"Mēs esam nākotnes zoodārzs" – stāstot par plaša projekta ieceri veidot pasaulē pirmo "purvāriju" – Latgales zooloģisko dārzu raksturo tā vadītājs Mihails Pupiņš.
Okeanāriju ir daudz, akvāriju ir daudz pasaulē, bet "purvāriju" nav," tā Latgales reģionālajai TV stāsta Latgales zoodārza vadītājs Mihails Pupiņš.
Viņš cer, ka purvu Daugavpils centrā var izveidot pieejamu apmeklētājiem. Vairākkārt projekta īstenošanai saņemts atteikums no Eiropas Savienības fondiem. Šobrīd tiek veikti uzlabojumi, lai finansējumu varētu piesaistīt.
Arī tas, ka pašā pilsētas centrā atrodas neskarta purva teritorija, Eiropā ir retums. Lai arī ideja par šāda veida dabas parku radusies jau pirms 30 gadiem, finansējums tam – gan neveiksmīgi – meklēts pēdējo gadu laikā.

Virs purva Daugavpils centrā pie Latgales zoodārza lido kaijas, taču tā iekšienē mīt vēl daudzi citi no cilvēku acīm noslēpušies dzīvnieki, rāpuļi, abinieki un kukaiņi. Lai apmeklētājiem būtu skatāma un izzināma arī šī vieta, zoodārza vadītājs tiekas ar projektētāju un pārrunā ideju par pasaulē pirmā purva parka jeb "purvārija" izveidi.
Iecerēts, ka šeit taps ēka – milzīga ozola veidolā putnu vērošanai un dažādi citi dabai pietuvināti objekti.

Šobrīd rit dokumentu sakārtošana un gūta arī zaļā gaisma un atbalsts no pašvaldības puses. Tomēr tik liela mēroga projektu īstenošanai traucē arī pieredzes trūkums. Pasaulē ir simtiem dažādu zoodārzu un asociāciju, taču lielākoties tās idejas noskata cita no citas un saskaras ar grūtībām profesionālas darba komandas izveidē.

Līdztekus pasaulē pirmā “purvārija” izveidei pagalmā iepretim zoodārza ēkai paredzēts izbūvēt atpūtas laukumu ģimenēm ar bērniem, tropu jeb džungļu pili, kā arī trušu pilsētiņu, kur mazos dzīvnieciņus varēs gan paturēt rokās, gan pabarot.
Startam jeb pirmajai kārtai nepieciešami līdzekļi vismaz viena miljona eiro apmērā. Iecerēts, ka, sakārtojot birokrātiska rakstura jautājumus, to beidzot izdosies gūt.

22. jūnijā plkst. 24:00 no Brīvības pieminekļa Rīgā startēs 150 skrējiensoļojuma “Rīga – Valmiera” dalībnieki, mērojot 107 km distanci līdz Sv.Sīmaņa baznīcai Valmierā. Dalībnieku vidū būs arī Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. 

Naktī no 22. uz 23. jūniju plkst. 24:00 dalībnieki startēs Rīgā, pie Brīvības pieminekļa. 23.jūnijā plkst. 7:00 laukumā pie Sv.Sīmaņa baznīcas darbu sāks finiša zona, sagaidot sportistus Valmierā. Plkst. 9:00 plānota ziedu ceremonija ātrākajiem dalībniekiem vīriešu konkurencē, plkst. 12:00 – ziedu ceremonija ātrākajām dalībniecēm sieviešu konkurencē. Plkst. 14:00 – apbalvošana.

Līdzjutēji aicināti sagaidīt skrējējus Valmierā. Ātrākais dalībnieks finiša lenti varētu pārraut jau ap plkst. 8:00. Finišētājus un atbalstītājus Valmierā priecēs arī solisti no vokālās studijas "Notiņas", Valmieras Viestura vidusskolas vokāli instrumentālais ansamblis "The Saviors", kā arī ar nelielu akustisko koncertu pēc apbalvošanas ceremonijas uzstāsies grupa “Riga Reggae”.

Skrējiensoļojums “Rīga – Valmiera” ir garākais ultramaratons Latvijā un labdarības skriešanas sacensības. Šogad 107 kilometrus garā skrējiena dalībnieki un brīvprātīgie palīgi līdzekļus vāc piecgadīgai vidzemniecei Kristai.
Viņa ir skrējiensoļojuma sargeņģelis, pieskatot katra domas un palīdzot vājuma brīžos, kad vienā no īsākajām gada naktīm dalībnieki uz šosejas “izkāps” ārpus ierastās komforta zonas.

