Vairāk nekā 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilos telefonus, vienlaikus apzinoties to kā nopietnu problēmu. Satiksmes dalībnieku novērojumi liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā mobilo ierīču lietošana pie stūres arvien pieaug, radot nepieciešamību šo problēmu aktualizēt plašākā sabiedrībā, veidojot sociālas kampaņas un pastiprinot kontroli uz ceļiem.
Tādējādi, lai pievērstu mobilā telefona “nozombēto” autovadītāju uzmanību un mainītu to paradumus, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsāk satiksmes drošības kampaņu “Izkāp no telefona!”.

“Bieži viedierīču lietošana rezultējas kā kontroles zaudēšana pār spēkrata stūri, dreifēšana jeb peldēšana starp joslām, ātruma pārsniegšana vai tieši otrādi - pārlieku lēna braukšana un neiekļaušanās plūsmā,” stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, uzsverot, ka mobilā telefona “nozombētie” šoferi pie stūres rada lielu bīstamību un pakļauj riskam ne tikai sevi un līdzbraucējus, bet arī pārējos satiksmes dalībniekus.

Satiksmes drošības eksperti Latvijā un pasaulē uzsver, ka ar mobilā telefona lietošanu pie stūres ir saistīti aptuveni 20-30% no visām avārijām.

Risinot samilzušo mobilo telefonu lietošanas pie stūres problēmu, Valsts policija šobrīd īsteno arī papildu autovadītāju kontroles aktivitātes. Drīzumā uz valsts ceļiem darbu sāks netrafarētās policijas automašīnas, kas būs aprīkotas ar 360 grādu kamerām. Ja kādā no tuvumā esošajām automašīnām vadītājs lietos tālruni, tad sānos ierīkotās kameras konstatēs šo pārkāpumu, un automašīnas īpašniekam vēlāk tiks atsūtīts paziņojums par uzlikto sodu.

Turklāt sods par telefona lietošanu pie stūres šogad ticis palielināts līdz 25-100 eiro. Tas gan joprojām ir būtiski mazāks nekā citās Eiropas valstīs - piemēram, Spānijā, Dānijā, Somijā un Lielbritānijā sods par šādu pārkāpumu ir ap 200 eiro, bet Nīderlandē - pat 420 eiro.

Nākamgad plānots izstrādāt īpašu mobilo aplikāciju, to ielādējot telefonā, braukšanas laikā cilvēks varēs bloķēt visas telefona funkcijas, izņemot ienākošo zvanu saņemšanu – jāteic gan, ka jau tagad līdzīgas  aplikācijas var lejuplādēt.  

Pasaulē vadošā Kanādas ceļojumu lapa flightnetwork.com Slīteres Nacionālā parka Kolkas raga pludmali iekļāvusi 2018. gada pasaules neskartāko pludmaļu TOP 50. Viena no neparastākajām Latvijas pludmalēm ierindota augstajā 20. vietā.

Portāla flightnetwork.com pārstāvji neskartāko pludmaļu sarakstu veidojuši, izmantojot un izvērtējot vairāk nekā 1000 visas pasaules ceļojumu jomas žurnālistu, blogeru un aģentūru pieredzi un zināšanas. “Šī sadarbība mums ļāvusi izveidot pilnvērtīgu resursu tiem ceļotājiem, kuri vēlas pieredzēt pirmatnējo pludmaļu dziedējošo ūdeņu un elpu aizraujošu saullēktu burvību,” uzsver TOPa veidotāji.

“Kolkas raga pludmales iekļaušana tik prestižā sarakstā ļauj izcelt tās unikalitāti pasaules kontekstā. Nodrošinot izskaloto koku atstāšanu pludmalē, mēs cīnāmies ar intensīvo krasta noskalošanas procesu, jo pludmalē esošie koki kalpo, kā viļņlauži un samazina viļņu bangu triecienu spēku. Sākotnēji, pirms aptuveni 10 gadiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, gan apmeklētājiem bija grūti pieņemt šo lēmumu, jo Latvijas sabiedrībā valdīja uzskats, ka pludmale jāatbrīvo, un izskalotie koki rada nesakoptības sajūtu,” Kolkas pludmales unikalitāti skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte.

Saraksta veidotāji stāsta, ka dažas sarakstā iekļautās vietas, piemēram, Seišelu salas, Havaju salas, Indonēzija, Mikronēzija un Fidži tūristiem varētu nebūt pārsteigums, savukārt citas, piemēram, Omāna, Īrija, Jemena un Namībija varētu būt kas jauns un nedzirdēts. Domājams, ka arī Kolkas raga pludmale “pieskaitāma” otrajai grupai. Jāuzsver, ka Latvijas pludmale ir vienīgā starp Baltijas jūras līča pludmalēm, kas iekļauta šajā TOPā.

