Latvijas iedzīvotājiem mīļākie ir zilie (32%) un zaļie (28%) krāsu toņi – noskaidrots Samsung  veiktajā aptaujā. 

Patika pret zilo un zaļo krāsu vīriešiem un sievietēm Latvijā ir vienāda, taču būtiski tā atšķiras latviešu un cittautiešu starpā. Ja Latvijā dzīvojošie cittautieši zilo par savu iecienītāko nosauc nedaudz vairāk kā 40% gadījumu, tad latvieši – vien 28%. Apgriezta situācija ir ar zaļo krāsu.
 
Krāsu terapeite un psiholoģe Elizabete Ozola min vairākus iemeslus Latvijas iedzīvotāju labpatikai pret zaļo un zilo krāsu. “Latvijas daba ir bagāta ar šīm krāsām, esam mežu un ezeru zeme, turklāt atrodamies pie jūras. Šī iemesla dēļ arī zilā un zaļā jeb jūra, upe un mežs vēsturiski ir bijuši simboli iztikai un fiziskajai izdzīvošanai,” stāsta E.Ozola.
 
Viņa piebilst – tā kā mūsu valsts iedzīvotāji pēc uzvedības modeļa un rakstura iezīmēm ir vairāk atturīgi, intraverti, vēsi, tad loģiska ir arī patika pret melanholiskajiem zilajiem un harmoniskajiem zaļajiem toņiem. Krāsu terapeite min, ka papildu faktors simpātijām pret šīm krāsām varētu būt meklējams tajā, ka tās palīdz atslābināties un nomierināties straujajā ikdienā.
 
No vairāk nekā 100 dažādām krāsām Latvijas iedzīvotāji kā sev mīļākās nosaukuši arī rozā un sarkanās krāsas.

Arī Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāji kā savu mīļāko krāsu paletē nosauc tieši zilo.
Lietuvā tai seko zaļā, melnā, sarkanā un dzeltenā krāsa, savukārt Igaunijā topa otro vietu ieņēmusi melnā krāsa, aiz sevis atstājot zaļo un violeto. 

No šodienas uz četriem gadiem apklusīs viens no atpazīstamākajiem Lielbritānijas simboliem – Londonas Bigbena zvans.
Paredzēts, ka šodien tas vēl iezvanīs pusdienlaiku, un tad sāksies vērienīgi rekonstrukcijas darbi.

Tiesa, vairāki politiķi pauduši neapmierinātību par ieceri Bigbenu apklusināt pilnībā, un parlamentā spriedīs, vai var rast citus risinājumus. Pārskatīt plānus mudina arī premjere Terēza Meja.  

Bigbens vairāk nekā pusotru gadsimtu teju bez pārtraukuma zvanījis katru stundas ceturksni.
Šajā laikā tā zvans vairākkārt ir bijis apklusis, taču pašreizējais restaurācijas projekts pulkstenim būs ilgākais klusuma periods – līdz 2021.gadam.
Paredzēts, ka zvans skanēs tikai par godu lieliem notikumiem, piemēram, Vecgada vakarā.

Bigbena galvenais 14 tonnas smagais 120 decibelu zvans un četri mazākie jāapklusina, lai pasargātu strādnieku dzirdi.

Vispopulārākie pašvaldību vadītāju vārdi ir Jānis un Aivars, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) apkopotā informācija.
Latvijas pašvaldību vadītāju vidū ir astoņi Jāņi un astoņi Aivari.

Tālāk seko četri Andri, četri Andreji, četri Gunti un trīs Māri. Pašvaldību vadībā ir arī divi Agri, divi Aigari, divi Daiņi, divi Edgari, divi Guntari, divi Ginti, divi Juri, divi Mārtiņi un divi Uldi.
Sieviešu vidū gan ir tikai divas vārdamāsas Daces un divas Vijas.

119 ievēlēto domju priekšsēdētāju vidū ir 90 vīriešu un 29 sievietes.