Vēsturiskais skrējiens, kam ir arī sava loma Latvijas neatkarības atgūšanā, risinājās 1989.-1993. gados, tika atjaunots 2014. gadā. Ultramaratona pamatvērtības kopš 1989. gada nav mainījušās – starts pusnaktī pie Brīvības pieminekļa un finišs pie Sv.Sīmaņa baznīcas. Nemainīgs palicis arī uzraksts “Brīvību Latvijai” pie dalībnieku numuriem.

Par kuģu satiksmes kā sabiedriskā transporta veida Rīgā ieviešanu jāturpina diskutēt, kā arī jāveic padziļināta izpēte, kuri maršruti varētu būt pieprasīti, vai un kā iespējams savienot attiecīgos reisus ar citiem sabiedriskā transporta veidiem,  diskusijā par pasažieru kuģu satiksmes kā sabiedriskā transporta Rīgā iespējām secināja tās dalībnieki.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Andris Ločmanis norādīja, ka kuģu satiksme kā sabiedriskā transporta veids Rīgā varētu būt tikai kā papildinājums esošajai sabiedriskā transporta plūsmai. Viņaprāt, nebūtu jāveido gari lineāri maršruti pa Daugavu, jo pēc tādiem nav pietiekami liela pieprasījuma.

Viņš pastāstīja, ka patlaban Rīgā ir dažādi kuģi, kas pamatā apkalpo tūristus un nepilda sabiedriskā transporta funkcijas. Lai gan Ķekavas pašvaldības plānošanas dokumentos minēta kuģu satiksmes kā sabiedriskā transporta ieviešana līdz Rīgas centram, ir bažas, vai tas būtu tehniski iespējams. Tāpat diskusijas esot par to, vai ir iespējams nodrošināt tādu kuģu kā sabiedriskā transporta intensitāti, lai cilvēkiem tā būtu ērta. Teorētiski būtu iespējams izveidot sabiedriskā ūdenstransporta ceļu Katlakalns-Doles sala vai kooperatīvs "Ziedonis"-Krastmala, taču ļoti daudzi cilvēki, kas pārvietojas pa šiem maršrutiem, ir pakārtojuši savu dzīvi autotransportam, un diez vai mainīs savus ieradumus, skaidroja Rīgas domes pārstāvis.

Vienlaikus viņš piebilda, ka Lucavsala tiek attīstīta kā publiskā telpa, tur notiek salīdzinoši daudz pasākumu, tāpēc būtu vērts apdomāt papildu sabiedriskā ūdens transporta nodrošināšanu turp no Rīgas centra. Piemēram, ieviešot maršrutu centrs-Nacionālā bibliotēka-Mūkusalas iela-Zaķusala-Lucavsala. Pie Nacionālās bibliotēkas, Mūkusalas ielā un Lucavsalā arī esot vietas, kur varētu piestāt kuģīši. Šāda reisa izveidei varētu būt gan pamatojums, gan arī pieprasījums pēc tā, jo iedzīvotājiem pieejamāka kļūtu liela teritorija, kas patlaban pakārtota tikai sauszemes sabiedriskā transporta satiksmei. Vēl viens iespējamais maršruts esot Daugavgrīva-Bolderāja-Vecmīlgrāvis-Mangaļsala.

Ločmanis piebilda - lai sabiedriskais ūdenstransports Rīgā kursētu, būtiski priekšnosacījumi ir tā kursēšanas biežums, kursēšanas ilgums, maršruts, cik pieejams šāds transports iedzīvotājiem ir no cenas viedokļa un savienojumi ar citiem sabiedriskā transporta veidiem, piemēram, cik tuvu ir sabiedriskā transporta pietura.

Arhitekts, pilsētplānotājs Egons Bērziņš norādīja, ka mazās flotes uzturēšana Rīgā būtu ārkārtīgi svarīga. Taču, apsverot sabiedriskā ūdenstransporta izveidi, būtu jāņem vērā privāto uzņēmēju pieredze, kādēļ sabiedriskais ūdenstransports Rīgā vēl nav attīstījies.