“Iekļūšana TOPā veicinās ne vien Slīteres Nacionālā parka, bet visas Latvijas atpazīstamību pasaulē, mudinot nākamajā gadā tūkstošiem dabas tūristu apsvērt Latviju kā sava ceļojuma galamērķi. Tieši tādēļ aicinu nenovērtēt par zemu Latvijas dabu un cienīt dabas saglabāšanas intereses, kas veicina ne vien vispārēju sabiedrības veselību, bet arī ekonomiku, kā arī palīdz pielāgoties klimata izmaiņām,” pauž Dace Sāmīte.

Slīteres Nacionālajā parkā ietilpst 30 km gara Baltijas jūras un Rīgas līča piekraste, tostarp Kolkas raga pludmale. Cilvēku darbība Kurzemes piekrasti pārveidojusi maz, jo Padomju Savienības laikā šeit bija militārā robežas zona jeb dzelzs priekškars, kas nepieļāva teritorijas saimniecisku attīstību, tādejādi dodot iespēju saglabāties dabas daudzveidībai.

Kolka ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts, bet Kolkasrags ir izteiktākais zemesrags Latvijas piekrastē.

Tā ir vieta, kur vērojama divu «jūru» - atklātās Baltijas jūras un Rīgas līča - viļņu saduršanās.
Jūra ap Kolkasraga sēkli ir neskaitāmu kuģu bojāejas vieta. Sēkļa galā uz mākslīgas salas atrodas Kolkas bāka. No Kolkasraga pludmales ir vienreizēja iespēja jūrā vērot gan saullēktu, gan saulrietu.
Pavasara migrācijas laikā šeit ir ievērojama caurceļojošo gājputnu koncentrēšanās un atpūtas vieta.

25. decembrī no plkst. 15:00 Skaņākalna dabas parkā, Mazsalacā, iedegsies gaismiņas pasākumā “Sveču mežs Skaņajā kalnā”.

Parkā pie Sapņu trepēm pārsteigs gaismu šovs “Noskaņu mežs”, dodoties tālāk pa taciņām no plkst. 16:00 Rūķu takā “Čučumuižas rūķi” aicinās bērnus un vecākus uz Ziemassvētku ieskandināšanu.

Savukārt pie Skaņākalna klints no plkst. 17:00 apmeklētājus priecēs Ziemassvētku noskaņas koncerts kopā ar Normundu Rutuli un bērnu vokālo grupu “Dzeguzīte”. Pasākumu vadīs Ziemassvētku rūķis, mazsalacietis Kaspars Kārkliņš.

Pirms “Sveču meža Skaņajā kalnā” no plkst. 13:00 līdz 15:00 būs atvērts Mazsalacas novada muzejs Valtenberģu muižā, Parka ielā 31, Mazsalacā.

Skaņākalna dabas parks atrodas Salacas ielejā ar smilšakmens atsegumiem un daudzām alām tās krastos. Parks stiepjas aptuveni 3 km garumā. Izstaigājot parku līdz Skaņākalna klintij, kur dzirdama unikālā atbalss, un dodoties atpakaļ, ir jānoiet vairāk nekā seši kilometri, tāpēc jāģērbjas silti un ērti. 

No 2019.gada maija Rīgā eksperimentālā kārtā varētu slēgt automašīnu satiksmi Krišjāņa Barona ielā, preses pārstāvjiem sacīja Rīgas domes mērs Nils Ušakovs.

Viņš skaidroja, ka šāda iecere radusies sadarbībā ar dāņu arhitekta un pilsētplānotāja Jana Gēla biroja pārstāvjiem. Tas gan būšot tikai pilsētplānošanas eksperiments, kura laikā tiks izvērtēta iedzīvotāju reakcija uz šādu aizliegumu.

Līdz ar to Krišjāņa Barona iela būs atvēlēta tikai sabiedriskajam transportam, kā arī velosipēdistiem un gājējiem.

Pašvaldība kopā ar pilsētplānotājiem iecerējusi "vairākus eksperimentus", ar kuriem sabiedrība plašāk tiks iepazīstināta februārī. Komentējot, vai viens no šādiem eksperimentiem varētu būt iebraukšanas maksas ieviešana pilsētas centrā, Ušakovs sacīja, ka pamatā plānotas tehniska rakstura izmaiņas, kas saistītas, piemēram, ar papildus velojoslu ieviešanu, kā arī ielu slēgšanu privātajam transportam.