"Vīrišķīgākā" pašvaldība, kurā ievēlēta tikai viena deputāte ir sieviete, ir Kokneses novads.
Pa divām sievietēm domē ir Jēkabpils, Rēzeknes, Valmieras, Aglonas, Cēsu, Durbes, Iecavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Kārsavas, Ķeguma, Limbažu, Madonas, Mērsraga, Naukšēnu, Pārgaujas, Pāvilostas, Strenču, Vārkavas un Ventspils novadā.

Savukārt "sievišķīgākās" pašvaldības, kurās ievēlēts vairāk sieviešu nekā vīriešu, ir Aknīstes, Alojas, Baltinavas, Brocēnu, Ērgļu, Lielvārdes, Lubānas, Ludzas, Neretas, Priekules, Priekuļu, Rundāles, Salas, Salacgrīvas, Tērvetes, Vecpiebalgas, Vecumu un Viļānu novads.

No politiskajām partijām un to apvienībām visās Latvijas pašvaldībās kopā visvairāk deputātu vietu - 166 - ieguvusi nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. 
157 deputātu vietas pašvaldībās ieguvusi Zaļo un zemnieku savienība un 145 vietas - Latvijas Zemnieku savienība.

Kopumā pašvaldībās ir ievēlēti 1614 deputāti.

ASV Gaisa spēku kaujas brigādes "Fēnikss" vienības helikopteri šodien no plkst.16 līdz 18 Latvijas gaisa telpā, virzienā no Lielvārdes uz Dobeli un atpakaļ, veiks zemos lidojumus.

Tāpat ASV un Latvijas Gaisa spēku helikopteru lidojumi Latvijas gaisa telpā notiks arī diennakts tumšajā laikā –no šodienas līdz svētdienai , virzienā no Lielvārdes uz Dobeli, Skrundu un Liepāju.
Zemie lidojumi ir nepieciešami, lai uzturētu un stiprinātu vienības kaujas spējas un militāro gaisa kuģu pilotu profesionālo kvalifikāciju.

Par zemo lidojumu norisi Aizsardzības Ministrija jau ir informējusi tās pašvaldības, virs kuru teritorijas atrodas zemo lidojumu zonas. Jāpiemin, ka Militāro  gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.

Par godu Rīgas pilsētas svētkiem, speciāli izveidota žūrija kopā ar iedzīvotājiem izvēlējusies labāko “Rīgas kūkas garšu 2017” – konditores Amandas Freibergas konditorejas “Gardas kūkas” kūku “Avene biezpienā”.

Finālam tika izvirzīti sešu finālistu - “Parunāsim. Kafe'teeka”, 3 pavāru restorāna “Tam labam būs augt”, “A.L.M.D.”, “Skudru pūznis”, “Napoleons”, kā arī konditores Amandas Freibergas - kūkas, kas vislabāk raksturo mūsdienu Rīgas pilsētu un tās torņus.
Rīgas kūka tiek izvēlēta jau trešo gadu.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad Rīgas kūkas veidošanā piedalījās arī bērni, kas speciālā mākslas plenērā uzzīmēja savu vīziju par to, kādai būtu jāizskatās un jāgaršo galvaspilsētas kūkai. Bērnu - Elīnas, Roberta, Matīsa, Arinas, Samantas un Filipa – labākos zīmējumus Rīgas konditori pārvērta kūkās.

Konditorejas “Kūkas Gardas” kūkas "Avene biezpienā" autore Amanda Freiberga uzskata, ka Rīgas kūka ir ļoti smalka un kaprīza gluži kā avene. Rīga ir krāšņa un krāsaina un tādai ir jābūt tās kūkai. Kūkas galvenais simbols ir upe Daugava, tā daudz pieminēta latviešu tautasdziesmās un atainota augstākajā kūkas stāvā. Pildījumā ir iecienīts piena produkts - biezpiens, kas akcentē latviešu tradicionālos ēdienus! Dizains veidots pēc bērna Samantas (“Zīmuls un ota”) skices.

