divu projektu realizēšanu, kas ir saistīti ar "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas izbūvi - tā ir Torņkalna  transporta mezgla izbūve un Centrāltirgus teritorijas pārbūves.
Citas projekta piegulošās teritorijas Rīgas dome sāks plānot tad, kad būs skaidras "Rail Baltica" ietekmētās teritorijas un piedāvātie risinājumi.

Transporta mezgls tiks izveidots Torņkalna degradētajā teritorijā starp Vienības gatvi un Dzelzceļa līniju. 

Balodis pauda, ka Torņkalna  mezgls būs alternatīva autoostai laikā, kamēr tiks būvēta "Rail Baltic" trase, tomēr nav bijušas runas, ka autoostu varētu pilnībā pārcelt uz Torņkalnu. 
Olas neapšaubāmi ir vērtīgs produkts – to apliecinās gan tievētāji, gan sportisti, taču uztura speciālisti atgādina, ka Lieldienu laikā apēsts  liels daudzums olu var radīt smaguma sajūtu.
Tāpēc ēdot olas, vajag arī iziet kādu līkumiņu pastaigā, pašūpoties vai padarīt kādu citu aktivitāti.

Olu cilvēka organisms spēj izmantot līdz pat 98%. Viena ola ir tikai   80 kcal, pie tam produkts bagāts ar visām cilvēka uzturam būtiskajām vielām.

Vārīta ola ir visvienkāršāk pagatavojamais ēdiens pasaulē. Vārītu olu no nevārītas var atšķirt, to griežot kā vilciņu. Vārīta ola griezīsies labi, bet nevārīta ātri apstāsies.

Tagad daži fakti par olām:

Olas dēj putni un zvīņveidīgie.
Vista dienā var izdēt vienu olu. Jauna vista dēj vairāk olu, bet vecāka vista dēj lielākas olas. 
Lai izdētu olu, gailis vistām nav vajadzīgs, jo ola ir olšūna, taču, ja saimnieks gribēs, lai no olas izperējas cālēni, tad gan vistu barā vajag gaili.
Un vēl – jā – vistām ir ausis – pie tam baltas olas dēj vistas ar gaišas krāsas ausu ļipiņām, bet brūnas – ar brūnām ausu ļipiņām.

Lai vai kā, ola tiek uzskatīta arī par atdzimšanas simbolu, jo tā piedzimst divreiz – kā ola un kā dzīva radība.
Latvija  savas simtgades svinības uzsāks   šogad,  4. maijā un svinības notiks līdz pat 2021 gadam. 

Aizsākot simtgades svinības, notiks vērienīga akcija ar nosaukumu ”Apskauj Latviju”.
Tās ietvaros visapkārt Latvijai paredzēts iestādīt simt ozolu, kas simboliski veidos Latvijas garīguma sardzi.
Vieni no ozolu stādīšanas iniciatoriem ir  Iekšlietu ministrija, un tieši robežsargi, noskatījuši Latvijas ģeogrāfiski tālākos punktus, kur iestādīt pirmos četrus ozolus.

4. maijā  stādīšanas starta punkti paredzēti septiņās vietās.
Liepājā, Čakstes laukumā kopā ar kurzemniekiem ozolus stādīs Valsts prezidents, tāpat ozolu stādīšana aizsāksies Nicā, Ventspilī, Rīgā, Carnikavā, Ipiķos, Pasienē un Demenē.

Latvijas simtgades radošās padomes pārstāve aicina ikvienu ieskatīties simtgades svinību mājaslapā  lv100.lv un izvēlēties sev tīkamāko novadu, kur iestādīt ozolu.

Vai 18 dienās var apskriet apkārt Latvijai?
Arhitekts, garo distanču skrējējs Dins Vecāns mēģinās lauzt stereotipus par barjerām un neiespējamām lietām, skrienot 18 dienas pēc kārtas, apmēram *100 km dienā, projekta “Apskrien Latviju” laikā, kas norisināsies no 18.maija līdz 4.jūnijam.

Projekts “Apskrien Latviju” tiek realizēts kopā ar  Ghetto Games un fondu “1836”, kurš 2015.gadā uzsāka īstenot projektu “Aplido, apceļo, apmīļo Latviju”, ar mērķi izveidot vienojošu 1836 km garu tūrisma ceļu apkārt Latvijai. 

Ceļš kopumā caurvīs 43 Latvijas novadus. Katrā novadā tiks izveidoti kontrolpunkti, kā arī iepriekš izziņoti konkrēti laiki un vieta, cikos un kur iedzīvotāji ir aicināti pievienoties skrējienam uz 500m, 5km, 50km vai jebkuru citu distances garumu. 

