Neskatoties uz parādiem, iedzīvotāji dodas ārvalstu ceļojumos

10.07.2018

Ienākumu līmenim augot un ceļojumu iespējām kļūstot arvien pieejamākām, Latvijā pieaudzis to iedzīvotāju, skaits, kas sava atvaļinājuma laikā šogad plāno doties ceļojumā uz ārzemēm. Ārvalstis par sava atvaļinājuma brauciena galamērķi šogad izvēlējušies jau 44% atpūtnieku, turklāt 20% šādu lēmumu pieņēmuši, neskatoties uz esošām nenokārtotām finansiālām saistībām, - liecina Finanšu institūta veiktā aptauja.
 
“Ārvalstu ceļojuma plānošana, neskatoties uz faktu, ka ir kavēti maksājumi, nepārprotami norāda uz vieglprātīgu attieksmi maksājuma termiņu ievērošanā, kā arī atbildības trūkumu pret naudas aizdevēju vai pakalpojuma sniedzēju. Bieži vien šādas rīcība var izvērsties nopietnās finansiālās problēmās, un atstāt arī tālejošākas sekas, par ko sākotnēji iedzīvotāji nemaz nepadomā. Vēsturiskie kavējumi var apgrūtināt vai pat liegt pakalpojuma un aizņēmuma saņemšanu nākotnē iespējami daudz kritiskākās dzīves situācijās, jo norāda uz disciplīnas trūkumu vai arī grūtībām tikt galā ar jau esošo izdevumu apmēru,” skaidro Finanšu institūta eksperti.
 
Kā norāda eksperti, došanās atvaļinājumā uz ārzemēm, mājās atstājot parādus un kavētus maksājumus, var izvērsties personīgam budžetam īpaši traumējošs lēmums arī tādēļ, ka  ceļojot personas izdevumi vēl turpinās pieaug.

Nav noslēpums, ka līdz ar citādāku ikdienas ritējumu, atvaļinājuma laikā lielākoties sagaidāmas izmaiņas arī izdevumu dinamikā. To apstiprina arī veiktā aptauja -  71% aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka viņu izdevumi ceļojot parasti pieaug, bet 42% pēc lieliski pavadīta atvaļinājuma ir jutuši finansiāli rūgtu nožēlu. Un kā nu ne, atgriešanās ikdienā pēc bezrūpības baudīšanas atpūtas laikā var būt krietni smagāka, ja līdzi nāk galvassāpes par to, ko iesākt ar pamatīgo robu finansēs.
 
Pozitīvi gan vērtējams fakts, ka vairums iedzīvotāju atvaļinājumā radītos papildus tēriņus parasti sedz no saviem uzkrājumiem (77%) un retāk noslogo nākamo mēnešu darba algu vai plānotos papildus ienākumus(16%). Tomēr satraucošākas tendences novērojamas to ceļotāju vidū, kuriem ir kavēti maksājumi – šādi atpūtnieki būtiski biežāk (30%) nekā iedzīvotāji, kam attiecīgu sarežģījumu nav (12%), cer uz nākamo mēnešu algu, turklāt piektdaļa maksājumu kavētāju (20%) šim mērķim ieplānojuši ņemt aizņēmumu, jo iepriekš veiktu uzkrājumu gluži vienkārši nav. 

Interesanti, ka, neskaitot avio biļešu un naktsmītnes izmaksas, lielākie tēriņi Latvijas iedzīvotājiem ceļojot lielākoties ir saistīti ar ekskursijām un dažādām izklaides aktivitātēm (56%), kā arī maltīšu ieturēšanu kafejnīcās un restorānos (54%). 
 


Facebook Draugiem Twitter Instagram