"Mangaļsalas iedzīvotāju biedrības" valdes locekle Ramona Innusa-Gredzena teica, ka Mangaļsalas iedzīvotājus interesē iespējas ar ūdenstransorta palīdzību pārvietoties pa maršrutu Vecmīlgrāvis-Mangaļsala-Bolderāja un sevišķi nepieciešams būtu ūdenstransports tieši no Vecmīlgrāvja līdz Bolderājai, kur ar sabiedrisko transportu nokļūt ir neērti un ilgi.

Arī "Bolderājas grupas" pārstāve Sandra Jakušonoka uzsvēra, ka Bolderājai būtu nepieciešama labāka savienojamība ar Vecmīlgrāvi, kas ir vēsturiski vienotas teritoriālās vienības, jo pietiekami daudz iedzīvotāju brauc turp un atpakaļ uz kapiem. Bolderājā arī ir iespējamas sabiedriskā transporta - pasažieru kuģu pieturvietas - jahtu eliņš vai Muitas māja.

Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš norādīja, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas galvaspilsēta neizmanto ūdensceļus sabiedriskā sabiedrības pārvietošanās vajadzībām. Lai to attīstītu, būtu jātiek skaidrībā, ar kādu mērķi konkrēto ūdens sabiedriskā transporta maršrutu veidot un kāda ir infrastruktūras savienojamība ar citiem transporta veidiem, kas ir viens no būtiskākajiem aspektiem ūdens sabiedriskā transporta ieviešanā.

Rīgas pilsētas Izpilddirektors Juris Radzevičs norādīja, ka sabiedriskais ūdenstransports Rīgā ir derīgs, bet nav nepieciešams. Pēc tā trūkst pieprasījuma, jo sabiedriskajam ūdenstransportam nav savienojuma ar iedzīvotājus interesējošajiem apmeklējamajiem objektiem. Ja varētu ūdenstransportu savienot, piemēram, ar velosipēdu satiksmi, tā izveidei būtu jēga. Taču pagaidām trūkstošā pieprasījuma pēc pasažieru kuģu satiksmes kā sabiedriskā transporta veida izveides nav gana liela pieprasījuma, tāpēc tajā nav iespējams investēt Rīgas nodokļu maksātāju naudu. Viņa ieskatā, lai noformētos pieprasījums, pakāpeniski jāturpina attīstīt pilsēta.

"Rīgas satiksmes" pārstāvis norādīja, ka ikdienā ceļu no Bolderājas līdz Vecmīlgrāvim mēro mazāk nekā 100 cilvēki dienā, kas ir niecīgs skaits. Vienlaikus viņš atzina, ka pasažierus, kuri izmanto sabiedrisko transportu, interesē tā ātrums, pieejamība un regularitāte, un jautājums, vai sabiedriskais ūdenstransports to var nodrošināt.

SIA "River Cruises" pārstāvji norādīja, ka maršruts Vacmīlgrāvis-Bolderāja potenciālajiem pasažieriem ir interesants, bet nav pietiekami pieprasīts. Šāda reisa ieviešana ir iespējama, taču trūkst pietiekami lielas pasažieru plūsmas, lai būtu ekonomiski izdevīgi to nodrošināt. Tāpat jāņem vērā, ka šāda ūdenstransporta biļetes cena noteikti būtu augstāka par diviem eiro, jo kuģa uzturēšanas izmaksas nav mazas.

Diskusijas beigās klātesošie nolēma, ka būtu jāturpina apspriest kuģu satiksmes kā sabiedriskā transporta ieviešanas iespējas Rīgā, taču jāveic padziļināta izpēte šajā kontekstā. Rīgas pilsētas plānotāji apņēmās kuģu satiksmi iekļaut pārskatāmā Rīgas pilsētas attīstības plānā nākotnē.

Viņa Svētības Dalailamas mācību ietvaros, kas no 16. līdz 18. jūnijam notiks Rīgā, dalībniekus uzrunās Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūtā Dalailamas Ētikas un vērtību centra vadītājs Tenzins Prijadarši, kā arī pasaulslavenais amerikāņu profesors un Tibetas nama dibinātājs Ņujorkā Roberts Tūrmans, kas nolasīs lekciju "Vieduma aspekti sutrā un tantrā".

Pirmajā mācību dienā, 16. jūnijā, dalībniekus uzrunās arī budistu mūks Tenzins Prijadarši, kas uzstāsies ar sarunu "Tā es vienreiz dzirdēju...", kuras laikā pastāstīs par sūtru lomu budismā. Tāpat Tenzins Prijadarši novadīs meditāciju.
Savukārt otrajā mācību dienā, 17. jūnijā, notiks tikšanās ar amerikāņu profesoru Robertu Tūrmanu, kurš veltījis visu savu dzīvi Tibetas garīgā un kultūras mantojuma izpētei un saglabāšanai.