Kā norāda pats projekta “Apskrien Latviju” idejas autors un realizētājs Dins Vecāns: “Latvieši ir sportiska tauta un to pierāda dažādie skriešanas pasākumi, kas norisinās visos Latvijas novados. Šis skrējiens nav tikai par to, cik fiziski daudz vari noskriet, bet arī par to, ka tieši ar ticību sev, motivāciju, apkārtējiem cilvēkiem, lietām un vietām, kas ikdienā mūs iedvesmo, mēs varam sasniegt šķietami neiespējamo. Aicinu visus, neskatoties uz vecumu, pievienoties izaicinājumam, izvēlēties savu mērķi un kopā ar mani pierādīt pašiem sev, ka mēs varam. Mēs varam daudz un vēl vairāk!”

Skrējiena pirmā diena tiks uzsākta 18.maijā, Rīgā pie Brīvības pieminekļa, kas vedīs tālāk līdz pat Salacgrīvai. 
2.dienā, 19.maijā ceļš turpināsies no Salacgrīvas līdz Mazsalacai, 
3.dienā, 20.maijā – no Mazsalacas līdz Valkai, 
4.dienā, 21.maijā – no Valkas līdz Jaunlaicenei, 
5.dienā, 22.maijā – no Jaunlaicenes līdz Viļakai, 
6.dienā, 23.maijā – no Viļakas līdz Kārsavai, 
7.dienā, 24.maijā – no Kārsavas līdz Šķaunei, 
8.dienā, 25.maijā – no Šķaunes līdz Krāslavai, 
9.dienā, 26.maijā – no Krāslavas līdz Eglainei, 
10.dienā, 27.maijā – no Eglaines līdz Neretai, 
11.dienā, 28.maijā – no Neretas līdz Bauskai, 
12.dienā, 29.maijā – no Bauskas līdz Augstkalnei, 
13.dienā, 30.maijā – no Augstkalnes līdz Ezerei, 
14.dienā, 31.maijā – no Ezeres līdz Rucavai,
15.dienā, 1.jūnijā - no Rucavas līdz Pāvilostai, 
16.dienā, 2.jūnijā – no Pāvilostas līdz Miķeļtornim, 
17.dienā, 3.jūnijā – no Miķeļtorņa līdz Mērsragam, 
18.dienā, 4.jūnijā – no Mērsraga līdz Rīgai, Brīvības piemineklim, kur ir paredzēts projekta noslēguma pasākums.


Gaidot Latvijas simto dzimšanas dienu, ventspilnieki nolēmuši izveidot sniegpulkstenīšu pļavu Latvijas kontūras formā. Sestdien vienlaikus tika iedēstīti gandrīz 80 000 puķu sīpolu, piesakot šo ideju Ginesa rekordam.
Darbs tika izdarīts - sešās minūtēs.

Starptautiskajam Ginesa rekordam Ventspils sevi piesaka jau otro reizi: 2010. gadā Ventspilī tika veidots pasaulē garākais ziedu paklājs, bet sestdien vajadzēja pārspēt angļus: Birmingemā līdzšinējais sīpolpuķu stādīšanas rekords ir 15 minūšu laikā iestādītas vairāk kā  4000 sīpolpuķes.

Jauns rekords tiešām ir reģistrēts pārspējot trīs parametrus – dalībnieku skaitu, sīpolpuķu skaitu un stādīšanas laiku. 

Ideja par sniegpulkstenīšu stādīšanu radās pirms pāris gadiem, kad ventspilnieki tika brīvprātīgi aicināti nest no mājām sniegpulkstenīšus un pavasarī tos kopīgi sastādīt senā parkā.
Redzot pilsētnieku prieku un atsaucību, tika nolemts - ar sniegpulkstenīšu pļavu valsts kontūras formā iezīmēt Latvijas jubileju.
Pēdējā laikā Valsts policija saņem arvien vairāk iesniegumu no personām, kuras, vēloties iegādāties vai pārdot preci internetā, kļuvušas par krāpšanas upuriem.

Krāpšanas shēmas, kas tiek piemērotas pērkot vai pārdodot preci sludinājumu portālos un sociālo tīklu grupās, tiek realizētas gan no preces pircēju, gan pārdevēju puses. 

Summas par kādām tiek apkrāpti potenciālie pircēji un pārdevēji ir amplitūdā no pāris eiro līdz pat vairākiem simtiem eiro.

No pircēju puses pēdējā laikā ļoti aktualizējušies krāpšanas gadījumi, kad slēdzot darījumu ar interneta starpniecību, tiek viltoti maksājuma uzdevumi. Piemēram, sludinājumu portālā pārdevējs ievieto sludinājumu par kādas preces pārdošanu. Konkrētās preces tīkotājs jeb pircējs it kā piekrīt darījumam, pārdevējam nosūtot maksājuma uzdevumu, kas apliecina, ka maksājums ir veikts.

Uzreiz pēc maksājuma uzdevuma nosūtīšanas pircējs lūdz konkrēto preci nosūtīt. Kā izrādās vēlāk, maksājuma uzdevums bijis viltots un nauda pārdevēja kontā neienāk. Rezultātā pircējs saņem preci, bet pārdevējs tiek apkrāpts.

Krāpšanas shēma var darboties arī no otras puses, proti, pārdevējam apkrāpjot pircēju. Piemēram, piedāvājot neesošu preci vai preci ar defektiem. 

