Amatnieki pulcēsies Brīvdabas muzejā

27.05.2016

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 4.jūnijā un 5.jūnijā jau 46.reizi norisināsies latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus, kas katru gadu pulcē amatniekus no visas Latvijas.
Kā pastāstīja Brīvdabas muzeja Informācijas un izglītības nodaļas vadītājs Igors Ziemelis, tad gadatirgū būs meistaru un amatnieku preces un gadatirgus organizētāji ļoti domā, lai te nebūtu pārpirktas preces.

Šogad gadatirgū būs arī plaša kultūras programma.

Brīvdabas muzeja gadatirgus ir īpašs ne tikai ar amatnieku, bet arī latviešu tradicionālo ēdienu klāstu un lielo Latvijas pārtikas ražotāju un zemnieku dalību. Šogad, godinot īpašo gadatirgus tradīciju, kulinārā mantojuma pērli piparkūku, tiks rīkots piparkūku konkurss. Gardāko, skaistāko un gadatirgum visraksturīgāko piparkūku palīdzēs noteikt "Kūku karu" žūrija - Normunds Skauģis un Ilze Briede.

Muzejs būs īpaši domājis par pašiem mazākajiem gadatirgus apmeklētājiem.
Mazos priecēs plašais rotaļu klāsts, izjādes ar zirgiem, muzejā izvietota arī pārtinamā istaba. 

Sadarbojoties ar vides organizāciju "homo ecos:", gadatirgus norises laikā tiks īstenotas vairākas izzinošas un praktiskas vides saudzēšanas aktivitātes.

Tie autovadītāji, kas savus auto atstās stāvlaukumam atvēlētajā tuvējā pļavā, saņems autoeļļu absorbējošus paklājus, kurus varēs izvietot zem auto gan gadatirgus norises laikā, gan arī pēc tam.
Paklāji novērsīs augsnes piesārņojumu ar naftas produktiem. Savukārt, lai samazinātu fasētā dzeramā ūdens vides ietekmi, apmeklētājiem būs iespēja bez maksas uzpildīt savas ūdens pudeles ar dzeramo ūdeni. Zaļās iniciatīvas papildinās izzinošas un atraktīvas darbnīcas bērniem.

Savukārt žurnāls "Ievas Māja" būs parūpējies par īpašu izstādi "Katram savu tautastērpu", kas gadatirgus laikā būs apskatāma pie Izstāžu zāles.

Brīvdabas muzejs apmeklētājiem gadatirgus laikā būs atvērts no plkst.9 līdz 20, bet gadatirgus 4.jūnijā būs atvērtos no plkst.9 līdz 18, bet 5.jūnijā no plkst.9 līdz 17.

Kā stāsta Igors Ziemelis, tad muzejam ir divi uzdevumi: restaurēt un atrādīt muzeja krājumus kā arī  rīkot saturīgus pasākumus. Muzejs aicina ikvienu atnākt un palūkoties, kā mūsu senči dzīvojuši, jo arī pieaugušajiem bieži ir daudz jautājumi par senču dzīvesveidu 100 gadus atpakaļ. Vasarā muzejam būs pasākums, kur rādīs - kā klāj galdus.
"Tagad ir uzsaukums, rīkot Baltā galdauta svētkus. Bet agrāk latviešiem nebija raksturīgi galdauti, tā ir mode, ko esam paņēmuši no citām tautām. Mēs parādam to kā bija. Piemēram, nāk mums apmeklētāji uz Kurzemes sētu un ieejot mājās prasa: nu kāpēc jūs nevarat uzlikt kādu puķīti uz galda. Taču mēs neliekam tāpēc, ka 100 un 200 gadus atpakaļ tā nedarīja. Negrieza puķes un nelika uz galda. Tās ziedēja un auga kur tām paredzēts", stāsta muzeja speciālists, piebilstot, ka šādas un citas nianses ļoti daudzi nezina. Jau pieminētais galdauts latviešiem ienāca tikai no jaunās Latvijas, pēc agrārās reformas, kad zemnieki tika pie zemes un cēla savu māju, tad viņi sāka sekot vācu modei, klāt galdautu. 
"Mēs ar saviem pasākumiem gribam parādīt kā bija. Nesaku, ka tā vajag darīt, bet tā bija", skaidro Igors Ziemelis. Tāpat nereti nākot bērni un brīnās, ko tolaik jaunā paaudze esot darījusi laikā, kad nebija elektrības. To visu arī Brīvdabas muzejā var uzzināt un sajust vidi, kādā dzīvoja mūsu vec-vec-vectēvi.


Facebook Draugiem Twitter Instagram