3 pavāru restorāna “Tam labam būs augt” kūka “Pētergailis” ir augsta kā Rīgas torņi un svaiga kā vasaras gaiss. Ir iekļautas gardākās vasaras ogas – Latvijas zemenes, kas dod patīkamu skābumiņu, mellenes ar Pierīgas mežu sajūtu, un avenes ar dabīgo saldumu. Uz kūkas ir attēlots pulkstenis, kas skaita laiku un nekad nebeigs skaitīt, kamēr Rīga nebūs gatava, un Rīgas Svētās Pētera baznīcas gailis skatās uz to visu no augšas. Kūkas pagatavotāja ir Karīna Anete Sirmā, bet palīgs kūkas veidošanā ir bērns Filips no “Zīmulis un ota”.

Konditorejas “A.L.M.D.” siera kūka “Kēksiņš” atgādina par to, ka, lai arī kur dotos, Rīgu vienmēr varēs paņemt līdzi savā sirdī tāpat kā kēksiņu somā. Tajā ir konditores Larisas Ustīnovas mīļākās lietas - persiki, baltā šokolāde, putukrējums un vārītais krējums, kā arī ābolu sula, kas piedod atspirdzinošu garšas buķeti un vasaras garšu. Dizaina risinājumos konditore iedvesmojusies no bērna Elīnas (“Laumiņas rezidence”) skices.

Konditoreja “Napoleons” ar kūku “Burkānu kūka” piedāvā konditores Janas Karligānes iecienītāko kūku, kas ir vecāsmātes īpašā recepte. Tā ir burkānu kūka -  burkānu biskvīts ar valriekstiem, žāvētām plūmēm, vārītais krēms ar saldo krējumu. Jana to ir ietērpusi pēc bērna Matīsa («Zīmulis un ota») uzzīmētās skices, kas ir veidots kā tornis ar uzrakstu “Rīga”. 

Konditoreja “Skudru pūznis” kūka "Rīgas nakts pie Daugavas krasta" ir Jeļenas Dobržinskas un Dinas Romanovskas stāsts par sajūtām Rīgā naktī, krītošām zvaigznēm un par vēlēšanos piepildīšanos. Kūkas dizains tapis pēc bērna Roberta (“Laumiņas rezidence”) skices.

“Parunāsim. Kafe’teeka” kūka “Brīvības piemineklis” ir stāsts par Brīvības pieminekli, kas slejas pāri Rīgas ēkām.  Visi, kas ierodas Rīgā pirmo reizi, dodas to apskatīt, jo tas ir Latvijas valstiskuma, tautas vienotības un brīvības simbols, atgādinot par mūsu tautas spēku, ko var arī sajust šīs kūkas garšā. To radīja konditore Ilze Kupča pēc bērna Arinas zīmējuma (“Zīmulis un ota”). Kas jau iepriekš piedalījusies konkursā un saņēmusi atzinību par savu veikumu. 

“Rīgas kūkas garša 2017” notiek vairākos posmos.
Pirmajā posmā iedzīvotāji speciālā balsojumā sociālo tīklu vietnē Facebook (#hercogsmilti) varēja noteikt labākos bērnu zīmējumus, uz kuriem balstoties konditori izgatavos kūkas. Rīgas kūkas mākslas plenērā piedalījās mazie rīdzinieki no pirmskolas iestādes “Laumiņas rezidence” un pulciņa “Zīmulis un otiņa” vecumā no 5 – 10 gadiem. 

Otrajā posmā Rīgas svētku nedēļā finālā labākie konditori prezentēja rīdziniekiem un speciāli izveidotai žūrijai savas kūkas, no kurām tika izvēlēta gada uzvarētāja - labākais kūkas stāsts par Rīgu.