Ja ir vēlme pirkt vai pārdot mantas, izmantojot sludinājuma portālus, policija atgādina, ka drošāks veids šo darījumu norisei ir tikšanās klātienē, tādējādi uz vietas pārbaudot konkrēto preci un veicot apmaksu. 
Tuvojas Lieldienu brīvdienas un protams – tiks krāsotas olas.

Var olas pirkt zaļajos tirdziņos, pie zemniekiem, bet ja pērkam olas lielveikalā – tad var pievērst uzmanību dažām lietām, lai nopirktu arī veikalos kvalitatīvas olas.

 Pārtikas un veterinārā dienests skaidro, ka  par olu izcelsmi var uzzināt no pirmā cipara, kas nodrukāts uz olas -  jo cipars  mazāks, jo dējējvista dzīvojusi labvēlīgākos apstākļos.

Cipars uz olas norāda dējējvistu turēšanas veidu: 0 – bioloģiskā ražošana, 1 – brīvā turēšana, 2 – turēšana kūtī, 3 – turēšana sprostos, bet burti norāda valsts kodu, kurā olas ražotas (Latvijai tas būs LV). 
Latvijā var būt ievestas olas no citām valstīm – pārsvarā Eiropas savienības, no trešajām jeb ne Eiropas Savienības dalībvalstīm olas Latvijā ievestas nav.

Tāpat uz olas redzams PVD piešķirtais identifikācijas numurs un papildus zīmes, kas identificē dējējvistu ganāmpulka mītni.

Izpētīts, ka dējējvistu turēšanas veidi , kas uz olas atzīmēti ar cipariem-  1 un 0  - nodrošina to fizioloģijai vispiemērotākos apstākļus – vistas jūtas labāk un ir laimīgākas par citos apstākļos turētajām. Turklāt 0 liecina par to, ka vistas saņem bioloģiskam ražošanas veidam atbilstošu barību.

Kad olas nopirktas, tad Pārtikas un veterinārais dienests atgādina, ka olu uzglabāšanas temperatūrai jābūt nemainīgai - nedrīkst būt silts, auksts, silts, remdens, karsts, jo olas pie temperatūras svartībām bojājas. 

Pircēji, iegādājoties olas Lieldienām, pārsvarā pērk baltās, jo tās ir vieglāk nokrāsot.  Olu čaumalas krāsa ir atkarīga no konkrētās vistas šķirnes. Dažādu šķirņu vistām ir dažādu krāsu olas. 
Drošas braukšanas skola pētījumā "Blakussēdētāja portrets" noskaidrojis četrus tipiskākos šofera blakussēdētāju tipus, un tie ir rūpīgais, zinošais, klusais un pļāpīgais.
Par to Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" stāstīja Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.

Vanks raidījumā atzina, ka līdz šim satiksmes drošības jomā pētītas dažādas lietas, taču blakussēdētāja vai mašīnas salonā esošo cilvēku ietekme uz autovadītāju nav īsti pētīta.
Tāpēc šomēnes veikta aptauja , kurā secināts, ka ir četri tipiski blakussēdētāja veida.

Aptaujā secināts, ka vispopulārākais esot rūpīgais autovadītāja blakussēdētājs, kuram rūp, lai šoferis jūtas labi, jo viņš saprot, ka arī viņa drošība ir atkarīga no šofera darbībām.

"Tāpēc nereti viņš palīdzēs atvērt pudeli, iedot padzerties, varbūt paēst. Uzmanīs to, lai šoferis neaizmieg. Ja ir bērni salonā, tad attiecīgi par bērniem parūpēsies, lai nenovirzītu šoferi no galvenā uzdevuma," teica Vanks.
Savukārt zinošais blakussēdētājs ir tas, kurš uzskata, ka pats labi pārzina auto vadīšanu un ceļu satiksmes drošību.

"Negribu teikt, ka zinošais - tā ir kaut kāda slikta rakstura īpašība. Bieži vien tie ir pamācoši komentāri saistībā ar satiksmes drošību," klāstīja Vanks, norādot, ka daudziem šīs kategorijas cilvēkiem pašiem ir autovadītāja apliecība.
Turpretim "klusajam" blakussēdētāja tipam piederošajiem visbiežāk pašiem nav auto vadīšanas apliecības. "Klusais ir vairāk tāds, kas skatās ainavu pa logu vai sēž telefonā, vai lasa kādu grāmatu".

Autovadītājam salīdzinoši bīstamākais ir "pļāpīgais" blakussēdētāja tips. "Jo ļoti viņam patīk runāt, viņš tur miksē mūziku salonā un pat iesaista šoferi kaut kādās spēlēs. Līdz ar to, tas, protams, noņem šoferīša uzmanību," teica Drošas braukšanas skolas direktors.

Viņš atzina, ka šoferus visvairāk kaitina blakussēdētāju izsaukumi, runāšana, mūzikas slēgšana. "Bet ir 8% šoferu, kurus nekaitina nekas," piebilda Vanks.

Facebook Draugiem Twitter Instagram