Galvenokārt izstrādātās izmaiņas būšot saistītas ar satiksmes reorganizāciju, kas veicinātu mašīnu skaita samazināšanos centrā.

Arī Ušakovs piebilda, ka, kolīdz no marta tiks pilnībā pārtraukta ogļu pārkraušana pilsētas centrā, "ļoti liels Daugavas krasta gabals tiks atbrīvots citām aktivitātēm" un pilsētai būs jālemj par šīs teritorijas nākotni.

Dāņu pilsētplānotāji Rīgā pirmo reizi strādāja jau pirms 15 gadiem, izstrādājot ieteikumus pilsētvides uzlabošanai, taču pārlieku daudz arhitektu ieteikumi līdz šim nav ņemti vērā.

Privātpersonu dati tiek aizsargāti valsts un starptautiskā līmenī, bet arī pašiem datu īpašniekiem, citiem vārdiem – mums visiem, būtu jādomā par savu datu drošību. Īpaši vērīgiem jābūt, izmantojot viedtālruni, kur dati nereti ir tieši savienoti ar “mākoni”. Te ierastākās kļūdas, kas padara personas datus viegli pieejamus.

Telefona aizslēgšana bez paroles
Cilvēki nereti atstāj telefonu neaizslēgtu vai brīvi atbloķējamu. Ieteicams telefonu aizslēgt, piemēram, ar PIN kodu, acs varavīksnenes skeneri, sejas atpazīšanas funkciju vai pirkstu nospiedumu lasītāju, lai liegtu pieeju nevēlamai informācijas noplūdei. Ja telefonā ir nepieciešams uzglabāt īpaši svarīgu informāciju, to var ievietot telefonos esošajā Secure Folder, kas ar vēl vienu paroli nodrošinās dubultu informācijas aizsardzību.

Nepareiza programmu lietošana
Ikkatrs viedtālruņa lietotājs ir lejupielādējis lietotnes, kas prasa pieeju personas datiem vai citām lietotnēm, kur ir atrodama sensitīva informācija. Šāda informācija tiek pieprasīta, lai lietotājs pilnībā varētu izmantot lietotnes piedāvātās iespējas. Tomēr pirms datu ievadīšanas ieteicams pārbaudīt, kādiem nolūkiem un kāda informācija lietotnei ir nepieciešama.
Tās lietotnes, kas vairs netiek izmantotas, ieteicams izdzēst pavisam. Savukārt citas programmas un funkcijas, kas nav nepārtraukti nepieciešamas, piemēram, Bluetooth, labāk būtu izslēgt.

Pavirša attieksme pret informācijas izplatīšanu
Īpaši vērīgiem jābūt ar informācijas un bilžu izplatīšanu sociālajos tīklos. Nedomājot par savu drošību, nereti internetā tiek ievietotas bildes ar atsauci uz savu atrašanās vietu vai, piemēram, autovadītāja apliecības bilde, kas atklāj personīgu informāciju. Speciālisti rekomendē iegādāties telefonu, kam jau ir integrētas drošības platformas, lai novērstu nevēlamu personīgas informācijas izplatīšanos. 

Operētājsistēmas neatjaunošana
Operētājsistēmu atjauninājumi tiek sūtīti, lai laikus novērstu iespējamās kļūdas vai draudus. Ieteicams atjaunināt viedtālruni, tiklīdz atnāk ziņa, ka tas ir iespējams. Uzturot viedtālruņu programmas svaigumu, ir iespējams savlaicīgi parūpēties par savu datu drošību.

Publiski pieejamais WiFi un datu drošība
Lai arī publiski pieejamais internets ir bez maksas un ļauj ietaupīt mobilo internetu, tas līdzi nes arī riskus. Pieslēdzoties publiskajam WiFi, no viedtālruņa izsūtītā informācija kļūst viegli pieejama jebkuram citam lietotājam, kas ir pieslēdzies pie tā paša tīkla.

Neiziešana no profiliem
Telefonos ir opcija autorizēties un saglabāt pieslēgtu sociālo mediju vai citu lietotņu, piemēram, Facebook, YouTube vai Netflix profilu.  Lai veicinātu personīgo datu drošību, ieteicams no profila izlogoties pēc katras tā lietošanas reizes.

Ir svarīgi iegādāties ierīces tikai oficiālajās tirdzniecības vietās un uzticamos interneta veikalos, jo no privātpersonām, interneta sludinājumos vai uz ielas pirktas ierīces var būt ne vien nekvalitatīvas un nedrošas, bet arī apdraudēt personas datu drošību.