Tenzins Prijadarši nāk no Indijas valstsvīru un domātāju ģimenes. Viņš vienlaicīgi ieguva gan laicīgo, gan tradicionālo izglītību budismā, mācoties lielisku skolotāju vadībā. Agrā vecumā viņš iepazinās ar Māti Terēzi Kalkutā un daudz uzzināja par cilvēka dabu un līdzcietību, vērojot, kā viņa palīdz nabagiem. Tā aizsākās viņa interese par starpreliģiju dialogu, un jau 1997. gadā viņš pārstāvēja budisma tradīciju tikšanās laikā ar Romas pāvestu Jānis Pāvilu II. Pēc tam viņš piedalījās sarunās ar arhibīskapu Desmondu Tutu, Romas pāvestu Benediktu XVI, Gjalvangu Karmapu un citiem reliģiskajiem līderiem.
Tenzins Prijadarši lasa lekcijas par budisma filozofiju un sociāli-politiskiem jautājumiem dažādās pasaules valstīs, tai skaitā ASV Humanitāro un eksakto zinātņu akadēmijā, kā arī dažādās mācību iestādēs. Viņš aktīvi piedalās dialogā starp budisma zinātniekiem-filozofiem un modernās neirozinātnes pārstāvjiem.

Roberts Tūrmans ir Kolumbijas universitātes indo-tibetiešu budoloģisko pētījumu nodaļas profesors un Amerikāņu Budoloģijas institūta prezidents. Roberts Tūrmans ir radījis lieliskus tulkojumus, kā arī ir daudzu publikāciju autors. To skaitā "Tsonkapas zelta vārdi: prāts un apgaismība Tibetas filozofijā", "Tibetas mirušo grāmata", "Bezgalīgā dzīve", "Dusmas" un dižpārdoklis "Iekšējā revolūcija: dzīve, brīvība un patiesās laimes meklējums". Profesors ir lielisks orators, kā lekcijas visā pasaulē apmeklē milzīgs skaits klausītāju. Kopā ar aktieri Ričardu Gīru un komponistu Filipu Glassu viņš izveidoja pasaulslaveno Tibetas namu Ņujorkā. Žurnāls "Time" ir iekļāvis viņu 25 ASV ietekmīgāko cilvēku sarakstā.

Programma Rīgā noslēgsies 18. jūnijā ar fusion-funk-reggae grupas “SunSay”, kuras dibinātājs ir Andrejs Zaporožecs, muzikālo dāvinājumu. Tibetas budisma tradīcijā mācības un iesvētības bieži tiek noslēgtas ar muzikālu dāvinājumu kā pateicību par iespēju noklausīties mācības par līdzcietību un mīlestību, kuru pamatā ir izpratne par visu lietu ciešo savstarpējo saikni. 

Saeimas deputāti atbalstīja valsts aizsardzības mācību kā obligātu mācību priekšmetu pakāpenisku iekļaušanu  izglītības saturā. 

Ideja ir  no 2018./2019.mācību gada aizsardzības mācību piedāvāt kā pilotprojektu, no 2020. līdz 2024.gadam - kā piedāvājamās izvēles priekšmetu, savukārt no 2024.gada iekļaut izglītības saturā kā obligātu mācību priekšmetu. 

Aizsardzības ministrijas piedāvātais modelis paredz, ka, beidzot vidusskolu, jaunietim, kurš apguvis šo mācību, piedāvātu parakstīt līgumu, lai kļūtu par rezerves karavīru.
Tas gan nozīmē arī saistības, proti, jaunieti varēs iesaukt uz rezerves karavīru apmācībām.
Tajā pašā laikā ministrija rosina izveidot arī bonusu sistēmu šādiem vidusskolu beidzējiem, proti, iestāšanos bez konkursa Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un budžeta vietas valsts augstskolās. Jaunietis no kļūšanas par rezerves karavīru varēs arī atteikties.

Valsts aizsardzības mācība paredzēta četros blokos - valstiskā audzināšana, Dzīves skola, fiziskā sagatavotība un vislielākā uzmanība paredzēta militārajam blokam. Militārajā blokā paredzēta Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas pirmā līmeņa pamatapmācības programmas pasniegšana.