Latvijas institūts un biedrība "VSK Noskrien" aicina ikvienu 5. maijā piedalīties Latvijas atpazīstamības pasaulē kampaņā, izejot vai izskrienot Latvijas kontūru pilsētā, kurā atrodaties.

Tā kā 5. maijs ir brīvdiena, tad tā ir lieliska iespēja mūsu kopienām pasaulē sanākt kopā un arī nosvinēt 4. maiju - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienu -, klāt baltu galdautu un pēc veselīga skrējiena dalīties ar iespaidiem.

Lai piedalītos kampaņā, ikviens aicināts izmantot jau sagatavotos maršrutus, kas atrodami portāla latvia.eu sadaļā latvia.eu/discover/jog-latvia, vai arī, izmantojot skrējēju iecienītās aplikācijas, izveidot savu maršrutu Latvijas kontūras formā kādā no pasaules pilsētām (un, protams, arī Latvijā).

Pēc skrējiena vai maršruta izstaigāšanas ikviens aicināts piedzīvojuma fotogrāfijas un maršrutu kartes ievietot sociālajos tīklos, pievienojot tēmturi #izskrienLatviju un pavadošo tekstu svešvalodā, ka šis piedzīvojums veltīts Latvijas simtgadei.

Nav nekādas noteiktas kilometrāžas, šo kontūru var izskriet kaut vai piemājas parkā jebkurā sev tīkamā laikā, aicinot pievienoties arī darba biedrus, kaimiņus un paziņas. Šādā veidā ikkatrs var kļūt par Latvijas un tās simtgades vēstnieku, kā arī uzdāvināt kādai pilsētai vēl vienu veselīgas izkustēšanās maršrutu!

Latvijas institūts un biedrība "VSK Noskrien" iniciatīvu "Izskrien Latviju pasaulē" aizsāka pērn, un akcijas ietvaros skrējieni, gājieni un pat riteņbraucieni notikuši jau vairāk nekā 20 valstīs un 40 pilsētās.
Lai veicinātu Latvijas atpazīstamību pasaulē mūsu valsts simtajā gadā, arī šogad latviešu kopienas ārvalstīs jau plāno jaunus maršrutus - pat tik eksotiskās vietās kā Dubaija, Abū Dabī un Baleāru salas.

Nacionālie bruņotie spēki aicina jauniešus ar vidējo un augstāko izglītību izvēlēties militāro karjeru un bez maksas studēt Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, lai apgūtu virsnieka profesiju, kas garantēs prestižu un sociāli nodrošinātu darbu vismaz turpmākos 20 dzīves gadus, un ar izvēlēto profesiju 3. maijā klātienē iepazīties akadēmijas Atvērto durvju dienā.

Akadēmijas durvis Rīgā, Ezermalas ielā 8B, topošajiem kadetiem būs atvērtas jau no plkst.10:30.

Atvērto durvju dienā ikviens interesents varēs iegūt informāciju par studiju iespējām valstī vienīgajā augstākās militārās izglītības mācību iestādē. Interesenti varēs aktīvi piedalīties un kadetu vadībā praktiski darboties speciāli sagatavotos apskates laukumos. Vairākas bruņoto spēku vienības demonstrēs ekipējumu un informēs par dienestu bruņotajos spēkos.
Paredzēti arī vienību paraugdemonstrējumi, bet dienas izskaņā varēs baudīt bezmaksas pusdienas lauka virtuvē.

Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija ir vienīgā augstākās izglītības iestāde Latvijā, kas īsteno akreditēto studiju virzienu “Militārā aizsardzība”, lai sagatavotu profesionāli izglītotu komandējošo un militāro speciālistu sastāvu - virsniekus - valsts aizsardzības nozarei. Virsnieks ir viena no trijām (kareivis, instruktors, virsnieks) bruņoto spēku karavīru profesijām. Virsnieki nodrošina militāro vienību un apakšvienību vadību. Virsnieki plāno, nodrošina, kontrolē un vada militāro uzdevumu izpildi un atbild par padotajiem visu līmeņu vienībās.

Ar akadēmijas piedāvātajām studiju un apmācības programmām un kandidātiem izvirzītajām prasībām var iepazīties akadēmijas tīmekļvietnē www.naa.mil.lv, bet ar pieteikšanās kārtību un atlases procesu - bruņoto spēku tīmekļvietnes www.mil.lv sadaļā „Rekrutēšana”, neskaidrību gadījumā rakstot uz Rekrutēšanas un atlases centra elektronisko pasta adresi rekrutesana@mil.lv vai zvanot pa tālruni 67137137.

2018./2019. studiju gadā aizsardzības akadēmijā uzņems 120 kadetus.
Kandidātu dokumentu pieņemšana studijām jau ir sākusies un notiks līdz pat 31. jūlijam.

Iestājoties aizsardzības akadēmijā, kadetus sagaida ne vien dinamisks mācību process, bet arī vairākas priekšrocības, kādas nav citās mācību iestādēs: studijas ir bez maksas - tās tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem; studiju laikā kadeti ir pilnā valsts apgādē un kadetiem tiek nodrošinātas karavīra sociālās garantijas. Kadetiem maksā karavīra algu (stipendiju), sākot ar 850 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Kadetus nodrošina ar bezmaksas izmitināšanu dienesta viesnīcā un iespēju bez maksas izmantot Sporta kluba kompleksu. Akadēmijā ir pieejama bibliotēka ar plašu militārās un vispārizglītojošās literatūras un periodikas klāstu dažādās valodās, dažādas datu bāzes un bezmaksas interneta pieslēgums.

Pēc akadēmijas absolvēšanas visiem virsniekiem ir nodrošināta dienesta vieta bruņoto spēku vienībās.
Dienot bruņotajos spēkos, virsnieks iegūst stabilitāti, turpmāku bezmaksas apmācību specialitātē, svešvalodās un citās dienestam nepieciešamās jomās, darbu komandā mācībās Latvijā un ārvalstīs, kā arī starptautisko operāciju rajonos, karjeras izaugsmi, konkurētspējīgu atalgojumu un plašas sociālās garantijas.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Latvijas Bibliotēku festivāls, kura laikā svinīgā pasākumā Kuldīgas Galvenā bibliotēka tika pasludināta par Latvijas Bibliotekāru biedrības Gada bibliotēku.

Kultūras ministre Dace Melbārde uzrunā sacīja: "Kuldīgas Galvenā bibliotēka ir pirmrindniece digitālajos risinājumos, digitālās novadpētniecības platformas veidošanā veiksmīgi iesaistot arī iedzīvotājus. Pateicoties šim kopdarbam un bibliotēkas aktīvajam darbam, par 41% pieaudzis bibliotēkas apmeklētāju skaits. Lieliski tiek risināta arī sadarbība ar skolēniem un jauniešiem."

Pasākums notiek jau trešo gadu.

Latvijas Bibliotēku festivāls ieskandināja 2018. gada Bibliotēku nedēļas pasākumus.

Šogad Bibliotēku nedēļa notiks laikā 23.-29.aprīlī, un tas parasti ir laiks, kad bibliotēkas ar dažāda veida norisēm un citām aktivitātēm pastiprināti pievērš uzmanību sev, savam darbam un bibliotēku nozīmei sabiedrībā.

Rīgā tika plaši diskutēts par Latvijas izglītības sistēmas nākotni. Secināts, ka augstskolu diplomu nozīme pakāpeniski samazinās. Jau šobrīd atsevišķu nozaru uzņēmēji vispār vairs nepievērš uzmanību formāli iegūtās izglītības apliecinājumiem.

Eksperti arī nebeidz celt trauksmi par to, ka niecīgā jauniešu interese par eksaktajām zinībām rada lielus robus darba tirgū.

Par to, ka tehnoloģiju attīstība diktēs nākotni, vairs šaubu nav. Tomēr jau pavisam tuvā nākotnē, tepat Latvijā, prognozes nav iepriecinošas. 2022. gadā darba tirgū trūks ap 16 000 inženierzinātņu un IT jomas speciālistu.
Tehnoloģijas attīstās strauji, un nākotnē tieši inženierzinātnes būs perspektīvākais karjeras virziens.
Pieprasījums pēc “tehniskiem prātiem” jau šobrīd ir lielāks nekā piedāvājums. Tādēļ strauji jāmaina arī izglītības saturs un veids, kā tiek mācītas eksaktās zinātnes.

Tikpat svarīgi, lai notiktu mērķtiecīga skolēnu iesaistīšana eksaktajos priekšmetos jau no bērnības. Pasaules pieredze liecina – lai jauniešus ieinteresētu dabas zinātnes, viņiem jādodas ārpus skolas sienām.
Jārada iespēja jauniešiem piedalīties dažādās nodarbībās, kur viņi paši var piedalīties, uztaisīt mazu robotiņu un tamlīdzīgi.
Tāpat, kā norāda jomas speciālisti, jārunā sabiedrībā par to, lai ģimenes vairāk laiku pavada kopā, lai viņi mājās mēģina taisīt eksperimentus, tādā veidā ieinteresējot jaunatni eksakto zinātņu jomā.

Tam, ka skolā eksaktos priekšmetus nemāca aizraujoši, piekrīt RTU inženiervidusskolas skolēns Henriks Bērmanis. Arī viņa interese par dabas zinātnēm sākās krietni senāk. “Tas pilnīgi noteikti bija pirms fizikas skolā, tas bija jau bērnībā, bija eksperimenti, iznāca tādas eksperimentu grāmatas, kurās bija ļoti interesanti un ļoti vienkārši veicami piemēri, kā izklaidēt sevi, un tas mani ieinteresēja, ka es sāku meklēt, kas lācītim vēderā, ārdīt pāris lietas, un tā arī uzzināju, kas ir fizika un kas ir ķīmija.”

Izglītības ministrs konferences dalībniekiem norādīja, ka, visticamāk, līdz ar jaunā izglītības standarta ieviešanu fizikas un ķīmijas eksāmenus noteiks kā obligātus.

Rīgenas salā Baltijas jūrā Vācijas ziemeļos arheologi atraduši sudraba monētas, gredzenus un aproces, saistot atradumu ar 10. gadsimtā valdījušā Dānijas karaļa Haralda Gormsona laikmetu.
Sudrablietu krājumā ir viduslaiku Saksijas, Osmaņu impērijas, Dānijas karalistes un Bizantijas monētas, kas liecina par tirdzniecības saitēm plašā reģionā no Baltijas jūras līdz Vidusjūrai.

Gormsons, pazīstams arī kā Haralds Zilzobis, ieviesa kristietību Dānijā un bija viens no pēdējiem vikingu karaļiem, kas valdīja plašā teritorijā mūsdienu Dānijā, Vācijas ziemeļos, Zviedrijas dienvidos un daļā Norvēģijas.
Viņa pavārds esot bijis saistīts ar bojātu zobu, kas kļuvis zilgans. Mūsdienās ir labi zināma bezvadu “Bluetooth” tehnoloģija, ko ieviesa Zviedrijas telekomunikāciju firma “Ericsson”. Savulaik Haralds Zilzobis spēja apvienot seno Skandināviju, bet viņa pēcteči izveidoja tehnoloģiju, kas ļauj bez vadiem savienot datorus ar citām saziņas ierīcēm.